VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2013. gada 23. oktobrī (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēti Kopienas dizainparaugi, kuros attēlota tase un apakštase ar rievām un dziļais šķīvis ar rievām – Spēkā neesamības pamats – Ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāta darba neatļauta izmantošana – Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts
Lietas T‑566/11 un T‑567/11
Viejo Valle, SA, Lojerija [L’Olleria] (Spānija), ko pārstāv I. Temiño Ceniceros, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv V. Melgar, pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Établissements Coquet, Senleonāra de Noblā [Saint-Léonard‑de‑Noblat] (Francija), ko pārstāv C. Bouchenard, advokāte,
par prasībām par ITSB Apelāciju trešās padomes 2011. gada 29. jūlija lēmumiem lietās R 1054/2010-3 un R 1055/2010-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesiem starp Établissements Coquet un Viejo Valle, SA.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 31. oktobrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2012. gada 9. martā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2012. gada 16. februārī,
ņemot vērā prasītājas lūgumu apvienot lietas T‑566/11 un T‑567/11,
ņemot vērā ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apsvērumus par lietu T‑566/11 un T‑567/11 apvienošanu,
ņemot vērā lietu nodošanu otrajai palātai un jaunam tiesnesim referentam,
ņemot vērā 2013. gada 26. februāra lēmumus, ar kuriem noraidīti prasītājas lūgumi apturēt tiesvedību,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesu pabeigšanu netika saņemti lietas dalībnieku pieteikumi par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja Viejo Valle, SA ir Kopienas dizainparaugu, kas reģistrēti ar numuriem 384912-0001 un 384912-0009 un kuru reģistrācijas pieteikumi Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniegti 2005. gada 9. augustā un Bulletin des dessins et modèles communautaires [Kopienu Dizainparaugu Biļetenā] publicēti 2005. gada 18. oktobrī (turpmāk tekstā – “apstrīdētie dizainparaugi”), īpašniece.
2 Apstrīdētie dizainparaugi saskaņā ar dizainparauga reģistrācijas pieteikumiem attiecas uz traukiem, un tie izskatās šādi:
– Kopienas dizainparaugs, kas reģistrēts ar numuru 384912-0001:
– Kopienas dizainparaugs, kas reģistrēts ar numuru 384912-0009:
3 2008. gada 30. septembrī persona, kas iestājusies lietā, Établissements Coquet, iesniedza ITSB pieteikumus par apstrīdēto dizainparaugu spēkā neesamības atzīšanu. Šie pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu tika balstīti uz Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu.
4 Savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu atbalstam persona, kas iestājusies lietā, attiecībā uz apstrīdētajiem dizainparaugiem atsaucās uz diviem traukiem, proti, attiecīgi tasi un apakštasi (attiecībā uz dizainparaugu, kas reģistrēts ar numuru 384912-0001) un dziļo šķīvi (attiecībā uz dizainparaugu, kas reģistrēts ar numuru 384912-0009), kas ietilpst tās kolekcijas “Puslode” modelī “Satīns”, attiecībā uz kuriem persona, kas iestājusies lietā, lūdza autortiesību aizsardzību saskaņā ar Francijas tiesībām.
5 Persona, kas iestājusies lietā, saviem pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu pievienoja šādas fotogrāfijas:
– attiecībā uz pieteikumu par Kopienas dizainparauga, kas reģistrēts ar numuru 384912-0001, spēkā neesamības atzīšanu:
– attiecībā uz pieteikumu par Kopienas dizainparauga, kas reģistrēts ar numuru 384912-0009, spēkā neesamības atzīšanu:
6 Ar 2010. gada 7. aprīļa lēmumiem Anulēšanas nodaļa, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu, apstrīdētos dizainparaugus atzina par spēkā neesošiem.
7 2010. gada 10. jūnijā prasītāja ITSB iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumiem.
8 Ar diviem 2011. gada 29. jūlija lēmumiem lietās R 1054/2010-3 un R 1055/2010-3 (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”) ITSB Apelāciju trešā padome noraidīja prasītājas apelācijas sūdzības.
9 Pirmkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka prasītājas nostāja, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, nebija pietiekami identificējusi aizsargāto darbu un tātad nebija nodrošinājusi atbilstību Komisijas 2002. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 2245/2002, ar ko īsteno Regulu Nr. 6/2002 (OV L 341, 28. lpp.), 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem, ir acīmredzami nepamatota.
10 Otrkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, neesot iesniegusi informāciju, kas pierādītu, ka viņa ir autortiesību īpašniece, nav pamatots.
11 Treškārt, Apelāciju padome izvērtēja prasītājas nostāju, saskaņā ar kuru trauki, uz kuriem atsaucās persona, kas iestājusies lietā, savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, nav aizsargājami saskaņā ar autortiesībām, bet gan ir rūpnieciska jaunrade, kas var tikt aizsargāta tikai ar tiesisko regulējumu dizainparaugu jomā.
12 Vispirms Apelāciju padome norādīja, ka darbi, uz kuriem atsaucās persona, kas iestājusies lietā, nav paši trauki (tase ar apakštasi un dziļais šķīvis), bet gan rotājošās rievas uz šo trauku malām. Persona, kas iestājusies lietā, esot vienmēr skaidri norādījusi, ka tā pārmet prasītājai nevis trauku formu izmantošanu, bet gan uz šiem traukiem izvietotā rotājuma izmantošanu, kurš esot aizsargājams kā jaunrades darbs.
13 Tad Apelāciju padome norādīja, ka persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi, ka darba rūpnieciskais raksturs, uz kuru atsaucās prasītāja, nav uzskatāms par aizsardzības atteikuma pamatu saskaņā ar autortiesībām.
14 Darbs sastāvot no trauku rotājuma, uzklājot nepārtrauktu vienāda biezuma, šauru, paralēlu un koncentrisku rievu motīvu uz visas tases ārējās daļas un gandrīz visām apakštases un dziļā šķīvja iekšmalām, izņemot centrālo apli. Šis rotājums ļaujot nošķirt šos traukus un piešķirot tiem pietiekami oriģinālu raksturu, lai attaisnotu juridisku aizsardzību saskaņā ar Francijas tiesībām.
15 Apelāciju padome norādīja, ka prasītāja nav izskaidrojusi pamatus, kuru dēļ šis rotājums nevar tikt aizsargāts ar autortiesībām. Prasītāja esot atsaukusies uz “mākslinieciska” rakstura neesamību, bet tas neesot uzskatāms par piemērotu kritēriju. Tā esot norādījusi uz oriģinalitātes neesamību, bet neesot iesniegusi pierādījumus šajā ziņā.
16 Visbeidzot Apelāciju padome uzskatīja, ka trauku virspuses apdare, uz kuru atsaukusies persona, kas iestājusies lietā, ietilpst tādas jaunrades kategorijā, kas var atspoguļot autora personību, un ka tā tādējādi ir aizsargāta ar Francijas tiesību aktiem autortiesību jomā.
17 Ceturtkārt, Apelāciju padome izvērtēja prasītājas argumentus attiecībā uz aizsargātā darba izmantošanu saistībā ar Kopienas dizainparaugu sistēmu, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, konkrēto trauku salīdzinājums, tos skatot kopumā, norāda uz lielām atšķirībām starp tiem un, otrkārt, ir jāņem vērā arī autora brīvības pakāpe.
18 Apelāciju padome norādīja, ka šie argumenti attiecas nevis uz norādīto, bet gan uz citu spēkā neesamības pamatu, kas paredzēts Regulas Nr. 6/2002 6. pantā. Lai izvērtētu šajā lietā izvirzīto spēkā neesamības pamatu, nav jāveic visaptverošs šo trauku salīdzinājums, bet gan vienīgi jānosaka, vai apstrīdētajos dizainparaugos izmantots ar autortiesībām aizsargāts darbs. Formu atšķirībām šo trauku starpā neesot nozīmes. Savukārt nozīme esot tam, ka apstrīdētajos dizainparaugos ir skaidri pamanāma, pirmkārt, aizsargātā darba esamība, proti, tāda paša veida rievas, un, otrkārt, tas, ka šīs rievas klāj vienas un tās pašas trauku daļas. Tieši šo abu pazīmju kopība liecina par agrāka darba radošo saturu, kas apstrīdētajos dizainparaugos esot ticis reproducēts vai “izmantots” bez atļaujas.
19 Apelāciju padome līdz ar to noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību.
Lietas dalībnieku prasījumi
20 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– atzīt par pieņemamiem prasības pieteikumiem pievienotos pielikumus;
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– atzīt par nepieņemamiem prasības pieteikumam lietā T‑566/11 pievienotos pielikumus no B 7 līdz B 14 un prasības pieteikumam lietā T‑567/11 pievienotos pielikumus no B 7 līdz B 15;
– noraidīt prasības;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
22 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– atzīt par nepieņemamiem prasības pieteikumam lietā T‑566/11 pievienotos pielikumus no B 7 līdz B 14 un prasības pieteikumam lietā T‑567/11 pievienotos pielikumus no B 7 līdz B 17;
– noraidīt prasības;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
23 Ņemot vērā prasītājas lūgumu apvienot lietas un pārējo lietas dalībnieku apsvērumus, šīs lietas saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 50. pantu ir jāapvieno sprieduma taisīšanai.
24 Prasītāja izvirza vairākus pamatus un argumentus, kurus var apkopot šādi.
25 Attiecībā uz pirmo pamatu saistībā ar Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta pārkāpumu prasītāja būtībā norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, neesot iesniegusi prasīto informāciju attiecībā uz aizsargātajiem darbiem.
26 Prasītāja papildina šī pirmā pamata izklāstu ar apgalvojumu, ka autortiesības nepastāvot agrākas darbu izpaušanas un to oriģinalitātes neesamības dēļ.
27 Attiecībā uz otro pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu, prasītāja būtībā norāda, ka Apelāciju padome nepamatoti esot uzskatījusi, ka apstrīdētie dizainparaugi ietver personas, kas iestājusies lietā, darbu neatļautu izmantošanu.
28 Vispirms ir jāizvērtē noteiktu materiālu, ko prasītāja ietvērusi savu prasības pieteikumu un pieteikumu par tiesvedības apturēšanu pielikumā, pieņemamība un – attiecīgā gadījumā – piemērotība.
Par noteiktu materiālu, ko prasītāja ietvērusi prasības pieteikumu un pieteikumu par tiesvedības apturēšanu pielikumos, pieņemamību un piemērotību
29 Sākotnēji prasītāja iesniedza Vispārējā tiesā dokumentus no citu uzņēmumu, kas darbojas trauku ražošanas jomā, kā arī muzeju vai žurnālu interneta vietnēm (prasības pieteikuma lietā T‑566/11 pielikumi no B 7 līdz B 14; prasības pieteikuma lietā T‑567/11 pielikumi no B 7 līdz B 17), no kuriem, tās ieskatā, izrietot, ka citi uzņēmumi pirms personas, kas iestājusies lietā, esot izmantojuši trauku rotājumu, uzklājot šauras koncentriskas rievas uz šo preču ārmalām, un ka šis rotājums nepavisam neesot oriģināls, bet gan esot praktizēts kopš seniem laikiem.
30 Prasītāja no minētā secināja, ka personai, kas iestājusies lietā, faktiski nav nekādu autortiesību attiecībā uz konkrētajiem darbiem, uz kuriem tā atsaukusies savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam.
31 Turklāt savos 2012. gada 3. decembra un 2013. gada 8. janvāra pieteikumos par tiesvedības apturēšanu prasītāja norādīja uz diviem Francijas tiesu 2012. gada novembra un decembra spriedumiem. Tajos divas Francijas tiesas, katrā no kurām persona, kas iestājusies lietā, cēlusi prasību par [autortiesību] pārkāpumu pret trešo personu attiecībā uz tiem pašiem darbiem, uz kuriem šajā lietā atsaucas persona, kas iestājusies lietā, uzskatīja, ka personai, kas iestājusies lietā, nav autortiesību attiecībā uz šiem darbiem.
32 Prasītāja no minētā secināja, ka spēkā neesamības pamats, ko attiecībā uz to izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā, procesā ITSB, ir zudis un ka, tiklīdz minētie valsts spriedumi būs ieguvuši galīgu raksturu, būs jāapmierina šīs prasības un jāatceļ apstrīdētie lēmumi.
33 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas Vispārējā tiesā iesniegto materiālu pieņemamību un prasītājas nostāju.
34 Vispirms attiecībā uz materiāliem, ko prasītāja iesniegusi prasības pieteikuma lietā T‑566/11 pielikumos no B 7 līdz B 14 un prasības pieteikuma lietā T‑567/11 pielikumos no B 7 līdz B 17, ir jānorāda, ka tie ir uzskatāmi par jauniem elementiem, kuru nebija Apelāciju padomes rīcībā.
35 Šie materiāli, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, nevar tikt ņemti vērā. Proti, prasībai, kas celta Vispārējā tiesā, ir jābūt vērstai uz to, lai pārbaudītu ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 6/2002 61. panta izpratnē, tādā ziņā, ka Vispārējās tiesas uzdevums nav atkārtoti pārbaudīt faktiskos apstākļus, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi iesniegti minētajā tiesā. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījuma spēku (Vispārējās tiesas 2010. gada 18. marta spriedums lietā T‑9/07 Grupo Promer Mon Graphic/ITSB – PepsiCo (Riņķveida veicināšanas ražojuma atveidojums), Krājums, II‑981. lpp., 24. punkts, un 2012. gada 13. novembra spriedums apvienotajās lietās T‑83/11 un T‑84/11 Antrax It/ITSB – THC (Apkures radiatori), 28. punkts; skat. arī pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2009. gada 14. maija spriedumu lietā T‑165/06 Fiorucci/ITSB – Edwin (“ELIO FIORUCCI”), Krājums, II‑1375. lpp., 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra).
36 Turpinājumā attiecībā uz Francijas tiesu spriedumiem, kas pievienoti pieteikumu par tiesvedības apturēšanu pielikumos, ir jānorāda, ka arī tie ir uzskatāmi par jauniem dokumentiem, kuru nebija ITSB rīcībā. Apstāklis, ka šie spriedumi ir vēlāki nekā apstrīdētie lēmumi, neko nemaina attiecībā uz šo konstatējumu.
37 Ņemot vērā minēto, iepriekš 35. punktā minētajā judikatūrā nav izslēgta iespēja pirmo reizi uz valstu tiesu spriedumiem atsaukties Vispārējā tiesā, ja tas nav jautājums par to, ka Apelāciju padomei tiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā faktus konkrētā valsts tiesas spriedumā, bet tai tiek pārmests, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 6/2002 tiesību normu, un, lai pamatotu šo argumentu, tiek norādīts uz judikatūru (skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T‑332/04 Sebirán/ITSB – El Coto De Rioja (“Coto D’Arcis”), Krājumā nav publicēts, 56. punkts; 2008. gada 17. jūnija spriedumu lietā T‑420/03 El Corte Inglés/ITSB – Abril Sanchez un Ricote Saugar (“BOOMERANG TV”), Krājums, II‑837. lpp., 37. punkts, un 2008. gada 12. novembra spriedumu lietā T‑270/06 Lego Juris/ITSB – Mega Brands (“Sarkans Lego klucītis”), Krājums, II‑3117. lpp., 23.–25. punkts).
38 No iepriekš minētā izriet, ka, lai gan Francijas tiesu spriedumi, kas pievienoti pieteikumu par tiesvedības apturēšanu pielikumos, ir acīmredzami nepieņemami attiecībā uz faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem tie attiecas, un to nebija Apelāciju padomes rīcībā, tie ir pieņemami, ja prasītāja uz tiem atsaucas, lai pārmestu Apelāciju padomei, ka tā ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesību normu.
39 Šajā lietā prasītāja šos spriedumus ir pievienojusi tikai viena argumenta atbalstam, saskaņā ar kuru “tiktāl, ciktāl valsts tiesa ir izslēgusi jebkādu intelektuālā īpašuma tiesību esamību attiecībā uz ražojumiem, ko [persona, kas iestājusies lietā], izmantojusi kā savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatu, [..] spēkā neesamības pamatam ir pilnībā jāzaudē tā nozīme, [..] jo citādi tiktu nodarīts neatgriežams zaudējums prasītājai, kurai zustu tās likumīgās ekskluzivitātes tiesības nepastāvošu agrāku tiesību dēļ”.
40 Attiecībā uz šo argumentu tomēr ir jānorāda, ka minētie Francijas spriedumi – kā būtībā uzskata persona, kas iestājusies lietā, – ir piemērojami vienīgi starp lietas dalībniekiem tiesvedībā valsts tiesās un saistībā ar strīdiem to starpā par [autortiesību] pārkāpumiem. Šiem spriedumiem tātad, pat ja tie kļūs galīgi, nebūs spēkā esošas deklaratīvas erga omnes iedarbības attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, autortiesību esamību vai neesamību.
41 Tātad tie, atšķirībā no galīgiem administratīviem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar aizsardzības sistēmām, kuras balstītas uz intelektuālā īpašuma tiesību pieteikšanu un reģistrāciju administratīvā kārtībā, nevar likt Savienības tiesai konstatēt prasības priekšmeta zudumu un izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas (attiecībā uz tiesvedības izbeigšanas pirms sprieduma taisīšanas gadījumiem, kas iestājas pēc pretstatītās preču zīmes tiesību atcelšanas, kura pasludināta ar kompetentas preču zīmju iestādes pieņemtu erga omnes lēmumu, skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 26. jūnija rīkojumu apvienotajās lietās no T‑354/07 līdz T‑356/07 Pfizer/ITSB – Isdin (“FOTOPROTECTOR ISDIN”), Krājumā nav publicēts, un 2012. gada 27. februāra rīkojumu lietā T‑183/11 MIP Metro/ITSB – Jacinto (“My Little Bear”).
42 Tādējādi vienīgais arguments, ko prasītāja secina no šiem spriedumiem, un tātad vienīgais pamats, kuru dēļ tā uz tiem atsaucas, proti, fakts, ka tie automātiski atceļot personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatu, ir kļūdains.
43 Tā kā prasītāja nav izvirzījusi nevienu citu argumentu saistībā ar šiem spriedumiem (šajā ziņā skat. iepriekš 37. punktā minēto spriedumu lietā Coto D’Arcis, 57. punkts) un tā kā Vispārējai tiesai nav jāaizstāj prasītāja tās prasības administrēšanā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1993. gada 29. novembra rīkojumu lietā T‑56/92 Koelman/Komisija, Recueil, II‑1267. lpp., 23. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 17. septembra spriedumu lietā T‑201/04 Microsoft/Komisija, Krājums, II‑3601. lpp., 94. un 97. punkts), minētie Francijas tiesu spriedumi, kas jau bija nepieņemami attiecībā uz tajos norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, pārējā daļā nevar tikt ņemti vērā, lai izvērtētu apstrīdēto lēmumu tiesiskumu, un tādējādi šī iemesla dēļ tie ir jāuzskata par tādiem, kuriem nav nozīmes.
Par pirmo pamatu saistībā ar Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta pārkāpumu, jo persona, kas iestājusies lietā, neesot iesniegusi prasīto informāciju saistībā ar aizsargātajiem darbiem
44 Prasītāja norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi prasīto informāciju saistībā ar aizsargātajiem darbiem. Tostarp persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi darbu radīšanas datumus un turklāt neesot norādījusi, kura fiziskā persona ir to faktiskais autors.
45 Saskaņā ar Francijas tiesībām autortiesības rodoties no darba radīšanas fakta un no šīs radīšanas brīža. Vissvarīgāk esot noskaidrot darba autorību un tā radīšanas datumu, lai noteiktu, vai tas ir oriģināls un šī iemesla dēļ tas var tikt aizsargāts vai, tieši pretēji, to jau agrāk ir radījis cits autors. Tāpat arī esot vajadzīgs, lai būtu pierādīta šī darba radītājas fiziskās personas autortiesību pāreja personai, kas iestājusies lietā.
46 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas nostāju. Persona, kas iestājusies lietā, esot iesniegusi vajadzīgo informāciju pietiekamā apjomā.
47 No Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 3. punkta kopsakarā ar Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta normām izriet, pirmkārt, ka Kopienas dizainparaugs tiek atzīts par spēkā neesošu, ja tajā ir nelikumīgi izmantots darbs, kas aizsargāts ar dalībvalsts tiesību aktiem autortiesību jomā, otrkārt, ka to lūgt atzīt par spēkā neesošu var vienīgi autortiesību īpašnieks un, treškārt, ka šim pieteikumam ir jāietver aizsargātā darba, uz kuru tas ir balstīts, attēls un sīki izklāstīti dati par to, kā arī informācija, kas pierāda, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs ir autortiesību īpašnieks.
48 Vispirms attiecībā uz jautājumu, vai pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu, kurus iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, procesā ITSB, ietvēra attēlus un sīki izklāstītus datus attiecībā uz aizsargātajiem darbiem, uz kuriem tie tika balstīti, Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi, ka persona, kas iestājusies lietā, lielā mērā nodrošināja atbilstību Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā šajā ziņā noteiktajām prasībām.
49 Proti, persona, kas iestājusies lietā, savos 2008. gada 30. septembra pieteikumos par spēkā neesamības atzīšanu skaidri bija identificējusi darbus, uz kuriem tā atsaucas minēto pieteikumu atbalstam, gan ar minētajiem pieteikumiem pievienotajiem šo darbu fotoattēliem, gan ar sniegtajiem tekstuālajiem aprakstiem. Šie apraksti attiecās, pirmkārt, uz baltas krāsas tasi, kuras ārmalu klāj šauras rievas un kuras iekšmala ir gluda, un tās baltas krāsas apakštasi ar platu rievainu apmali, kuras pati malējā daļa ir viegli izvirzīta uz augšu, un ar līdzenu un plakanu nelielas dimensijas daļu, otrkārt, dziļo šķīvi ar ļoti platu malu, kuru klāj horizontālas šauras rievas ar šauru dobumu šķīvja centrā, kas ir gluds un bļodas formā, šis izliekums arī veido šķīvja pamatu.
50 Turpinājumā prasītājas kritika, saskaņā ar kuru personai, kas iestājusies lietā, bija jāiesniedz informācija par darbu radīšanu un fiziskās personas, kas tos radījusi, identitāti, kā arī pierādījumi par tās autortiesību pāreju personai, kas iestājusies lietā, ir jānoraida tālāk norādīto iemeslu dēļ.
51 Regulas Nr. 6/2002 25. panta 3. punktā un Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā ir prasīts, lai pieteikuma par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu iesniedzējs, kas pamatojas uz saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem aizsargātām autortiesībām, būtu šo autortiesību īpašnieks un lai tas iesniegtu ITSB informāciju, kas to pierāda.
52 Noskaidrojot, vai pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs ir autortiesību īpašnieks šīs tiesību normas izpratnē, kā arī to, kā šīs tiesības ir jāapliecina procesā ITSB, nevar abstrahēties no dalībvalsts tiesībām, konkrētajā gadījumā – Francijas tiesībām, kuras ir norādītas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam. Proti, piemērojamās dalībvalsts tiesības it īpaši šajā ziņā ir izmantojamas, lai definētu pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atbalstam norādītā darba autortiesību iegūšanas un pierādīšanas kārtību (šajā ziņā skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2012. gada 18. janvāra spriedumu lietā T‑304/09 Tilda Riceland Private/ITSB – Siam Grains (“BASmALI”), 22. punkts).
53 No lietas materiāliem izriet, ka autortiesību īpašnieks saskaņā ar Francijas tiesībām, ja nav pierādījumu par pretējo, ir tas, kura vārdā darbs tiek izpausts.
54 Proti, kā norāda ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lai gan Francijas tiesībās ir noteikts, ka “jaunrades darba autoram ar darba radīšanas faktu vien rodas ekskluzīvas nemateriālas īpašumtiesības, kas pretstatāmas jebkurām citām” (Francijas Intelektuālā īpašuma kodeksa (turpmāk tekstā – “IĪK”) L. 111–1. pants), un ka “darbs ir uzskatāms par radītu neatkarīgi no tā publiskas izpaušanas ar to vien, ka ir īstenota autora koncepcija, pat ja tā nav pabeigta” (IĪK L. 111–2. pants), tajā arī ir noteikts, ka “autorība, ja vien nav pierādīts pretējais, pieder tam vai tiem, ar kura(‑u) vārdu darbs ir izpausts” (IĪK L. 113–1. pants), un ka “kolektīvs darbs, ja vien nav pierādīts pretējais, ir tās fiziskās vai juridiskās personas īpašums, ar kuras vārdu tas ir izpausts, [un] šai persona ir autortiesības” (IĪK L. 113–5. pants).
55 Persona, kas iestājusies lietā, precizē, ka saskaņā ar Francijas judikatūru, ja fiziska persona, kas ir darba autors, to neapstrīd, autortiesības uz darbu tiek atzītas juridiskai personai, kura to izmanto komercdarbībā ar savu vārdu.
56 Tātad, lai gan ir taisnība, ka Apelāciju padome apstrīdētajos lēmumos kļūdaini ir norādījusi, ka autortiesības rodas ar darba radīšanu “un/vai izpaušanu”, jo no IĪK normām izriet, ka šīs tiesības rodas vienīgi ar radīšanu, šim apstāklim nav nozīmes. Šajā lietā vienīgais atbilstošais jautājums ir autortiesību īpašnieka identificēšana, kurš, ja fiziska persona, kas radījusi darbu, to neapstrīd, ir fiziska vai juridiska persona, ar kuras vārdu šis darbs ir izpausts.
57 Tādējādi prasītāja velti pārmet ITSB, ka tas nav lūdzis informāciju par darbu radīšanu, piemēram, radīšanas datumu vai radītāja identitāti, kā arī par autortiesību pāreju personai, kas iestājusies lietā, un Apelāciju padomei –, ka tā nav apmierinājusi tās apelācijas sūdzību, lai gan tās rīcībā nebija minētās informācijas.
58 Pilnības labad ir jāpiebilst, ka prasītāja turklāt neapstrīd, ka datums, kurā persona, kas iestājusies lietā, izpaudusi pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu atbalstam minētos darbus, var tikt noteikts, pamatojoties uz dokumentiem, kurus šī lietas dalībniece iesniegusi ITSB.
59 Tātad šis pamats, ciktāl tas ir balstīts uz apgalvoto personas, kas iestājusies lietā, procesā ITSB iesniegtās informācijas attiecībā uz aizsargātajiem darbiem nepietiekamību, tostarp uz to, ka neesot pierādījumu par darbu radīšanas datumu, fiziskās personas, kura radījusi darbus, identitāti, kā arī šīs personas tiesību pāreju personai, kas iestājusies lietā, ir jānoraida.
60 Attiecībā uz apgalvojumiem, kas izvirzīti vēlāk saistībā ar šo pirmo pamatu, saskaņā ar kuriem personai, kas iestājusies lietā, neesot autortiesību, jo trauku rotājumu, kurā uz to ārmalām tiek uzklātas smalkas koncentriskas rievas, jau esot izmantojuši citi šī sektora uzņēmumi pirms personas, kas iestājusies lietā, un saskaņā ar kuriem šis rotājums nepavisam neesot oriģināls, bet gan ticis praktizēts kopš seniem laikiem, ir jānorāda, ka šie apgalvojumi ir ja ne jauni, tad vismaz pilnībā balstīti uz pierādījumiem, kuri iesniegti prasības stadijā Vispārējā tiesā, un tātad jau ir noraidīti kā nepieņemami.
61 Tā procesā ITSB prasītāja nav apgalvojusi, ka citi trauku uzņēmumi, nevis persona, kas iestājusies lietā, ir izpauduši pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu atbalstam norādītos darbus pirms šī uzņēmuma. Prasītāja turklāt pati savos prasības pieteikumos piekrīt, ka tā ir atsaukusies uz konkrētajiem elementiem tikai tiesvedībā Vispārējā tiesā.
62 Attiecībā uz trauku rievotā rotājuma oriģinalitātes neesamību prasītāja nepavisam neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru, lai gan šī oriģinalitātes neesamība tika apgalvota procesa Anulēšanas nodaļā stadijā, šī apgalvojuma atbalstam tomēr nav iesniegts neviens pierādījums.
63 No judikatūras izriet, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 6/2002 61. panta formulējumu, Vispārējās tiesas veiktā Apelāciju padomes lēmuma tiesiskuma pārbaude ir jāveic atbilstoši tai uzdotajiem tiesību jautājumiem. Tādējādi Vispārējā tiesa nevar izskatīt tai iesniegtos jaunos pamatus vai atkārtoti pārbaudīt faktiskos apstākļus, ņemot vērā pierādījumus, kas pirmo reizi ir iesniegti Vispārējā tiesā. Proti, šo jauno pamatu izskatīšana un šo pierādījumu pieņemšana ir pretrunā Reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajos rakstos nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu (skat. pēc analoģijas iepriekš 35. punktā minēto spriedumu lietā “ELIO FIORUCCI”, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra).
64 No iepriekš 60.–63. punktā norādītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas pretenzijas attiecībā uz agrāku cita trauku uzņēmuma veiktu darba izpaušanu, kā arī rotājuma oriģinalitātes neesamību, pamatojoties uz to, ka tas ticis izmantots kopš seniem laikiem, ir jānoraida ja ne tādēļ, ka tās ir nepieņemamas kā jauni pamati, tad vismaz kā nepamatotas, jo tās pilnībā balstās uz nepieņemamiem pierādījumiem.
65 Šis pamats un vēlāk saistībā ar to izteiktie apgalvojumi tātad ir jānoraida.
Par otro pamatu saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu, jo Apelāciju padome nepamatoti esot uzskatījusi, ka apstrīdētie dizainparaugi ietver personas, kas iestājusies lietā, darba neatļautu izmantošanu
66 Prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka tā ir uzskatījusi, ka darbs, uz kuru atsaucas persona, kas iestājusies lietā, nav tase, apakštase un dziļais šķīvis, bet gan rotājošās rievas uz šo trauku malām. Prasītāja apgalvo, ka, lai izvērtētu jautājumu par personas, kas iestājusies lietā, darba esamību apstrīdētajos prasītājas dizainparaugos un tātad personas, kas iestājusies lietā, apgalvoto autortiesību pārkāpumu, bija jāņem vērā citas pazīmes, kas nav šīs koncentriskās rievas.
67 Dažādu prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, trauku elementu vērtējums vairākas atšķirības, kuras šiem traukiem piešķirot nošķiramas pazīmes, ļautu noteikt tā, ka tie rada pilnīgi atšķirīgu kopējo iespaidu. Šīs atšķirības neļaujot apgalvot, ka aizsargātais darbs ir ticis izmantots apstrīdētajos dizainparaugos.
68 Proti, no iesniegtajiem attēliem skaidri izrietot, ka lietas dalībnieču tasēm un to apakštasēm, kā arī dziļajiem šķīvjiem neesot neviena kopēja elementa, izņemot to rievas.
69 Personas, kas iestājusies lietā, tasei esot noapaļota forma ar īpašu osu, kura nekādi nelīdzinās prasītājas tases koniskajai formai. Prasītājas apakštasei esot līdzena centrālā kontūra, kas ir salīdzinoši lielāka nekā personas, kas iestājusies lietā, apakštasei, un plakanāka mala, jo vienīgi ārējā mala esot izliekta. Skatoties no ārpuses, prasītājas dziļā šķīvja izliekums esot pavisam gluds, izņemot pamata izliekumu par dažiem milimetriem. Tas esot ieapaļāks nekā personas, kas iestājusies lietā, dziļajam šķīvim, un tam neesot apmales vai vairāku līmeņu. Šķīvju malas esot atšķirīgas to izliekumu un to virspuses ziņā, kas prasītājas gadījumā ir ieapaļāka nekā personas, kas iestājusies lietā, gadījumā, kurai tā ir taisnāka. Turklāt rievas esot biezākas un izteiktākas apstrīdētajos dizainparaugos.
70 Ņemot vērā, ka autora brīvība trauku ražošanas jomā esot ierobežota, neesot iespējams apstrīdētos dizainparaugus uzskatīt par tādiem, kas ietver apgalvoto personas, kas iestājusies lietā, darbu izmantošanu.
71 Prasītāja piebilst, ka, pat ja tiktu uzskatīts, ka darbu, uz kura aizsardzību atsaucas persona, kas iestājusies lietā, veido rotājošas rievas uz šo trauku malām, tomēr esot jānoskaidro, kura ir konkrētā darba oriģinālā daļa.
72 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
73 Ir jāatgādina, ka spēkā neesamības pamats, uz kuru šajā lietā atsaucas persona, kas iestājusies lietā, nav balstīta uz apstrīdēto dizainparaugu individuālā rakstura neesamību Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, bet gan uz ar dalībvalsts tiesību aktiem autortiesību jomā aizsargāta darba neatļautu izmantošanu šajos dizainparaugos.
74 No minētā izriet, ka vienīgais ITSB noskaidrojamais jautājums bija, vai saskaņā ar Francijas tiesībām personai, kas iestājusies lietā, bija autortiesības un vai šīs autortiesības nav tikušas neatļauti izmantotas apstrīdētajos dizainparaugos.
75 Iepriekš 48.–59. punktā jau tika konstatēts, ka persona, kas iestājusies lietā, pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu bija ievērojusi Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta prasības attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātā darba, uz kuru bija balstīts pieteikums, attēla un sīki izklāstītu datu sniegšanu.
76 Attiecībā uz pretenzijām, saskaņā ar kurām personai, kas iestājusies lietā, neesot bijušas autortiesības, jo trauku rotājumu, uzklājot šauras koncentriskas rievas uz to ārmalām, jau pirms personas, kas iestājusies lietā, esot praktizējuši citi šīs nozares uzņēmumi, un saskaņā ar kurām šis rotājums nepavisam neesot oriģināls, bet esot ticis praktizēts kopš seniem laikiem, iepriekš 60.–64. punktā jau ir konstatēts, ka šīs pretenzijas ir ja ne nepieņemamas, jo tās ir jaunas, tad vismaz nepamatotas, jo tās pilnībā balstās un nepieņemamiem pierādījumiem.
77 Saistībā ar šo pamatu izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru Apelāciju padome neesot varējusi izvērtēt vienīgi trauku rotājumu, bet tai esot bijis jāņem vērā arī to formas, ir jānoraida tālāk norādīto iemeslu dēļ.
78 Ir taisnība, ka darbs, uz kuru persona, kas iestājusies lietā, atsaucās procesā ITSB, lai lūgtu apstrīdētos dizainparaugus atzīt par spēkā neesošiem, ietver ne tikai šo trauku rotājumu, bet arī citus minēto preču aspektus, tostarp to formas. Tomēr persona, kas iestājusies lietā, procesā ITSB skaidri atsaucās uz pašu rotājumu kā ar autortiesībām aizsargātu radošu pūļu materiālu atveidi. Persona, kas iestājusies lietā, tādējādi norādīja uz savas kolekcijas “Puslode” trauku oriģinalitāti, kas it īpaši izpaužas to virspuses rievās un to saspēlē ar gludajām daļām, jo, tās ieskatā, šai apdarei esot oriģinalitātes iezīme un tā atspoguļo autora radošās spējas.
79 Kā izriet no Francijas judikatūras, kas pievienota lietas materiāliem un kuru citē Apelāciju padome, saskaņā ar Francijas tiesībām trauks gan savas formas, gan tā rotājuma ziņā var tikt uzskatīts par ar autortiesībām aizsargājamu darbu, ja viens vai otrs no šiem aspektiem ir jaunrades rezultāts un ja tam ir oriģināls raksturs, kas apliecina autora personību.
80 Tādējādi Apelāciju padomei principā nekas neliedza uzskatīt, ka personas, kas iestājusies lietā, trauku rotājums ir darbs, kura neatļauta izmantošana ir aplūkojama lietā. Šādi rīkojoties, Apelāciju padome, protams, sašaurināja savu vērtējumu, to attiecinot vienīgi uz vienu lietas dalībnieču trauku aspektu. Taču no abām strīdā iesaistītajām lietas dalībniecēm vienīgi persona, kas iestājusies lietā, varēja sūdzēties, ko tā nav darījusi, par šo Apelāciju padomes pieeju, jo tā atstāja neizskatītas atsevišķas tās pretenzijas attiecībā uz autortiesībām.
81 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelāciju padomes vērtējuma sašaurināšana, to attiecinot vienīgi uz personas, kas iestājusies lietā, trauku rotājumu, šajā lietā nevar likt apšaubīt apstrīdēto lēmumu tiesiskumu.
82 No minētā izriet, ka visiem argumentiem, kuros prasītāja uzsver apstrīdēto dizainparaugu un personas, kas iestājusies lietā, trauku formu atšķirības, nav nozīmes.
83 Vienīgais apsvērums, kuram ir nozīme apstrīdēto lēmumu tiesiskuma izvērtēšanā, ir tas, vai – kā Apelāciju padome to ir secinājusi –, pirmkārt, personas, kas iestājusies lietā, trauku rievainais rotājums ir uzskatāms par jaunradi un, otrkārt, vai šis darbs ticis reproducēts apstrīdētajos dizainparaugos, tādējādi norādot uz personas, kas iestājusies lietā, autortiesību neatļautu izmantošanu.
84 Attiecībā uz pirmo aspektu Apelāciju padome ir izdarījusi tālāk norādītos vērtējumus.
85 Tā uzskatīja, ka darbu veido trauku rotājums ar šauru, paralēlu, koncentrisku rievu motīvu, kas visas ir vienā biezumā un nepārtrauktas, uz visas tases ārējās daļas un gandrīz visas apakštases, kā arī dziļā šķīvja virspuses, izņemot centra apli.
86 Apelāciju padomes ieskatā šis īpašais trauku rotājums ļaujot tos nošķirt un tiem piešķirot pietiekami oriģinālu raksturu, kas tādējādi pamatojot to juridisko aizsardzību saskaņā ar Francijas tiesībām. Līdz ar to konkrēto šauro rievu esamība ietilpstot ar Francijas tiesībām noteiktajos kritērijos.
87 Apelāciju padome norādīja, ka nevienā brīdī tai prasītāja nav skaidri paudusi iemeslus, kuru dēļ personas, kas iestājusies lietā, trauku rotājums neattaisnotu autortiesību aizsardzību. Apelāciju padome norādīja, ka mākslinieciska rakstura neesamība, uz kuru atsaucas prasītāja, nav atbilstošs kritērijs. Tā norādīja, ka prasītāja ir pieminējusi arī ar rievām klātu trauku oriģinalitātes neesamību, bet nav sniegusi pierādījumus šī argumenta atbalstam un ka prasītāja atkārtoti, bet nepamatoti ir apstrīdējusi, ka personas, kas iestājusies lietā, darbam pienāktos aizsardzība saskaņā ar Francijas tiesībām, pamatojoties uz to, ka trauki esot rūpniecības prece.
88 Apelāciju padome uzskatīja, ka galu galā trauku virspuses apdare, uz kuru atsaukusies persona, kas iestājusies lietā, vizuāli, “neraugoties uz savas formas vienkāršību (vai tās dēļ)”, ietilpst jaunrades kategorijā, kas var atspoguļot to autora personību, un ka to tādējādi aizsargā Francijas tiesību akti autortiesību jomā.
89 Ir jākonstatē, ka prasītājai nav izdevies likt apšaubīt šo vērtējumu.
90 Proti, prasītāja Vispārējā tiesā neapstrīd šos Apelāciju padomes apgalvojumus, kas turklāt ir pareizi, attiecībā uz darba mākslinieciskā vērtējuma piemērotības neesamību un autortiesību piemērošanu rūpniecības precēm. Attiecībā uz apgalvoto oriģinalitātes neesamību jau ir konstatēts, ka visi prasītājas Vispārējā tiesā iesniegtie pierādījumi attiecībā uz šo jautājumu ir nepieņemami.
91 Līdz ar to ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Apelāciju padome, konstatējot, ka personas, kas iestājusies lietā, trauku rotājums ir uzskatāms par aizsargājamu darbu saskaņā ar autortiesībām, būtu pieļāvusi kļūdu.
92 Attiecībā uz otro aspektu saistībā ar personas, kas iestājusies lietā, darba izmantošanu apstrīdētajos dizainparaugos Apelāciju padome ir paziņojusi šādi.
93 Apelāciju padome ir konstatējusi, pirmkārt, aizsargātā darba esamību apstrīdētajos dizainparaugos, konkrētajā gadījumā – tāda paša zīmējuma rievas, un, otrkārt, to, ka šīs rievas klāj tieši tās pašas trauku daļas. Apelāciju padome ir norādījusi, ka tieši šo abu pazīmju kopums atbilst tāda agrāka darba radošajam saturam, “kurš ticis reproducēts – vai “izmantots” – bez atļaujas” apstrīdētajos dizainparaugos.
94 Pēc tam, kad tā ir atzinusi, ka konkrēto trauku kopējais elements ir to rievas, prasītāja Vispārējā tiesā vienīgi norāda, ka apstrīdētajos dizainparaugos rievas ir “biezākas un izteiktākas”. Prasītāja šajā ziņā atsaucas uz ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumiem lietā, kurā pasludināts Tiesas 2011. gada 20. oktobra spriedums C‑281/10 P PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic (Krājums, I‑10153. lpp.), un šķietamu autora brīvības pakāpes ierobežošanu.
95 Šie prasītājas argumenti tomēr nav pietiekami, lai pierādītu Apelāciju padomes kļūdu.
96 Pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītāja nepamatoti atsaucas uz iepriekš 94. punktā minētajiem ģenerāladvokāta P. Mengoci secinājumiem lietā PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic un iespējamu autora brīvības pakāpes ierobežošanu.
97 Proti, šajā lietā izvirzītais spēkā neesamības pamats izriet no Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta, nevis no šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta, kā tas bija lietā, kurā pasludināts iepriekš 94. punktā minētais spriedums PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic.
98 Šīs lietas iznākums tātad nekādi nevar tikt noteikts, pamatojoties uz visaptverošu salīdzinājumu starp diviem dizainparaugiem, kurā autora brīvības pakāpes sašaurināšana ar tehniskiem un tiesiskiem ierobežojumiem, kas šajā lietā turklāt nav pierādīta, var informētu lietotāju padarīt uzmanīgāku pret niansēm un atvieglot apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura atpazīšanu (šajā ziņā skat. iepriekš 35. punktā minēto spriedumu lietā “Apkures radiatori”, 43.–45. punkts un tajos minētā judikatūra).
99 Šī strīda iznākums ir atkarīgs vienīgi no tā, vai apstrīdētais dizainparaugs ietver ar autortiesības reglamentējošiem konkrētās dalībvalsts aktiem aizsargāta darba “neatļautu izmantošanu”.
100 Tātad Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka, lai izvērtētu spēkā neesamības pamatu, nav jāsalīdzina konfliktējošie dizainparaugi to kopumā, bet vienīgi jānosaka, vai ar autortiesībām aizsargātais darbs ir ticis izmantots vēlākos dizainparaugos, proti, jānosaka, vai šī darba esamība var tikt konstatēta šajos dizainparaugos, kā rezultātā šajā kontekstā prasītājas norādītajām atšķirībām – tādām kā tases forma vai tās osas dizains, vai dziļā šķīvja bļodas forma – nav nozīmes.
101 Otrkārt, kā pamatoti norādīja Apelāciju padome, apstrīdēto dizainparaugu rotājumam, nenoliedzami, ir ļoti liela līdzība ar personas, kas iestājusies lietā, trauku rotājumu gan attiecībā uz pārklāto virsmu identitāti, gan rievu koncentrisko raksturu, regularitāti un šaurumu. Ar to, ka rievas ir biezākas un izteiktākas, kā to apgalvo prasītāja, nav pietiekami, lai izskaustu šo līdzību.
102 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāja Vispārējā tiesā nav pierādījusi, ka Apelāciju padome, uzskatot – pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju –, ka trauku rotājums, uz kuru atsaucas persona, kas iestājusies lietā, savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, ir aizsargāts ar Francijas tiesību aktiem autortiesību jomā un ka šis rotājums ticis neatļauti izmantots apstrīdētajos dizainparaugos, būtu pieļāvusi kļūdu.
103 No minētā izriet, ka šis pamats ir jānoraida.
104 Tā kā neviens no prasītājas izvirzītajiem pamatiem nav apmierināms, šīs prasības ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
105 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
106 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus saskaņā ar šo lietas dalībnieku prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) apvienot lietas T‑566/11 un T‑567/11 sprieduma taisīšanai;
2) noraidīt prasības;
3) Viejo Valle, SA sedz savus tiesāšanas izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Établissements Coquet tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 23. oktobrī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēsture
Lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
Par noteiktu materiālu, ko prasītāja ietvērusi prasības pieteikumu un pieteikumu par tiesvedības apturēšanu pielikumos, pieņemamību un piemērotību
Par pirmo pamatu saistībā ar Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta pārkāpumu, jo persona, kas iestājusies lietā, neesot iesniegusi prasīto informāciju saistībā ar aizsargātajiem darbiem
Par otro pamatu saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu, jo Apelāciju padome nepamatoti esot uzskatījusi, ka apstrīdētie dizainparaugi ietver personas, kas iestājusies lietā, darba neatļautu izmantošanu
Par tiesāšanās izdevumiem