Language of document : ECLI:EU:C:2005:362

Lieta C‑17/03

Vereniging voor Energie, Milieu en Water u.c.

pret

Directeur van de Dienst uitvoering en toezicht energie

(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Elektroenerģijas iekšējais tirgus – Privileģēta pieeja elektroenerģijas pārrobežu pārvades sistēmai – Uzņēmums, kam agrāk uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Ilgtermiņa līgumi, kas bija spēkā pirms tirgus liberalizācijas – Direktīva 96/92/EK – Nediskriminācijas princips – Tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības princips

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi

(EKL 234. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana — Pasākumi, lai izveidotu un nodrošinātu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību — Direktīva 96/92 — Princips, kas aizliedz diskrimināciju pieejā elektroenerģijas pārvades sistēmai — 7. panta 5. punkta un 16. panta piemērojamība — Piemērošana jebkādai diskriminācijai — Iespēja panākt atkāpes pasākumus saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 96/92 7. panta 5. punkts, 16. un 24. pants)

3.        Kopienu tiesības — Principi — Tiesiskās paļāvības aizsardzība — Robežas — Uzmanīgs un saprātīgs uzņēmējs

4.        Kopienu tiesības — Principi — Tiesiskā drošība — Jēdziens — Privātpersonām nelabvēlīgs tiesiskais regulējums — Skaidrības un precizitātes prasība — Tiesību aktu grozījumi — Pieļaujamība — Īpašas situācijas ņemšana vērā

1.        Tiesas un valsts tiesu sadarbības, kas noteikta EKL 234. pantā, ietvaros vienīgi valsts tiesa ir kompetenta izvērtēt, ievērojot katras lietas īpatnības, gan vajadzību saņemt prejudiciālu nolēmumu, lai varētu pasludināt spriedumu, gan to jautājumu atbilstību, ko tā uzdod Tiesai. Tiesa var noraidīt iesniedzējtiesas lūgumu tikai tad, ja ir acīmredzami skaidrs, ka prasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu vai ka jautājums ir vispārīgs vai hipotētisks.

(sal. ar 34. punktu)

2.        Direktīvas 96/92 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 7. panta 5. punkts un 16. pants, kas prasa, lai sistēmas operatora un dalībvalsts darbība, īstenojot pieeju sistēmai, nebūtu diskriminējoša, paredz ne tikai tehniskus noteikumus, bet ir piemērojami jebkādai diskriminācijai.

Tie nepieļauj valsts pasākumus, ar ko uzņēmumam piešķir elektroenerģijas pārrobežu pārvades prioritāru jaudu tāpēc, ka tas ir uzņēmies saistības pirms direktīvas stāšanās spēkā, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus veicis sistēmas operators, sistēmas pārvaldības kontrolieris vai likumdevējs, ja šādi pasākumi nav atļauti saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantā paredzēto kārtību, paredzot iespēju ar zināmiem nosacījumiem piemērot pārejas režīmu, lai mīkstinātu konkrētas liberalizācijas sekas.

(sal. ar 45.–47., 57. un 71. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)

3.        Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no Kopienu pamatprincipiem. Iespēja atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir ikvienam uzņēmējam, kuram iestāde ir radījusi pamatotas cerības. Tomēr, ja uzmanīgs un saprātīgs uzņēmējs var paredzēt tāda Kopienu pasākuma pieņemšanu, kas var ietekmēt tā intereses, tas nevar atsaukties uz šo principu, kad šis pasākums tiek pieņemts.

(sal. ar 73. un 74. punktu)

4.        Tiesiskās drošības princips prasa, lai tiesiskais regulējums, kas rada privātpersonām nelabvēlīgas sekas, būtu skaidrs un precīzs un tā piemērošana – tāda, ko attiecīgās personas var paredzēt.

Tomēr nav iespējams paļauties uz to, ka tiesību akti pilnīgi noteikti netiks mainīti, bet vienīgi apstrīdēt šādu grozījumu piemērošanas noteikumus. Tāpat tiesiskās drošības princips neprasa, lai netiktu veikti tiesību aktu grozījumi, bet drīzāk prasa, lai likumdevējs ņem vērā uzņēmēju īpašo stāvokli un vajadzības gadījumā paredz pielāgošanas noteikumus jauno tiesību normu piemērošanai.

(sal. ar 80.–81. punktu)