Lieta T‑82/08
Guardian Industries Corp. un Guardian Europe Sàrl
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Lokšņu stikla tirgus EEZ – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana – Pārkāpuma pierādīšana – Naudas soda noteikšana – Iekšējās pārdošanas izslēgšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Vienlīdzīga attieksme – Atbildību mīkstinoši apstākļi
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedums
1. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Netiešu pierādījumu kopuma izmantošana – Pierādījuma spēka līmenis – Lēmums, par kuru tiesai ir šaubas – Nevainīguma prezumpcijas principa ievērošana
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Lēmums, kas balstīts uz dokumentāriem pierādījumiem – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pierādīšanas pienākums
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Paziņojums par nodomiem, ar kuru tiek novērstas vai būtiski samazinātas šaubas attiecībā uz tirgus dalībnieka rīcību – Pietiekami pierādījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma līdzdalība aizliegtā vienošanās vai saskaņotās darbībās – Kritēriji – Ieguldījums kopēju mērķu sasniegšanai
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Aizliegtas vienošanās galveno dalībnieku brīvprātīgi sniegto liecību, lai panāktu paziņojuma par sadarbību piemērošanu, pierādījuma spēks
(EKL 81. pants; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
6. Aizliegtas vienošanās – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Apstāklis, kas gadījumā, ja nenotiek norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem, ļauj secināt piedalīšanos vēlākajā aizliegtajā vienošanās
(EKL 81. panta 1. punkts)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Pienākums noteikt konkrēto tirgu – Neesamība nolīgumā, kura mērķis ir ierobežot konkurenci
(EKL 81. pants)
8. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība
(EKL 81. un 253. pants)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums un ilgums – Pārkāpums, ko izdarījuši vairāki uzņēmumi – Attiecīgais katra uzņēmuma dalības smagums
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Uzņēmuma pasīva vērotāja vai sekotāja loma
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Komisijas pienākums atšķirīgi izturēties pret dažādiem vienā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem atkarībā no to kopējā apgrozījuma vai apgrozījuma, kas veikts attiecīgās preces tirgū – Neesamība
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Recidīvs – Jēdziens – Noilguma neesamība – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība – Pārbaude tiesā
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
1. Pienākums pierādīt EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu ir tai iestādei, kas to apgalvo, jo tai ir jāsniedz tādi pierādījumi, kas juridiski pietiekami pierāda pārkāpumu veidojošo faktu esamību. Turklāt, ja tiesai rodas šaubas, tās ir jāinterpretē par labu uzņēmumam, kuram adresēts lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, un atbilstoši nevainīguma prezumpcijas principam tiesa līdz ar to nevar secināt, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja tiesai par to vēl pastāv šaubas, it īpaši izskatot prasību atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Tādējādi Komisijai ir jāsniedz pietiekami precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību par to, ka ir izdarīts pārkāpums. Tomēr katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam nav noteikti jāatbilst šiem kritērijiem attiecībā uz katru pārkāpuma elementu. Pietiek, ka vispārēji novērtēts netiešu pierādījumu kopums, uz kuru atsaucas iestāde, atbilst šai prasībai.
Turklāt ir ierasts, ka darbības saistībā ar pret konkurenci vērstu praksi un nolīgumiem norisinās slepeni, ka sanāksmes sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka, pat ja Komisija atklāj pierādījumus, kas tieši apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, šie pierādījumi parasti ir fragmentāri un izkaisīti, kā rezultātā bieži konkrētas detaļas ir jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Tādēļ lielākajā daļā gadījumu šādas pret konkurenci vērstas rīcības vai vienošanās pastāvēšana jāizsecina no daudzām apstākļu sakritībām un norādēm, kuras, kopā aplūkojot, citam pamatotam izskaidrojumam neesot, var būt pierādījums konkurences noteikumu pārkāpumam.
(sal. ar 32. un 33. punktu)
2. Aizliegto vienošanos jomā, ja Komisijas argumentācija balstīta uz pieņēmumu, ka konstatētos faktus nevar izskaidrot citādi kā vien kā saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, ir pietiekami, ka prasītāji pierāda apstākļus, kas sniedz citu izskaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas tādējādi ļauj ar citu faktu izskaidrojumu aizstāt Komisijas sniegto faktu izskaidrojumu.
Tomēr šis princips nav piemērojams, ja Komisijas konstatējumi balstīti uz dokumentāriem pierādījumiem.
(sal. ar 34. un 35. punktu)
3. Saskaņā ar EKL 81. panta 1. punktu ir aizliegtas saskaņotas darbības, ko veido jebkāda tieša vai netieša kontaktu nodibināšana starp saimnieciskās darbības subjektiem, lai atklātu konkurentam darbības, kuras attiecīgais saimnieciskās darbības subjekts ir nolēmis veikt vai paredz veikt tirgū, ja šo kontaktu mērķis vai sekas ir radīt tādus konkurences apstākļus, kas neatbilstu normāliem tirgus apstākļiem. Šī koordinācijas starp uzņēmumiem forma apzināti aizstāj konkurences risku ar praktisku sadarbību starp tiem.
Tādēļ, lai konstatētu saskaņotas darbības, nav jāpierāda, ka attiecīgais konkurents formāli attiecībā pret vienu vai vairākiem konkurentiem ir apņēmies rīkoties tā vai citādi vai ka konkurenti ir kopīgi noteikuši savu nākotnes uzvedību tirgū. Pietiek ar to, ka ar savu paziņojumu par nodomiem konkurents ir novērsis vai vismaz ir nozīmīgi samazinājis šaubas attiecībā uz uzvedību, kas no tā sagaidāma tirgū.
(sal. ar 45. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 48. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 54. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 73. un 74. punktu)
7. Saskaņā ar EKL 81. pantu pieņemtā lēmumā esošais pienākums noteikt konkrēto tirgu Komisijai ir tikai tad, ja bez tā nav iespējams noteikt, vai attiecīgais nolīgums var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un vai tā mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. Principā, ja nolīguma mērķis ir ierobežot konkurenci, konkrētie ģeogrāfiskie tirgi nav precīzi jādefinē, jo reālā vai iespējamā konkurence attiecīgajās teritorijās noteikti ir tikusi ierobežota neatkarīgi no tā, vai šīs teritorijas veido vai neveido tirgu striktā nozīmē. Lai noteiktu pārkāpuma ģeogrāfisko apjomu, kas tiks ņemts vērā, nosakot pārkāpuma smagumu, pietiek, ka Komisija novērtē, cik plaša vai neliela ir viena vai vairāku attiecīgo tirgu ģeogrāfiskā teritorija, precīzi nenosakot konkrētos tirgus.
(sal. ar 90. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 102. un 103. punktu)
9. Tad, ja pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, nosakot naudas sodu apmēru, ir jāvērtē attiecīgais katra uzņēmuma dalības smagums, kas it īpaši nozīmē to attiecīgo lomu pārkāpumā – to dalības šajā pārkāpumā laikā – noteikšanu.
(sal. ar 109. punktu)
10. Saskaņā ar Pamatnostādņu par naudas soda, kas uzlikts saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apmēra noteikšanu 29. punkta trešo ievilkumu uzņēmuma pasīvā loma pārkāpuma īstenošanā ir vainu mīkstinošs apstāklis. Kā tāda veida apstākļus, kas var liecināt par uzņēmuma pasīvo lomu aizliegtas vienošanās īstenošanā, var ņemt vērā tā dalības sanāksmēs gadījuma raksturu, salīdzinot ar parastajiem vienošanās dalībniekiem; tā novēloto ienākšanu tirgū, kas ir pārkāpuma priekšmets, neatkarīgi no uzņēmuma dalības tajā ilguma vai arī pārējo uzņēmumu pārstāvju, kas piedalījušies pārkāpumā, paustus tiešus uz paziņojumus šajā ziņā. Faktiem, saskaņā ar kuriem uzņēmums nav tik regulāri piedalījies aizliegtās vienošanās sanāksmēs vai saņēmis tikai konkurenta vienpusēji sniegtu informāciju, acīmredzami nepaužot atturīgu attieksmi vai iebildumus, nevar būt nekādas nozīmes, lai konstatētu šī uzņēmuma pasīvo lomu aizliegtās vienošanās īstenošanā.
Tāpat fakts, ka vainojamie uzņēmumi neesot īstenojuši atsevišķus pieņemtos nolīgumus, kuriem ir pret konkurenci vērsts raksturs, nav pietiekams, lai tiktu pierādīts, ka to rīcība tirgū bija atbilstoša konkurences noteikumiem.
(sal. ar 110., 111. un 113. punktu)
11. Naudas sodu par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumiem noteikšanas jomā naudas sodu preventīvais raksturs ir viens no elementiem, kas ir jāņem vērā, veicot to apmēra aprēķinu. Naudas sodu, kas uzlikti par EKL 81. panta pārkāpumiem un paredzēti Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā, mērķis ir sodīt attiecīgo uzņēmumu prettiesiskās darbības, kā arī atturēt gan attiecīgos uzņēmumus, gan citus saimnieciskās darbības subjektus no Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumiem nākotnē. Tomēr Komisijai, nosakot naudas soda apmēru atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma un ilguma gadījumā, kad naudas sodi tiek uzlikti vairākiem vienā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem, nav jānodrošina, lai attiecīgajiem uzņēmumiem aprēķinātie naudas sodu galīgie apmēri atspoguļotu visas atšķirības starp šiem uzņēmumiem saistībā ar to kopējo apgrozījumu vai to atbilstošo apgrozījumu.
(sal. ar 117. punktu)
12. Ne Regulā Nr. 1/2003, ne Pamatnostādnēs par naudas soda, kas uzlikts saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apmēra noteikšanu nav paredzēts maksimālais laika posms, pēc kura recidīvs nevar tikt ņemts vērā, un ar šāda laika posma neesamību netiek pārkāpts tiesiskās noteiktības princips.
Turklāt saskaņā ar samērīguma principu tiek prasīts, ka, lai novērtētu uzņēmuma tendenci pārkāpt konkurences tiesību normas, ir jāņem vērā laikposms starp attiecīgo pārkāpumu un iepriekšējo šajās normās noteikto pienākumu neizpildi. Tādējādi saistībā ar Komisijas rīcības konkurences tiesību jomā tiesiskuma kontroli tiesai var lūgt pārbaudīt, vai Komisija, recidīva dēļ palielinot uzlikto naudas sodu, ir ievērojusi minēto principu un, konkrētāk, vai tāda palielināšana, ņemot vērā tostarp laikposmu starp attiecīgo pārkāpumu un iepriekšējo konkurences tiesību normās noteikto pienākumu neizpildi, ir nepieciešama.
Ja kopš attiecīgo uzņēmumu izdarītā otrā pārkāpuma sākuma ir pagājis vairāk nekā 15 gadu un starp pirmo un otro pārkāpumu nav tikusi pierādīta turpinātība, šis laikposms neļauj apstiprināt to tendenci pārkāpt konkurences tiesību normas. Līdz ar to Komisija nav pārkāpusi diskriminācijas aizlieguma principu, uzskatot, ka laikposms starp diviem pārkāpumiem ir pietiekami ilgs, lai izslēgtu naudas soda palielināšanu recidīva dēļ.
(sal. ar 121.–123. punktu)