Prasība, kas celta 2007. gada 7. jūnijā - Eurallumina/Komisija

(lieta T-207/07)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurallumina SpA, Portoscuso (Itālija) (pārstāvji - L. Martin Alegi, R. Denton un E. Cormack, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

vai nu:

atcelt pilnībā apstrīdēto Lēmumu, vai

noteikt, ka Padomes ar Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas uzskatāmas par prettiesisku valsts atbalstu, vai vismaz nevar pieprasīt tās atmaksāt, vai

atcelt pilnībā apstrīdēto Lēmumu un noteikt, ka Padomes ar Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas uzskatāmas par prettiesisku valsts atbalstu vai vismaz var pieprasīt to atmaksāt, vai

noteikt, ka var pieprasīt atmaksāt ne vairāk kā 3 EUR par tonnu.

Vai nu:

atcelt apstrīdētā Lēmuma 1., 4., 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl tas skar Eurallumina, vai

noteikt, ka ar Padomes Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas nedrīkst uzskatīt par prettiesisku valsts atbalstu vai vismaz nedrīkst pieprasīt to atmaksāt, vai

atcelt apstrīdētā Lēmuma 1., 4., 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas Eurallumina, un noteikt, ka ar Padomes Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas nevar uzskatīt par prettiesisku valsts atbalstu vai vismaz nevar pieprasīt to atmaksāt, vai

noteikt, ka var pieprasīt atmaksāt ne vairāk kā 3 EUR par tonnu;

pakārtoti, grozīt apstrīdētā Lēmuma 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl tas skar Eurallumina, tā, ka saskaņā ar šo atbrīvojumu līdz 2006. gada 31. decembrim nevar pieprasīt Itālijai atmaksāt samaksātās summas, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2007. gada 7. februāra Lēmumu C(2007) 286, galīgā redakcija, ar kuru Komisija atzina, ka Francijas, Īrijas un Itālijas piešķirtais atbrīvojums no akcīzes nodokļa par minerāleļļām, ko izmanto alumīnija oksīda ražošanā no 2004. gada 1. janvāra bija valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē un ka noteikta šī atbalsta daļa nav saderīga ar kopējo tirgu.

Savas prasības pamatošanai prasītāja norāda, ka atbrīvojuma no akcīzes nodokļa par minerāleļļām, ko izmanto alumīnija oksīda ražošanā, turpināšana Sardīnijā arī pēc Padomes Direktīvas 2003/96/EK ¹ spēkā stāšanās 2004. gada 1. janvārī neveido valsts atbalstu, jo direktīvas 18. panta 1. punkts un tās II pielikums tieši nosaka, ka šis atbrīvojums, kas bija apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK ², turpinās līdz 2006. gada 31. decembrim. Saskaņā ar prasītājas viedokli, tādējādi Direktīva 2003/96/EK tieši noteica, ka līdz 2006. gada 31. decembrim atkal ir spēkā prasītājai piešķirtais atbrīvojums no akcīzes nodokļa.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka, lai gan ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK atļautais atbrīvojums pirmajā acumirklī šķiet selektīvs pasākums, to attaisno Kopienas tiesību normu un Itālijas nodokļu sistēmas "vispārējais raksturs un sistēma", un tādēļ tas nav valsts atbalsts.

Turklāt prasītāja norāda, ka, pat ja ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK atļautais atbrīvojums ir uzskatāms par valsts atbalstu, tas ir kvalificējams kā EKL 87. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma izņēmums saskaņā ar tiesisko regulējumu par valsts atbalstu vides aizsardzībā ³.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa tiesiskās paļāvības aizsardzības, tiesiskās drošības, likumīguma prezumpcijas, lex specialis, lietderīgas iedarības un labas pārvaldības principus, jo tā, cita starpā, Sardīnijā noteikto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa par minerāleļļām, ko izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā, uzskatīja par valsts atbalstu, kas atmaksājams no 2004. gada 1. janvāra, jo prasītājai bija tiesības sagaidīt, ka ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK atļautais atbrīvojums līdz 2006. gada 31. decembrim ir juridiski spēkā esošs Kopienu tiesību akts un jebkuri pasākumi, ko veic Itālijas iestādes un prasītāja, lai īstenotu šo lēmumu vai atsauktos uz to, nenovestu pie prettiesiska rezultāta.

____________

¹ - Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.).

² - Padomes 2001. gada 12. marta Lēmums 2001/224/EK, kas attiecas uz pazeminātām akcīzes nodokļa likmēm vai atbrīvojumiem no akcīzes nodokļa dažām minerāleļļām, ja tās izmanto īpašiem mērķiem (OV L 84, 23. lpp.).

³ - Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV 2001 C 37, 3. lpp.), it sevišķi 51 § 1. punkta a) un b) apakšpunktu.