Language of document :

Prasība, kas celta 2022. gada 3. jūnijā – Föreningen Svenskt Landskapsskydd/Komisija

(Lieta T-346/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Föreningen Svenskt Landskapsskydd (Höganäs, Zviedrija) (pārstāvis: G. Byrne, Barrister-at-law)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas lēmumu, par kuru prasītājai paziņots ar 2022. gada 1. aprīļa vēstuli un ar kuru prasītājas pieprasījums veikt iekšējo pārskatīšanu ir noraidīts kā nepieņemams, jo ar to esot pārkāpti Līgumi;

papildus tam vai pakārtoti atzīt, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies no rīcības atbilstoši LESD 265. pantam;

atzīt, ka, tā kā Zviedrijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (turpmāk tekstā – “NEKP”) neatbilst Orhūsas konvencijai, Komisija bija to prettiesiski izvērtējusi un/vai pieņēmusi un/vai publicējusi, un tādēļ ar to ir pārkāptas Savienības un starptautiskās tiesības un/vai tas ir prettiesisks;

atzīt, ka Komisija nav izpildījusi Savienības un starptautiskajās tiesībās paredzētos pozitīvos pienākumus veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi un atbilstoši, lai izvērtētu un/vai novērstu Zviedrijas NEKP neatbilstību Orhūsas konvencijai;

atzīt, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 1 netiek īstenoti Orhūsas konvencijas noteikumi, tostarp tās 7. pants, un tādēļ tā nav saderīga ar Savienības un starptautiskajām tiesībām vides jomā un tādējādi tā ir prettiesiska;

ņemot vērā NEKP un tostarp Zviedrijas NEKP neatbilstību Orhūsas konvencijai, atzīt ka tas, ka Komisija nav izpildījusi Regulā (ES) 2018/1999 paredzētos pienākumus, ir šīs regulas, Konvencijas un arī Līgumu pārkāpums;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums, par kuru prasītājai tika paziņots ar 2022. gada 1. aprīļa vēstuli, ir jāatceļ. Prasītāja bija iesniegusi Komisijai pieprasījumu ar 2021. gada 15. decembra vēstuli. Atbildot uz šo prasītājas pieprasījuma vēstuli, Komisija atzina prasītājas pieprasījumu par nepieņemamu. Prasītājas ieskatā Komisijas lēmumā šajā ziņā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kā arī tajā ir pieļauts Savienības un starptautisko tiesību vides jomā un Līgumu pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi Līgumos un starptautiskajās tiesībās, tostarp Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) 3., 6. un 7. pantā paredzētos pozitīvos pienākumus. Prasītājas ieskatā ar apstrīdēto Komisijas lēmumu ir pārkāpti arī Savienības sekundārie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 1 9. un 10. pants. Prasītāja norāda, ka ar Komisijas lēmumu ir pārkāptas prasītājas tiesības griezties tiesu iestādēs saskaņā ar Orhūsas konvenciju un (grozīto) Regulu (EK) Nr. 1367/2006.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir atturējusies no rīcības LESD 265. panta izpratnē saistībā ar Komisijas izvērtētajiem, pieņemtajiem un publicētajiem NEKP, tostarp apstrīdēto Zviedrijas NEKP. Atturoties no rīcības, Komisija nav izpildījusi Līgumos un starptautiskajās tiesībās, tostarp Orhūsas konvencijas 3., 6. un 7. pantā paredzētos pienākumus. Prasītāja arī apgalvo, ka Komisijas pienākumu neizpilde ir Savienības sekundāro tiesību aktu, tostarp Regulas (EK) Nr. 1367/2006 9. un 10. panta pārkāpums.

3.    Ar trešo pamatu tiek apgalvots – tas, ka Komisija nav nodrošinājusi Zviedrijas NEKP pilnīgu atbilstību Orhūsas konvencijai, nozīmē, ka minētais NEKP šobrīd un visā attiecīgajā laikā ir ticis izvērtēts, pieņemts un publicēts acīmredzami pārkāpjot Savienības un starptautiskās tiesības, un tādējādi tas ir prettiesisks.

4.    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulu (ES) 2018/1999 netiek īstenoti Orhūsas konvencijas noteikumi, tostarp tās 7. pants, un tādēļ tā nav saderīga ar Savienības un starptautiskajām tiesībām vides jomā. Papildus tam vai pakārtoti prasītāja apgalvo, ka ar Regulu (ES) 2018/1999 ir pārkāpti Līgumi. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka Regula (ES) 2018/1999 ir jāatzīst par prettiesisku.

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV 2018, L 328, 1. lpp.).

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).