TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2024. gada 29. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – EK un Alžīrijas asociācijas nolīgums – Alžīrijas migrējošo darba ņēmēju un viņu pārdzīvojušo ģimenes locekļu sociālais nodrošinājums – Pabalstu pārskaitīšana uz Alžīriju atbilstoši likmēm, kuras piemēro saskaņā ar debitores dalībvalsts tiesību aktiem – Apgādnieka zaudējuma pabalsts – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko piemēro dzīvesvietas valsts principu – Dzīvesvietas klauzula, kas ietver apgādnieka zaudējuma pabalsta summas samazinājumu Alžīrijā dzīvojošiem saņēmējiem
Lietā C‑549/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Centrale Raad van Beroep (Sociālā nodrošinājuma un civildienesta lietu apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniegusi ar 2022. gada 15. augusta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 18. augustā, tiesvedībā
X
pret
Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank,
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen], N. Vāls [N. Wahl], J. Pasers [J. Passer] un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún] (referente),
ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],
sekretārs: D. Diterts [D. Dittert], nodaļas vadītājs,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 28. jūnija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank vārdā – C. Speear, W. van den Berg un M. Van der Ent‑Eltink, padomnieki,
– Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un M. H. S. Gijzen, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann, D. Martin un F. Van Schaik, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 12. oktobra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas un Vidusjūras valstu Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses (OV 2005, L 265, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “EK un Alžīrijas asociācijas nolīgums”), 68. panta 4. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp X, no vienas puses, un Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas bankas valde, Nīderlande; turpmāk tekstā – “SVB”), no otras puses, par X izmaksājamā apgādnieka zaudējuma pabalsta apmēra samazināšanu X dzīvesvietas Alžīrijā dēļ.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
EK un Alžīrijas asociācijas nolīgums
3 EK un Alžīrijas asociācijas nolīgums parakstīts Valensijā (Spānija) 2002. gada 22. aprīlī un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 2005. gada 18. jūlija Lēmumu 2005/690/EK (OV 2005, L 265, 1. lpp.). Saskaņā ar šī nolīguma 110. panta 1. punktu tas stājās spēkā 2005. gada 1. septembrī, kā izriet no Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētās informācijas (OV 2005, L 292, 10. lpp.). Turklāt saskaņā ar tā 110. panta 2. punktu no tā spēkā stāšanās brīža tas aizstāja Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kas parakstīts Alžīrā (Alžīrija) 1976. gada 26. aprīlī un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1978. gada 26. septembra Regulu (EEK) Nr. 2210/78 (OV 1978, L 263, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “EEK un Alžīrijas sadarbības nolīgums”).
4 EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 1. pantā ir paredzēts:
“1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīriju, no otras puses.
2. Šā nolīguma mērķi ir:
– nodrošināt attiecīgu pamatu politiskajam dialogam starp Pusēm, ļaujot izveidot ciešas attiecības un sadarbību visās jomās, kurās Puses to uzskata par vajadzīgu,
– veicināt tirdzniecību un saimniecisko un sociālo attiecību harmonisku paplašināšanos starp Pusēm un radīt nosacījumus preču, pakalpojumu un kapitāla kustības pakāpeniskai liberalizācijai,
– veicināt cilvēkresursu apmaiņu, jo īpaši administratīvo procedūru ietvaros,
– sekmēt Magribas valstu integrāciju, veicinot tirdzniecību un sadarbību Magribas grupas valstu starpā un starp to un Kopienu un tās dalībvalstīm,
– veicināt sadarbību ekonomikas, sociālajā, kultūras un finanšu jomā.” [Šeit un turpmāk neoficiāls tulkojums.]
5 Šā nolīguma 68. pants ir izteikts šādā redakcijā:
“1. Neskarot turpmāko punktu noteikumus pret Alžīrijas valstspiederīgajiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, sociālā nodrošinājuma jomā attiecas bez diskriminācijas valstspiederības dēļ salīdzinājumā ar tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kurā tie tiek nodarbināti.
Sociālā nodrošinājuma jēdziens aptver tās sociālā nodrošinājuma jomas, kas attiecas uz slimības un maternitātes pabalstiem, invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstiem, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību pabalstiem, apbedīšanas, bezdarba un ģimenes pabalstiem.
Tomēr saskaņā ar šiem noteikumiem citus uz [LESD 48.] panta pamata pieņemtos Kopienas tiesību aktos paredzētus koordinācijas noteikumus var piemērot tikai kārtībā, kas noteikta šā nolīguma 70. pantā.
[..]
4. Attiecīgie darba ņēmēji atbilstoši likmēm, kuras piemēro saskaņā ar debitores dalībvalsts vai debitoru dalībvalstu tiesību aktiem, var brīvi pārskaitīt uz Alžīriju jebkuru vecuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pabalstus, pabalstus saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai pabalstus saistībā ar invaliditāti, kas iegūta nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ, izņemot no iemaksām neatkarīgus pabalstus.
[..]”
6 Minētā nolīguma 70. pantā ir paredzēts:
“1. Viena gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās Asociācijas padome pieņem noteikumus 68. pantā izklāstīto principu īstenošanai.
2. Asociācijas padome pieņem sīki izstrādātus administratīvās sadarbības noteikumus, kas nodrošina nepieciešamās vadības un kontroles garantijas 1. punktā minēto noteikumu piemērošanai.”
Asociācijas padomes lēmuma projekts
7 Padomes Lēmuma 2010/699/ES (2010. gada 21. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Asociācijas padomē, kura nodibināta ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas noteikumu pieņemšanu (OV 2010, L 306, 14. lpp.) pielikumā ir ietverts Asociācijas padomes lēmuma projekts (turpmāk tekstā – “Asociācijas padomes lēmuma projekts”), ar kuru paredzēts īstenot šī nolīguma 70. pantu.
8 Eiropas Savienības Padome šo projektu ir pieņēmusi, pamatojoties uz Asociācijas padomes lēmuma projektu, kas pievienots priekšlikumam Padomes lēmumam, kuru Eiropas Komisija iesniedza 2007. gada 12. decembrī (COM(2007) 790, galīgā redakcija).
9 Asociācijas padomes lēmuma projekta 1. panta 1. punktā ir noteikts:
“Šajā lēmumā:
[..]
i) “eksportējami pabalsti” ir
i) attiecībā uz dalībvalstīm:
[..]
– apgādnieka zaudējuma pabalsti,
[..]
[Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.)] nozīmē, izņemot īpašus no iemaksām neatkarīgus naudas pabalstus, kā uzskaitīts regulas X pielikumā.
[..]”
10 Šī projekta 2. pants “Aptvertās personas” ir izteikts šādā redakcijā:
“Šis lēmums attiecas uz:
a) darba ņēmējiem, kuri ir Alžīrijas valstspiederīgie un kuri ir vai ir bijuši likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un uz kuriem attiecas vai ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, un viņu pārdzīvojušajiem tuviniekiem;
[..].”
11 Minētā projekta 4. panta “Atteikšanās no noteikumiem par dzīvesvietu” 1. punktā ir paredzēts:
“Eksportējamus pabalstus 1. panta 1. punkta i) apakšpunkta nozīmē, kurus ir tiesīgas saņemt 2. panta a) un c) punktā minētās personas, nesamazina, nepārveido, neaptur, neatsauc un nekonfiscē tāda iemesla dēļ, ka pabalsta saņēmējs dzīvo:
i) attiecībā uz kādas dalībvalsts tiesību aktos paredzētu pabalstu – Alžīrijas teritorijā; vai
ii) attiecībā uz Alžīrijas tiesību aktos paredzētu pabalstu – kādas dalībvalsts teritorijā.”
Nīderlandes tiesības
ANW
12 Algemene nabestaandenwet (Vispārējs likums par apgādnieku zaudējušām personām, turpmāk tekstā – “ANW”) 14. panta 1. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pabalstu ir pārdzīvojušajam ģimenes loceklim:
a. kuram ir neprecēts bērns, kas ir jaunāks par 18 gadiem un nepieder citas personas mājsaimniecībai; vai
b. kurš ir darba nespējīgs
[..].”
13 ANW ar grozījumiem, kas izdarīti ar Wet woonlandbeginsel in de sociale zekerheid (Likums par dzīvesvietas valsts principu sociālā nodrošinājuma jomā), kurš stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā, 17. panta 1. un 3. punktā ir noteikts:
“1. Apgādnieka zaudējuma pabalsta bruto apmēru nosaka tā, lai pēc tam, kad atskaitīts ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas no šīs summas ieturamas attiecībā uz personu, kura vēl nav sasniegusi pensijas vecumu, ņemot vērā tikai 1964. gada Wet op de loonbelasting (1964. gada Algas nodokļa likums) 22. pantā minēto vispārējo nodokļu atlaidi, apgādnieka zaudējuma pabalsta neto apmērs būtu vienāds ar 70 % no minimālās neto algas.
[..]
3. Attiecībā uz pārdzīvojušo ģimenes locekli, kurš nedzīvo Nīderlandē, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, citā [Eiropas Ekonomikas zonas] līguma līgumslēdzējā valstī vai Šveicē, apgādnieka zaudējuma pabalsta bruto apmēru nosaka, piemērojot summai, kas noteikta saskaņā ar 1., 2. vai 5. punktu, ar ministra rīkojumu apstiprināto procentu likmi. Šo procentu likmi nosaka atbilstoši tam, kāds attiecībā pret Nīderlandes dzīves dārdzības līmeni ir dzīves dārdzības līmenis valstī, kurā dzīvo apgādnieku zaudējusī persona. Šī procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %.”
Noteikumi par dzīvesvietas valsts principu
14 Regeling woonlandbeginsel in de sociale zekerheid 2012 (2012. gada Noteikumi par dzīvesvietas valsts principu sociālā nodrošinājuma jomā, turpmāk tekstā – “Noteikumi par dzīvesvietas valsts principu”) 1. pantā ir paredzēts:
“ANW [..] 17. panta 3. punktā [..] minētā procentu likme attiecībā uz dzīvesvietas valsti, kas nav:
a. Nīderlande,
b. viena no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm,
c. viena no pārējām valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējās valstis, un
d. Šveice
ir šīs regulas pielikumā norādītā procentu likme.”
15 Saskaņā ar šo noteikumu pielikumu attiecībā uz Alžīriju Noteikumu par dzīvesvietas valsts principu 1. pantā minētais dzīvesvietas valsts koeficients no 2013. gada 1. janvāra ir 60 % un no 2016. gada 1. janvāra – 40 %.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
16 X dzīvo Alžīrijā. Viņas laulātais strādāja Nīderlandē un nāves brīdī bija apdrošināts saskaņā ar ANW. Viņa kā sava vīra pārdzīvojusī laulātā no 1999. gada 1. janvāra ir tiesīga saņemt apgādnieka zaudējuma pabalstu atbilstoši ANW.
17 Ar 2018. gada 19. septembra lēmumiem SVB, pirmkārt, pēc rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) 2016. gada 10. novembra sprieduma ar atpakaļejošu spēku atjaunoja X apgādnieka zaudējuma pabalstu, kuru SVB bija izbeigusi 2012. gada 1. novembrī. Otrkārt, SVB informēja X, ka šis apgādnieka zaudējuma pabalsts tiek samazināts no 2013. gada 1. janvāra, pamatojoties uz to, ka, sākot no šī datuma, tas esot bijis jāizmaksā saskaņā ar dzīvesvietas valsts principu, proti, atbilstoši procentu likmei, kas atspoguļo dzīves dārdzības līmeni šajā valstī salīdzinājumā ar dzīves dārdzību Nīderlandē. Atbilstoši Noteikumu par dzīvesvietas valsts principu pielikumam šī procentu likme Alžīrijai no 2013. gada 1. janvāra bija noteikta 60 % apmērā no apgādnieka zaudējuma pabalsta maksimālās summas un no 2016. gada 1. janvāra – 40 % apmērā no minētās maksimālās summas.
18 X par šo lēmumu iesniedza sūdzību, kura ar SVB 2018. gada 4. decembra lēmumu tika atzīta par nepamatotu.
19 Tā kā rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa) prasību par pēdējo minēto lēmumu bija atzinusi par nepamatotu, X iesniedza apelācijas sūdzību Centrale Raad van Beroep (Sociālā nodrošinājuma un civildienesta lietu apelācijas tiesa, Nīderlande), kas ir iesniedzējtiesa.
20 Iesniedzējtiesa norāda, ka lietas dalībnieki nav vienisprātis par to, vai EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts liedz samazināt X apgādnieka zaudējuma pabalstu, pamatojoties uz dzīvesvietas valsts principu.
21 Šajā ziņā, pirmkārt, šai tiesai ir šaubas, vai uz tādu personu kā X attiecas šīs tiesību normas piemērojamība personām. Tā uzsver, ka pēdējā minētā – pretēji EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 1. un 3. punktam – attiecas tikai uz darba ņēmējiem, nevis uz viņu ģimenes locekļiem.
22 Turklāt gadījumā, ja pārdzīvojušie ģimenes locekļi kā pabalstu saņēmēji ietilptu šī nolīguma 68. panta 4. punkta piemērošanas jomā, minētajai tiesai rodas jautājums, vai tikai Nīderlandē dzīvojošie pārdzīvojušie ģimenes locekļi ir tiesīgi brīvi pārskaitīt savu pabalstu summas uz Alžīriju, vai arī, kā tā sliecas uzskatīt, uz šo noteikumu var atsaukties arī tie, kas dzīvo Alžīrijā.
23 Otrkārt, iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktam ir tieša iedarbība. Tā uzskata, ka šī nolīguma 68. pantā ir paredzēti vairāki vispārīgi principi, bet saskaņā ar minētā nolīguma 70. pantu šo principu precīzu materiālo saturu un sadarbības kārtību starp šā nolīguma līgumslēdzējām valstīm regulē Asociācijas padomes lēmums. Tomēr šī tiesa uzskata, ka pēc analoģijas it īpaši ar 1991. gada 31. janvāra spriedumu Kziber (C‑18/90, EU:C:1991:36) un 1995. gada 5. aprīļa spriedumu Krid (C‑103/94, EU:C:1995:97), kā arī 2006. gada 13. jūnija rīkojumu Echouikh (C‑336/05, EU:C:2006:394) un 2007. gada 17. aprīļa rīkojumu El Youssfi (C‑276/06, EU:C:2007:215) nepieciešamība pieņemt šādu lēmumu neliedz, ka dažiem šī 68. panta elementiem, tādiem kā minētā panta 1. punktā ietvertais diskriminācijas aizliegums sociālā nodrošinājuma jomā, var būt tieša iedarbība.
24 Runājot konkrētāk par EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktu, iesniedzējtiesa uzskata, ka nedz tā formulējums, nedz priekšmets, nedz arī raksturs, kā tie izriet no tā 1. punkta, neliedz atzīt šai tiesību normai tiešo iedarbību. Tomēr tā atzīst, ka pienākums eksportēt pabalstus personām, kas dzīvo Alžīrijā, savā izpildē varētu būt pakārtots vēlāka tiesību akta, proti, akta, ar kuru tiek noteikti sīki izstrādāti administratīvās sadarbības noteikumi, nodrošinot šā nolīguma 70. panta 2. punktā minētās nepieciešamās vadības un kontroles garantijas, pieņemšanai.
25 Visbeidzot, treškārt, iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts nepieļauj pabalstu samazināšanu saskaņā ar dzīvesvietas valsts principu. Tā uzskata, ka, pat ja šī sprieduma 8. punktā minētajam priekšlikumam pievienotais Asociācijas padomes lēmuma projekts vēl nav pieņemts, tā 4. pants varētu sniegt norādes par EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkta piemērošanas jomu, liekot domāt, ka šajā tiesību normā ir noteikts dzīvesvietas klauzulu aizlieguma princips.
26 Šādos apstākļos Centrale Raad van Beroep (Sociālā nodrošinājuma un civildienesta lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1. Vai [EK un Alžīrijas] asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams miruša darba ņēmēja apgādnieku zaudējušai personai, kura dzīvo Alžīrijā un vēlas eksportēt savu apgādnieka zaudējuma pabalstu uz Alžīriju?
Ja atbilde ir apstiprinoša:
2. Vai [EK un Alžīrijas] asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts, ņemot vērā tā formulējumu un šīs tiesību normas mērķi un raksturu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība, līdz ar to personām, uz kurām šī tiesību norma attiecas, ir tiesības uz to tieši atsaukties dalībvalstu tiesās, lai panāktu, ka netiek piemērotas ar to nesaderīgas valsts tiesību normas?
Ja atbilde ir apstiprinoša:
3) Vai [EK un Alžīrijas] asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta dzīvesvietas valsts principa piemērošana [ANW] 17. panta 3. punkta izpratnē, kas ierobežo apgādnieka zaudējuma pabalstu eksportu uz Alžīriju?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par otro jautājumu
27 Ar otro jautājumu, kas ir jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība, līdz ar to personām, kurām šī tiesību norma ir piemērojama, ir tiesības uz to tieši atsaukties dalībvalstu tiesās, lai panāktu, ka netiek piemērotas ar to nesaderīgas valsts tiesību normas.
28 No 68. panta 4. punkta izriet, ka Alžīrijas valstspiederīgie darba ņēmēji atbilstoši likmēm, kuras piemēro saskaņā ar debitores dalībvalsts vai debitoru dalībvalstu tiesību aktiem, var brīvi pārskaitīt uz Alžīriju jebkuru vecuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pabalstus, pabalstus saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai pabalstus saistībā ar invaliditāti, kas iegūta nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ, izņemot no iemaksām neatkarīgus pabalstus.
29 Turklāt no EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 70. panta izriet, ka viena gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās Asociācijas padome pieņem, pirmkārt, regulējumu 68. pantā izklāstīto principu īstenošanai un, otrkārt, sīki izstrādātus administratīvās sadarbības noteikumus, kas nodrošina nepieciešamās vadības un kontroles garantijas šī regulējuma piemērošanai. Tomēr, lai gan Padome ir pieņēmusi šī sprieduma 7. punktā minēto Lēmumu 2010/699, kura pielikumā ir ietverts Asociācijas padomes lēmuma projekts minētā nolīguma 70. panta īstenošanai, minētais regulējums, kas Asociācijas padomei būtu bijis jāpieņem līdz pirmā gada beigām, kurš seko 2005. gada 1. septembrim, kas ir EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma spēkā stāšanās datums, joprojām nav pieņemts.
30 Attiecībā uz iespējamo EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkta tiešo iedarbību ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ir uzskatāms, ka Savienības ar trešām valstīm noslēgta līguma noteikumam ir tieša iedarbība, ja, ņemot vērā tā formulējumu, kā arī šā līguma mērķi un raksturu, šis noteikums paredz skaidru un precīzu pienākumu, kura ieviešana vai iedarbība nav atkarīga ne no viena vēlāka tiesību akta pieņemšanas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1987. gada 30. septembris, Demirel, 12/86, EU:C:1987:400, 14. punkts, un 2011. gada 26. maijs, Akdas u.c., C‑485/07, EU:C:2011:346, 67. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
31 Šajā lietā jākonstatē, pirmām kārtām, ka ar EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktu skaidri, precīzi un bez nosacījumiem ir noteiktas tiesības brīvi pārskaitīt uz Alžīriju šajā tiesību normā minētās pensijas un pabalstus atbilstoši likmēm, kuras piemēro saskaņā ar debitores dalībvalsts tiesību aktiem. Tādējādi jau saskaņā ar minētās tiesību normas formulējumu ar to dalībvalstīm ir paredzēts skaidrs un precīzs pienākums attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, proti, ļaut ieinteresētajām personām izmantot šādu brīvu pārskaitīšanu, un tas ir pienākums, kurš kā tāds tā izpildes vai seku ziņā nav atkarīgs ne no viena vēlāka tiesību akta pieņemšanas.
32 Protams, pirmkārt, šīs tiesības brīvi veikt pārskaitījumus nav absolūtas, jo to konkrētā iedarbība, kā norādīts EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktā, katrā atsevišķā gadījumā būs atkarīga no “likmēm, kuras piemēro saskaņā ar debitores dalībvalsts vai debitoru dalībvalstu tiesību aktiem”. Tomēr šo iestarpinājumu nevar interpretēt tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstīm pēc saviem ieskatiem ierobežot minētās tiesības brīvi veikt pārskaitījumus un līdz ar to atņemt tām jēgu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 8. maijs, Deutscher Handballbund, C‑438/00, EU:C:2003:255, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Otrkārt, šajā tiesību normā paredzēto tiesību īstenošana vai iedarbība nav atkarīga no cita tiesību akta pieņemšanas, it īpaši no tā, ka Asociācijas padome pieņem EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 70. panta 1. punktā paredzētos noteikumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 13. jūnijs, Echouikh, C‑336/05, EU:C:2006:394, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, ar pēdējo minēto tiesību normu Asociācijas padomei piešķirtā loma ir atvieglot šā nolīguma 68. panta 4. punktā paredzēto tiesību brīvi pārskaitīt uz Alžīriju pensijas un pabalstus ievērošanu, bet to nevar uzskatīt par tādu, kas rada nosacījumu šo tiesību tūlītējai piemērošanai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1991. gada 31. janvāris, Kziber, C‑18/90, EU:C:1991:36, 19. punkts).
34 Otrām kārtām, attiecībā uz EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma priekšmetu un raksturu Tiesa jau ir nospriedusi, pirmkārt, ka šī nolīguma 1. panta 2. punktā paredzētie mērķi tieši izriet no mērķiem, uz kuriem ir balstīts EEK un Alžīrijas sadarbības nolīgums (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2006. gada 13. jūnijs, Echouikh, C‑336/05, EU:C:2006:394, 40. punkts), un, otrkārt, ka pēdējā minētā nolīguma mērķis, kas ir veicināt vispārēju sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm, tostarp darbaspēka jomā, apstiprina, ka šī sadarbības nolīguma 39. panta 1. punktā ietvertais nediskriminācijas princips varēja tieši regulēt privātpersonu tiesisko stāvokli, līdz ar to šai tiesību normai bija tieša iedarbība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 15. janvāris, Babahenini, C‑113/97, EU:C:1998:13, 17. un 18. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
35 Tādējādi EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma mērķi, kas liecina par vēlmi stiprināt un padziļināt EEK un Alžīrijas sadarbības nolīguma mērķus, a fortiori ir jāuzskata par tādiem, kas apstiprina EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktā paredzēto tiesību brīvi veikt pensiju un pabalstu pārskaitījumus uz Alžīriju tiešo iedarbību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 14. decembris, Gattoussi, C‑97/05, EU:C:2006:780, 27. punkts).
36 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība, līdz ar to personām, kurām šī tiesību norma ir piemērojama, ir tiesības uz to tieši atsaukties dalībvalstu tiesās, lai panāktu, ka netiek piemērotas ar to nesaderīgas valsts tiesību normas.
Par pirmo jautājumu
37 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams darba ņēmēja apgādnieku zaudējušām personām, kuras vēlas pārskaitīt savus apgādnieka zaudējuma pabalstus uz Alžīriju, bet pašas nav darba ņēmējas un dzīvo Alžīrijā.
38 Šajā ziņā jānorāda, pirmām kārtām, ka 68. panta 4. punktā ir tieši minēti tikai “darba ņēmēji”, kas norāda uz šā paša panta 1. punktā minētajiem “Alžīrijas valstspiederīgajiem darba ņēmējiem”. Tomēr jākonstatē, ka saskaņā ar 4. punkta formulējumu to pabalstu skaitā, kurus var brīvi pārskaitīt uz Alžīriju, tostarp ir apgādnieka zaudējuma pabalsti. Jau pēc definīcijas šādus pabalstus var saņemt nevis darba ņēmēji, bet gan viņu apgādību zaudējušās personas. Tādējādi, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 44. punktā, EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktam tiktu atņemta lietderīgā iedarbība, ja šie pārdzīvojušie ģimenes locekļi tiktu izslēgti no tā piemērojamības personām.
39 Rakstveida apsvērumos SVB, lai iebilstu pret šādu secinājumu, atsaucas uz Tiesas judikatūru par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV 1971, L 149, 2. lpp.), 2. pantu, saskaņā ar kuru, runājot par šīs regulas tiesību normām, kas ir piemērojamas tikai darba ņēmējiem, darba ņēmēja ģimenes locekļiem ir tikai atvasinātas tiesības, nevis savas pašu tiesības (spriedumi, 1996. gada 30. aprīlis, Cabanis‑Issarte, C‑308/93, EU:C:1996:169, un 2006. gada 21. februāris, Hosse, C‑286/03, EU:C:2006:125).
40 Tomēr jāatgādina, ka Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka šāda judikatūra nav transponējama attiecībā uz tāda nolīguma kontekstu kā EK un Alžīrijas asociācijas nolīgums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 15. janvāris, Babahenini, C‑113/97, EU:C:1998:13, 24. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2007. gada 17. aprīlis, El Youssfi, C‑276/06, EU:C:2007:215, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Otrām kārtām, lai gan nav nekādu šaubu, ka EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir piemērojams, ja pārdzīvojušais ģimenes loceklis dzīvo dalībvalstī, kas ir debitore, ir jānorāda: prasība, ka saņēmējam ir jādzīvo dalībvalstī, kas ir debitore, būtu pretrunā paša brīvas pabalstu pārskaitīšanas uz Alžīriju principa loģikai, kā to būtībā norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 46. un 47. punktā.
42 Tātad uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams darba ņēmēja apgādnieku zaudējušām personām, kuras vēlas pārskaitīt savu apgādnieka zaudējuma pabalstu uz Alžīriju, bet pašas nav darba ņēmējas un dzīvo Alžīrijā.
Par trešo jautājumu
43 Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta apgādnieka zaudējuma pabalsta apmēra samazināšana tādēļ, ka šī pabalsta saņēmējs dzīvo Alžīrijā.
44 No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotais samazinājums izriet no Likuma par dzīvesvietas valsts principu sociālā nodrošinājuma jomā, ar kuru šis princips ir ieviests tostarp attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pabalstiem, kas tiek maksāti saskaņā ar ANW. Otrkārt, minētais princips ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka pabalsti, kas saistīti ar Nīderlandes minimālo algu un kas tiek pārskaitīti ārpus Nīderlandes, atspoguļo attiecību starp dzīves dārdzības līmeni saņēmēja dzīvesvietas valstī un dzīves dārdzības līmeni Nīderlandē. Pamatlietā aplūkojamais apgādnieka zaudējuma pabalsts ir tieši to pabalstu daļa, kas ir saistīti ar Nīderlandes minimālo algu, jo saskaņā ar ANW 17. panta 1. punktu tā neto summa atbilst 70 % no šīs neto minimālās algas.
45 Šajā ziņā tiesas sēdē SVB ir norādījusi, ka runa ir par maksimālo procentu likmi, jo katra pārdzīvojušā ģimenes locekļa saņemtā pabalsta apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā viņa ienākumus. Turklāt šajā tiesas sēdē Nīderlandes valdība ir precizējusi, ka apgādnieka zaudējuma pabalsts ir riska apdrošināšana un ka atbilstoši šim pabalstam maksājamo iemaksu summa ir vienāda visiem apdrošinātajiem. Tā ir arī norādījusi, ka minimālā alga Nīderlandē ir pielāgota atbilstoši dzīves dārdzībai šajā dalībvalstī.
46 Ir jāatgādina, ka EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktā ir paredzētas tiesības brīvi pārskaitīt tajā minētos pabalstus uz Alžīriju “atbilstoši likmēm, kuras piemēro saskaņā ar debitores dalībvalsts vai debitoru dalībvalstu tiesību aktiem”.
47 No šī precizējuma izriet, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 57. punktā, ka dalībvalstij, kas ir debitore, ir rīcības brīvība, lai paredzētu noteikumus šā 68. panta 4. punktā minēto pabalstu apmēra aprēķināšanai. Konkrētāk – tā kā minētais precizējums ir ietverts šā nolīguma tiesību normā par šo pabalstu pārskaitīšanu uz Alžīriju, tas ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā ļauj šai dalībvalstij paredzēt noteikumus, kas vērsti uz to, lai pielāgotu minēto pabalstu apmēru saistībā ar šo pārskaitīšanu, tādus kā pamatlietā aplūkojamais noteikums, kas ir balstīts uz dzīvesvietas valsts principu.
48 Tomēr ar šādām tiesību normām ir jāievēro tiesību brīvi pārskaitīt šos pabalstus būtība, neatņemot šīm tiesībām to lietderīgo iedarbību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 8. maijs, Deutscher Handballbund, C‑438/00, EU:C:2003:255, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 No šī sprieduma 44. un 45. punktā izklāstītajiem apstākļiem, kas raksturo pamatlietā aplūkojamo apgādnieka zaudējuma pabalstu, izriet, ka tā apmērs tiek noteikts atkarībā no dzīves dārdzības Nīderlandē un ka līdz ar to šī pabalsta mērķis ir nodrošināt, lai pārdzīvojušajiem ģimenes locekļiem būtu pamata ienākumi, kas aprēķināti atkarībā no dzīves dārdzības šajā dalībvalstī. Tādējādi, runājot par minētā pabalsta pārskaitīšanu uz Alžīriju, kā paredzēts EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punktā, nešķiet, ka tā apmēra pielāgošana, lai ņemtu vērā dzīves dārdzību šajā trešajā valstī, varētu atņemt jēgu tiesībām brīvi veikt pārskaitījumus, ja vien šai pielāgošanai izmantotās likmes noteikšana ir balstīta uz objektīviem elementiem, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
50 Visbeidzot – attiecībā uz to, ka Asociācijas padomes lēmuma projekta 4. pantā tostarp ir paredzēts aizliegums jebkādā veidā samazināt šāda pabalsta, kas izmaksājams saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, apmēru tādēļ, ka tā saņēmējs dzīvo Alžīrijā, ir jānorāda, ka, tā kā Asociācijas padome šo projektu līdz šim nav pieņēmusi, tam nevar būt iedarbība, kas līdzinās tai, kāda analoģiskam noteikumam, proti, Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 3/80 par Eiropas Kopienu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu Turcijas valstspiederīgajiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem (OV 1983, L 110, 60. lpp.) 6. panta 1. punktam atzīta ar 2011. gada 26. maija spriedumu Akdas u.c. (C‑485/07, EU:C:2011:346).
51 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka EK un Alžīrijas asociācijas nolīguma 68. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek liegta apgādnieka zaudējuma pabalsta apmēra samazināšana tāpēc, ka šī pabalsta saņēmējs dzīvo Alžīrijā, ja šī pabalsta mērķis ir garantēt pamata ienākumus, kas aprēķināti atkarībā no dzīves dārdzības dalībvalstī, kura ir debitore, un ja ar šādi veikto samazinājumu tiek ievērota tiesību brīvi pārskaitīt šādu pabalstu būtība.
Par tiesāšanās izdevumiem
52 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Eiropas un Vidusjūras valstu Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, 68. panta 4. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tam ir tieša iedarbība, līdz ar to personām, kurām šī tiesību norma ir piemērojama, ir tiesības uz to tieši atsaukties dalībvalstu tiesās, lai panāktu, ka netiek piemērotas ar to nesaderīgas valsts tiesību normas.
2) Eiropas un Vidusjūras valstu Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, 68. panta 4. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tas ir piemērojams darba ņēmēja apgādnieku zaudējušām personām, kuras vēlas pārskaitīt savu apgādnieka zaudējuma pabalstu uz Alžīriju, bet pašas nav darba ņēmējas un dzīvo Alžīrijā.
3) Eiropas un Vidusjūras valstu Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, 68. panta 4. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
ar to netiek liegta apgādnieka zaudējuma pabalsta apmēra samazināšana tāpēc, ka šī pabalsta saņēmējs dzīvo Alžīrijā, ja šī pabalsta mērķis ir garantēt pamata ienākumus, kas aprēķināti atkarībā no dzīves dārdzības dalībvalstī, kura ir debitore, un ja ar šādi veikto samazinājumu tiek ievērota tiesību brīvi pārskaitīt šādu pabalstu būtība.
[Paraksti]