PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 9. janvārī

Lieta T‑288/04

Kris Van Neyghem

pret

Eiropas Savienības Reģionu komiteju

Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē un līmenī – Paziņojumi par algu – Novēlota sūdzība – Pieņemamība

Priekšmets Prasība atcelt tiesību aktu, kas celta par Reģionu komitejas 2003. gada 26. marta Lēmumu Nr. 87/03, ar kuru prasītājs tiek iecelts B5 pakāpes 4. līmenī

Nolēmums Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Eiropas Savienības Reģionu komiteja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 90. un 91. pants)

No ikmēneša algas lapas nodošanas dienas sāk skaitīt termiņu prasības iesniegšanai par administratīvu lēmumu, ja šajā lapā skaidri ir norādīta šī lēmuma esamība un piemērojamība un ja attiecīgais lēmums attiecas tikai uz atalgojumu, kas pēc savas būtības var tikt atainots šajā lapā.

Tomēr tā nav gadījumā, ja tas ir galīgs lēmums par klasificēšanu pakāpē un līmenī, kura pamata priekšmets nav tikai finansiāla rakstura, bet attiecas uz būtisku ierēdņa profesionālās situācijas aspektu. Šādas nozīmes lēmums nebūs skaidri redzams no vienkārša paziņojuma par algu. Šis paziņojums ir nepienācīgs līdzeklis, lai informētu ieinteresēto personu par šādas nozīmes lēmuma pieņemšanu, it īpaši ja tajā nav norādes uz pakāpi un līmeni. Ņemot vērā Civildienesta noteikumu 25. panta otrajā daļā ietverto normu un principu, saskaņā ar kuru administrācijai ir pienākums nodrošināt, ka ierēdņi var reāli un viegli uzzināt par administratīviem aktiem, kas tos skar individuāli, – princips, kas ir tostarp pamatots ar iestāžu pienākumu ņemt vērā savu ierēdņu intereses, pienācīgi rūpīgs ierēdnis, kurš pienācīgi zina viņa atalgojumu regulējošās normas, var tiesiski sagaidīt, ka lēmums, ar kuru nosaka viņa galīgo klasificēšanu pakāpē un līmenī, tiks viņam nosūtīts rakstveidā.

Tomēr fakts, ka administrācija neizpildīja savu pienākumu rakstveidā paziņot ierēdnim lēmumu par galīgo klasificēšanu, neatbrīvo viņu no pienākuma izrādīt pienācīgu rūpību, it īpaši ja izrādās, ka patiesībā ierēdnim bija zināms, ka attiecībā uz viņu ir pieņemts lēmums par galīgo klasificēšanu. Turklāt, ņemot vērā juridisko un faktisko kontekstu to paziņošanas brīdī, ko raksturo fakts, ka ierēdnis praktikants zina, ka ir jābūt lēmumam par galīgo klasificēšanu, paziņojumi par algu var brīdināt ierēdni, ka ir notikušas izmaiņas viņa individuālajā situācijā, jo persona, kas izrāda pienācīgi informētam ierēdnim prasīto rūpību, nevar saprātīgi nepamanīt būtiskas izmaiņas pamatalgā un tās pielāgošanu ar atpakaļejošu datumu. Šajā gadījumā viņam ir vismaz jāinteresējas administrācijā par šīm viņa pamatalgas izmaiņām un, vajadzības gadījumā, saprātīgā termiņā jālūdz šo izmaiņu pamatā esošā lēmuma pilns teksts, lai precīzi zinātu attiecīgā akta saturu un pamatojumu un varētu izmantot savas tiesības iesniegt sūdzību. Šajā sakarā vairāk nekā piecu mēnešu laikposms pēc pirmā paziņojuma par algu saņemšanas, kurā ir būtiskas izmaiņas pamatalgā, nekādi nebūtu jāuzskata par saprātīgu, pat ja prasītājs labā ticībā domāja, ka tiktu panākta vienošanās ar administrāciju, neiesniedzot sūdzību; šādas vienošanās iespējamība neatbrīvo ierēdni no pienākuma ievērot sūdzību termiņus, kam ir absolūts raksturs.

(skat. 39.–43. un 47.–50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1997. gada 23. janvāris, C‑246/95 Coen, Recueil, I‑403. lpp., 21. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 16. marts, T‑33/89 un T‑74/89 Blackman/Parlaments, Recueil, II‑249. lpp., 34. punkts; 1996. gada 24. aprīlis, T‑6/94 A/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑191. un II‑555. lpp., 52. punkts; 1998. gada 24. marts, T‑232/97 Becret-Danieau u.c./Parlaments, Recueil FP, I‑A‑157. un II‑495. lpp., 31. un 32. punkts; 2004. gada 24. jūnijs, T‑190/02 Österholm/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑197. un II‑877. lpp., 32. punkts; 2005. gada 16. februāris, T‑354/03 Reggimenti/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑33. un II‑147. lpp., 38. un 39. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑144/03 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑101. un II‑465. lpp., 146. punkts.