EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2012. gada 5. decembrī
Apvienotās lietas F‑88/09 un F‑48/10
Z
pret
Eiropas Savienības Tiesu
Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana citā amatā – Dienesta intereses – Noteikums par pakāpes un amata atbilstību – Tiesības uz aizstāvību – Psiholoģiska vardarbība – Civildienesta noteikumu 12. pants – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Rakstveida brīdinājums – Tiesības uz aizstāvību un sacīkstes princips
Priekšmets Prasība, kas celta, pirmkārt, saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, un, otrkārt, saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar LESD 106.a pantu, ar kuru Z prasa, primāri, atcelt, attiecīgi, 2008. gada 18. decembra lēmumu par viņa iecelšanu citā amatā un 2009. gada 10. jūlija lēmumu par viņa sodīšanu ar rakstveida brīdinājumu
Nolēmums Prasības apvienotajās lietās F‑88/09 un F‑48/10 noraidīt. Lietā F‑88/09 Z sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu un lietā F‑48/10 Z sedz savus un atlīdzina Tiesas tiesāšanās izdevumus. Lietā F‑88/09 Tiesa sedz savus un atlīdzina Z tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Ierēdņa iecelšana amatā – Administrācijas rīcības brīvība – Apjoms – Pārbaude tiesā – Robežas – Ierēdņa tiesības pildīt īpašus pienākumus –Neesamība
(Civildienesta noteikumu 7. pants)
2. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Ierēdņa iecelšana amatā – Ierēdņa iecelšana citā amatā dienesta interesēs saskarsmes problēmu dēļ – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)
3. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Ierēdņa iecelšana amatā – Iecelšana citā amatā – Darba līdzvērtības ievērošana – Apjoms – Paziņojumā par konkursu, kuru attiecīgā persona ir izturējusi, ietverto funkciju ņemšana vērā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 7. pants; I pielikums)
4. Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms tai nelabvēlīga akta pieņemšanas – Apjoms – Piemērošana pasākumiem saistībā ar iecelšanu citā amatā
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts)
5. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
6. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Faktu, no kuriem var prezumēt nelikumīgas darbības vai smaga pārkāpuma esamību, izpaušana – Aizsardzība pret disciplināro procedūru – Nosacījumi
(Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pants)
7. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Neatkarības un godīguma pienākums – Interešu konflikta risks, ja ir profesionālas attiecības starp ierēdni, kurš ir aicināts sniegt paskaidrojumus par lietu, un lietā iesaistītu trešo personu –Neesamība
(Civildienesta noteikumu 11.a pants)
8. Ierēdņi – Iecelšana citā amatā – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Saskaņošana ar dienesta interesēm
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
9. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Izpilde – Robežas – Cieņa pret amatu – Rīcība, kas var kaitēt cieņai pret amatu – Jēdziens – Ziņošana par šķietami prettiesiskiem faktiem – Ierēdņu pienākumi
(Civildienesta noteikumu 12. pants)
10. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Cieņas pret amatu nodrošināšana –Apjoms – Ziņošana par apgalvotas psiholoģiskas vardarbības faktiem – Publiska izplatīšana, kas var diskreditēt iespējamo vainīgo personu – Nepieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 12. un 22.a pants)
11. Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Iepriekšēja izmeklēšana pirms disciplinārlietas uzsākšanas – Administrācijas rīcības brīvība – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 86. pants; IX pielikuma 1. pants, 2. panta 1. punkts un 3. pants)
12. Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Ieinteresētās personas uzklausīšana, ko veic iecēlējinstitūcija – Komisijas pienākums sagatavot protokolu – Apjoms
1. Ņemot vērā iestāžu plašo rīcības brīvību savu dienestu organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un izmantojot to rīcībā esošo personālu šo uzdevumu veikšanai, ar nosacījumu, ka šī izmantošana notiek dienesta interesēs, kā arī noteikumu par pakāpes un amata atbilstību, Savienības tiesas pārbaudei par nosacījuma attiecībā uz dienesta interesēm ievērošanu ir jāattiecas vienīgi ar jautājumu par to, vai iecēlējinstitūcija ir ievērojusi saprātīgas robežas, par kurām nevar celt iebildumus, un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savu rīcības brīvību.
Līdz ar to, ciktāl iecelšana citā amatā ir pasākums, kas tiek veikts dienesta interesēs, un tiek ievērots noteikums par pakāpes un amata atbilstību, Savienības tiesai nav jānoskaidro, vai citi pasākumi būtu bijuši atbilstošāki. Lai gan administrācija ir ieinteresēta iecelt ierēdņus amatā, ņemot vērā viņu īpašās spējas un personīgās vēlmes, ierēdnim tomēr nevar atzīt tiesības veikt īpašas funkcijas.
(skat. 121., 122. un 202. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1984. gada 21. jūnijs, 69/83 Lux/Revīzijas palāta, 17. punkts; 1990. gada 7. marts, apvienotās lietas C‑116/88 un C‑149/88 Hecq/Komisija, 11. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 18. jūnijs, T‑49/91 Turner/Komisija, 34. punkts; 1993. gada 16. decembris, T‑80/92 Turner/Komisija, 53. punkts; 1998. gada 28. maijs, apvienotās lietas T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, 105. punkts; 2000. gada 12. decembris, T‑223/99 Dejaiffe/ITSB, 53. punkts; 2004. gada 21. septembris, T‑325/02 Soubies/Komisija, 50. punkts.
2. Attiecību sarežģījumi, kad tie rada saspīlējumu, kas kaitē pienācīgai dienesta darbībai, var attaisnot ierēdņa pārcelšanu tieši dienesta interesēs, neesot nepieciešamībai noskaidrot personu, kas vainojama attiecīgajos incidentos, vai cik pamatoti ir savstarpējie pārmetumi.
Šajā ziņā fakts, ka ierēdnim ir augsta kvalifikācija vai ka dienestā ļoti bieži notiek personāla maiņa, nenozīmē, ka attiecīgo personu nevarētu iecelt citā amatā, jo, kaut arī administrācija ir ieinteresēta iecelt ierēdni amatā, kas atbilst viņa kompetencei un vēlmēm, citi apsvērumi, it īpaši ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt dienesta mierīgu darbību, var likt tai iecelt ierēdni citā amatā, ja vien ir ievērots noteikums par pakāpes un amata atbilstību. It īpaši tā tas ir gadījumā, ja attiecīgā persona ir labi pildījusi savus amata pienākumus, un iestāde to pašu var cerēt sagaidīt arī citā amatā, kādā šo personu varētu iecelt.
Turklāt, ja pasākums saistībā ar iecelšanu citā amatā netiek atzīts par pretēju dienesta interesēm, tad nevar runāt par pilnvaru nepareizu izmantošanu. Pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdzienam ir ļoti precīzs apjoms, kas attiecas uz to, ka administratīvā iestāde izmanto šīs pilnvaras ar mērķi, kādam tās nav piešķirtas. Lēmums ir spēkā neesošs pilnvaru nepareizas izmantošanas dēļ tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts, lai sasniegtu citus, nevis iepriekš noteiktos mērķus, vai lai apietu piemērojamajos tiesību aktos speciāli paredzēto procedūru ar mērķi nodrošināties pret attiecīgā gadījuma apstākļiem.
(skat. 123., 127., 155., 156., 201., 311. un 312. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1983. gada 14. jūlijs, 176/82 Nebe/Komisija, 25. punkts; 2003. gada 5. jūnijs, C‑121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, 46. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. jūlijs, apvienotās lietas T‑59/91 un T‑79/91 Eppe/Komisija, 57. punkts; 1996. gada 11. jūnijs, T‑118/95 Anacoreta Correia/Komisija, 25. punkts; W/Komisija, minēts iepriekš, 91. punkts; 1998. gada 17. novembris, T‑131/97 Gómez de Enterría y Sanchez/Parlaments, 62. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, apvienotās lietas T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, 139. punkts; 2001. gada 6. marts, T‑100/00 Campoli/Komisija, 62. un 63. punkts; 2004. gada 14. oktobris, T‑389/02 Sandini/Tiesa, 123. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑339/03 Clotuche/Komisija, 71. punkts; 2007. gada 7. februāris, apvienotās lietas T‑118/04 un T‑134/04 Caló/Komisija, 99., 115. un 116. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 25. janvāris, F‑55/06 de Albuquerque/Komisija, 60. un 61. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Noteikums par pakāpes un amata atbilstību ierēdnim piešķirto funkciju maiņas gadījumā nozīmē vienīgi viņa pašreizējo funkciju salīdzināšanu ar viņa pakāpi hierarhijā. Tādējādi ar ierēdņa pienākumu faktisku samazināšanu noteikums par pakāpes un amata atbilstību tiek pārkāpts vienīgi tad, ja šīs jaunās funkcijas kopumā, ņemot vērā to raksturu, nozīmīgumu un apjomu, ir acīmredzami maznozīmīgākas par tām, kas atbilst viņa pakāpei un amatam, un tas tā ir neatkarīgi no tā, kā šī attiecīgā persona šīs jaunās funkcijas uztver.
Šo secinājumu neapšauba [ne] fakts, ka jaunās prasītāja funkcijas nebūtu saistītas ar viņa agrākajām funkcijām, [ne] paziņojums par konkursu, kuru viņš izturēja, [ne] Civildienesta noteikumu I pielikums vai fakts, ka ierēdņiem, kuri pilda funkcijas līdzīgas tām, kādas viņš pilda, ir zemākas pakāpes. Ierēdņa funkciju grozīšanas gadījumā saskaņā ar noteikumu par pakāpes un amata atbilstību ir jāveic salīdzinājums vienīgi starp ieinteresētās personas pašreizējām funkcijām un pakāpi hierarhijā, un nevis starp pašreizējām un agrākām funkcijām. Šajā ziņā no plašās novērtējuma brīvības, kāda ir iestādēm, norīkojot amatā tajā nodarbinātos ierēdņus, izriet, ka paziņojumā par konkursu ietvertās funkcijas nenoliedzami kalpo vienīgi kā informācija, ciktāl tiek ievērots noteikums par pakāpes un amata atbilstību.
Tāpat identiskas vai līdzīgas funkcijas var veikt personas ar dažādām pakāpēm, kā tas izriet no Civildienesta noteikumu I pielikuma, kurā attiecībā uz lielāko daļu tajā uzskaitīto funkciju ir paredzēts, ka tās var pildīt ierēdņi ar dažādām pakāpēm. Tādējādi noteikums par pakāpes un amata atbilstību tiek pārkāpts vienīgi tad, ja veiktās funkcijas kopumā ir acīmredzami maznozīmīgākas par tām, kas atbilst attiecīgā ierēdņa pakāpei un amatam.
(skat. 131., 135., 136. un 138. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: Eppe/Komisija, minēts iepriekš, 49. punkts; 2002. gada 16. aprīlis, T‑51/01 Fronia/Komisija, 53. punkts; Clotuche/Komisija, minēts iepriekš, 91. punkts un tajā minētā judikatūra.
4. Tā kā pasākums saistībā ar iecelšanu citā amatā, attiecībā uz kuru nav pierādīts, ka tas nav ticis pieņemts dienesta interesēs, neietilpst procedūrā, kas uzsākta pret attiecīgo ierēdni, tad no fakta, ka rīcība ietekmē Civildienesta noteikumos paredzēto ierēdņa statusu, nevar automātiski secināt, neņemot vērā attiecībā pret konkrēto personu uzsāktās procedūras raksturu, ka ir jāpiemēro tiesības uz aizstāvību.
Tomēr tiesības uz aizstāvību kā plašākas tiesības noteikti ietver arī ikvienas personas procesuālās tiesības tikt uzklausītai pirms attiecībā uz to tiek pieņemts individuāls, tai negatīvs lēmums, kā tas ir izklāstīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
Taču gadījumā, kad nav tikušas ievērotas tiesības tikt uzklausītam, kas turklāt plašākā nozīmē ir tiesību uz aizstāvību pārkāpuma gadījums, un lai pamatotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ir nepieciešams, ka, neesot šādam pārkāpumam, procedūrai būtu cits rezultāts. Šajā ziņā, ja attiecīgais ierēdnis pats atzīst, ka viņam ar augstākstāvošu personu ir atklāts konflikts, administrācija var likumīgi uzskatīt, ka šis ierēdnis nav jāuzklausa par paša konflikta esamību pirms tā veic jebkādu ar iecelšanu citā amatā saistītu pasākumu, ko tā minētā konflikta dēļ ir tiesīga darīt dienesta interesēs. Iespējamie paskaidrojumi par lietas apstākļiem, kurus minētais ierēdnis varētu sniegt pirms lēmuma par iecelšanu citā amatā pieņemšanas, nevarētu grozīt administrācijas lēmumu.
(skat. 144., 146., 149. un 299. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1996. gada 24. oktobris, C‑32/95 P Komisija/Lisrestal u.c., 21. punkts; 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, 37. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 27. novembris, T‑290/94 Kaysersberg/Komisija, 108. punkts; 2001. gada 3. jūlijs, apvienotās lietas T‑24/98 un T‑241/99 E/Komisija, 93. punkts; 2004. gada 16. marts, T‑11/03 Afari/ECB, 90. punkts; 2006. gada 17. oktobris, T‑406/04 Bonnet/Tiesa, 76. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑51/07 Bui Van/Komisija, 81. punkts; 2009. gada 30. novembris, F‑80/08 Wenig/Komisija, 48. punkts.
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 12. maijs, T‑491/08 P Bui Van/Komisija, 24. punkts.
5. Noteikums par atbilstību ir jāpiemēro vienīgi gadījumos, kad strīdīgajā prasībā ietvertajiem prasījumiem nav tas pats priekšmets, kāds ir sūdzībai, vai kad strīdīgā prasība nav balstīta uz tiem pašiem pamatiem, uz kādiem ir balstīta sūdzība, it īpaši, ja tiesvedības stadijā izvirzītais iebildums ir balstīts uz tādiem apgalvojumiem un faktiskajiem apstākļiem, kādi neizriet no pirmstiesas stadijas lietas materiāliem.
(skat. 170. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 119. punkts.
6. Lai arī Civildienesta noteikumu 22.a pantā ir piešķirta aizsardzība ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri ziņo savām iestādēm par tādu cita ierēdņa vai darbinieka rīcību, kas var tikt uzskatīta par to pienākumu nopietnu neizpildi, šī aizsardzība nozīmē, ka arī pašiem ierēdņiem vai darbiniekiem “ziņotājiem” ir jāievēro Civildienesta 22.a un 22. b pantā paredzētā procedūra, kuras mērķis ir saglabāt ierēdņa vai darbinieka, uz kuru attiecas iestādei nosūtītā informācija, profesionālo cieņu, kamēr disciplināriestāde nav pieņēmusi lēmumu. Patiesībā Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pants piedāvā ierēdņiem, kuri atsaucas uz šīm normām, aizsardzību nevis pret ikvienu iespējamu tiem nelabvēlīgu lēmumu, bet gan vienīgi aizsardzību pret negatīvu rīcību un lēmumiem, kas tiek pieņemti informācijas izpaušanas dēļ, uz ko attiecas šajos noteikumos paredzētā procedūra.
Tāpēc Civildienesta noteikumu 22.a pantā paredzēto aizsardzību nevar saņemt tāds ierēdnis, kurš tā vietā, lai izmantotu Civildienesta noteikumu 22.b pantā paredzēto procedūru, ir izpaudis savas aizdomas visam savas nodaļas personālam.
(skat. 184. un 253. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 24. februāris, F‑2/09 Menghi/ENISA, 139. punkts; 2011. gada 13. janvāris, F‑77/09 Nijs/Revīzijas palāta, 62. punkts.
7. Neesot pierādījumam par interešu konfliktu, ar profesionālo attiecību esamību starp Tiesas sekretāru un trešās personas laulāto vai pašu trešo personu nav pietiekami, lai apšaubītu sekretāra neatkarību tikai tāpēc vien, ka viņam bija jālemj par lietu, kas netieši attiecās uz minēto trešo personu. Tāpat fakts, ka minētais sekretārs iecēlējinstitūcijas statusā nolēma piešķirt un pagarināt darba līgumus minētajai trešajai personai, kā arī disciplināri sodīt ierēdni, kurš iestādes personālam izsūtīja elektronisko pastu par šo iespējamo interešu konfliktu, neļauj konstatēt, ka profesionālās attiecības starp sekretāru un trešo personu pārsniedza parastās robežas vai ka viņš pieņēma lēmumu par minētā ierēdņa pārcelšanu citā amatā ar nolūku viņu sodīt par informācijas par apgalvotu labvēlīgākas attieksmes pret trešo personu piemērošanu.
(skat. 190. un 281. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. septembris, T‑89/01 Willeme/Komisija, 58. punkts; 2008. gada 12. marts, T‑100/04 Giannini/Komisija, 224. punkts.
8. Lai gan administrācijas pienākums ņemt vērā tās darbinieku intereses atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, ko Civildienesta noteikumi ir radījuši attiecībās starp publisku iestādi un civildienesta darbiniekiem, šī pienākuma prasības nevar liegt iecēlējinstitūcijai veikt pasākumus iecelšanai citā amatā, kurus tā uzskata par nepieciešamiem dienesta interesēs. Tāpēc ierēdnis nedrīkst pārmest iestādei, pamatojoties uz labas pārvaldības pienākumu vai pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, lēmuma par iecelšanu citā amatā pieņemšanu ar mērķi izvairīties no tā, ka sociālā situācija attiecīgās personas nodaļā vēl vairāk nepasliktinās.
(skat. 200. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1976. gada 25. novembris, 123/75 Küster/Parlaments, 10. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑20/89 Moritz/Komisija, 39. punkts; W/Komisija, minēts iepriekš, 95. punkts; 2002. gada 26. novembris, T‑103/01 Cwik/Komisija, 52. punkts.
9. Ierēdnis, kurš publiski izsaka nopietnus aizvainojumus, kas kaitē attiecīgo personu cieņai, neievēro Civildienesta noteikumu 12. pantā paredzēto pienākumu izvairīties no jebkādas darbības vai rīcības, kas var negatīvi ietekmēt amata cieņu, ne tikai tāpēc, ka apvainojumi var negatīvi ietekmēt attiecīgo personu cieņu, bet arī tāpēc, ka šie apgalvojumi var diskreditēt minēto personu profesionālo cieņu. Minēto apgalvojumu formai nav nozīmes; tie var būt gan tieši aizvainojumi, gan tādi apgalvojumi, kas izsaka šaubas, ir netieši, apslēpti, izteikti ar netiešu norādi vai vērsti pret personu, kas nav konkrēti nosaukta, bet var tikt identificēta.
Kaut arī vārda brīvība ir pamattiesības, kuru ievērošanu nodrošina Savienības tiesa un kuras ietver Eiropas Savienības ierēdņu un darbinieku tiesības mutiski vai rakstiski izteikt konstruktīvu kritiku, šo tiesību ievērošanu ierobežo cita starpā Civildienesta noteikumu 12. pants.
Līdz ar to, lai noteiktu, vai ierēdņa izteiktie apvainojumi nepārkāpj vārda brīvības robežas, ir jāizsver, pirmkārt, elementi, kas var raksturot kaitēšanu cieņai, proti, izteikto apvainojumu nopietnība, forma, kādā tie ir izteikti, izmantotais informācijas izplatīšanas veids, un, otrkārt, konteksts, kādā apvainojumi tika izteikti, neiespējamība izmantot citus, mazāk attiecīgās personas cieņu aizskarošus izteiksmes līdzekļus un kritikas konstruktīvais raksturs, kas nozīmē, ka šī kritika var izrādīties racionāli pamatota, izteikta dienesta interesēs un ka tā nepārsniedz to, kas nepieciešams tās izpratnei.
Ierēdnim, ziņojot par iespējamu prettiesisku darbību, ir jārīkojas rezervēti un mēreni, ko nosaka objektivitātes un neatkarības pienākums, amata cieņas un personas cieņas ievērošana, kā arī nevainīguma prezumpcija. Tā tas nav gadījumā, ja ierēdnis, tā vietā, lai izmantotu tam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pantu, ir nosūtījis visam savas nodaļas personālam elektroniskas vēstules, kas ietver nopietnus apvainojumus vairāku ierēdņu personīgajai un profesionālajai cieņai.
(skat. 242., 246., 247., 251. un 252. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1989. gada 13. decembris, C‑100/88 Oyowe un Traore/Komisija, 16. punkts; 2001. gada 6. marts, C‑274/99 P Connolly/Komisija, 43.–49. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 7. marts, T‑146/94 Williams/Revīzijas palāta, 66. un 67. punkts; 2000. gada 12. septembris, T‑259/97 Teixeira Neves/Tiesa, 29., 30. un 47. punkts; 2004. gada 28. oktobris, T‑76/03 Meister/ITSB, 157. un 159. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 8. novembris, F‑40/05 Andreasen/Komisija, 234. punkts; Nijs/Revīzijas palāta, minēts iepriekš, 67., 70. un 73. punkts.
10. Var gadīties, ka ierēdnis ir spiests, it īpaši, ja viņa augstākstāvošie nav reaģējuši uz viņa sūdzībām, publiski paziņot psiholoģiskas vardarbības faktus, kuros viņš ir bijis cietušais, šādai rīcībai nesot nosodāmai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 12. pantu, un tā tas var būt pat gadījumā, ja šādu faktu publiska paziņošana pati par sevi var diskreditēt vardarbības iespējamo izdarītāju vai pat administrāciju.
Taču tā nav gadījumā, kad attiecīgais ierēdnis, veicot aprakstu vai izsakot kritiku, tonalitātes vai satura ziņā pārsniedz iespējamās vardarbības fakta aprakstu, vardarbībā iesaistīto personu loku un kontekstu, kādā šī vardarbība varēja būt iespējama.
Tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzētā procedūra nav īpaši piemērota psiholoģiskas vardarbības situācijām, kurās administrācijai ir nepieciešams veikt īpašus pasākumus.
(skat. 257. un 258. punktu)
11. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantu iecēlējinstitūcijai ir plaša novērtējuma brīvība, lemjot par to, vai, ņemot vērā tai iesniegto informāciju, ir jāuzsāk administratīva izmeklēšana, lai pārbaudītu, vai ierēdnis nav izpildījis tam tiesību aktos paredzētos pienākumus. Tāpēc, neapšaubot šo novērtējuma brīvību, cits ierēdnis, kurš ir izteicis apgalvojumus par tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpildi, nevar atsaukties tikai uz faktu, ka minētā iestāde nav uzskatījusi par vajadzīgu uzsākt administratīvo izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem, lai pierādītu, ka pēdējā minētā nav bijusi objektīva, sodot to disciplināri.
Turpretim, kaut arī no Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta izriet, ka administratīvas izmeklēšanas uzsākšanas gadījumā minētajai iestādei, lai uzsāktu disciplināro procedūru, ir jābalstās uz izmeklēšanas ziņojumu, kas nozīmē, ka tā veic taisnīgu un uz sacīkstes principu balstītu izmeklēšanu, lai konstatētu apgalvoto faktu patiesumu un apstākļus saistībā ar šiem faktiem, nevienā no piemērojamajām tiesību normām nav paredzēts, ka šajā izmeklēšanā ir jāvāc pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai.
Protams, labas pārvaldības princips uzliek minētajai iestādei pienākumu rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus attiecīgās lietas, kuru tā izskata, atbilstošos apstākļus, bet administrācijai nav pienākuma apsūdzētā ierēdņa vietā izpētīt visus elementus, kas viņu var atbrīvot no iespējamā soda vai mīkstināt to.
Tomēr no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1. panta un 2. panta 1. punkta kopīgajiem noteikumiem izriet, ka attiecīgajam ierēdnim ir jāiesniedz apsvērumi par faktiem, kas uz viņu attiecas, pēc izmeklēšanas, bet pirms iecēlējinstitūcija ir izdarījusi secinājumus attiecībā uz viņu.
(skat. 266., 267., 270. un 285. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1968. gada 11. jūlijs, 35/67 Van Eick/Komisija; 1989. gada 14. februāris, 247/87 Star Fruit/Komisija, 11. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 18. decembris, T‑12/94 Daffix/Komisija, 104. punkts; 2002. gada 20. marts, T‑31/99 ABB Asea Brown Boveri/Komisija, 99. punkts.
12. Ja administrācijai ir jāsagatavo uzklausīšanas protokols, proti, ja tiesību normā tai ir paredzēts šāds pienākums, un ja tā vēlas pamatoties uz minētajā uzklausīšanā iegūto informāciju vai arī, ja attiecīgā persona to pieprasa, vēlākais, līdz uzklausīšanas sākumam, administrācijai ir vienīgi pienākums atkārtoti pārrakstīt būtiskāko un nevis visu uzklausīšanā izteikto.
(skat. 305. punktu)