Prasība, kas celta 2011. gada 3. maijā - Sigma Alimentos Exterior/Komisija

(lieta T-239/11)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sigma Alimentos Exterior, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis - M. Ferre Navarrete, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka Texto Refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades [Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli konsolidētā redakcija] (TRLIS) 12. panta 5. punktā ir valsts atbalsta elementi;

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka TRLIS 12. panta 5. punktā ir valsts atbalsta elementi, kad to piemēro tādai līdzdalības iegādei, ar kuru tiek iegūta kontrole;

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka atgūšana veicama attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti pirms pārsūdzētā galīgā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2008.-2010. saimniecisko gadu laikā prasītāja šajā lietā ir iegādājusies līdzdalību Amerikas Savienotajās Valstīs un Peru reģistrētos uzņēmumos, norakstot no vairākuma līdzdalības iegādes šajās sabiedrībās saskaņā ar TRLIS 12. panta 5. punktu izrietošo uzņēmuma nemateriālo vērtību.

2011. gada 12. janvārī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu C (2010)9566, galīgā redakcija, par finanšu nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām saistībā ar līdzdalības iegādi ārvalstīs [uzņēmuma finanšu nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu mērķiem saistībā ar līdzdalības iegūšanu ārvalsts uzņēmumā] Nr. C 45/2007 (ex NN 51/2007, ex CP 9/2007). Šā lēmuma rezultātā Spānijas nodokļu administrācija uzsāka pārbaudes procedūras, lai labotu prasītājas veikto norakstīšanu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīti nosacījumi, lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu:

šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka šajā lietā iztirzātais nodokļu režīms nav uzskatāms par valsts atbalstu galvenokārt tāpēc, ka strīdīgais pasākums nav selektīvs. Proti, Komisija, pamatodamās uz to, ka tiek veicināta līdzdalības iegāde pašmāju uzņēmumos un prasīta līdzdalība vismaz 5 % apmērā, kļūdaini uzskatot, ka pastāv faktiska selektivitāte. Prasītāja uzskata, ka Komisija šādu secinājumu izdara, neveikusi šo režīmu piemērojušo uzņēmumu tipoloģijas un darbības nozaru izvērtējumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts lēmuma pamatojums:

pēc prasītājas domām, pamatojums, kādēļ Komisija uzskata, ka sabiedrību iegādei Amerikas Savienotajās Valstīs un Peru nav izteiktu tiesisku šķēršļu, ir visādā ziņā nepietiekams.

____________