Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 30. janvārī iesniedza Dioikitiko Protodikeio Thessalonikis (Grieķija) – WI/Anexartiti Archi Dimosion Esodon
(Lieta C-73/24, Keladis II 1 )
Tiesvedības valoda – grieķu
Iesniedzējtiesa
Dioikitiko Protodikeio Thessalonikis
Pamatlietas puses
Prasītāja: WI
Atbildētāja: Anexartiti Archi Dimosion Esodon
Prejudiciālie jautājumi
Ja ir pamatotas šaubas par to, ka ievesto preču muitā deklarētā vērtība ir faktiskā preču tirgošanas cena, bet ar pēcmuitošanas pārbaudi ir neiespējami noteikt tirgošanas cenu, pamatojoties uz Regulas Nr. 2913/92 1 30. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā (identisku un līdzīgu izstrādājumu darījuma vērtība) un Regulas Nr. 952/2013 2 74. panta 2. punktā minētajām metodēm, jo, no vienas puses, preces nav aizturētas un tātad ir neiespējami veikt to materiālo pārbaudi, un, no otras puses, preču apraksts importa muitas deklarācijai pievienotajos dokumentos ir vispārīgs un neprecīzs, vai ar Regulas Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Regulas Nr. 952/2013 74. panta 2. punkta c) apakšpunkta noteikumiem ir saderīga administratīvā prakse, atbilstoši kurai, piemērojot minētajās tiesību normās paredzēto “dedukcijas metodi” preču tirgus vērtības noteikšanai, tiek izmantotas tā sauktās “robežvērtības” (threshold values), kas paredzētas Savienības krāpšanas apkarošanas programmas (AFIS) automatizētajā uzraudzības rīkā (AMT) un noteiktas ar statistiskām metodēm?
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai ir atļauts izmantot iepriekš minētās “robežvērtības”, piemērojot jebkuru no pārējām Regulas Nr. 2913/92 30. un 31. pantā un Regulas Nr. 952/2013 74. panta 1.-3. punktā aprakstītajām metodēm? It īpaši, ņemot vērā, no vienas puses, saprātīgo elastīgumu, ar kuru jānošķir “palīgmetodes” Regulas Nr. 2913/92 31. panta un Regulas Nr. 952/2013 74. panta 3. punkta izpratnē piemērošana, un, no otras puses, konkrēto aizliegumu noteikt muitas vērtību, pamatojoties uz minimālajām muitas vērtībām, ko paredz tā pati “palīgmetode” (Kopienas Muitas kodeksa 31. panta 2. punkta f) apakšpunkts un Regulas Nr. 2015/2447 1 144. panta 2. punkta f) apakšpunkts)?
Ja atbilde uz abiem pirmajiem jautājumiem ir noliedzoša: vai Savienības tiesības pieļauj neuzrēķināt izkrāpto PVN importētājam, attiecībā uz kuru vēlāk tiek atklāts, ka tas ir (sistemātiski) importējis preces par zemākām cenām nekā tās, kas noteiktas kā minimālās komerciāli derīgās cenas, ja muitas iestādes nespēj ex post pārbaudes laikā noteikt ievesto preču muitas vērtību ar vienu no Regulas Nr. 2913/92 30. un 31. pantā un Regulas Nr. 952/2013 74. panta 1.-3. punktā aprakstītajām metodēm, vai varbūt tādā gadījumā ir atļauts, pēdējā instancē, noteikt to, pamatojoties uz statistiski noteiktajām mazākajām ticamajām cenām, kā jau atļauts gadījumā, kad Komisija attiecināja pašu līdzekļu zaudēšanu uz dalībvalsti, kura nav veikusi pienācīgas muitas pārbaudes (skat. Tiesas spriedumu, 2022. gada 8. marts, Komisija/Apvienotā Karaliste, C-213/19, EU:C:2022:167)?
Ja atbilde uz iepriekšējiem otro vai trešo jautājumu ir apstiprinoša: vai statistiski noteiktajām minimālajām cenām ir jāraksturo imports, kas īstenots vienā laikposmā ar pārbaudāmo importu vai vēlāk, un, tādā gadījumā, kāds ir maksimāli pieļaujamais laika intervāls starp importiem, kas izmantoti statistiskā rezultāta iegūšanai, un pārbaudāmo importu (vai varētu, piemēram, pēc analoģijas piemērot deviņdesmit dienas, kas paredzētas Regulas Nr. 2454/93 1 152. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulas Nr. 2015/2447 142. panta 2. punktā)?
Ja atbilde vismaz uz vienu no pirmajiem trim jautājumiem par “robežvērtības” izmantošanu ievesto preču tirgus vērtības noteikšanai ir apstiprinoša: gadījumos, kad importēšanas laikā ir ievērota Regulas Nr. 2913/92 81. pantā minētā procedūra un Regulas Nr. 952/2013 177. pantā minētā procedūra muitas deklarāciju aizpildīšanas procedūras vienkāršošanai, sagrupējot preču TARIC kodus, vai patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību noteikšanas aizlieguma principam atbilst administratīvā prakse, atbilstoši kurai visu ievesto preču muitas vērtība katrā importa deklarācijā ir aprēķināta, pamatojoties uz katram konkrētam izstrādājumam, kura TARIC kods ir norādīts importa deklarācijā, noteikto “robežvērtību”, jo muitas iestādei ir jāuzskata par saistošu importētāja veiktā sagrupēšana Regulas Nr. 2015/2447 222. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, vai, gluži pretēji – lai novērstu patvaļīgu muitas nodokļu uzlikšanu – katra izstrādājuma vērtība ir jānosaka, pamatojoties uz tā tarifu kodu, kaut arī šis kods nav norādīts importa deklarācijā?
____________
1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.
1 Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).
1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2015, L 343, 558. lpp.).
1 Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.).