Language of document : ECLI:EU:F:2008:45

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 23. aprīlī

Lieta F‑103/05

Stephen Pickering

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Atalgojuma daļas pārskaitīšana ārpus dienesta valsts – Pensijas – Aizmuguriska lietas izskatīšana – Pirmās instances tiesas Reglamenta piemērošana laikā – Atalgojuma aprēķini – Iebilde par prettiesiskumu – Vienlīdzīga attieksme pret ierēdņiem – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, iegūtās tiesības, tiesiskās drošības princips un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru S. Pikerings [S. Pickering] lūdz atcelt savus 2004. gada decembra un 2005. gada janvāra un februāra atalgojuma aprēķinus, kā arī visus nākamos atalgojuma aprēķinus tiktāl, ciktāl tie ir sagatavoti saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.), Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK, Euratom) Nr. 856/2004, ar ko no 2004. gada 1. maija nosaka korekcijas koeficientus (KK), kuri attiecas uz Eiropas Kopienas ierēdņu un pārējo darbinieku [pārskaitījumiem un] pensijām (OV L 161, 6. lpp.), un Padomes 2004. gada 20. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 31/2005, ar ko no 2004. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2005, L 8, 1. lpp.), noteikumiem, kuri esot nelikumīgi tāpēc, ka šajos noteikumos samazina gan ārpus dienesta valsts pārskaitāmo atalgojuma daļu, gan pārskatīšanai piemērojamos KK, no vienas puses, un samazina līdz 2004. gada 1. maijam iegūtajām tiesībām uz pensiju piemērojamos KK, šo samazināto KK piemērošanai ievieš jaunu nosacījumu par dzīvesvietu un atceļ KK pēc 2004. gada 1. maija iegūtajām tiesībām uz pensiju, no otras puses; turklāt prasītājs lūdz tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 4. jūlija lēmumu par sūdzības, ko viņš iesniedzis attiecībā uz saviem atalgojuma aprēķiniem, noraidīšanu.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Termiņi – Iebildumu raksta iesniegšana pēc termiņa – Noteiktā kārtībā un laikus iesniegta iebilde par nepieņemamību – Pieņemamība – Lietas neizskatīšana aizmuguriski – Tiesas sēdes dienā sniegti apsvērumi pēc būtības – Nepieņemamība

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts un 122. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Paziņojums par algu

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Iebilde par prettiesiskumu – Papildu raksturs

(EKL 241. pants; Padomes Regula Nr. 723/2004, Regula Nr. 856/2004 un Regula Nr. 31/2005)

5.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību

6.      Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Regulāri pārskaitījumi ārpus dienesta valsts

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. pants)

7.      Ierēdņi – Atalgojums – Regulāri pārskaitījumi ārpus dienesta valsts – Korekcijas koeficienti

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 17. pants)

1.      Ja atbildētājs noteiktajā kārtībā un laikus iesniedz iebildi par nepieņemamību, apstāklis, ka tam noteiktajā termiņā nav iesniegts iebildumu raksts, neļauj lietu izskatīt aizmuguriski saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 122. pantu. Tā kā ir iesniegta iebilde par nepieņemamību, nevar uzskatīt, ka atbildētājs uz prasības pieteikumu nav atbildējis noteiktajā formā un laikus.

Tomēr apsvērumi pēc būtības, kurus atbildētājs sniedz tiesas sēdes dienā, nav pieņemami. Tā kā rakstveida procesā noteiktajā termiņā nav iesniegts iebildumu raksts, atbildētāja mutvārdu paskaidrojums pēc būtības ir pielīdzināms Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktā aizliegtajai jaunu pamatu izvirzīšanai; pieļaujot pretēju interpretāciju, tiktu atzīts, ka atbildētājam, pēc tam kad tas atsevišķā dokumentā cēlis iebildi par nepieņemamību, turpmāk vairs nebūtu saistošs termiņš, kuru Civildienesta tiesa tam noteikusi iebildumu raksta iesniegšanai.

Savukārt personai, kas iestājusies lietā, ir visas tiesības savus argumentus pēc būtības iesniegt gan rakstveida procesā, gan tiesas sēdē. Konkrēti, tā kā prasības pieteikumā tiek apgalvots, ka personas, kas iestājusies lietā, pieņemtās regulas ir prettiesiskas, tas, ka personai, kas iestājusies lietā un kuras prasījumi ir vērsti tieši uz to pašu rezultātu, uz kura sasniegšanu ir vērsti atbildētāja iebildē par nepieņemamību izvirzītie prasījumi, proti, uz prasības noraidīšanu, tādu apstākļu dēļ, kas nav atkarīgi no tās gribas un kuros ir vainojams atbildētājs, nebūtu ļauts iesniegt apsvērumus pēc būtības, it īpaši apsvērumus, kas vērsti uz apstrīdēto regulu likumības aizstāvību, būtu pretēji tiesību uz aizstāvību un pareizas tiesvedības principiem.

(skat. 49. un 53.–55. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 2007. gada 15. februāris, C‑34/04 Komisija/Nīderlande, Krājums, I‑1387. lpp., 49. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 1. decembris, T‑125/96 un T‑152/96 Boehringer/Padome un Komisija, Recueil, II‑3427. lpp., 183. punkts.

2.      Atalgojuma aprēķinam, ņemot vērā tā raksturu un mērķi, nepiemīt īpašības, kas raksturīgas nelabvēlīgam aktam Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē, jo ar to vienīgi tiek naudas izteiksmē izteikts agrākos tiesiskos lēmumos jautājumā par ierēdņa stāvokli nolemtais. Tādējādi, lai arī atalgojuma aprēķini patiešām parasti tiek uzskatīti par nelabvēlīgiem aktiem, jo tajos ir norādīts, ka ir tikušas negatīvi ietekmētas ierēdņa finansiālās tiesības, patiesībā īstenais nelabvēlīgais akts ir iecēlējinstitūcijas pieņemtais lēmums samazināt vai atcelt ierēdņa līdz tam saņemto maksājumu, kurš ir ticis norādīts viņa atalgojuma aprēķinos.

Tomēr atalgojuma aprēķins joprojām pilnībā saglabā savu nozīmi Civildienesta noteikumos paredzēto ierēdņa procesuālo tiesību noteikšanā. Proti, ar atalgojuma aprēķina nosūtīšanu ierēdnim tiek pildīts divējāds uzdevums, proti, viens uzdevums informēt par pieņemto lēmumu un otrs uzdevums saistībā ar termiņiem, tādējādi, ka, ja vien aprēķinā ir skaidri norādīta pieņemtā lēmuma esamība un piemērošanas apjoms, līdz ar tā paziņošanu sākas apstrīdēšanas termiņš.

(skat. 72. un 75. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1984. gada 19. janvāris, 262/80 Andersen u.c./Parlaments, Recueil, 195. lpp., 4. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 27. oktobris, T‑536/93 Benzler/Komisija, Recueil FP, I‑A‑245. un II‑777. lpp., 15. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra un 42. punkts; 2007. gada 24. maijs, F‑27/06 un F‑75/06 Lofaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., spriedums pārsūdzēts Pirmās instances tiesā – T‑293/07 P.

3.      Gadījumos, kad strīdīgo finansiālo tiesību aizskārums notiek maksājuma atcelšanas vai tā summas samazinājuma veidā, atcelšanu vai samazinājumu veicot ik mēnesi un attiecinot uz visiem atalgojuma aprēķiniem, kas seko pirmajam aprēķinam, kurā šī atcelšana vai šis samazinājums ir atspoguļoti, sūdzības iesniegšanas termiņš aizsākas jau ar brīdi, kad ierēdnis saņem pirmo atalgojuma aprēķinu, kas atspoguļo šo atcelšanu vai šo samazinājumu.

Gadījumā, ja vienā un tajā pašā ziņā prettiesiski ir vairāki nākamajiem laikposmiem sagatavoti paziņojumi par pensiju vai atalgojuma aprēķini, ar sākotnējo sūdzību, kas iesniegta par apstrīdēto pirmo paziņojumu vai aprēķinu vien un kurā ir celta attiecīgā iebilde par prettiesiskumu, parasti būtu jābūt pietiekami, lai prasītājam gadījumā, ja tiktu apmierināta prasība, kuru tas būtu iesniedzis pēc minētās sūdzības noraidīšanas, nodrošinātu tā finansiālo prasījumu apmierinājumu arī attiecībā uz apstrīdētā paziņojuma vai aprēķina laikposmam sekojošajiem laikposmiem. Vēl jo vairāk tā tam jābūt gadījumā, ja prasītājs norāda, ka tas apstrīd nevis pašu paziņojumu par pensiju vai atalgojuma aprēķinu, bet gan attiecīgajā paziņojumā vai aprēķinā atspoguļoto lēmumu, ar kuru, atceļot maksājumu vai samazinot tā summu, tiek skartas tā tiesības.

(skat. 76. un 89. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 2000. gada 25. maijs, C‑82/98 P Kögler/Tiesa, Recueil, I‑3855. lpp., 49. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 20. janvāris, T‑160/96 Kögler/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑15. un II‑35. lpp., 39. punkts.

4.      Attiecībā uz lietas dalībnieku, kuram nav tiesību saskaņā ar EKL 230. pantu iesniegt tiešu prasību par vispārpiemērojamu aktu, EKL 241. pantā ir iekļauts vispārīgs princips, kas, lai panāktu tieši un individuāli skaroša lēmuma atcelšanu, tam nodrošina tiesības apstrīdēt tādu vispārpiemērojamu aktu spēkā esamību, kuru sekas to skar un kuru atcelšanu lūgt tam nav bijis iespējams. Tomēr EKL 241. pantā nav radītas patstāvīgas prasības celšanas tiesības, un uz to var atsaukties tikai papildus pieņemamai prasībai, un tas nevar būt prasības priekšmets.

Tādējādi iebilde par prettiesiskumu, kas celta nepieņemamā prasībā, ir nepieņemama.

(skat. 94. un 97. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1979. gada 6. marts, 92/78 Simmenthal/Komisija, Recueil, 777. lpp., 39. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑35/05, T‑61/05, T‑107/05, T‑108/05 un T‑139/05 Agne‑Dapper u.c./Komisija u.c., Krājums‑CDL, II‑A‑2‑1497. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Joprojām aktīvi nodarbināts ierēdnis nevar atsaukties uz radušos un pastāvošu interesi panākt lēmumu par viņa nākamajai vecuma pensijai piemērojamo korekcijas koeficientu, jo, īpaši ņemot vērā nosacījumu, kas saistīts ar dzīvesvietas valsts izvēli, kuru varēs pārbaudīt tikai ieinteresētās personas aktīvās nodarbinātības beigās, korekcijas koeficientu nevar noteikt priekšlaicīgā lēmumā, kas tūlītēji un tieši skar ieinteresētās personas tiesisko stāvokli. Šāds iznākums ir arī gadījumā, ja iebildumi attiecas nevis uz korekcijas koeficientu noteikšanu, bet pašu šo koeficientu sistēmu.

(skat. 101. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 12. februāris, T‑6/91 Pfloeschner/Komisija, Recueil, II‑141. lpp., 27. punkts.

6.      Ņemot vērā, ka ierēdnis savu atalgojumu saņem un, objektīvi ņemot, ļoti liela daļa viņa izdevumu, it īpaši saistībā ar mājokli, uzturu, kā arī atpūtu, viņam rodas savā dienesta valstī, uz savu izcelsmes vietas dalībvalsti pārskaitot vienīgi kādu daļu sava atalgojuma, nevar uzskatīt, ka minētā ierēdņa stāvoklis būtu salīdzināms ar to, kādā atrodas ierēdnis, kurš pēdējā no minētajām dalībvalstīm strādā un saņem savu atalgojumu, kuram piemērots korekcijas koeficients šajā dalībvalstī.

(skat. 109. punktu)

7.      Kopienu likumdevējs ir tiesīgs jebkurā laikā Civildienesta noteikumu normās izdarīt grozījumus, kurus tas uzskata par dienesta interesēm atbilstošiem, kā arī turpmāk pieņemt attiecīgajiem ierēdņiem mazāk labvēlīgus Civildienesta noteikumus, ja vien tas nosaka pietiekami ilgu pārejas periodu, un ierēdņiem tādējādi nav tiesību uz Civildienesta noteikumu saglabāšanu stāvoklī, kādā tie ir viņu darbā pieņemšanas brīdī. Tādējādi, lai arī jaunā atalgojuma daļas pārskaitīšanas kārtība ierēdņiem nav finansiāli tik izdevīga kā līdz Civildienesta noteikumu reformai pastāvējusī, tomēr Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 17. pantā izklāstītos pārejas noteikumus laikam no 2004. gada 1. maija līdz 2008. gada 31. decembrim pieņēmušais likumdevējs bija tiesīgs izdarīt grozījumus Civildienesta noteikumos un pieņemt noteikumus par atalgojuma daļas pārskaitīšanu, kas ierēdņiem ir mazāk izdevīgi nekā agrākajos Civildienesta noteikumos esošie.

(skat. 115. un 116. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, II‑A‑2‑1527. lpp., 85. punkts un tajā minētā judikatūra.