Lieta C‑487/21
F. F.
pret
Österreichische Datenschutzbehörde un CRIF GmbH
(Bundesverwaltungsgericht (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 4. maija spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu aizsardzība – Regula (ES) 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādē esošajiem datiem – 15. panta 3. punkts – Datu kopijas nodrošināšana – Jēdziens “kopija” – Jēdziens “informācija”
1. Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādē esošajiem datiem – Datu kopijas nodrošināšana – Jēdziens “kopija” – Precīzas un saprotamas šo datu reprodukcijas nodrošināšana datu subjektam – Dokumentu izvilkumu vai pilna dokumentu teksta vai arī datubāžu, kurās citastarp ietverti šie dati, kopija – Ietveršana – Nosacījums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 58. un 60. apsvērums, 12. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 3. punkta pirmais teikums)
(skat. 21., 28., 32., 36.–45. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
2. Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādē esošajiem datiem – Datu kopijas nodrošināšana – Jēdziens “informācija” – Personas dati, kuru kopija jānodrošina pārzinim – Ietveršana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2016/679 15. panta 3. punkta trešais teikums)
(skat. 48.–53. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)
Rezumējums
VDAR: tiesības saņemt personas datu “kopiju” nozīmē, ka datu subjektam tiek nodrošināta precīza un saprotama visu šo datu reprodukcija
Šīs tiesības ietver tiesības saņemt izvilkumu no dokumentiem vai pat pilna dokumentu teksta kopijas vai arī izvilkumus no datubāzēm, kurās ir ietverti minētie dati, ja tas ir nepieciešams, lai datu subjekts varētu efektīvi īstenot tam ar šo regulu piešķirtās tiesības
CRIF ir komerciālo konsultāciju aģentūra, kas pēc klientu pieprasījuma sniedz informāciju par trešo personu kredītspēju. Šajā nolūkā tā apstrādāja prasītāja pamatlietā, kas ir privātpersona, personas datus. Pēdējais minētais, pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu (1), lūdza CRIF piekļuvi saviem personas datiem. Turklāt viņš lūdza izsniegt arī dokumentu kopijas, proti, elektroniskā pasta vēstules un datubāžu izvilkumus, kuros citastarp ir ietverti viņa dati “parastajā tehniskajā formātā”.
Atbildot uz šo lūgumu, CRIF kopsavilkuma veidā nosūtīja prasītājam pamatlietā viņa apstrādē esošo personas datu sarakstu. Uzskatot, ka CRIF tam bija jānosūta visu to dokumentu kopijas, kuros bija ietverti viņa dati, piemēram, elektroniskā pasta vēstules un datubāžu izvilkumi, prasītājs pamatlietā vērsās Österreichische Datenschutzbehörde (Austrijas Datu aizsardzības iestāde) ar sūdzību. Šī iestāde noraidīja šo sūdzību, uzskatot, ka CRIF nav pārkāpusi prasītāja pamatlietā tiesības piekļūt personas datiem.
Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija), kurā prasītājs pamatlietā cēla prasību par šīs iestādes pieņemto noraidošo lēmumu, jautā par VDAR 15. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzētā pienākuma sniegt datu subjektam viņa apstrādāto personas datu “kopiju”. Šī tiesa it īpaši vaicā, vai šis pienākums ir izpildīts, ja pārzinis nosūta personas datus kopsavilkuma tabulas veidā, vai arī tas nozīmē, ka ir jānosūta arī izvilkumi no dokumentiem vai pat pilns dokumentu teksts, kā arī izvilkumi no datubāzēm, kuros šie dati ir reproducēti. Turklāt iesniedzējtiesa lūdz precizējumus par to, ko tieši ietver VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā (2) ietvertais jēdziens “informācija”.
Savā spriedumā Tiesa sniedz precizējumus par datu subjekta tiesību piekļūt saviem apstrādē esošajiem personas datiem saturu un apjomu. Šajā ziņā tā uzskata, ka tiesības saņemt no pārziņa apstrādē esošo personas datu kopiju VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē nozīmē, ka datu subjektam tiek nodota precīza un saprotama visu šo datu reprodukcija. Šīs tiesības ietver tiesības saņemt izvilkumu no dokumentiem vai pat pilna dokumentu teksta kopijas vai arī izvilkumus no datubāzēm, kuros citastarp ir ietverti minētie dati, ja šādas kopijas nodrošināšana ir nepieciešama, lai datu subjekts varētu efektīvi izmantot tam ar VDAR piešķirtās tiesības, un ir uzsvērts, ka šajā ziņā ir jāievēro citu personu tiesības un brīvības. Turklāt Tiesa precizē, ka VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā paredzētais jēdziens “informācija” attiecas tikai uz tiem personas datiem, kuru kopija pārzinim ir jānodrošina atbilstoši šī punkta pirmajam teikumam.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa veic VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma, kurā ir paredzētas datu subjekta tiesības saņemt savu apstrādāto personas datu kopiju, gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju.
Runājot par VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma formulējumu, Tiesa norāda, ka, lai gan šajā tiesību normā nav ietverta jēdziena “kopija” definīcija, ir jāņem vērā šī jēdziena parastā nozīme, kas apzīmē oriģināla precīzu reproducēšanu vai transkripciju, līdz ar to pilnībā vispārīgs apstrādē esošo datu apraksts vai atsauce uz personas datu kategorijām neatbilstu šai definīcijai. Turklāt no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka paziņošanas pienākums attiecas uz attiecīgajiem apstrādē esošajiem personas datiem. Veikusi minētās normas gramatisko analīzi, Tiesa uzskata, ka tā datu subjektam dod tiesības saņemt savu personas datu – saprotot tos plašā nozīmē –, ar kuriem tiek veiktas darbības, kas kvalificējamas kā pārziņa veikta apstrāde, precīzu reprodukciju.
Attiecībā uz VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma kontekstu Tiesa norāda, ka VDAR 15. panta 1. punktā ir definēts datu subjekta piekļuves tiesību priekšmets un darbības joma. VDAR 15. panta 3. punktā ir precizēta pārziņa pienākuma izpildes praktiskā kārtība, un it īpaši tā pirmajā teikumā ir konkretizēta forma, kādā šim pārzinim ir jāsniedz “apstrādē esošie personas dati” – proti, “kopijas” veidā. Līdz ar to VDAR 15. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tā 3. punkta pirmajā teikumā būtu nostiprinātas citādas tiesības nekā šī panta 1. punktā. Turklāt Tiesa precizē, ka termins “kopija” neattiecas uz dokumentu kā tādu, bet gan uz tajā ietvertajiem personas datiem, kuriem jābūt pilnīgiem. Tāpēc kopijā ir jābūt iekļautiem visiem apstrādē esošajiem personas datiem.
Attiecībā uz VDAR 15. pantā izvirzītajiem mērķiem Tiesa norāda, ka šajā pantā paredzētajām piekļuves tiesībām ir jāļauj datu subjektam pārliecināties, ka viņa dati ir pareizi un ka tie tiek apstrādāti likumīgi.
Turklāt Tiesa uzskata, ka no VDAR (3) izriet, ka pārzinim ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai sniegtu datu subjektam visu paredzēto informāciju kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, un ka informācija jāsniedz rakstiski vai citā veidā, tostarp – vajadzības gadījumā – elektroniskā formā, ja vien datu subjekts nepieprasa informāciju sniegt mutiski. No tā izriet, ka apstrādē esošo personas datu kopijai, kas pārzinim jānodrošina, ir jāpiemīt visām īpašībām, kuras datu subjektam ļauj efektīvi izmantot tam VDAR paredzētās tiesības, un līdz ar to tajā ir pilnībā un precīzi jāreproducē šie dati.
Tādējādi, lai nodrošinātu, ka šādi sniegtā informācija ir viegli saprotama, var izrādīties nepieciešams reproducēt dokumentu izvilkumus vai pat pilnu dokumentu tekstu vai arī izvilkumus no datubāzēm, kas citastarp ietver apstrādē esošos personas datus. Jo īpaši gadījumos, kad personas dati tiek ģenerēti no citiem datiem vai kad šādi dati ir radīti no brīvā teksta lauciņiem, proti, kad nav norāžu, kas atklāj informāciju par datu subjektu, konteksts, kurā šādi dati tiek apstrādāti, ir obligāts elements, lai datu subjektam nodrošinātu pārredzamu piekļuvi šādiem datiem un to saprotamu izklāstu.
Pretrunu starp tiesību uz pilnīgu un visaptverošu piekļuvi personas datiem īstenošanu, no vienas puses, un citu personu tiesībām vai brīvībām, no otras puses, gadījumā Tiesa uzskata, ka ir jāpanāk līdzsvars starp attiecīgajām tiesībām un brīvībām. Iespēju robežās ir jāizvēlas tādi personas datu paziņošanas veidi, kas nepārkāpj citu personu tiesības vai brīvības, ņemot vērā, ka šādiem apsvērumiem nav jānoved pie tā, ka “datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju”.
Otrkārt, Tiesa pievēršas jautājumam par to, ko ietver VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā minētais jēdziens “informācija”. Lai gan šajā normā nav precizēts, kā saprotams termins “informācija”, no tā konteksta izriet, ka tajā minētā “informācija” noteikti atbilst personas datiem, kuru kopija pārzinim ir jānodrošina atbilstoši šī punkta pirmajam teikumam.