Lieta T‑306/11

Schwenk Zement KG

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Administratīvais process – Lēmums par informācijas pieprasīšanu – Pieprasītās informācijas nepieciešamība – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 14. marta spriedums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Pieprasījuma juridiskā pamata un nolūka norādīšana – Piemērojamība – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums – Neesamība

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Iespēja attiecīgajam uzņēmumam pilnībā atsaukties uz minētām tiesībām tikai pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas

(LESD 101. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Pieprasījuma juridiskā pamata un nolūka norādīšana – Prasība par nepieciešamo saikni starp pieprasīto informāciju un izmeklējamo pārkāpumu – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā –Apjoms

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts)

4.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Noteikumi – Izdarāmā izvēle starp informācijas pieprasījumu un lēmumu par informācijas pieprasīšanu – Samērīguma principa ievērošana – Pārbaude tiesā

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1.–3. punkts)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Tiesības uz aizstāvību – Savienības tiesību vispārējā principa, atbilstoši kuram ir jānodrošina aizsardzība pret valsts varas patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos, ievērošana – Apjoms

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts)

6.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Komisijas pilnvaras – Robežas – Samērīguma principa ievērošana – Uzņēmumam piešķirtais atbildes sniegšanas termiņš – Samērīga rakstura novērtējums

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Lēmums, kurā uzdots sniegt informāciju, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu – Interese celt prasību – Fakts, ka apstrīdētā lēmuma prasības ir izpildītas – Ietekmes neesamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts)

1.      Lēmuma par informācijas pieprasīšanu pamatojuma norādīšanai būtiskie elementi ir noteikti pašā Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā. Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka Komisija paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda informāciju, kura vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā tā jāsniedz. Turklāt Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā ir precizēts, ka Komisija arī norāda sodus, kas paredzēti 23. pantā, ka tā “norāda vai uzliek sodus, kas paredzēti 24. pantā”, un ka “tā norāda arī tiesības pārsūdzēt lēmumu Tiesā. Šajā ziņā Komisijai šāda lēmuma adresātam nav jāpaziņo visa tās rīcībā esošā informācija par iespējamiem pārkāpumiem un nav jāsniedz šo pārkāpumu precīza juridiska kvalifikācija, tomēr tai ir skaidri jānorāda pieņēmumi, ko tā ir paredzējusi pārbaudīt.

Tādējādi, lai arī apstrīdētā lēmuma pamatojums ir formulēts ļoti vispārīgi un to būtu vērts precizēt, un tādējādi tas ir kritizējams, tomēr var uzskatīt, ka atsauce uz iespējamiem pārkāpumiem kopā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktam atbilst minimālajai skaidrības pakāpei, kas ļauj secināt, ka ir tikušas ievērotas minētās regulas 18. panta 3. punkta prasības.

(sal. ar 21., 24., 31. un 37. punktu)

2.      Administratīvajā procesā atbilstoši Regulai Nr. 1/2003 tikai pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas attiecīgais uzņēmums var pilnībā atsaukties uz savām tiesībām uz aizstāvību. Proti, ja šīs tiesības būtu attiecināmas uz posmu pirms paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas, Komisijas veiktās izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta, jo attiecīgais uzņēmums jau iepriekšējas izmeklēšanas posmā varētu identificēt informāciju, kas Komisijai jau ir zināma, un attiecīgi to informāciju, kuru vēl varētu noslēpt.

Tomēr izmeklēšanas pasākumi, ko Komisija ir veikusi iepriekšējas izmeklēšanas posmā, it īpaši pārbaudes pasākumi un informācijas pieprasījumi, pēc savas būtības nozīmē pārkāpuma apgalvojumu un tie var būtiski ietekmēt aizdomās turēto uzņēmumu situāciju. Tātad ir svarīgi novērst, ka šajā administratīvā procesa posmā varētu tikt neglābjami pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem var būt izšķiroša nozīme, sniedzot pierādījumus par uzņēmumu nelikumīgu rīcību, par ko tie varētu būt atbildīgi.

Tomēr nevar Komisijai likt iepriekšējas izmeklēšanas posmā papildus pārkāpumu pieņēmumiem, kurus tā plāno pārbaudīt, sniegt norādes, proti, pierādījumus, kas tai liek domāt, ka ir ticis pārkāpts LESD 101. pants. Proti, šāds pienākums apdraudētu pastāvīgajā judikatūrā radīto līdzsvaru starp izmeklēšanas efektivitātes saglabāšanu un attiecīgā uzņēmuma tiesību uz aizstāvību saglabāšanu.

(sal. ar 27., 28. un 32. punktu)

3.      Komisijas pienākums norādīt informācijas pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi ir pamatprasība, lai varētu uzskatīt, ka no attiecīgajiem uzņēmumiem pieprasītā informācija ir pamatota, kā arī lai šis uzņēmums varētu apzināties sava pienākuma sadarboties apmēru, vienlaikus aizsargājot savas tiesības uz aizstāvību. No minētā izriet, ka vienīgais, ko var lūgt Komisija, ir informācijas nodošana, kas tai ļautu pārbaudīt pārkāpumu pieņēmumus, kuri pamatotu izmeklēšanas veikšanu un kuri ir norādīti informācijas pieprasījumā.

Ņemot vērā Komisijas plašās izmeklēšanas un pārbaudes pilnvaras, Komisija ir tā, kurai ir jānovērtē tās informācijas nepieciešamība, ko tā pieprasa attiecīgajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz pārbaudi, ko Vispārējā tiesa veic attiecībā uz šo Komisijas vērtējumu, jēdziens “vajadzīgā informācija” ir jāinterpretē, ņemot vērā mērķus, kuru sasniegšanai Komisijai tikušas piešķirtas attiecīgās izmeklēšanas pilnvaras. Tādējādi prasība par to, ka ir jāpastāv saiknei starp informācijas pieprasījumu un apgalvoto pārkāpumu, ir izpildīta, ja šajā procedūras stadijā minētais pieprasījums var tikt likumīgi uzskatīts par saistītu ar apgalvoto pārkāpumu tādā nozīmē, ka Komisija var pamatoti uzskatīt, ka dokuments tai palīdzēs noteikt apgalvotā pārkāpuma esamību.

(sal. ar 29., 59. un 60. punktu)

4.      Samērīguma princips, kas ir viens no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, nozīmē, ka iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos leģitīmos mērķus, ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punktu Komisija var pieprasīt uzņēmumam informāciju ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu, un šajā normā nav noteikts, ka lēmumu var pieņemt tikai, ja iepriekš ir bijis nosūtīts vienkāršs pieprasījums. Tai izdarāmā izvēle starp vienkāršu informācijas pieprasījumu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 2. punktam un lēmumu par informācijas pieprasīšanu atbilstoši šīs pašas regulas 18. panta 3. punktam ir pakļauta pārbaudei Savienības tiesā atbilstoši samērīguma principam. Šādai pārbaudei būtu jābūt atkarīgai no tā, vai, ņemot vērā konkrētās lietas īpatnības, ir vajadzīgs veikt atbilstīgu izmeklēšanu.

(sal. ar 47.–50. punktu)

5.      Prasība nodrošināt aizsardzību pret valsts varas patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos jebkuras personas, vai tā būtu fiziska vai juridiska persona, privātajās darbībās ir Savienības tiesību vispārējais princips. Lai ievērotu šo vispārējo principu, lēmuma par informācijas pieprasīšanu mērķim būtu jābūt ievākt dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu to faktisko un juridisko apsvērumu patiesumu un apmēru, par kuriem Komisijas rīcībā jau ir informācija.

Tomēr apstrīdētā lēmuma iespējamais patvaļīgais raksturs nevar tikt konstatēts atkarībā no informācijas pieprasījuma apmēra, jo Komisija var likumīgi veikt izmeklēšanu saistībā ar plašu izmeklēšanas jomu, ja tās rīcībā ir pietiekami būtiskas norādes par uzņēmuma dalību dažādos iespējamos pārkāpumos, ko tā plāno pārbaudīt.

(sal. ar 64.–66. punktu)

6.      Informācijas pieprasījumiem, ko Komisija ir adresējusi uzņēmumam, ir jāatbilst samērīguma principam, un uzņēmuma pienākums sniegt informāciju nevar būt šim uzņēmumam nesamērīgs slogs salīdzinājumā ar izmeklēšanas vajadzībām.

Lai izvērtētu tā sloga iespējami nesamērīgo raksturu, ar ko ir saistīts pienākums atbildēt uz jautājumiem Komisijas piešķirtajā termiņā, ir jāņem vērā apstāklis, ka uzņēmumam, kam ir adresēts lēmums par informācijas pieprasīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam adresātei, pastāv ne tikai risks, ka gadījumā, ja tā iesniegs nepilnīgu informāciju vai to iesniegs novēloti, vai vispār neiesniegs, tai tiks uzlikts naudas sods vai kavējuma nauda, piemērojot attiecīgi Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu, bet arī risks, ka tai, piemērojot minētās regulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiks uzlikts naudas sods gadījumā, ja tā nosūtīs informāciju, ko Komisija kvalificēs kā neprecīzu vai “maldinošu”.

Tādējādi lēmumā par informācijas pieprasīšanu paredzētā termiņa piemērotības izvērtējumam ir īpaša nozīme. Proti, minētajam termiņam ir jāļauj adresātam ne tikai faktiski iesniegt atbildi, bet arī pārliecināties, ka sniegtā informācija ir pilnīga, precīza un nemaldinoša.

(sal. ar 71.–73. punktu)

7.      Intereses celt prasību par lēmumu, kurā likts iesniegt informāciju, paliek, pat ja tās adresāts to ir izpildījis. Proti, pašai lēmuma atcelšanai var būt juridiskas sekas, it īpaši liekot Komisijai veikt pasākumus, kas ietver Vispārējās tiesas sprieduma izpildi, un novērst šādas Komisijas prakses atkārtošanos.

Tādējādi ir jāsecina, ka uzņēmumam ir interese celt prasību par lēmumu par informācijas pieprasīšanu un tai ir tiesības izvirzīt pamatus, kurus tā uzskata par tādiem, kas Vispārējai tiesai liks apmierināt tās prasījumus.

(sal. ar 75. un 76. punktu)