Prasība, kas celta 2013. gada 13. jūnijā – Adorisio u.c./Komisija
(lieta T-321/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Stefania Adorisio (Roma, Itālija) un 367 citi (pārstāvji – F. Sciaudone, L. Dezzani, D. Contini, R. Sciaudone un S. Frazzani, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Komisijas 2013. gada 22. februāra lēmumu (C(2013) galīgā redakcija) par Valsts atbalstu SA.35382 (2013/N) – Nīderlande (Rescue SNS REAAL 2013) (OV 2013, C 104, 3. lpp.) ;
piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo:
apstrīdētie atbalsta pasākumi neesot saistīti ar ārkārtas apstākļiem, bet drīzāk ar SNS REAAL vadības nespēju un vājām uzņēmējdarbības iemaņām;
apgalvotais traucējums Nīderlandes ekonomikai nav nopietns. Nīderlandes iestādes neesot pierādījušas, ka pastāv nopietnas sociālās un ekonomiskās grūtības;
apgalvotais traucējums pat neskar vienu nozari kopumā, nemaz nerunājot par visu Nīderlandes ekonomiku. Patiešām, Nīderlandes valdība nav pierādījusi, ka SNS Bank bankrotam būtu bijusi sistēmiska ietekme uz Nīderlandes finanšu sistēmu, un, vispārīgāk, uz visu Nīderlandes ekonomiku, un šajā ziņā tā nav sniegusi kvantitatīvu novērtējumu bankas maksātnespējas potenciālajai ietekmei uz visu ekonomiku.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 1 43. panta 3. punkts, jo Komisijas lēmumā esot ietverti vairāki Komisijas izvirzītie nosacījumi, kuru mērķis bija grozīt paziņotos atbalsta pasākumus, kas ir pretrunā Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 4. panta 3. punktam. Patiešām, saskaņā ar šo normu Komisijai iepriekšējas izmeklēšanas stadijā nav pilnvaru iejaukties paziņotajā valsts atbalsta pasākumā un to grozīt, izvirzot dalībvalstīm nosacījumus vai nosakot citas prasības.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 4. panta 4. punkts, jo bija informācija un apstākļi, kas pierādīja būtisku šaubu esamību par pasākumu saderību ar kopējo tirgu, piemēram, Komisijas paziņojuma, ‟ka EBA (NB: Eiropas Banku iestādes [European Banking Authority]) pēdējā stresa testā Nīderlandes bankām bija labi rādītāji, pateicoties labvēlīgai riska svērto aktīvu (tostarp hipotekāro kredītu) pakāpju noteikšanai, un tām būtu jābūt spējīgām izturēt paaugstinātu maksājumu saistību nepildīšanas līmeni” nesaskaņa ar pasīvo piekrišanu Nīderlandes iestāžu argumentam, ka Nīderlandes banku nozare gluži otrādi ir vāja un ka Nīderlandes DGS (Noguldījumu garantija shēmas [Deposit Guarantee Scheme]) izmantošana pasliktinātu situāciju šai nozarē, vai fakts, ka apstrīdētajā lēmumā ir ietverti nosacījumi, kas atspoguļo citu skaidru norādi, ka formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšana bija nepieciešama.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāju tiesības, jo:
neesot pierādījumu tam, ka vispār ir notikusi izmeklēšana par prasītāju sūdzību par valsts atbalsta pasākumiem vai tās atbilstoša analīze. Patiešām, apstrīdētajā lēmumā uz to atsauces nebija;
prasītāji nekādi netika informēti par apstrīdēto lēmumu.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants, jo:
piemērojot valsts atbalsta normas, nedrīkst pārkāpt citas ES tiesības, piemēram, tiesības uz īpašumu. Aplūkojamajā gadījumā Komisija nevarēja paļauties uz ieguldījumu ekspropriāciju, neveicot pat analīzi par to, vai šāda darbība tiek veikta saskaņā ar likumu. Ekspropriācija per se ir tiesību uz īpašumu pārkāpums un Komisija savā novērtējumā nedrīkstēja ignorēt šo apstākli;
Komisijai bija jāpārbauda šādas ekspropriācijas nosacījumi un kārtība, lai izlemtu, vai tas ir elements, uz ko var paļauties atbalsta pasākumu novērtējumā.
____________1 Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/99, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).