Lieta T‑122/17
Devin AD
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DEVIN” – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Ģeogrāfisks nosaukums – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums
1. Eiropas Savienības preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas tiesības grozīt apstrīdēto lēmumu – Ierobežojumi
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta otrais teikums un 65. panta 3. punkts)
2. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam – Jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 52. pants 1.punkta a) apakšpunkts)
3. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam – Preču zīmes aprakstošā rakstura novērtēšana – Ģeogrāfiskie nosaukumi
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 52. pants 1.punkta a) apakšpunkts)
4. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam – Preču zīmes aprakstošā rakstura novērtēšana – Ģeogrāfiskie nosaukumi – Kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 52. pants 1.punkta a) apakšpunkts)
5. Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam – Vārdiska preču zīme “DEVIN” – Par to, kā Savienības vidusmēra patērētājs uztver vārdu “devin” – Ģeogrāfiskā nosaukuma Devina pieejamība
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 52. pants 1.punkta a) apakšpunkts)
6. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes iedarbība – Ierobežojumi – Regulas (EK) Nr. 207/2009 12. panta b) punkts – Pieejamības prasība – Ietekme
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 12. panta b) punkts)
7. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes iedarbība – Preču zīmes piešķirtās tiesības – Tiesības aizliegt preču zīmes izmantošanu – Apzīmējuma, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, nepamatota lietošana, kas rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai – Jēdziens “pietiekams iemesls” – Tvērums
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta c) apakšpunkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat 11., 97.–99. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 17. un 18. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 20.–22. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 23. un 24. punktu)
5. Grafiskā preču zīme “DEVIN” nav aprakstoša attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi no Bulgārijas kaimiņvalstu, proti, Grieķijas un Rumānijas, ne arī no visu citu Savienības dalībvalstu, izņemot vienīgi Bulgāriju, vidusmēra patērētāju skatpunkta.
Lai gan ģeogrāfiskais nosaukums Devina ir zināms ieinteresētajām personām Bulgārijā, citu Savienības dalībvalstu ieinteresētajām personām ģeogrāfiskais nosaukums Devina lielākoties nav zināms vai vismaz nav zināms kā ģeogrāfiskas vietas apzīmējums.
Tas vien, ka Devinas pilsētu atrod interneta meklētājprogrammas, nav pietiekami, lai pierādītu, ka runa ir par vietu, kuru zina būtiska daļa no Grieķijas un Rumānijas konkrētās sabiedrības daļas. “Tūrisma profila esamība internetā” pati par sevi nevarot būt pietiekama, lai pierādītu, ka konkrētā ārvalstu sabiedrības daļa zina par mazu pilsētu.
Jo īpaši, minerālūdens un dzērienu vidusmēra patērētājam Savienībā nav augsta līmeņa specializācijas ģeogrāfijā vai tūrismā. Apelācijas padome, nepamatoti fokusējoties uz ārvalstu tūristiem, it īpaši grieķiem un rumāņiem, kas apmeklē Bulgāriju vai Devinu, nav ņēmusi vērā visu konkrēto sabiedrības daļu, kuru veido Savienības, tostarp Grieķijas un Rumānijas, vidusmēra patērētāji, taču ir kļūdaini fokusējusies uz konkrētās sabiedrības daļas minimālu vai niecīgu daļu, proti, ārvalstu tūristiem, kas apmeklē Bulgāriju vai Devinu, kas katrā ziņā ir nenozīmīga un šai sakarā nevar būt pietiekami reprezentatīva judikatūras izpratnē. Tādējādi Apelācijas padome ir piemērojusi nepareizu testu, kas ir izraisījis to, ka ir veikts kļūdains faktu vērtējums par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver vārdu “devin”.
Attiecībā uz ģeogrāfiskā nosaukuma Devina pieejamību ir jāuzskata, ka vārda “Devin” aprakstošā izmantošana ir atļauta, lai veicinātu pilsētu kā tūrisma galamērķi. Regulā Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi pašā ekskluzīvo tiesību, kas piešķirtas ar šādu preču zīmi, definīcijā ir paredzēti aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu trešo personu intereses. Devinas pilsētas nosaukums paliek pieejams trešajām personām ne tikt aprakstošai izmantošanai, kā šīs pilsētas tūrisma popularizēšanai, bet arī kā atšķirtspējīgs apzīmējums “pietiekama iemesla” gadījumā un neesot sajaukšanas iespējai, kas izslēdz Regulas Nr. 207/2009 8. un 9. panta piemērošanu. Vispārējā interese saglabāt tāda ģeogrāfiskā nosaukuma kā Devinas karsto avotu kūrortpilsētas nosaukums pieejamību tādējādi var tikt aizsargāta ar atļaujām šādu nosaukumu aprakstošai izmantošanai un aizsardzības līdzekļiem, ar kuriem tiek ierobežotas apstrīdētās preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības, un nav nepieciešams atzīt šo preču zīmi par spēkā neesošu.
(skat. 39., 41., 46.–48., 79., 83., 89., 90., 93., 95. punktu)
6. Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 12. pants ir vērsts uz to, lai samierinātu preču zīmes tiesību aizsardzības fundamentālās intereses ar brīvas preču aprites, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības iekšējā tirgū interesēm, to veicot tādā veidā, lai preču zīmes tiesības var pildīt savu būtiskā elementa funkciju netraucētas konkurences sistēmā, kuru paredz ieviest un uzturēt LESD. Konkrētāk, šīs regulas Nr. 207/2009 12. panta b) punkts ir vērsts uz to, lai visiem tirgus dalībniekiem saglabātu iespēju izmantot aprakstošas norādes. Tādēļ šī tiesību norma ir pieejamības prasības izpausme. Tomēr pieejamības prasība nekādā veidā nevar veidot autonomu preču zīmes iedarbības ierobežojumu papildus tiem, kas ir tieši paredzēti šajā pantā. Tādējādi, lai gan 12. panta b) punkts nepiešķir trešajām personām tiesības izmantot šādu nosaukumu kā preču zīmi, tas tomēr nodrošina, ka tās to var izmantot aprakstošā veidā, t.i., kā norādi par ģeogrāfisko izcelsmi, ar nosacījumu, ka izmantošana notiek saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi.
(skat. 76.–78. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 87. un 88. punktu)