Lieta C‑194/14 P

AC‑Treuhand AG

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Eiropas alvas savienojumu un ESBO/esteru termisko stabilizatoru tirgi – EKL 81. panta 1. punkts – Piemērošanas joma – Konsultāciju uzņēmums, kurš nedarbojas attiecīgajos tirgos – Jēdzieni “nolīgums uzņēmumu starpā” un “saskaņota darbība” – Naudas soda aprēķināšana – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Neierobežota kompetence

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 22. oktobra spriedums

1.        Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma atzīšana par vainojamu – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta konsultanta uzņēmuma, kas aktīvi nedarbojas attiecīgajā tirgū, bet aktīvi un ar nodomu dod ieguldījumu aizliegtajā vienošanās, līdzatbildība – Pieļaujamība – Nosacījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.        Eiropas Savienības tiesības – Vispārējie tiesību principi – Soda tiesiskuma princips – Piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts)

3.        Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pamatnostādnēs paredzētās metodoloģijas nepiemērošana – Pieļaujamība – Nosacījumi

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 13. un 37. punkts)

4.        Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Tādu vērtējuma elementu norādīšana, kas ļāvuši Komisijai izvērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu – Pietiekama norādīšana – Komisijas pienākums norādīt skaitliskus datus saistībā ar naudas soda aprēķināšanas veidu – Neesamība

(EKL 81. panta 1. punkts un 253. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

5.        Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Piemērojamība

(LESD 261. un 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts un 31. pants)

1.        Konsultāciju uzņēmums var tikt atzīts par atbildīgu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, ja tas aktīvi un, pilnībā pārzinot konkrētos apstākļus, ir devis ieguldījumu aizliegtas vienošanās starp tiem ražotājiem īstenošanā, kuri darbojas citā tirgū, nevis tajā, kurā darbojas šis konsultantu uzņēmums.

Saistībā ar tādu nolīgumu un saskaņotu darbību īstenošanu, kurām ir pret konkurenci vērsts mērķis, lai varētu izdarīt secinājumu par kāda uzņēmuma dalību pārkāpumā un tā atbildību par visiem dažādajiem elementiem, ko tas ietver, Komisijai ir jāpierāda, ka minētais uzņēmums ar savu rīcību ir paredzējis dot ieguldījumu visu dalībnieku kopējo mērķu sasniegšanā un ka tas ir zinājis par citu uzņēmumu paredzēto vai īstenoto prettiesisko rīcību, lai sasniegtu šos mērķus, vai ka tas varēja to loģiski paredzēt un bija gatavs uzņemties risku. Šajā ziņā jēdzieni “nolīgums” un “saskaņota darbība” nenozīmē savstarpēju rīcības brīvības ierobežojumu vienā un tajā pašā tirgū, kurā darbojas visi dalībnieki.

Turklāt nekas EKL 81. panta 1. punkta formulējumā neliecina par to, ka tajā paredzētais aizliegums attiecas tikai uz tiem šādu nolīgumu vai saskaņoto darbību dalībniekiem, kuri darbojas tirgos, kurus ir skārušas šīs iepriekš minētās darbības. Šī noteikuma formulējums, tieši pretēji, vispārīgi attiecas uz visiem nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas vai nu horizontālās, vai vertikālās attiecībās izkropļo konkurenci kopējā tirgū, neatkarīgi no tirgus, kurā dalībnieki darbojas, un no tā, ka tikai uz viena no šiem dalībniekiem komerciālo rīcību ir attiecināmi konkrēto vienošanos noteikumi.

Ja konsultāciju uzņēmuma rīcība ir tieši saistīta ar nolīguma dalībnieku centieniem gan attiecībā uz saistību, ko tie ir uzņēmušies aizliegto vienošanos ietvaros, apspriešanu, gan to piemērošanas kontroli, ciktāl pašu to pakalpojumu mērķis, kurus šis konsultāciju uzņēmums sniedza, pamatojoties uz pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti ar minētajiem ražotājiem, bija attiecīgo pret konkurenci vērsto mērķu īstenošana, proti, cenu noteikšana, tirgu un klientu sadale un apmaiņa ar sensitīvu komercinformāciju, pilnībā pārzinot visus lietas apstākļus, nevar tikt uzskatīts, ka konsultāciju uzņēmuma iesaistīšanās iepriekš minētajā statusā ir vienkārši blakuspakalpojumi, kuriem nav nekāda sakara ar saistībām, kuras ir uzņēmušies ražotāji, un ar no tā izrietošajiem konkurences ierobežojumiem.

(sal. ar 26., 27., 30., 33., 35., 38. un 39. punktu)

2.        Likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma princips nav interpretējams tādējādi, ka tas aizliedz tiesas interpretācijas ceļā pakāpeniski noskaidrot to normu saturu, kurās paredzēta kriminālatbildība, ar nosacījumu, ka iznākumu bija iespējams saprātīgi paredzēt brīdī, kad tika izdarīts pārkāpums, it īpaši ņemot vērā interpretāciju, kas tajā laikā par attiecīgo tiesību normu pastāvēja judikatūrā.

Paredzamības jēdziena piemērojamība lielā mērā ir atkarīga no attiecīgā teksta satura, no jomas, uz kuru tas attiecas, kā arī no tā adresātu skaita un statusa. Likuma paredzamība nav pretrunā tam, ka attiecīgā persona ir spiesta izmantot profesionālus padomus, lai lietā pastāvošajos apstākļos saprātīgi novērtētu, kādas sekas attiecīgais akts varētu radīt. To it īpaši var attiecināt uz profesionāļiem, kas pieraduši, ka, veicot savus pienākumus, viņiem jārīkojas ar lielu piesardzību. Tādējādi var tikt sagaidīts, ka viņi būs īpaši uzmanīgi, novērtējot riskus, kas saistīti ar šādu darbību.

(sal. ar 41. un 42. punktu)

3.        Pat ja Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 13. punkta mērķis ir uzņēmumam uzliktā naudas soda apmēra aprēķinā kā sākumpunktu izmantot apmēru, kas atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu un šī uzņēmuma vainas īpatsvaru pārkāpumā, Komisija var atkāpties no šajās pamatnostādnēs ietvertās naudas sodu aprēķināšanas metodoloģijas, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 37. punktu, nosakot naudas sodu pamatsummu vienotas likmes veidā, ja tirgi, uz kuriem attiecas konstatētie pārkāpumi, ir tirgi, kuros uzņēmums, kurš ir devis aktīvu ieguldījumu pārkāpumos, nedarbojas, līdz ar to neviena daļa no šī uzņēmuma apgrozījuma nevarēja rasties no produktiem, kas bija minēto pārkāpumu priekšmets.

(sal. ar 64., 66. un 67. punktu)

4.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 68. punktu)

5.        Saistībā ar Komisijas lēmumu pārbaudi tiesā, kad tā izlemj uzlikt naudas sodu vai kavējuma naudu par konkurences tiesību normu pārkāpumu, papildus LESD 263. pantā paredzētajai tiesiskuma pārbaudei Savienības tiesai ir neierobežota kompetence, kas tai atbilstoši LESD 261. pantam ir atzīta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu un kas pilnvaro to aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai noteikto kavējuma naudu.

Tomēr šīs neierobežotās kompetences īstenošana nav pielīdzināma pārbaudei pēc savas ierosmes un Savienības tiesās notiek uz sacīkstes principu balstīta tiesvedība. Izņemot absolūtus pamatus, kas tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes, prasītājs ir tas, kuram ir jāizvirza pamati pret apstrīdēto lēmumu un jāiesniedz pierādījumi, lai pamatotu šos pamatus.

Savukārt, lai izpildītu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. punktā paredzētā efektīvas tiesību aizsardzības principa prasības un ņemot vērā Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktu, Savienības tiesai ir pienākums, īstenojot LESD 261. un 263. pantā paredzētās pilnvaras, pārbaudīt visus iebildumus attiecībā uz tiesību jautājumiem vai faktiem, kuri vērsti uz to, lai pierādītu, ka naudas soda apmērs neatbilst pārkāpuma smagumam un ilgumam.

(sal. ar 74.–76. punktu)