VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
2022. gada 21. decembrī (*)
Valsts atbalsts – Biogāzes tirgus – Atbrīvojumi no nodokļiem, lai kompensētu papildu ražošanas izmaksas – Lēmumi necelt iebildumus – Atcelšanas prasība – Interese celt prasību – Pieņemamība – Formālās izmeklēšanas procedūras nesākšana – Nopietnas grūtības – LESD 108. panta 2. un 3. punkts – Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam – Atbalsta kumulācija – Vairāku dalībvalstu piešķirts atbalsts – Importēta biogāze – Diskriminācijas aizlieguma princips – LESD 110. pants
Lietā T‑626/20
Landwärme GmbH, Minhene (Vācija), ko pārstāv J. Bonhage un M. Frank, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv K. Blanck, A. Bouchagiar un P. Němečková, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Zviedrijas Karaliste, ko pārstāv O. Simonsson, C. Meyer‑Seitz, A. Runeskjöld, M. Salborn Hodgson, H. Shev, H. Eklinder un R. Shahsavan Eriksson, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos], tiesneši V. Valančus [V. Valančius], I. Reine, L. Trišo [L. Truchot] (referents) un M. Sampols Pukuruļs [M. Sampol Pucurull],
sekretāre: S. Junda [S. Jund], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
pēc 2022. gada 2. jūnija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Landwärme GmbH lūdz atcelt, pirmkārt, Komisijas Lēmumu C(2020) 4489 final (2020. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu SA.56125 (2020/N) – Zviedrija – Shēmas SA.49893 (2018/N) pagarināšana un grozīšana – Atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz biogāzi un nepārtikas biopropānu, kas paredzēts siltuma ražošanai (turpmāk tekstā – “Lēmums 4489”), un, otrkārt, Komisijas Lēmumu C(2020) 4487 final (2020. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu SA.56908 (2020/N) – Zviedrija – Shēmas pagarināšana un grozīšana biogāzei, kas Zviedrijā tiek izmantota kā degviela (turpmāk tekstā – “Lēmums 4487” un kopā ar Lēmumu 4489 – “apstrīdētie lēmumi”).
Tiesvedības priekšvēsture
2 Prasītāja ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kas Vācijā ražo biometānu.
3 Zviedrijas Karaliste 2020. gada 1. aprīlī saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Eiropas Komisijai par diviem pasākumiem, ar ko tā vēlējās grozīt un līdz 2030. gada 31. decembrim pagarināt divas atbalsta shēmas, kuras pirmo reizi tika piemērotas 2003. un 2007. gadā, kuras Komisija jau vairākkārt bija apstiprinājusi un kuru termiņam bija jābeidzas 2020. gada 31. decembrī. Ar šīm shēmām konkrētas atjaunīgās deggāzes (turpmāk tekstā – “biogāze”) iegāde tiek atbrīvota no dažu akcīzes nodokļu maksāšanas, kas savukārt ir jāmaksā par fosilo gāzu, piemēram, dabasgāzes, iegādi tiem pašiem mērķiem.
4 Komisija 2020. gada 29. jūnijā pieņēma Lēmumu 4489, kura kopsavilkums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2020, C 245, 2. lpp.), un Lēmumu 4487, kura kopsavilkums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2020, C 260, 4. lpp.).
5 Ar apstrīdētajiem lēmumiem Komisija, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 4. panta 3. punktā paredzēto sākotnējās izskatīšanas procedūru (turpmāk tekstā – “sākotnējās izskatīšanas procedūra”) un nesākot LESD 108. panta 2. punktā un minētās regulas 6. pantā norādīto formālo izmeklēšanas procedūru (turpmāk tekstā – “formālā izmeklēšanas procedūra”), uzskatīja, ka Zviedrijas Karalistes paziņotie pasākumi attiecas uz valsts atbalstu, ko var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.
6 Šajā nolūkā Komisija, pirmām kārtām, norādīja, ka apstrīdētajos lēmumos minētās atbalsta shēmas (turpmāk tekstā – “strīdīgās shēmas”), kas paredzēja pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem, ir jākvalificē kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, konkrētāk, kā darbības atbalsts (Lēmuma 4489 6., 31. un 32. apsvērums un Lēmuma 4487 35. un 50. apsvērums).
7 Otrām kārtām, Komisija izvērtēja strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV 2014, C 200, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VAE pamatnostādnes”) (Lēmuma 4489 34. apsvērums un Lēmuma 4487 38. apsvērums).
8 Konkrēti, pirmkārt, Komisija vispirms uzskatīja, ka strīdīgajām shēmām ir kopējo interešu mērķis, jo tās palīdz Zviedrijas Karalistei sasniegt tās noteiktos mērķus attiecībā uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu, turklāt tās ir nepieciešamas, pamatojoties uz to, ka bez tajās paredzētā pilnīgā atbrīvojuma no nodokļiem (turpmāk tekstā – “aplūkotie atbrīvojumi no nodokļiem”) biogāze būtu dārgāka par fosilajām gāzēm un, visbeidzot, ka tām ir stimulējoša ietekme, jo šo atbrīvojumu piešķiršana veicina biogāzes izmantošanu un ražošanu (Lēmuma 4489 37.–40., 42., 43., 47. un 48. apsvērums un Lēmuma 4487 40., 44., 45. un 47. apsvērums).
9 Otrkārt, Komisija pārbaudīja strīdīgo shēmu samērīgumu un tostarp norādīja, ka, ņemot vērā Energimyndigheten (Enerģētikas aģentūra, Zviedrija; turpmāk tekstā – “Zviedrijas Enerģētikas aģentūra”) sniegtos datus, pirmām kārtām, var izslēgt, ka saskaņā ar šīm shēmām piešķirtais atbalsts pārsniegtu summu, kas nepieciešama, lai kompensētu biogāzes ražošanas augstākas izmaksas salīdzinājumā ar fosilo gāzu ražošanu, un tādējādi radītu šo augstāko izmaksu pārmērīgu kompensāciju (turpmāk tekstā – “pārmērīga kompensācija”). Neraugoties uz aplūkotajiem atbrīvojumiem no nodokļa, biogāzes ražošanas izmaksas joprojām bija augstākas nekā fosilo gāzu tirgus cena. Otrām kārtām, Komisija norādīja – ir maz ticams, ka nākotnē varētu rasties pārmērīga kompensācija. Papildus Komisija precizēja, ka saskaņā ar Zviedrijas iestāžu iesniegto informāciju, lai gan biogāzei varēja piemērot gan strīdīgajās shēmās paredzēto atbalstu, gan citu atbalstu, kas veicina biogāzes ražošanu, šī atbalsta kumulācija nerada pārmērīgu kompensāciju. Turklāt Komisija piebilda, ka šīs iestādes ir apņēmušās kontrolēt tirgus attīstību, lai atklātu jebkuru iespējamo pārmērīgo kompensāciju nākotnē un par to informētu Komisiju (Lēmuma 4489 17., 18., 20., 22., 28., 47., 49.–56. un 64. apsvērums un Lēmuma 4487 19.–24., 26., 27., 32., 50.–59. un 67. apsvērums).
10 Treškārt, Komisija uzskatīja, ka ir jāpiemēro VAE pamatnostādņu 116. punkts, saskaņā ar kuru “Komisija pieņem, ka atbalsts ir piemērots un ka atbalsta kropļojošā iedarbība ir ierobežota, ja ir ievēroti visi citi nosacījumi”, kā tas, pēc tās domām, bija strīdīgo shēmu gadījumā (Lēmuma 4489 41. un 58. apsvērums un Lēmuma 4487 48. un 60. apsvērums).
11 Ceturtkārt, tā kā ar strīdīgajām shēmām tika piešķirti atbrīvojumi no nodokļiem, Komisija pārbaudīja, vai tās atbilst prasībām, kuras izriet no Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.). Tā uzskatīja, ka tas tā ir, jo īpaši – ņemot vērā, ka šie atbrīvojumi ir piemērojami neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir iegūta biogāze, uz ko tie tiek attiecināti (Lēmuma 4489 62.–66. apsvērums un Lēmuma 4487 64.–68. apsvērums).
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 Zviedrijas Karaliste, kas iestājusies lietā Komisijas atbalstam, lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.
Juridiskais pamatojums
15 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz “atbalsta nelikumīgumu”, otrais – uz “rīcības brīvības ļaunprātīgu izmantošanu”, trešais – uz pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu un ceturtais – uz pienākuma sākt formālo izmeklēšanas procedūru pārkāpumu.
16 Neizvirzot iebildi ar atsevišķu dokumentu atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. punktam, Komisija ne tikai apstrīd prasītājas izvirzīto pamatu pamatotību, bet arī apgalvo, ka prasība nav pieņemama. Nelemjot par prasītājas locus standi, Komisija norāda, ka tai nav intereses celt prasību par apstrīdēto lēmumu atcelšanu.
Par pieņemamību
17 Pirms tiek izvērtēta prasītājas interese celt prasību, jāatbild uz jautājumu, kas saistīts ar absolūtu šķērsli tiesas procesam (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 27. februāris, Stichting Woonpunt u.c./Komisija, C‑132/12 P, EU:C:2014:100, 45. punkts; 1997. gada 24. oktobris, EISA/Komisija, T‑239/94, EU:T:1997:158, 27. punkts, un 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 36. un 37. punkts), proti, vai prasītājai ir locus standi attiecībā uz apstrīdētajiem lēmumiem.
Par “locus standi”
18 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas nav tai adresēts, vienīgi tad, ja šis akts to skar tieši un individuāli, vai arī par reglamentējošu aktu, kas to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
19 Apstrīdētie lēmumi ir adresēti vienīgi Zviedrijas Karalistei, tādēļ ir jānosaka, vai prasītāja atbilst iepriekš minētajiem pieņemamības nosacījumiem.
20 Attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētie lēmumi prasītāju skar tieši un individuāli, jāatgādina – ja Komisija pieņem lēmumu necelt iebildumus, pamatojoties uz Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu, tā ne tikai atzīst aplūkotos pasākumus par saderīgiem ar kopējo tirgu, bet arī netieši atsakās sākt formālo izmeklēšanas procedūru (skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Ja sākotnējās izskatīšanas procedūras gaitā Komisija konstatē, ka paziņotais pasākums rada šaubas vai izraisa nopietnas grūtības attiecībā uz tā saderību ar iekšējo tirgu, tai, pamatojoties uz Regulas 2015/1589 4. panta 4. punktu, ir jāpieņem lēmums par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 40. punkts un tajā minētā judikatūra). Jāprecizē, ka saskaņā ar judikatūru jēdzieni “šaubas” un “nopietnas grūtības” sakrīt (spriedums, 2021. gada 22. septembris, DEI/Komisija, T‑639/14 RENV, T‑352/15 un T‑740/17, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2021:604, 115. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumus, 2008. gada 12. februāris, BUPA u.c./Komisija, T‑289/03, EU:T:2008:29, 328. punkts, un 2020. gada 9. septembris, Kerkosand/Komisija, T‑745/17, EU:T:2020:400, 106. punkts).
22 Saskaņā ar Regulas 2015/1589 6. panta 1. punktu lēmums sākt formālo izmeklēšanas procedūru aicina attiecīgo dalībvalsti un citas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi.
23 Uz Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu balstīta lēmuma necelt iebildumus likumība ir atkarīga no tā, vai pastāv nopietnas grūtības saistībā ar strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu. Tā kā nopietnu grūtību pastāvēšanas gadījumā ir jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra, kurā var piedalīties minētās regulas 1. panta h) punktā norādītās ieinteresētās personas, ir jāuzskata, ka šādi lēmumi tieši un individuāli skar jebkuru ieinteresēto personu pēdējās minētās normas izpratnē. Personas, uz kurām attiecas LESD 108. panta 2. punktā un šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētās procesuālās garantijas, to ievērošanu var panākt tikai tad, ja tām ir iespēja lēmumu necelt iebildumus pārsūdzēt Savienības tiesā (skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Regulas 2015/1589 1. panta h) punktā jēdziens “ieinteresētā persona” ir definēts kā “jebkura dalībvalsts un jebkura persona, uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kuras intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības”. Šajā tiesību normā ir pārņemta jēdziena “ieinteresētā puse” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē definīcija, kā tā izriet no judikatūras (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Ja zum Nürburgring/Komisija, C‑647/19 P, EU:C:2021:666, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Šajā lietā, kā izriet no lietas dalībnieku atbildēm uz Vispārējās tiesas rakstveida un mutvārdu jautājumiem, tiešie aplūkoto atbrīvojumu no nodokļiem saņēmēji ir biogāzes pircēji Zviedrijā, kuri atbilstoši šiem atbrīvojumiem nemaksā ne akcīzes nodokli par elektroenerģiju, ne akcīzes nodokli par oglekļa dioksīdu, kas paredzēti Zviedrijas tiesību aktos. Tomēr šie atbrīvojumi, pat ja tie neietekmē biogāzes ražošanas izmaksas, dod labumu, lai gan netiešu, arī biogāzes ražotājiem un importētājiem. Tie var pārdot biogāzi Zviedrijā par galīgo cenu, kas, tā kā tajā nav iekļauts šis akcīzes nodoklis, ir zemāka par cenu, par kādu biogāze tiktu pārdota, ja nebūtu šo atbrīvojumu. Tie tādējādi ļauj šo produktu pārdot par cenu, kas var konkurēt ar dabasgāzes cenu, lai gan dabasgāzes ražošanas izmaksas parasti ir zemākas nekā biogāzes ražošanas izmaksas.
26 Lai gan prasītāja apgalvo, ka tā vairs nepārdod biogāzi Zviedrijā, jo Dānijas ražotāji, kuri gūstot labumu no pārmērīgas kompensācijas, piemēro konkurētspējīgākas cenas, tā ir – kā lietas dalībnieki apstiprināja tiesas sēdē – potenciāla strīdīgajās shēmās paredzētā atbalsta netieša saņēmēja. Pirmām kārtām, netiek apstrīdēts, ka prasītāja atbilst nosacījumiem, kas izvirzīti šāda atbalsta saņemšanai. Otrām kārtām, jāatgādina, ka Zviedrijas Karaliste jau daudzus gadus ir piešķīrusi līdzīgu atbalstu un ka prasītāja jau agrāk ir guvusi labumu no šī atbalsta, jo tā pārdeva biogāzi Zviedrijā 2013. gadā un (vēl lielākā apjomā) 2014. gadā. Papildus, tā kā prasītāja vēlas pārdot biogāzi Zviedrijā, bet to neļauj darīt konkurētnespējīgā cena, kas tai ir jāpiemēro, prasītāja ir konkurente uzņēmumiem, kuri, pārdodot savu biogāzi Zviedrijā, ir pašreizējie šā atbalsta saņēmēji. Tādējādi tai ir “ieinteresētās personas” statuss Regulas 2015/1589 1. panta h) punkta izpratnē (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Ja zum Nürburgring/Komisija, C‑647/19 P, EU:C:2021:666, 57. punkts). Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, arī Komisija atzina, ka tas tā ir.
27 Tomēr, lai prasītājai būtu locus standi attiecībā uz apstrīdēto lēmumu atcelšanu, tai ar šo prasību ir arī jācenšas nodrošināt to procesuālo tiesību aizsardzību, kas tai būtu bijušas, ja Komisija būtu sākusi formālo izmeklēšanas procedūru nopietnu grūtību pastāvēšanas dēļ.
28 Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, ka atbilstoši judikatūrai, ja prasītājs lūdz atcelt lēmumu saskaņā ar Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu, tas galvenokārt apstrīd to, ka Komisijas lēmums par attiecīgo atbalstu ir ticis pieņemts, šai iestādei nesākot formālo izmeklēšanas procedūru un tādējādi pārkāpjot prasītāja procesuālās tiesības. Lai tā atcelšanas prasība tiktu apmierināta, prasītājs var izvirzīt jebkādu pamatu, ar kuru var pierādīt, ka Komisijai, izskatot tās rīcībā esošo informāciju un apstākļus paziņotā pasākuma sākotnējās izskatīšanas procedūrā, būtu vajadzējis rasties šaubām par šāda pasākuma saderību ar iekšējo tirgu. Šādu argumentu izmantošanas dēļ tomēr nevar tikt grozīts prasības priekšmets, nedz arī mainīti tās pieņemamības nosacījumi. Gluži pretēji, tas, ka pastāv šaubas par šo saderību, ir tieši tas pierādījums, kas jāiesniedz, lai pierādītu, ka Komisijai bija jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Līdz ar to prasībā, ar kuru tiek apstrīdēta tāda lēmuma likumība, kas saskaņā ar Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu pieņemts, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru, principā ir jāpārbauda visi iebildumi un argumenti, ko prasītājs ir minējis saistībā ar izvirzītajiem pamatiem, lai izvērtētu, vai tie ļauj identificēt nopietnas grūtības vai šaubas, kurām pastāvot Komisijai būtu vajadzējis sākt minēto procedūru. Šādā prasībā pamati, ar kuriem apstrīd atbalsta saderību, Vispārējai tiesai ir jānovērtē, ņemot vērā nopietnu grūtību pastāvēšanu, bez nepieciešamības tos atzīt par nepieņemamiem (skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 45.–47. un 49. punkts un tajos minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 57. un 58. punkts).
30 No judikatūras arī izriet, ka prasītājs, lai pierādītu savu procesuālo tiesību pārkāpumu šaubu dēļ, kas strīdīgajam pasākumam bija jārada attiecībā uz tā saderību ar iekšējo tirgu, ir tiesīgs izvirzīt argumentus, lai pierādītu, ka Komisijas konstatējums par šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu ir kļūdains, un tas a fortiori liecina par to, ka Komisijai, izvērtējot šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, bija jābūt šaubām. Līdz ar to Vispārējai tiesai ir tiesības pārbaudīt šī lietas dalībnieka izvirzītos argumentus pēc būtības, lai pārliecinātos, vai tie apstiprina pamatu attiecībā uz šaubām, kas attaisno formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 14. aprīlis, Achema un Lifosa/Komisija, T‑300/19, nav publicēts, EU:T:2021:191, 203. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Šajā lietā ir jākonstatē, ka prasītāja ar ceturto pamatu (skat. šī sprieduma 15. punktu) apgalvo, ka Komisijai būtu vajadzējis sākt formālo izmeklēšanas procedūru. Saskaņā ar šī sprieduma 29. punktā atgādināto judikatūru ir jāizvērtē visi prasītājas izvirzītie iebildumi un argumenti, lai noteiktu, vai tā ir pierādījusi, ka pastāv nopietnas grūtības, kas liek Komisijai sākt minēto procedūru. Tiesas sēdē prasītāja apstiprināja, ka prasībā tā tostarp ir Komisijai pārmetusi, ka tā nav sākusi formālo izmeklēšanas procedūru, lai gan, ņemot vērā tai iesniegto informāciju, šī iestāde nevarēja nezināt, ka pastāv nopietnas grūtības saistībā ar jautājumu, vai Zviedrijā piešķirtā atbalsta iespējamā kumulācija, piemērojot strīdīgās shēmas un citu atbalstu, kuru biogāzes ražotājiem piešķīrušas citas dalībvalstis, nevis Zviedrijas Karaliste (turpmāk tekstā – “strīdīgā kumulācija”), izraisa pārmērīgu kompensāciju šo ražotāju interesēs, tiem pārdodot biogāzi Zviedrijā (turpmāk tekstā – “iebildums saistībā ar strīdīgo kumulāciju”).
32 Tātad jāsecina, ka prasītājai ir locus standi, ciktāl tā vēlas panākt savu procesuālo tiesību ievērošanu, tostarp iesniedzot iebildumu saistībā ar strīdīgo kumulāciju.
Par interesi celt prasību
33 Komisija apgalvo, ka prasītāja kā potenciāla strīdīgo shēmu izmantotāja nav pierādījusi, ka tai būtu interese celt prasību par apstrīdētajiem lēmumiem. Minēto shēmu atcelšana nevarētu izraisīt to, ka tiek atļauts atbalsts, kura darbības joma būtu plašāka par šajās shēmās paredzēto atbalstu. Šāda atcelšana neietekmētu faktu, ka biogāzes ražotāji, kuri saņem atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes citās dalībvalstīs, kas nav Zviedrijas Karaliste, var pārdot savu biogāzi Zviedrijā par izdevīgākām cenām nekā tās, ko piedāvā prasītāja, kura nesaņem līdzīgu atbalstu no Vācijas Federatīvās Republikas. Pēc Komisijas domām, prasītājas interese celt prasību nevar izrietēt no tā, ka tai būtu tiesības iesniegt piezīmes Komisijai, ja pēc šo lēmumu atcelšanas tiktu sākta formālā izmeklēšanas procedūra.
34 Prasītāja apstrīd Komisijas argumentus.
35 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atcelšanas prasība, ko cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šādai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasības rezultātā var rasties priekšrocības lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis (spriedumi, 2014. gada 27. februāris, Stichting Woonlinie u.c./Komisija, C‑133/12 P, EU:C:2014:105, 54. punkts, un 2015. gada 4. jūnijs, Andechser Molkerei Scheitz/Komisija, C‑682/13 P, nav publicēts, EU:C:2015:356, 25. punkts).
36 Prasītāja interesei celt prasību jābūt tādai, kas ir jau radusies, un tai ir jāpastāv, un tā nevar attiekties uz hipotētisku situāciju nākotnē. Šai interesei, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, jo pretējā gadījumā prasība būtu nepieņemama, un ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma pasludināšanas (skat. spriedumu, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 56. un 57. punkts un tajos minētā judikatūra).
37 Prasītājam pašam ir jāpierāda sava interese celt prasību, un tas ir būtisks pamatnosacījums prasības celšanai tiesā (skat. spriedumus, 2015. gada 4. jūnijs, Andechser Molkerei Scheitz/Komisija, C‑682/13 P, nav publicēts, EU:C:2015:356, 27. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2005. gada 14. aprīlis, Sniace/Komisija, T‑141/03, EU:T:2005:129, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Šajā lietā prasītāja ir potenciāla strīdīgajās shēmās paredzētā atbalsta netieša saņēmēja (skat. šī sprieduma 25. un 26. punktu).
39 Tomēr tas vien, ka apstrīdētajos lēmumos ir atzīts, ka strīdīgās shēmas ir saderīgas ar iekšējo tirgu un tādējādi principā tās nelabvēlīgi neietekmē uzņēmumu, kas no tām var gūt labumu, neatbrīvo Savienības tiesu no pienākuma pārbaudīt, vai Komisijas vērtējumam ir saistošas juridiskas sekas, kas var ietekmēt šī uzņēmuma intereses (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2019. gada 25. marts, Abaco Energy u.c./Komisija, T‑186/18, nav publicēts, EU:T:2019:206, 42. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to pretēji Komisijas apgalvojumiem apstāklis, ka prasītāja ir potenciāla strīdīgajās shēmās paredzētā atbalsta saņēmēja, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka tai nav intereses celt apstrīdēto lēmumu atcelšanas prasību.
40 Prasītāja atbild, ka strīdīgās shēmas darbojas kā “katalizators”, kurš pastiprinot izslēgšanas no tirgus ietekmi, ko rada tāds atbalsts enerģijas ražošanai no biogāzes, kuru piešķir citas dalībvalstis, kas nav Zviedrijas Karaliste. Šīm shēmām pašām esot pret konkurenci vērsta iedarbība, jo, lai gūtu labumu no aplūkotajiem atbrīvojumiem no nodokļiem, biogāzes ražotāji, kas saņem minēto atbalstu savā dalībvalstī, palielinot savu eksportu uz Zviedriju un tādējādi izdarot spiedienu uz citu biogāzes ražotāju cenām, kuri nesaņem līdzīgu atbalstu. To lēmumu atcelšana, ar kuriem tika apstiprinātas šīs shēmas, likvidētu šo “katalizatoru” un tādējādi būtu prasītājas interesēs.
41 Tāpēc, ja Vispārējā tiesa apmierinātu prasību un atceltu apstrīdētos lēmumus ar spriedumu, kurā atzīts, ka prasītājas izvirzītie pamati un argumenti, it īpaši iebildums saistībā ar strīdīgo kumulāciju, ļauj konstatēt, ka pastāv nopietnas grūtības, ko Komisija nav ņēmusi vērā, Komisijai, izpildot šādi pasludināto spriedumu, būtu pienākums pieņemt Regulas 2015/1589 4. panta 4. punktā paredzētos lēmumus ar šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzēto saturu. Prasītājai kā “ieinteresētajai personai” minētās regulas 1. panta h) punkta izpratnē (skat. šī sprieduma 24. un 26. punktu) būtu iespēja iesniegt piezīmes pēc tam, kad tā būtu analizējusi šos lēmumus. Tādējādi tā savas procesuālās tiesības varētu īstenot atbilstošāk un skaidrāk nekā sākotnējās izskatīšanas procedūrā (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 52. punkts). Konkrēti, ja Vispārējā tiesa atceltu apstrīdētos lēmumus, pamatojoties uz to, ka pastāv nopietnas grūtības saistībā ar pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, prasītāja varētu formālās izmeklēšanas procedūras laikā pēc šīs atcelšanas iesniegt Komisijai piezīmes par izmaiņām, kas būtu jāveic strīdīgajās shēmās, lai tās varētu atzīt par saderīgām ar iekšējo tirgu.
42 Šādos apstākļos ir jāatzīst, ka prasītājai ir interese celt prasību atcelt apstrīdētos lēmumus.
43 Prasītājas interese celt prasību netiek apšaubīta judikatūrā, uz kuru atsaucas Komisija (rīkojumi, 2007. gada 9. jūlijs, wheyco/Komisija, T‑6/06, nav publicēts, EU:T:2007:202, 104. punkts, un 2019. gada 25. marts, Abaco Energy u.c./Komisija, T‑186/18, nav publicēts, EU:T:2019:206, 83. punkts). Saskaņā ar šo judikatūru tāda uzņēmuma interese celt prasību, kuram Komisija ir atļāvusi valsts atbalstu, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru, nevar pamatoties uz to, ka gadījumā, ja šī procedūra tiktu sākta, tas būtu tiesīgs iesniegt piezīmes.
44 Prasītāja ir tikai potenciāla strīdīgajās shēmās paredzētā atbalsta saņēmēja, jo tā vairs nevar pārdot biogāzi Zviedrijā. Šajā ziņā tā apgalvo, ka runa nav par tās komerciālu izvēli, bet gan tās ir šajā tirgū pašlaik valdošo apstākļu sekas. Tādējādi tās situācija atšķiras no prasītāju situācijas lietās, kurās tika izdoti Komisijas minētie rīkojumi, jo tie bija atbalsta, kas tika atļauts ar lēmumiem, uz kuriem attiecās to prasības, faktiskie saņēmēji.
45 Prasītājas interesi celt prasību neliek apšaubīt arī šī sprieduma 43. punktā minētie spriedumi, ciktāl Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka prasītāju interesi celt prasību nevar pamatot ar to procesuālo tiesību pārkāpumu. Šajās lietās prasītāji, lai gan tie saņēma ar strīdīgajiem lēmumiem par saderīgu atzīto atbalstu, ar savām prasībām vēlējās panākt šo lēmumu atcelšanu, lai Komisija vēlāk atļautu atbalstu ar plašāku piemērošanas jomu (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2007. gada 9. jūlijs, wheyco/Komisija, T‑6/06, nav publicēts, EU:T:2007:202, 102. punkts, un 2019. gada 25. marts, Abaco Energy u.c./Komisija, T‑186/18, nav publicēts, EU:T:2019:206, 82. punkts).
46 Šajā lietā prasītāja ar savu prasību necenšas panākt, lai tiktu atļauts atbalsts, kam būtu plašāka piemērošanas joma nekā strīdīgajās shēmās paredzētajam atbalstam. Gluži pretēji, ja Komisija formālās izmeklēšanas procedūras beigās, ko tā sāktu pēc apstrīdēto lēmumu iespējamas atcelšanas, uzskatītu, ka pārmērīga kompensācija, no kuras var gūt labumu daži Zviedrijā nereģistrēti biogāzes ražotāji, strīdīgās shēmas padara par nesaderīgām ar iekšējo tirgu, šo shēmu grozījumi būtu vērsti uz to piemērošanas jomas ierobežošanu, nevis paplašināšanu.
47 Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 39. punkta, Vispārējā tiesa 2019. gada 25. marta rīkojuma Abaco Energy u.c./Komisija (T‑186/18, nav publicēts, EU:T:2019:206) 42. punktā ir norādījusi, ka atbalsta saņēmējam ne vienmēr ir liegta interese celt prasību par lēmumu, ar kuru šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
48 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka prasītājai ir patiesa interese celt prasību un ka tās prasība ir pieņemama vismaz tiktāl, ciktāl prasītāja ar to izvirza iebildumus saistībā ar strīdīgo kumulāciju.
49 Tomēr pirms šī iebilduma pamatotības izvērtēšanas ir jālemj par Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru būtībā prasītāja nav izvirzījusi iebildi par VAE pamatnostādņu pretlikumību, saskaņā ar kurām, tostarp to 116. punktu, Komisija esot izvērtējusi strīdīgo shēmu saderību (skat. šī sprieduma 10. punktu).
Par Komisijas argumentu, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot VAE pamatnostādņu 116. punktu
50 Komisija uzskata, ka VAE pamatnostādnes neļauj, novērtējot strīdīgo shēmu saderību, piešķirt nekādu nozīmi strīdīgajai kumulācijai. Tādējādi, tā kā prasītāja nav atsaukusies uz VAE pamatnostādņu pretlikumību, tā nevarot Vispārējā tiesā apstrīdēt to, ka minētā kumulācija netika ņemta vērā apstrīdētajos lēmumos.
51 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, pieņemot pamatnostādnes, kurās ir rīcības normas, un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, uz kuriem tās attiecas, Komisija pati ierobežo minētās rīcības brīvības izmantošanas iespējas un principā nevar atteikties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes princips vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips pārkāpumu (spriedumi, 2016. gada 8. marts, Grieķija/Komisija, C‑431/14 P, EU:C:2016:145, 69. punkts, un 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 143. punkts).
52 VAE pamatnostādņu 116. punktā paredzēts: “Komisija pieņem, ka atbalsts ir piemērots un ka atbalsta kropļojošā iedarbība ir ierobežota, ja ir ievēroti visi citi nosacījumi.” Tomēr šajā punktā nav precizēts, kas ir tie “citi nosacījumi”, uz kuriem tajā ir atsauce.
53 Šajā ziņā, kā Komisija norādīja tiesas sēdē, jāuzskata, ka citi nosacījumi, kas minēti VAE pamatnostādņu 116. punktā, šajā gadījumā ir nosacījumi, kas izklāstīti šo pamatnostādņu 131. punktā, un to ievērošanas pārbaude ietver pārbaudi par atbalsta samērīgumu, uz kuru attiecas šo pamatnostādņu 69. un 70. punkts.
54 Jāatgādina, ka VAE pamatnostādņu 116. punkts ietilpst pamatnostādņu 3. nodaļā, kas veltīta “novērtējumam par saderību saskaņā ar [LESD] 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu”.
55 Šo pamatnostādņu 3. nodaļas 3.1. iedaļā ir izklāstīti “kopējie novērtēšanas principi” un 27. punktā uzskaitīti kumulatīvie kritēriji, kuriem atbalsta pasākumam jāatbilst, lai to atzītu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Viens no šiem kritērijiem, kā izriet no šo pamatnostādņu 27. punkta e) apakšpunkta, ir atbalsta samērīgums, proti, atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam.
56 VAE pamatnostādņu 3.2. iedaļā, kas veltīta “vispārējiem saderīguma nosacījumiem”, ir precizēti visi šo pamatnostādņu 27. punktā paredzētie kritēriji.
57 Jo īpaši VAE pamatnostādņu 3.2.5. iedaļa attiecas uz “atbalsta samērīgumu”. Šajā iedaļā iekļauts 69. un 70. punkts, kuros noteikts, ka “atbalstu [..] uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa katram saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto [..] mērķi”, un ka “parasti atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz nepieciešamajam minimumam, ja atbalsts atbildīs neto papildu izmaksām, kas nepieciešamas mērķa sasniegšanai salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju gadījumā, ja atbalstu nepiešķir”.
58 No tā izriet, ka VAE pamatnostādņu 116. punktā norādīto “citu nosacījumu” vidū ir arī tāds, kas attiecas uz atbalsta samērīgumu. Šis nosacījums ir cieši saistīts ar nosacījumu par pārmērīgas kompensācijas neesamību. Turklāt uz pēdējo minēto jēdzienu, lai arī to skaidri neminot, tomēr ir norādīts arī šo pamatnostādņu 131. punktā, kas formulēts šādi:
“Attiecībā uz tādu enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav elektroenerģija, darbības atbalsts tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja būs izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
a) atbalsts uz vienu enerģijas vienību nepārsniedz starpību starp kopējām izlīdzinātajām izmaksām, ko rada enerģijas ražošana, izmantojot noteiktu attiecīgo tehnoloģiju, un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu;
b) enerģijas ražošanas izlīdzinātās izmaksas var ietvert parasto peļņu no ieguldītā kapitāla. Aprēķinot enerģijas ražošanas izlīdzinātās izmaksas, no kopējās ieguldījumu summas atskaita ieguldījumu atbalstu;
c) ražošanas izmaksas tiek regulāri atjauninātas vismaz reizi gadā; un
d) atbalstu piešķir vienīgi līdz ražotņu pilnīgai amortizācijai saskaņā ar parastajiem grāmatvedības noteikumiem, lai novērstu, ka darbības atbalsts, kas balstās uz enerģijas ražošanas izlīdzinātajām izmaksām, pārsniedz ieguldījuma amortizāciju.”
59 Jāatgādina, ka šis 131. punkts tika atkārtots katra apstrīdētā lēmuma 50. apsvērumā, iekavās pēc minētā punkta a) apakšpunkta nosacījuma definīcijas pievienojot precizējumu “no overcompensation” (bez pārmērīgas kompensācijas).
60 Jākonstatē, ka VAE pamatnostādnēs nav precizēts, ka vienīgā pārmērīgā kompensācija, no kuras jāizvairās, lai atbalsts būtu samērīgs, ir tā, kas var rasties vienas un tās pašas dalībvalsts atbalsta kumulācijas dēļ. Tādējādi Komisija kļūdaini apgalvo, ka VAE pamatnostādnes liedz tai, novērtējot aplūkoto atbrīvojumu no nodokļiem saderību ar iekšējo tirgu, izvērtēt pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ.
61 Tātad VAE pamatnostādņu 116. punkts neatbrīvoja Komisiju no pienākuma pārbaudīt, vai prasītājas minētā pārmērīgā kompensācija, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, nerada nopietnas grūtības, lai pārliecinātos par strīdīgo shēmu samērīgumu. Tādēļ apstāklim, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu iebildi par šīs tiesību normas pretlikumību, šajā gadījumā nav nozīmes.
62 Tāpēc šis Komisijas arguments ir jānoraida un ir jāizskata iebilduma saistībā ar strīdīgo kumulāciju pamatotība.
Par iebilduma saistībā ar strīdīgo kumulāciju pamatotību
63 Pēc tam, kad ir atgādināti principi, kas attiecas uz nopietnu grūtību pastāvēšanas pārbaudi tiesā, jāpārbauda apstākļi, kas bija vai varēja būt Komisijas rīcībā šajā lietā, nopietnu grūtību pastāvēšana saistībā ar pārmērīgu kompensāciju un, visbeidzot, Komisijas un Zviedrijas Karalistes argumentācija, saskaņā ar kuru strīdīgajās shēmās nevar ņemt vērā citu dalībvalstu piešķirto atbalstu, jo tādējādi tiktu pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips vai LESD 110. pants.
Par nopietnu grūtību pastāvēšanas pārbaudi tiesā
64 Saskaņā ar judikatūru uz Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu balstīta lēmuma necelt iebildumus likumība ir atkarīga no tā, vai Komisijai, izskatot savā rīcībā esošo informāciju un apstākļus sākotnējās izskatīšanas stadijā, objektīvi vajadzēja rasties šaubām par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā, ka šādu šaubu gadījumā ir jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra, kurā var piedalīties šīs regulas 1. panta h) punktā minētās ieinteresētās personas (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 38. punkts un tajā minētā judikatūra). Šo pienākumu apstiprina Regulas 2015/1589 4. panta 4. punkts, saskaņā ar kuru Komisijai ir pienākums sākt formālo izmeklēšanas procedūru, ja apstrīdētais pasākums rada šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu, un tai šajā ziņā nav rīcības brīvības (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, British Aggregates/Komisija, C‑487/06 P, EU:C:2008:757, 113. un 185. punkts un tajos minētā judikatūra; rīkojumu, 2019. gada 25. jūnijs, Fred Olsen/Naviera Armas, C‑319/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:542, 30. punkts, un spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 57. punkts).
65 Pierādījumi par šaubu esamību par attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, kas jāmeklē gan apstākļos, kādos tika pieņemts lēmums neizvirzīt iebildumus, gan šī lēmuma saturā, personai, kas lūdz atcelt šo lēmumu, ir jāiesniedz, pamatojoties uz saskanīgu netiešo pierādījumu kopumu (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
66 Konkrēti, sākotnējās izskatīšanas procedūras laikā veiktā Komisijas izvērtējuma nepietiekamais vai nepilnīgais raksturs ir netiešs pierādījums nopietnām grūtībām, kuru pastāvēšana rada tai pienākumu sākt formālo izmeklēšanas procedūru (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
67 Turklāt sākotnējās izskatīšanas procedūras beigās Komisijas pieņemta lēmuma necelt iebildumus likumība Savienības tiesai ir jāvērtē, pamatojoties ne tikai uz informāciju, kas bija Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī, bet arī uz to, kura varēja būt tās rīcībā (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
68 Informācijā, kas “varēja būt” Komisijas rīcībā, ietilpst tāda informācija, kura ir šķietami nozīmīga vērtējumā, kas jāveic saskaņā ar šī sprieduma 64. punktā atgādināto judikatūru, un kuru tā, iesniedzot pieteikumu, varēja iegūt administratīvās procedūras gaitā (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
69 Proti, Komisijai attiecīgo pasākumu izmeklēšanas procedūra ir jāveic rūpīgi un objektīvi, lai brīdī, kad tiek pieņemts galīgais lēmums, kurā tiek konstatēta atbalsta pastāvēšana un attiecīgā gadījumā – tā nesaderība un pretlikumīgums, tās rīcībā būtu cik vien iespējams pilnīgi un ticami pierādījumi (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).
70 No tā izriet, ka Vispārējās tiesas veicamā lēmuma nesākt formālo izmeklēšanas procedūru nopietnu grūtību nepastāvēšanas dēļ likumības pārbaude nevar ietvert vienīgi acīmredzamas kļūdas vērtējumā meklējumus. Komisijas lēmumu, ko tā pieņēmusi, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru, var atcelt, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi LESD 108. panta 2. punktā paredzēto uz sacīkstes principu balstīto un padziļināto pārbaudi, pat ja nav pierādīts, ka Komisijas pēc būtības veiktais vērtējums ir juridiski vai faktiski kļūdains (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 15. oktobris, První novinová společnost/Komisija, T‑316/18, nav publicēts, EU:T:2020:489, 88., 90. un 91. punkts un tajos minētā judikatūra). Tātad Vispārējās tiesas veicamā pārbaude nav ierobežota (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 66. punkts).
Par apstākļiem, kas bija vai varēja būt Komisijas rīcībā šajā lietā
71 Jānorāda, ka prasītāja Komisijai adresētās 2019. gada 18. oktobra vēstules pielikumā, kas galvenokārt attiecas uz Dānijas Karalistes piešķirto atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes, iesniedza pētījumu, kurā uzsvērts, ka biogāzes ģeogrāfiskais tirgus pašlaik ir starptautisks un ietver vismaz Dāniju, Zviedriju, Vāciju un Apvienoto Karalisti. Tālāk šajā pētījumā norādīts, ka biogāzi varētu atbalstīt gan ar atbalstu tās ražošanai, gan ar pieprasījumu stimulējošiem pasākumiem, piemēram, nodokļu atvieglojumiem. Pētījumā precizēts – lai gan šie dažādie atbalsta veidi var pastāvēt vienlaikus vienā dalībvalstī, tos nav atļauts kumulēt valsts līmenī. Tādējādi saskaņā ar šo pētījumu Vācijā no biogāzes saražotā enerģija, kas saņēma ražošanas atbalstu, nevarēja saņemt citu atbalstu, kas bija paredzēts atjaunīgās enerģijas pārdošanai. Tomēr minētajā pētījumā ir precizēts, ka kumulācija var rasties un izraisīt “dubultu subsīdiju” vai “pārmērīgu atbalstu”, ja ražošanas atbalsts un atbrīvojumi no nodokļiem nāk no dažādām dalībvalstīm. Šajā pētījumā arī norādīts, ka dažādu dalībvalstu pieņemto atbalsta shēmu pārklāšanās var izraisīt pārmērīgu kompensāciju un konkurences izkropļojumus. Šajā ziņā sniegtais piemērs konkrēti attiecas uz Dānijas un Zviedrijas atbalstu.
72 Tāpat arī Komisijai adresētajā 2020. gada 19. jūnija vēstulē, kas attiecas uz Dānijas atbalstu, prasītāja tomēr norādīja uz saikni starp šo atbalstu un Zviedrijas piešķirtajiem atbrīvojumiem no nodokļa. Tā īpaši atsaucās uz lēmumiem, ar kuriem Komisija bija apstiprinājusi Zviedrijas atbalsta shēmas, kas ar nelieliem pielāgojumiem tika pagarinātas ar apstrīdētajiem lēmumiem. Turklāt šai vēstulei pievienotajā pētījumā bija iekļauta līdzīga informācija kā šī sprieduma 71. punktā minētajā pētījumā.
73 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka prasītāja pirms apstrīdēto lēmumu pieņemšanas bija iesniegusi Komisijai informāciju par iespējamām sekām, ko varētu radīt Zviedrijas Karalistes piešķirto atbrīvojumu no nodokļa kumulācija ar citu dalībvalstu, it īpaši Dānijas Karalistes, piešķirto atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes.
74 Turklāt, kā Zviedrijas Karaliste apstiprināja tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, fakts, ka enerģijas ražošanai no biogāzes tika izmantots Dānijas Karalistes piešķirtais atbalsts, bija publiski zināms. Papildus Zviedrijas Karaliste atzīst, ka valdības 2018. gada 31. maija dekrētā, ko prasītāja iesniedza Vispārējā tiesā, tika norādīts, ka Dānijas Karalistes piešķirtais atbalsts enerģijas ražošanai no biogāzes apvienojumā ar aplūkotajiem atbrīvojumiem no nodokļiem varētu pasliktināt konkurences apstākļus biogāzes ražošanai Zviedrijā. Šajā ziņā, kā izriet no diviem prasības pieteikumam pievienotajiem ziņojumiem un kā to apstiprināja Komisija atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, no 2018. gada oktobra Zviedrijas Karaliste piešķīra ražošanas atbalstu tās teritorijā reģistrētiem biogāzes ražotājiem, jo citās dalībvalstīs reģistrēti ražotāji varēja gūt labumu no strīdīgās kumulācijas.
75 Tādējādi, pieņemot apstrīdētos lēmumus, Komisijas rīcībā bija informācija par strīdīgo kumulāciju.
76 Šajā ziņā Komisija nevar atsaukties uz to, ka prasītāja pirms apstrīdēto lēmumu pieņemšanas nav iesniegusi sūdzību saskaņā ar Regulas 2015/1589 24. panta 2. punktu, lai pierādītu, ka tai nebija pienākuma ņemt vērā informāciju, kas attiecas uz strīdīgo kumulāciju.
77 Jāatgādina, ka Regulas 2015/1589 24. panta 2. punkts ir formulēts šādi:
“2. Jebkura ieinteresētā persona var iesniegt sūdzību, lai informētu Komisiju par jebkādu iespējami nelikumīgu atbalstu vai jebkādu iespējamu atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šim nolūkam ieinteresētā persona pienācīgi aizpilda veidlapu, kas ir noteikta 33. pantā minētajos īstenošanas noteikumos, un iesniedz visu tajā pieprasīto obligāto informāciju.
Ja Komisija uzskata, ka ieinteresētā persona nav pienācīgi aizpildījusi sūdzības iesnieguma obligāto veidlapu vai ka faktiskie un tiesiskie apstākļi, ko norādījusi ieinteresētā persona, nav pietiekams pamats, lai, balstoties uz sākotnējo pārbaudi, pierādītu nelikumīga atbalsta esību vai atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, Komisija par to informē ieinteresēto personu un aicina to iesniegt apsvērumus noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja ieinteresētā persona noteiktajā termiņā nedara zināmu savu viedokli, uzskata, ka sūdzība ir atsaukta. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti, ja sūdzību uzskata par atsauktu.
Komisija sūdzības iesniedzējam nosūta ar sūdzību saistītās lietas lēmuma kopiju.”
78 Tādējādi Regulas 2015/1589 24. panta 2. punkts attiecas uz atbalstu, kas ir vai nu uzskatāms par “nelikumīgu” šīs regulas 1. panta f) punkta izpratnē, jo ir īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru par jebkuru ierosināto atbalsta pasākumu ir jāpaziņo Komisijai un to nedrīkst īstenot, pirms Komisija nav pieņēmusi galīgo lēmumu, vai arī uzskatāms par “ļaunprātīgi izmantotu” minētās regulas 1. panta g) punkta izpratnē, jo saņēmēji to izmanto, pārkāpjot Komisijas lēmumu, ar kuru tas ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
79 Tikai attiecībā uz šo atbalstu, kas definēts Regulas 2015/1589 1. pantā, ar šīs pašas regulas 24. panta 2. punktu kopsakarā ar tās 12. panta 1. punktu ieinteresētajai personai ir piešķirtas tiesības ierosināt sākotnējās izskatīšanas procedūru, Komisijai īpašā veidlapā nosūtot sūdzību ar informāciju par šādu atbalstu, kas Komisijai ir jāizvērtē procedūrā, kurā sūdzības iesniedzējam ir paredzētas noteiktas tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 14. maijs, Marinvest un Porting/Komisija, T‑728/17, nav publicēts, EU:T:2019:325, 38.–40. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2008. gada 17. jūlijs, Athinaïki Techniki/Komisija, C‑521/06 P, EU:C:2008:422, 37. punkts).
80 Saskaņā ar judikatūru, ja ir iesniegta šāda sūdzība, noteiktos apstākļos Komisijai var būt pienākums to izmeklēt, veicot vairāk, nekā tikai pārbaudot faktiskos un tiesiskos apstākļus, ko tai paziņojis sūdzības iesniedzējs. Līguma pamatnormu par valsts atbalstu labas pārvaldības nolūkā Komisijai ir pienākums veikt rūpīgu un objektīvu sūdzības pārbaudi, un tādējādi varētu būt nepieciešams, ka tā pārbauda apstākļus, uz kuriem sūdzības iesniedzējs nav tieši atsaucies (skat. spriedumu, 2018. gada 15. marts, Naviera Armas/Komisija, T‑108/16, EU:T:2018:145, 101. punkts un tajā minētā judikatūra).
81 Tomēr šī lieta neattiecas uz Regulas 2015/1589 24. panta 2. punktā minēto atbalstu vai atbalsta piemērošanas kārtību, bet gan uz atbalstu, par kuru Zviedrijas Karaliste ir pienācīgi paziņojusi Komisijai un kura piemērošana saskaņā ar apstrīdētajiem lēmumiem šajā lietā netiek apstrīdēta.
82 Līdz ar to, tā kā Regulas 2015/1589 24. panta 2. punkts nav piemērojams, šī sprieduma 80. punktā minētā judikatūra uz šo lietu nav attiecināma.
83 Tomēr Komisijai saskaņā ar šī sprieduma 67.–69. punktā atgādināto judikatūru bija pienākums balstīt savu analīzi uz apstākļiem, kas bija vai varēja būt tās rīcībā, neaprobežojoties vienīgi ar to informāciju, kura tiktu iesniegta sūdzībā Regulas 2015/1589 24. panta 2. punkta izpratnē.
84 Turklāt, lai gan Komisijai pēc savas iniciatīvas un bez jebkādas norādes šajā ziņā nav jāizmeklē visa informācija, kurai varētu būt saikne ar tās izskatāmo lietu, pat ja šī informācija būtu publiski pieejama (skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 45. punkts un tajā minētā judikatūra), prasītāja šajā lietā bija paziņojusi Komisijai informāciju par ietekmi, kādu rada Zviedrijas Karalistes piešķirtā atbrīvojuma no nodokļiem kumulācija ar citu dalībvalstu, it īpaši Dānijas Karalistes, piešķirto atbalstu elektroenerģijas ražošanai no biogāzes.
85 Ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē, ka Komisijas rīcībā, pārbaudot strīdīgās shēmas, bija informācija par sekām, ko varētu radīt strīdīgā kumulācija. Turklāt Komisijas rīcībā, ja tā to uzskatītu par vajadzīgu, varēja būt papildu apstākļi, kurus tā prasītājai varēja lūgt sniegt.
86 Tomēr, kā Komisija apgalvoja tiesas sēdē, ir jāpārbauda, vai prasītājas vēstulēs un tām pievienotajos pētījumos ietvertie apstākļi bija būtiski, lai novērtētu strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu. Tādēļ ir jānosaka, vai šie apstākļi, kas attiecas uz iespējamo pārmērīgo kompensāciju, varēja atklāt nopietnas grūtības šādas saderības noteikšanā. Vienīgi apstiprinošas atbildes gadījumā būtu jāsecina, ka Komisijai bija jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 85. punkts).
Par nopietnu grūtību saistībā ar pārmērīgu kompensāciju pastāvēšanu
87 No apstrīdēto lēmumu galvenajiem apsvērumiem saistībā ar pārmērīgu kompensāciju, kas apkopoti šī sprieduma 9. punktā, izriet, ka, pēc Komisijas domām, lai strīdīgās shēmas varētu atzīt par saderīgām ar iekšējo tirgu, bija nepieciešams, lai aplūkotie atbrīvojumi no nodokļiem neradītu pārmērīgu kompensāciju.
88 Tomēr apstrīdētajos lēmumos nav precizēts, vai attiecīgā pārmērīgā kompensācija izriet vienīgi no aplūkoto atbrīvojumu no nodokļiem kumulācijas ar citu Zviedrijas Karalistes piešķirto atbalstu vai arī tā tāpat var izrietēt no strīdīgās kumulācijas.
89 Komisija paskaidroja, ka, pārbaudot pārmērīgu kompensāciju, tā vienīgi ir izvērtējusi aplūkoto atbrīvojumu no nodokļiem iespējamu kumulāciju ar citiem Zviedrijas Karalistes veiktajiem atbalsta pasākumiem. Komisija uzskata, ka ne VAE pamatnostādnēs, ne kādā citā Savienības tiesību normā nav paredzēts papildus ņemt vērā citā dalībvalstī, iespējams, piešķirtu atbalstu, pārbaudot, vai minēto atbrīvojumu saņēmējiem nav piešķirta pārmērīga kompensācija.
90 Zviedrijas Karaliste savukārt norādīja, ka Zviedrijas Enerģētikas aģentūras ziņojumos, uz kuriem Komisija balstījās, lai apstrīdētajos lēmumos izslēgtu pārmērīgas kompensācijas esamību, netieši ir ņemts vērā Dānijas Karalistes piešķirtais atbalsts. Tomēr, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida un mutvārdu jautājumiem, tā precizēja, ka Zviedrijas Enerģētikas aģentūra pārbaudi par pārmērīgas kompensācijas neesamību ir veikusi valsts līmenī un ka nav pienākuma ņemt vērā citu dalībvalstu, iespējams, piešķirto ražošanas atbalstu, kas varētu būt bijis attiecināms uz Zviedrijā importēto biogāzi.
91 Tāpēc ir jākonstatē, ka, pieņemot apstrīdētos lēmumus, Komisija ir pārbaudījusi vienīgi pārmērīgu kompensāciju, kas varētu rasties, kumulējot vairākus Zviedrijas Karalistes veiktos atbalsta pasākumus. Šādi rīkojoties, Komisija ir izslēgusi iespēju, ka strīdīgā kumulācija varētu radīt nopietnas grūtības, nosakot strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu, taču to varētu noskaidrot vienīgi formālā izmeklēšanas procedūrā. Tāpēc ir jāpārbauda, vai šī izslēgšana ir pamatota.
92 Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu:
“Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”
93 Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu:
“Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu:
[..]
c) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.”
94 No tā izriet, ka Komisijai, pirms tā pieņem lēmumu par valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir pienākums pārbaudīt atbalsta ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Jo īpaši gadījumos, kad, kā tas ir šajā lietā, Komisija lēmumus, pamatojoties uz šo noteikumu, pieņem sākotnējās izskatīšanas procedūras beigās, tai jāspēj secināt, ka attiecīgais atbalsts neietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, un šis jautājums nerada nopietnas grūtības.
95 Apstrīdētajos lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu, Komisija secināja, ka tai nav jāceļ iebildumi pret strīdīgajām shēmām, ar kurām tika pagarinātas shēmas, kas jau tika uzskatītas par saderīgām ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
96 Tomēr Komisija, kaut arī pamatojoties vienīgi uz informāciju, ko tai iesniegusi prasītāja (skat. šī sprieduma 71.–73. punktu), nevarēja nezināt, ka strīdīgās kumulācijas esamības dēļ citās dalībvalstīs, īpaši Dānijā, saražotās biogāzes imports Zviedrijā bija ievērojami palielinājies gados pirms strīdīgo shēmu paziņošanas, kaitējot biogāzes importam no citām dalībvalstīm.
97 Tādējādi, pat ja strīdīgajās shēmās nebija ietvertas būtiskas izmaiņas, kas ietekmētu Zviedrijā jau vairākus gadus spēkā esošās shēmas, Komisijai, novērtējot strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu, bija jāņem vērā strīdīgās kumulācijas ietekmes uz importa no atsevišķām dalībvalstīm pieaugošā nozīme.
98 Ir taisnība, ka Komisija neignorēja šo informāciju, jo tā uzstāja, ka strīdīgās shēmas ir vienādi jāpiemēro gan Zviedrijā ražotai, gan importētai biogāzei. Tomēr, kā norādīts šī sprieduma 89. punktā, tās pārbaude par iespējamās pārmērīgās kompensācijas esamību attiecās vienīgi uz tās nacionālo dimensiju.
99 Saskaņā ar šī sprieduma 66. punktā atgādināto judikatūru Komisijas sākotnējās izskatīšanas procedūras laikā veiktās analīzes nepietiekamība vai nepilnīgums attiecībā uz pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, liecina par nopietnu grūtību pastāvēšanu. Kā izriet no šī sprieduma 55.–59. punkta, pirmkārt, valsts atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas neatbilst samērīguma nosacījumam. Otrkārt, apstrīdētajos lēmumos jautājums par pārmērīgas kompensācijas neesamību ir cieši saistīts ar jautājumu par strīdīgo shēmu samērīgumu. Tāpēc fakts, ka Komisija nepietiekami un nepilnīgi ir analizējusi pārmērīgas kompensācijas neesamību, jo tā neņēma vērā strīdīgo kumulāciju, šajā gadījumā var būt pietiekams, lai konstatētu nopietnu grūtību pastāvēšanu.
100 Tomēr jāuzskata, ka gadījumā, ja, kā apgalvo Komisija un Zviedrijas Karaliste, strīdīgajās shēmās nevarētu ņemt vērā citu dalībvalstu piešķirto atbalstu, jo tādējādi tiktu pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips vai LESD 110. pants, jautājums par pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, neradītu nopietnas grūtības.
101 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, lai gan LESD 107. un 108. pantā paredzētajā procedūrā Komisijai ir plaša rīcības brīvība, lai sniegtu savu atzinumu par valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējā tirgus prasībām, no Līgumu vispārējās struktūras izriet, ka šajā procedūrā nekādā ziņā nedrīkst rasties tāds rezultāts, kas būtu pretējs vispārējiem Savienības tiesību principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principam, vai konkrētiem Līgumu noteikumiem, it īpaši tiem, kuri attiecas uz iekšējiem nodokļiem un pie kuriem pieder LESD 110. pants (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 23. aprīlis, Nygård, C‑234/99, EU:C:2002:244, 54. punkts un tajā minētā judikatūra; 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 50. un 51. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2010. gada 9. septembris, British Aggregates u.c./Komisija, T‑359/04, EU:T:2010:366, 91. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt dalībvalsts nedrīkst īstenot vai atļaut atbalstu, kas izpaužas kā citu dalībvalstu izcelsmes ražojumu diskriminācija nodokļu jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 9. septembris, British Aggregates u.c./Komisija, T‑359/04, EU:T:2010:366, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par diskriminācijas aizlieguma principu
102 Diskriminācijas aizlieguma princips vai vienlīdzīgas attieksmes princips liedz līdzīgas situācijas aplūkot atšķirīgi un atšķirīgas situācijas aplūkot vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (skat. spriedumu, 2019. gada 11. jūlijs, IPPT PAN/Komisija un REA, T‑805/16, nav publicēts, EU:T:2019:496, 216. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumus, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique et Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 23. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2012. gada 27. septembris, Koninklijke BAM Groep/Komisija, T‑355/06, nav publicēts, EU:T:2012:486, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
103 Atšķirīgo situāciju salīdzināmais raksturs tiek novērtēts, ņemot vērā visus to raksturojošos elementus. Šie elementi ir jānosaka un jānovērtē, ņemot vērā valsts pasākuma, ar ko tiek ieviesta attiecīgā atšķirība, priekšmetu un mērķi. Turklāt jāņem vērā tās jomas principi un mērķi, kurā attiecīgais valsts pasākums ietilpst (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 12. maijs, Luksemburga/Parlaments un Padome, C‑176/09, EU:C:2011:290, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
104 Šajā lietā Komisija uzskata, ka tā ir pārliecinājusies, ka strīdīgajās shēmās tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma princips, jo tā ir saņēmusi Zviedrijas Karalistes garantiju, ka aplūkotie atbrīvojumi no nodokļa ir piemērojami neatkarīgi no Zviedrijā pārdotās biogāzes izcelsmes, neraugoties uz to, vai tā ir šajā dalībvalstī ražota biogāze vai citās dalībvalstīs ražota un Zviedrijā importēta biogāze.
105 Tomēr jākonstatē, ka, ņemot vērā strīdīgo shēmu mērķi, tādas biogāzes pārdošana, kuras papildu ražošanas izmaksas ir kompensētas, nav salīdzināma ar tādas biogāzes pārdošanu, kuras papildu ražošanas izmaksas vēl nav kompensētas.
106 Kā izriet no apstrīdētajiem lēmumiem (skat. šī sprieduma 8. punktu), aplūkotie atbrīvojumi no nodokļa ir paredzēti, lai padarītu biogāzi konkurētspējīgu ar fosilajām gāzēm, lai gan biogāzes ražošanas izmaksas ir augstākas nekā fosilo gāzu ražošanas izmaksas.
107 Ja biogāzes ražošanas izmaksas, kuras ir augstākas nekā fosilās gāzes ražošanas izmaksas, jau ir kompensētas ar atbalstu, ko piešķīrusi dalībvalsts, kuras teritorijā biogāze ražota, tad aplūkoto atbrīvojumu no nodokļiem piešķiršana Zviedrijā importētajai biogāzei zaudē savu jēgu.
108 No apstrīdētajiem lēmumiem izriet, ka Komisija atzīst – pastāv atšķirība starp tādas biogāzes pārdošanu, kuras papildu ražošanas izmaksas ir kompensētas, un tādas biogāzes pārdošanu, kuras papildu ražošanas izmaksas vēl nav kompensētas. Attiecībā uz Zviedrijā saražoto biogāzi tā pārliecinājās, ka nepastāv pārmērīga kompensācija pēc aplūkoto atbrīvojumu no nodokļa kumulācijas ar citu Zviedrijas iestāžu piešķirto atbalstu biogāzes ražošanai šajā dalībvalstī. Tomēr atšķirība starp situāciju, kad biogāzes papildu izmaksas jau ir kompensētas, un situāciju, kad biogāzes papildu izmaksas vēl nav kompensētas, pastāv arī tad, ja šī kompensācija izriet no atbalsta, ko piešķīrušas citas dalībvalstis, nevis Zviedrijas Karaliste.
109 Tāpēc, ja vien nepastāv objektīvs pamatojums, abus šī sprieduma 105. punktā minētos pārdošanas darījumus nevar aplūkot vienādi, t.i., tiem piešķirot vienu un to pašu atbrīvojumu no nodokļa neatkarīgi no tā, vai Zviedrijā pārdotā biogāze ir ražota iekšzemē vai importēta.
110 Apstrīdētajos lēmumos Komisija nav ņēmusi vērā pārmērīgo kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ. Šādi rīkojoties, tā nav piemērojusi diskriminācijas aizlieguma principu, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, kas raksturo “situācijas”, kuras, piemērojot šo principu, ir jāsalīdzina. Saskaņā ar šī sprieduma 64. un 66. punktā atgādināto judikatūru un šī sprieduma 99. punktā izklāstītajiem apsvērumiem šis apstāklis liecina, ka pastāv nopietnas grūtības, kuru dēļ Komisijai ir pienākums sākt formālo izmeklēšanas procedūru.
111 Turklāt, pat ja – kā apgalvo Komisija – no faktiskā viedokļa nav iespējams pārbaudīt pārklāšanos starp vienā dalībvalstī paredzēto atbalsta shēmu un citās dalībvalstīs spēkā esošajām shēmām, jānorāda, kā Komisija atzina tiesas sēdē, ka apstrīdētajos lēmumos šāda neiespējamība nav minēta. A fortiori tā tajos netiek kvalificēta kā objektīvs attaisnojums.
112 Tādēļ ir jākonstatē, ka nepieciešamā diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana neļauj izslēgt, ka pastāv nopietnas grūtības saistībā ar strīdīgās kumulācijas ietekmi uz strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu.
Par LESD 110. pantu
113 Kā norādīts šī sprieduma 100. punktā, ir jānosaka, vai, kā apgalvo Komisija un Zviedrijas Karaliste, LESD 110. pants nepieļauj, ka strīdīgajās shēmās tiek ņemts vērā citu dalībvalstu piešķirtais atbalsts.
114 Saskaņā ar LESD 110. pantu:
“Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
Dalībvalstis turklāt neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.”
115 Saskaņā ar judikatūru, pirmkārt, no LESD 110. panta izriet, ka iekšējo nodokļu diferencēšana ir saderīga ar Savienības tiesībām vienīgi tad, ja tā ir vērsta uz mērķiem, kas arī paši ir saderīgi ar šīm tiesībām, un ja tās kārtība ļauj izvairīties no visām importa no citām dalībvalstīm tiešas un netiešas diskriminācijas formām vai valsts konkurējošo ražojumu aizsardzības. Tādējādi, ievērojot šīs prasības, Savienības tiesības to pašreizējā attīstības stadijā neierobežo katras dalībvalsts brīvību izveidot nodokļu sistēmu, saskaņā ar kuru tiek nošķirti noteikti ražojumi, pat ražojumi, kas ir līdzīgi LESD 110. panta pirmās daļas izpratnē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, izmantoto izejvielu raksturu vai piemērotajiem ražošanas procesiem (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1998. gada 2. aprīlis, Outokumpu, C‑213/96, EU:C:1998:155, 30. punkts, un 2021. gada 14. aprīlis, Achema un Lifosa/Komisija, T‑300/19, nav publicēts, EU:T:2021:191, 220. punkts).
116 Otrkārt, noteiktu atbrīvojumu no nodokļa vai nodokļu atvieglojumu likumība – it īpaši tad, ja to mērķis ir saglabāt tādu ražošanu vai tādu uzņēmumu darbību, kas, nepastāvot šīm īpašajām nodokļu priekšrocībām, vairs nebūtu rentabla paaugstināto ražošanas izmaksu dēļ, – ir pakļauta nosacījumam, ka dalībvalstis, kuras izmanto šīs iespējas, bez diskriminācijas, neaizsargājoši un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem šīs priekšrocības attiecina arī uz ievestajiem ražojumiem, ievērojot LESD 110. pantu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 9. septembris, British Aggregates u.c./Komisija, T‑359/04, EU:T:2010:366, 93.–95. punkts un tajos minētā judikatūra).
117 Treškārt, LESD 110. panta prasības ir izpildītas, ja dalībvalsts tiesību akti citas dalībvalsts izcelsmes precēm ļauj piemērot nodokļu režīmu, ko var uzskatīt par līdzvērtīgu režīmam, kuru piemēro šīm precēm, kad tās ražotas pirmajā dalībvalstī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1980. gada 30. oktobris, Schneider‑Import, 26/80, EU:C:1980:257, 10. un 15. punkts).
118 No tā izriet, ka gadījumā, ja līdzīgu iekšzemes vai importētu preču pārdošana dalībvalstī nebūtu rentabla, ja nav nodokļu priekšrocību, LESD 110. panta pirmā daļa nepieļauj, ka importētās preces tiek tieši vai netieši diskriminētas salīdzinājumā ar iekšzemes precēm, jo tām tiek piemēroti augstāki nodokļi nekā iekšzemes precēm piemērojamie nodokļi. Turpretī diferencēts nodokļu režīms ir saderīgs ar šo noteikumu, ja šāds režīms ir objektīvu kritēriju rezultāts un ļauj novērst jebkāda veida diskrimināciju attiecībā uz importu no citām dalībvalstīm.
119 Piemērojot šos principus šajā lietā, jānorāda, ka šī lieta no judikatūrā minētajām situācijām atšķiras ar to, ka visai Zviedrijā pārdotajai biogāzei neatkarīgi no tā, vai tā ir ražota šajā dalībvalstī vai importēta, ir piemērojami vieni un tie paši atbrīvojumi no nodokļa. Turklāt attiecībā uz importēto biogāzi šie atbrīvojumi, kas ir absolūti, tiek piešķirti, nešķirojot, vai dalībvalsts, kurā biogāze ir ražota, ir vai nav piešķīrusi atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes.
120 Ar Savienības tiesību, kas piemērojamas valsts atbalstam, prasībām saistītu iemeslu dēļ Komisija ir pārliecinājusies par to, ka Zviedrijā ražotā biogāze netiek pārmērīgi kompensēta (skat. šī sprieduma 108. punktu). Tāpēc tā nevar apgalvot, ka no citām dalībvalstīm importētā biogāze būtu LESD 110. pantā aizliegtās diskriminācijas priekšmets, ja aplūkotie atbrīvojumi no nodokļiem tai tiktu piemēroti ar vienīgo nosacījumu, ka tiek izslēgta jebkāda pārmērīga kompensācija, kas izriet no šo atbrīvojumu un iespējama citu dalībvalstu piešķirta atbalsta šīs biogāzes ražotājiem kumulācijas, pirms tā tiek eksportēta uz Zviedriju. Šis nosacījums, kurš attiecas uz pārmērīgas kompensācijas neesamību, atbilst nosacījumam, kas tiek izvirzīts attiecībā uz Zviedrijā ražoto biogāzi.
121 Neapšaubāmi, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, no atsevišķām dalībvalstīm importētajai biogāzei Zviedrijā tad varētu piemērot iekšzemes nodokli, kas, tā kā tajā nav ietverts atbrīvojums no nodokļiem vai arī ir paredzēti atbrīvojumi, kuri ir apmērā mazāki par aplūkotajiem atbrīvojumiem, pārsniegtu to, kas tiek piemērots Zviedrijā ražotai biogāzei. Tomēr šāds rezultāts ne vienmēr būtu diskriminējošs. Attiecībā uz pēdējo minēto biogāzes kategoriju Komisija, pirms tā atzina, ka strīdīgās shēmas ir saderīgas ar iekšējo tirgu, vēlējās izslēgt iespēju, ka fiskāla rakstura atbalsta un ražošanas atbalsta kumulācija varētu radīt pārmērīgu kompensāciju.
122 Citiem vārdiem, pārmērīgas kompensācijas esamību var uzskatīt par objektīvu kritēriju, lai aplūkotos atbrīvojumus no nodokļiem piemērotu tikai tādai vietējai vai importētai biogāzei, kuras papildu ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar fosilajām gāzēm vēl nav kompensētas ar citu atbalstu, neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts ir piešķīrusi šo citu atbalstu, un neskarot iespēju mainīt aplūkoto atbrīvojumu no nodokļiem likmi atkarībā no šāda cita atbalsta apjoma. Šāda diferenciācija, kas balstīta uz objektīvu kritēriju, varētu novērst diskrimināciju, ko radītu kompensācijas, kuras jau piešķirtas no atsevišķām dalībvalstīm importētai biogāzei.
123 Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru nodokļu sistēmai ir diskriminējoša un aizsargājoša ietekme, kas ir pretrunā LESD 110. pantam, ja tā pamudina citu dalībvalstu produktu vietā iegādāties valsts produktus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 5. aprīlis, Komisija/Grieķija, C‑132/88, EU:C:1990:165, 18. un 19. punkts).
124 Nav strīda par to, ka tas nav attiecināms uz strīdīgajām shēmām. Faktiski, ja netiek veikti pasākumi, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, strīdīgās shēmas rada Zviedrijā ražotās biogāzes atgriezenisku diskrimināciju par labu biogāzei, kas ražota citās dalībvalstīs, kuras piešķir atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes. Šādu rezultātu nevar uzskatīt par tādu, kas izriet no pienākuma, lai ar strīdīgajām shēmām tiktu ievērots LESD 110. pants, kura mērķis ir nepieļaut, ka dalībvalsts dod priekšroku savai ražošanai, kaitējot citu dalībvalstu ražošanai. Turklāt jānorāda, ka šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts produktiem, kurus tā importē no atsevišķām dalībvalstīm, piešķir labvēlīgāku nodokļu režīmu nekā līdzīgiem produktiem, ko tā importē no citām dalībvalstīm.
125 Jānorāda, ka apstrīdēto lēmumu daļās, kas veltītas Savienības nodokļu tiesību ievērošanai (skat. šī sprieduma 11. punktu), Komisija ir konstatējusi, ka strīdīgās shēmas nerada pārmērīgu kompensāciju un ka attiecīgie atbrīvojumi no nodokļiem ir piemērojami neatkarīgi no biogāzes izcelsmes. No tā izriet – Komisija nav uzskatījusi, ka šajā ziņā pastāvētu nopietnas grūtības, turpretī šī sprieduma 115.–124. punktā izklāstītie apsvērumi liecina, ka šādas grūtības pastāvēja un tās bija jāpārbauda formālajā izmeklēšanas procedūrā.
126 Tādēļ ir jākonstatē, ka nepieciešamā atbilstība LESD 110. pantam neļauj izslēgt arī nopietnu grūtību pastāvēšanu attiecībā uz strīdīgās kumulācijas ietekmi uz strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu.
Secinājumi par iebildumu saistībā ar strīdīgo kumulāciju
127 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka prasītāja, pamatojoties uz apstākļiem, kas bija vai varēja būt Komisijas rīcībā apstrīdēto lēmumu pieņemšanas brīdī, ir pierādījusi, ka strīdīgo shēmu saderības ar iekšējo tirgu analīze LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta aspektā ir radījusi nopietnas grūtības, kas saistītas ar pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, attiecībā uz diskriminācijas aizlieguma principu un LESD 110. pantu. No tā izriet, ka Komisijai šīs grūtības bija jāpārbauda formālajā izmeklēšanas procedūrā, nevis sākotnējās izskatīšanas procedūras beigās jāpieņem apstrīdētie lēmumi.
128 Tā kā šīs nopietnās grūtības attiecas uz primāro tiesību principu un noteikumu, nav jālemj par Komisijas un Zviedrijas Karalistes argumentiem par to, ka pārmērīgas kompensācijas, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, ņemšana vērā ir pretrunā vairākiem sekundāro tiesību aktiem, no kuriem izrietētu aizliegums noteikt dažādas nodokļu likmes dažādu dalībvalstu izcelsmes produktiem.
129 Tādējādi iebildums saistībā ar strīdīgo kumulāciju ir jāapmierina un apstrīdētie lēmumi jāatceļ, nelemjot par pārējiem prasītājas izvirzītajiem iebildumiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
130 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
131 Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tādēļ Zviedrijas Karaliste savus izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 4489 final (2020. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu SA.56125 (2020/N) – Zviedrija – Shēmas SA.49893 (2018/N) pagarināšana un grozīšana – Atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz biogāzi un nepārtikas biopropānu, kas paredzēts siltuma ražošanai.
2) Atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 4487 final (2020. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu SA.56908 (2020/N) – Zviedrija – Shēmas pagarināšana un grozīšana biogāzei, kas Zviedrijā tiek izmantota kā degviela.
3) Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Landwärme GmbH tiesāšanās izdevumus.
4) Zviedrijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
da Silva Passos | Valančius | Reine |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 21. decembrī.
[Paraksti]