Lieta T‑300/10

Internationaler Hilfsfonds eV

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Ar līgumu LIEN 97‑2011 saistīti dokumenti – Daļējs piekļuves atteikums – Sākotnējā pieteikuma objekta noteikšana – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību – Labas pārvaldības princips – Konkrēts un individuāls vērtējums – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Atsauce uz agrāku Vispārējās tiesas spriedumu – Pamata nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

2.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes pienākums palīdzēt pieteicējam pirms tā pieteikuma noraidīšanas

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 2. punkts un 7. un 8. pants)

3.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Principa par piekļuvi dokumentam izņēmums – Sabiedrības interešu aizsardzība – Piemērojamība – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts un 3. un 6. pants)

4.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Piemērojamība – Pienākums izvērtēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību – Pilnīga Regulas Nr. 45/2001 noteikumu piemērošana ikvienam pieteikumam par piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati

(LES 6. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 1. panta 1. punkts un 8. un 18. pants un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

5.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Ar pašu pieteicēju saistītu dokumentu publiskošana – Pieļaujamība – Ierobežojumi – Trešo personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība

6.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Pienākums izvērtēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību – Izņēmuma nepiemērošana personām, kuras nav pelnījušas aizsardzību, vai sevišķu sabiedrības interešu esamības dēļ – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

7.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Jau noslēgtā procedūrā sagatavotu dokumentu aizsardzība – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība un ierobežojumi

(LESD 296. pants)

9.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(LESD 296. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)

1.      Formas prasībām – kādas tās paredzētas Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar kurām prasības pieteikumā izvirzītie pamati ir jāizklāsta kopsavilkuma veidā, – neatbilst prasītāja apgalvojums, kurā tas vien aicina Vispārējo tiesu pārbaudīt, vai secinājumi, pie kuriem tā ir nonākusi agrākā spriedumā, pēc analoģijas ir piemērojami izskatāmajā lietā. Tādējādi šāds apgalvojums ir jāatzīst par nepieņemamu.

(sal. ar 41.–43. punktu)

2.      Iestādei, kurai ir iesniegts pieteikums par piekļuvi dokumentiem, ir jāveic pilnīga visu pieteikumā par dokumentu publiskošanu minēto dokumentu pārbaude. Šāda prasība ir piemērojama principā, ne tikai izskatot atkārtotu pieteikumu Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 8. panta izpratnē, bet arī izvērtējot sākotnējo pieteikumu minētās regulas 7. panta izpratnē.

Turklāt no minētās regulas 6. panta 2. punkta teksta un it īpaši vārdu “lūdz” un “sniedz palīdzību” lietojuma izriet, ka vienam vienīgam secinājumam par pieteikuma par piekļuvi nepietiekamu precizitāti, lai kādi arī būtu iemesli, būtu jāmudina iestādi adresāti sazināties ar pieteicēju, lai labāk nodefinētu lūgtos dokumentus.

Tādējādi Komisija pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā par sākotnējā pieteikuma objekta noteikšanu un tam sekojošo Komisijas pienākuma pilnīgi izvērtēt minēto pieteikumu neizpildi, ja tā nelūdz prasītāju precīzāk definēt gan sākotnējā pieteikumā, gan arī atkārtotajā pieteikumā minētos dokumentus, ievērojot, ka tas bija pirms lēmuma par atteikumu piekļūt prasītajiem dokumentiem pieņemšanas.

(sal. ar 69., 84., 85. un 87. punktu)

3.      Pārbaudei, kas ir jāveic, lai izskatītu lūgumu sniegt iespēju iepazīties ar dokumentiem, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir jābūt konkrētai. Faktiski, pirmkārt, ar to vien, ka dokuments ir saistīts ar interesēm, kuras aizsargā izņēmums, nepietiek, lai attaisnotu šī izņēmuma piemērošanu. Šādu piemērošanu principā var pamatot tikai tad, ja iestāde iepriekš ir novērtējusi, pirmkārt, vai iespēja iepazīties ar dokumentu var konkrēti un faktiski apdraudēt aizsargātas intereses, un, otrkārt, minētās regulas 4. panta 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos – vai nepastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato konkrētā dokumenta izpaušanu. Otrkārt, riskam, ka tiks apdraudētas aizsargātās intereses, ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam.

Principā ir nepieciešama arī konkrēta un individuāla katra dokumenta pārbaude, jo pat gadījumā, ja ir skaidrs, ka piekļuves pieteikums ir saistīts ar dokumentiem, uz kuriem attiecas izņēmums, tikai veicot šādu pārbaudi, iestādes var novērtēt iespēju pieprasītājam piešķirt daļēju piekļuvi atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktam. Piemērojot Uzvedības kodeksu saistībā ar publisku piekļuvi Padomes un Komisijas dokumentiem, par nepietiekamu ir uzskatāms vērtējums, kas īstenots, drīzāk ņemot vērā kategorijas, nevis veicot salīdzinājumu ar konkrētiem šajos dokumentos iekļautiem informācijas elementiem. Pārbaudei, kura ir jāveic iestādei, būtu jāļauj tai konkrēti novērtēt, vai norādītais izņēmums faktiski attiecas uz visu minētajos dokumentos iekļauto informāciju.

(sal. ar 91., 92., 133., 144., 149. un 150. punktu)

4.      Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts izņēmums piekļuvei dokumentiem gadījumā, ja [dokumenta] atklāšana varētu kaitēt personu privātajai dzīvei vai neaizskaramībai, it īpaši saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šī tiesību norma ir nedalāma tiesību norma un ar to tiek prasīts, lai iespējamais kaitējums indivīda privātajai dzīvei un neaizskaramībai vienmēr tiktu aplūkots saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem un it īpaši ar Regulu Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Regula Nr. 45/2001 un Regula Nr. 1049/2001 tika pieņemtas ar ļoti nelielu laika atstarpi. Tajās nav normu, kurās būtu skaidri paredzēts vienas regulas pārākums pār otru. Principā ir jānodrošina, ka tās tiek pilnībā piemērotas.

Šai sakarā no Regulas Nr. 45/2001 piecpadsmitā apsvēruma pirmā teikuma izriet, ka Savienības likumdevējs ir minējis nepieciešamību piemērot LES 6. pantu un – tādējādi – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, ja Kopienu iestādes vai struktūras veic minēto apstrādi, pildot darbības, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā [piemērošanas jomā], un jo īpaši darbības, kas paredzētas ES līguma redakcijā pirms Lisabonas līguma pieņemšanas V un VI sadaļā. Savukārt šāda norāde nav vajadzīga attiecībā uz apstrādi, ko veic, pildot darbības, kuras ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā, jo tādā gadījumā ir acīmredzami piemērojama pati Regula Nr. 45/2001.

No tā izriet – ja ar Regulu Nr. 1049/2001 pamatota pieteikuma mērķis ir iegūt piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati, tad ir pilnībā piemērojamas Regulas Nr. 45/2001 normas. Taču ar Regulas Nr. 45/2001 8. pantu nosūtamo personas datu saņēmējam ir uzlikts pienākums pierādīt šo datu izpaušanas nepieciešamību. Tāpat ar tās pašas regulas 18. pantu attiecīgajai personai ir piešķirtas tiesības jebkurā laikā iebilst pret datu, kas uz viņu attiecas, apstrādi, ja tam ir likumīgs pamatojums, kurš saistīts ar viņas konkrēto stāvokli.

(sal. ar 98., 99., 101., 103. un 104. punktu)

5.      Ņemot vērā gan Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantā uzskaitīto izņēmumu striktu interpretāciju, gan arī Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti mērķi, personas datu, kas attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo piekļuves lūdzēju, atklāšanu nevar liegt tā iemesla dēļ, ka tā apdraud indivīda privāto dzīvi un neaizskaramību.

Turklāt, runājot par šādas atklāšanas apjomu, ja Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto interešu aizsardzība nav vajadzīga piekļuves lūdzējam, tā savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 noteikumiem ir jāgarantē trešām personām. Tādējādi pretēji principam, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1049/2001 mērķis ir vispārīgi sabiedrībai radīt tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, ir jāņem vērā, ka, ja attiecīgajos dokumentos ir personas dati, kas attiecas uz piekļuves lūdzēju, tad pēdējā minētā tiesību panākt to atklāšanu, pamatojoties uz tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, sekas nav tiesību rašana vispārīgi sabiedrībai piekļūt šiem dokumentiem.

(sal. ar 107. un 109. punktu)

6.      Tiesību par publisku piekļuvi Savienības iestāžu dokumentiem jomā prasītājam nav jāizvērtē, vai persona ir vai nav pelnījusi indivīda privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību. Faktiski aizsardzība, kas personas datiem ir jāpiešķir, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, ir jānodrošina, stingri ievērojot Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumus. Taču šajā pēdējā minētajā regulā nav paredzēts pamattiesību, ko tā garantē, aizsardzības izņēmums tā iemesla dēļ, ka attiecīgie dati attiecas uz personu, kura šādu aizsardzību nebūtu pelnījusi. Turklāt pretēji Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrajā daļā minētajam izņēmumam izņēmumu, kas noteikts šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulā Nr. 45/2001, nevar noraidīt, pamatojoties uz sevišķām sabiedrības interesēm.

(sal. ar 112. un 124. punktu)

7.      Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta otro daļu var atteikt piekļuvi dokumentam, kurā ir viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien sevišķas sabiedrības intereses nepamato iepazīšanos ar minēto dokumentu. Ņemot vērā principa par tiesībām uz piekļuvi iestāžu dokumentiem striktu interpretāciju, tikai attiecībā uz daļu iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu, proti, tādu dokumentu, kuros ietverts viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām saistībā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa dod tiesības atteikt piekļuvi arī tad, kad lēmums jau ir pieņemts, ja šo dokumentu izpaušana var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai šajā iestādē.

Tādējādi šī Regulas Nr. 1049/2001 noteikuma mērķis ir aizsargāt noteiktus, procedūras laikā sagatavotus dokumentus, kuru izpaušana pat pēc procedūras beigām būtiski var kaitēt attiecīgās iestādes lēmumu pieņemšanas procedūrai, jo šādos dokumentos ir viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē.

(sal. ar 130.–132. punktu)

8.      Pamatojumam, kas prasīts LESD 296. pantā, jābūt atbilstošam attiecīgā tiesību akta būtībai, un tajā skaidri un neapšaubāmi ir jābūt norādītai tās iestādes argumentācijai, kas pieņēmusi attiecīgo tiesību aktu, tādā veidā, kas ieinteresētajām personām ļauj iepazīties ar pieņemtā tiesību akta pamatojumu un Savienības tiesai īstenot tās kontroles pilnvaras. Prasība norādīt pamatojumu ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā tiesību akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un interesi saņemt izskaidrojumu, kāda ir tiesību akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu aplūkoti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo tiesību akta pamatojuma atbilstība minētajā 296. pantā noteiktajām prasībām ir jāvērtē ne tikai atkarībā no tā formulējuma, bet arī konteksta, kā arī visu tiesību normu kopuma, kas regulē attiecīgo jomu.

(sal. ar 181. punktu)

9.      Attiecībā uz piekļuves dokumentiem pieteikumu – ja attiecīgā iestāde šādu piekļuvi atsaka, tai katrā konkrētajā gadījumā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ir jāpierāda, ka Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantā uzskaitītie izņēmumi patiešām attiecas uz dokumentiem, kuriem tiek lūgta piekļuve. Tātad iestādei, kas atteikusi piekļuvi dokumentam, jāsniedz pamatojums, kas ļauj saprast un pārbaudīt, pirmkārt, vai pieprasītais dokuments tiešām attiecas uz jomu, kuru skar minētais izņēmums, un, otrkārt, vai pastāv ar šo izņēmumu saistītā aizsardzības vajadzība.

Šai sakarā netiešs piekļuves atteikums pēc definīcijas nozīmē absolūtu pamatojuma neesamību, kas nav pienākuma norādīt pamatojumu, kā tas saskaņā ar LESD 296. pantu tiek prasīts no Savienības iestādēm, izpilde.

(sal. ar 182., 185.–187. un 198. punktu)