Language of document : ECLI:EU:T:2022:301

Lieta T577/20

Ryanair DAC

pret

Eiropas Komisiju

 Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 11. maija spriedums

Valsts atbalsts – Vācijas gaisa transporta tirgus – Aizdevums, ko Vācija piešķīrusi Condor Flugdienst – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem – Pārāk nopietnas grūtības, lai tās varētu novērst pati grupa – Būtiska pakalpojuma pārtraukšanas risks

1.      Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, nesākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pieņemamība

(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts, 4. panta 3. punkts un 6. panta 1. punkts)

(skat. 13.–20. punktu)

2.      Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Novērtējums, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs – Pierādīšanas pienākums – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību esamību – Komisijas pienākums pēc savas ierosmes gadījumā, ja nav nekādu citu norāžu, meklēt iespējami atbilstošu informāciju, kas tai nav paziņota – Neesamība

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts)

(skat. 25.–28. punktu)

3.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Grūtībās nonācis uzņēmums – Grūtībās nonākusi grupas sabiedrība – Sabiedrība, kas atbilstoši pamatnostādnēm ir izslēgta no atbalsta saņemšanas – Izņēmums – Nosacījumi – Sabiedrības iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem – Pārāk nopietnas grūtības, lai tās varētu novērst pati grupa

(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 22. punkts)

(skat. 39.–65. punktu)

4.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Tiekšanās sasniegt kopīgo interešu mērķi – Pasākums, kura mērķis ir novērst sociālās grūtības vai tirgus nepilnības – Būtiska pakalpojuma, kuru atbalsta saņēmēja iziešanas no tirgus gadījumā ir grūti dublēt, pārtraukšanas risks

(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 43. un 44. punkts)

(skat. 68.–88. punktu)

5.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums necelt iebildumus pret valsts pasākumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Tvērums

(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 296. pants)

(skat. 100.–109. punktu)

Rezumējums

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa apstiprina Vācijas atbalsta Condor glābšanai saderību ar Savienības tiesībām

Tas, ka “Condor” “Thomas Cook” grupas likvidācijas dēļ bija radušās finansiālās grūtības, nebija šķērslis, lai Komisija apstiprinātu šo atbalstu

2019. gada 25. septembrī aviosabiedrība Condor Flugdienst GmbH (turpmāk tekstā – “Condor”), kas sniedz gaisa transporta pakalpojumus no vairākām Vācijas lidostām galvenokārt tūrisma operatoriem, lūdza sākt maksātnespējas procedūru sakarā ar Thomas Cook Group plc (turpmāk tekstā – “Thomas Cook grupa”), kurai tā pilnībā pieder, likvidāciju.

Tajā pašā dienā Vācijas Federatīvā Republika paziņoja Eiropas Komisijai par sešus mēnešus ilgu glābšanas atbalsta pasākumu Condor. Paziņotā pasākuma mērķis bija saglabāt stabilus gaisa pārvadājumus un ierobežot negatīvās sekas Condor, tās pasažieriem un personālam, ko izraisījusi tās mātesuzņēmuma likvidācija, ļaujot tai turpināt savu darbību līdz brīdim, kad tā panāk vienošanos ar saviem kreditoriem un – attiecīgā gadījumā – kad tiek veikta tās pārdošana.

Nesākot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija ar 2019. gada 14. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) (1) atzina paziņoto pasākumu par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2).

Aviosabiedrības Ryanair DAC (turpmāk tekstā – “prasītāja”) iesniegto šī lēmuma atcelšanas prasību Vispārējās tiesas desmitā palāta paplašinātā sastāvā noraidīja. Šajā lietā tiesa it īpaši sniedz precizējumus par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta saderības ar iekšējo tirgu pārbaudi, ņemot vērā pamatnostādnēs paredzēto noteikumu, saskaņā ar kuru sabiedrība, kas ietilpst grupā, var saņemt šādu atbalstu tikai ar nosacījumu, ka tai ir iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, un ka šīs grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, noraida atcelšanas pamatus, kas balstīti uz to, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nolemjot neuzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz šaubām, kurām tai esot bijis jārodas, veicot paziņotā atbalsta saderības ar iekšējo tirgu iepriekšēju izskatīšanu.

Šajā ziņā prasītāja it īpaši apgalvoja, ka konstatējums par paziņotā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu esot pretrunā pamatnostādņu 22. punktam, 44. punkta b) apakšpunktam un 74. punktam, un tas liecinot par šaubām, kuru dēļ Komisijai būtu bijusi jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra.

Apstiprinot, ka Komisijai ir pienākums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, ja pastāv šaubas par paziņotā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, Vispārējā tiesa vispirms noraida iebildumu par Komisijas pieļauto Pamatnostādņu 22. punkta pārkāpumu.

Saskaņā ar šo 22. punktu “uzņēmums, kas pieder uzņēmumu grupai [..], parasti nav tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar [..] pamatnostādnēm, izņemot, ja var pierādīt, ka uzņēmumam ir iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, un grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa”.

Attiecībā uz teikuma daļu “izņemot, ja var pierādīt, ka uzņēmumam ir iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, un grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa” Vispārējā tiesa uzskata, ka no šīs pamatnostādņu 22. punkta teikuma daļas gramatiskas, teleoloģiskas un sistēmiskas interpretācijas izriet, ka tā ietver vienu un to pašu nosacījumu, kas jāinterpretē tādējādi, ka grupā ietilpstoša uzņēmuma grūtības ir jāuzskata par tā iekšējām grūtībām, ja tās neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka pamatnostādņu 22. punkta mērķis ir izvairīties no tā, ka uzņēmumu grupa atbrīvojas no savām izmaksām, parādiem vai pasīviem, tos pārliekot uz kādu grupas uzņēmumu, tādējādi radot tam iespēju saņemt glābšanas atbalstu, lai gan citādi tā nebūtu. Savukārt šī punkta mērķis nav izslēgt no glābšanas atbalsta piemērošanas jomas grupā ietilpstošu uzņēmumu tikai tādēļ, ka tā grūtību pamatā ir grūtības, ar kurām ir saskārusies pārējā grupa vai cita grupas sabiedrība, ja vien minētās grūtības nav mākslīgi radītas vai patvaļīgi sadalītas minētajā grupā.

Šajā lietā, tā kā prasītājai nav izdevies atspēkot Komisijas secinājumus, saskaņā ar kuriem Condor grūtības galvenokārt izrietēja no Thomas Cook grupas likvidācijas procesa uzsākšanas, nevis no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, tā nav pierādījusi, ka pastāv šaubas par paziņotā atbalsta pasākuma saderību ar pamatnostādņu 22. punktā paredzēto nosacījumu.

Šo secinājumu neatspēko konstatējums, ka Condor grūtības šai ziņā bija saistītas ar to, ka tai nācās norakstīt prasījumus par lielām summām pret Thomas Cook grupu naudas līdzekļu kopīgošanas sistēmas ietvaros. Proti, naudas līdzekļu kopīgošana grupas ietvaros ir ierasta prakse, kas izplatīta sabiedrību grupās un tās mērķis ir atvieglot grupas finansēšanu, ļaujot grupas sabiedrībām ietaupīt finansēšanas izmaksas. Turklāt šajā lietā Thomas Cook grupa šo naudas līdzekļu kopīgošanas sistēmu bija ieviesusi jau pirms vairākiem gadiem, un tā nebija šīs pēdējās grūtību pamatā.

Tā kā nebija nekādu konkrētu norāžu, kas ļautu konstatēt Thomas Cook grupas līdzekļu kopīgošanas sistēmas patvaļīgo raksturu, Komisijai nebija pienākuma pēc savas iniciatīvas izmeklēt minētās sistēmas taisnīgumu.

Turklāt prasītājai arī neizdevās pierādīt, ka pastāv šaubas, pārbaudot pamatnostādņu 22. punktā paredzēto nosacījumu, ka tāda grupā ietilpstoša  uzņēmuma kā Condor grūtībām ir jābūt pārāk nopietnām, lai tās varētu novērst pati grupa. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, pirmkārt, ka Thomas Cook grupa pati bija likvidācijas procesā un savu darbību bija pārtraukusi. Otrkārt, tā precizē, ka Komisijai nebija pienākuma sagaidīt sarunu iznākumu par iespējamo Condor pārdošanu, lai atrisinātu tās finansiālās grūtības, ņemot vērā steidzamību, kas piemīt jebkuram glābšanas atbalstam, un nenoteiktību, kas raksturīga jebkurām procesā esošām tirdzniecības sarunām.

Turpinājumā Vispārējā tiesa noraida iebildumu par to, ka Komisijai būtu vajadzējis šaubīties par to, vai paziņotais atbalsts atbilst pamatnostādņu 44. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, kurā ir precizēta kārtība, kādā dalībvalstis var pierādīt, ka atbalsta saņēmēja iziešana no tirgus varētu radīt nopietnas sociālas grūtības vai būtiskas tirgus nepilnības.

Atbilstoši pamatnostādņu 44. punkta b) apakšpunktam dalībvalstis to var pamatot, pierādot, ka “pastāv risks pārtraukt tāda būtiska pakalpojuma sniegšanu, ko ir grūti dublēt, un jebkuram konkurentam (piemēram, valsts infrastruktūras pakalpojumu sniedzējam) būtu grūti pārņemt tā sniegšanu”.

Lai pakalpojums tiktu uzskatīts par “būtisku”, Vispārējās tiesas ieskatā, netiek prasīts, lai uzņēmumam, kas sniedz šo pakalpojumu, būtu sistēmiska nozīme attiecīgās dalībvalsts reģiona tautsaimniecībā, nedz arī lai tam būtu uzticēts pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai pakalpojums, kam ir nozīme valsts līmenī. Tādējādi, ņemot vērā faktu, ka 200 000 līdz 300 000 Condor pasažieru tūlītēju repatriāciju no 50 līdz 150 dažādām vietām īsā laikā nebūtu varējušas nodrošināt citas konkurējošās aviosabiedrības, Komisija pamatoti secināja, ka pastāv būtiska pakalpojuma, kuru ir grūti dublēt, pārtraukšanas risks, kā rezultātā Condor iziešana no tirgus varēja izraisīt būtisku šī tirgus nepilnību.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa kā nepamatotu noraida arī prasītāja iebildumu, ka Komisija pamatnostādņu 74. punktā paredzētā nosacījuma par glābšanas atbalsta neatkārtošanu esot pārbaudījusi nepilnīgi un nepietiekami.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa noraida pamatu par Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un līdz ar to – prasību kopumā.


1      Komisijas lēmumu C(2019) 7429 final (2019. gada 14. oktobris) par valsts atbalstu SA.55394 (2019/N) – Vācija – Glābšanas atbalsts Condor (OV 2020, C 294, 3. lpp.).


2      Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2014, C 249, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”).