VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2014. gada 11. decembrī (*)
Civilā aviācija – Lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikums Robinson R66 tipa helikopteram – EASA noraidošs lēmums – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārbaudes Apelācijas padomē apjoms – Pārbaudes Vispārējā tiesā apjoms – Prasība sakarā ar bezdarbību – Ārpuslīgumiskā atbildība
Lieta T‑102/13
Heli‑Flight GmbH & Co. KG, Reihelsheima [Reichelsheim] (Vācija), ko pārstāv T. Kittner, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA), ko pārstāv T. Masing un C. Eckart, advokāti,
atbildētāja,
par, pirmkārt, prasību atcelt EASA 2012. gada 13. janvāra lēmumu, ar ko ir noraidīts attiecībā uz Robinson R66 tipa helikopteru (sērijas Nr. 0034) iesniegtais prasītājas pieteikums, lai iegūtu lidošanas nosacījumu apstiprinājumu, otrkārt, prasību, ar kuru tiek lūgts konstatēt EASA bezdarbību attiecībā uz prasītājas 2011. gada 11. jūlija un 2012. gada 10. janvāra pieteikumu saistībā ar minēto helikopteru izskatīšanu, un, treškārt, prasību, ar kuru EASA tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas, kā uzskata prasītāja, tai ir nodarīts ar šo noraidošo lēmumu un apgalvoto bezdarbību.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un K. Veters [C. Wetter] (referents),
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 10. jūlija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2010. gada jūlijā sabiedrība Robinson Helicopter Company Inc. Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) iesniedza tipa sertifikāta pieteikumu attiecībā uz Robinson R66 tipa helikopteru.
2 Prasītāja Heli‑Flight GmbH & Co. KG Vācijā izplata helikopterus, ko ražo Robinson Helicopter Company, no kuras pirmā minētā 2011. gadā iegādājās Robinson R66 tipa helikopteru (sērijas Nr. 0034) par 771 335 ASV dolāriem (USD). Lai finansētu šo pirkumu, prasītāja 2011. gada 16. maijā un 1. jūnijā parakstīja līzinga līgumus. No pēdējā minētā līguma izriet tās pienākums veikt ikmēneša maksājumus EUR 4538,37 apmērā.
3 Lai varētu piedāvāt šo lidaparātu pārdošanai Vācijā, prasītāja 2011. gada 11. jūlijā EASA iesniedza lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz laikposmu, kas noslēdzās 2011. gada beigās, nolūkā lūgt valsts iestādēm izdot lidošanas atļauju.
4 2011. gada 13. jūlijā EASA par šo pieteikumu pieņēma noraidošu lēmumu, kas bija pamatots, pirmkārt, ar to, ka tipa sertifikāta pieteikums joprojām tiek izskatīts, un, otrkārt, ka, ņemot vērā minēto, EASA nevar veikt prasītājas lūgto konkrēto pozitīvo novērtējumu, neizdarot padziļinātu analīzi, kas kopā ar tipa sertifikācijas procedūras gaitā veicamo analīzi nozīmētu divkāršu darbu.
5 2012. gada 10. janvārī prasītāja savu pieteikumu uz laikposmu no 2012. gada 15. janvāra līdz 2013. gada 15. janvārim, izmantojot EASA veidlapu Nr. 37, no kuras izriet, ka lidojumi, attiecībā uz kuriem bija iesniegts pieteikums, ir pieskaitāmi kategorijām “lai, demonstrējot gaisa kuģi lidojumā, nodotu to pasūtītājam; lai veiktu tirgus izpēti, ieskaitot pasūtītāja apkalpes apmācību; lai piedalītos izstādēs un gaisa parādēs; lai lidotu uz vietu, kur veic tehnisko apkopi vai lidojumderīguma pārbaudi, vai uz novietni”, atsauca.
6 Ar 2012. gada 13. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”) EASA atkārtoti noraidīja prasītājas lūgumu, norādot, ka Robinson R66 tipa helikoptera tehniskā pārbaude joprojām turpinās un ka tāpēc lidošanas nosacījumu apstiprinājums nevar tikt izdots. EASA piebilda, ka tai nav tiesību sniegt trešajām personām detalizētu informāciju saistībā ar notiekošām tipa sertifikācijas procedūrām.
7 2012. gada 17. janvārī prasītāja sākotnējo lēmumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 1. lpp.), ar tajā izdarītajiem grozījumiem, 44.–49. pantam pārsūdzēja EASA.
8 Pārsūdzība, kas EASA Apelācijas padomes (turpmāk tekstā – “Apelācijas padome”) kancelejā tika reģistrēta 2012. gada 18. janvārī, tika nodota EASA izpilddirektoram, lai viņš pieņemtu lēmumu, īstenojot Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 47. panta 1. punktā paredzēto iepriekšējo pārskatīšanu.
9 2012. gada 21. februāra lēmumā izpilddirektors pauda uzskatu, ka pārsūdzība ir pieņemama, bet nepamatota. Tādējādi viņš uzskatīja, ka sākotnējais lēmums nav jālabo. Viņš arī norādīja, ka EASA ir uzskatījusi, ka nav tādu apstākļu, kas varētu pamatot minētā lēmuma piemērošas apturēšanu.
10 Lieta līdz ar to atbilstoši Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 47. panta 2. punktam tika nodota Apelācijas padomei.
11 2012. gada 17. decembra lēmumā (turpmāk tekstā – “Apelācijas padomes lēmums”), kas prasītājai tika paziņots 2012. gada 27. decembrī, Apelācijas padome uzskatīja, ka pārsūdzība ir pieņemama, bet, vienlaikus paužot uzskatu, ka prasītāja savus [pārsūdzības] pamatus esot izvirzījusi “pārsūdzības procedūras ļoti vēlīnā stadijā” (Apelācijas padomes lēmuma 56. punkts), pārsūdzību noraidīja kā nepamatotu.
12 Vispirms Apelācijas padome atgādināja, ka lidošanas nosacījumu apstiprinājums var tikt izdots tikai tad, ja EASA ir pārliecinājusies par gaisa kuģa spēju veikt drošus lidojumus, turklāt pienākums pierādīt šo spēju ir šāda apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam. Runājot par sarežģītiem tehniskiem novērtējumiem, EASA arī norādīja, ka tai, kad tā veic savu novērtējumu, – kurā vērā ņemamais mērķis ir ar cilvēka dzīvības aizsardzību tieši saistītā aviācijas drošība (Apelācijas padomes lēmuma 58., 62. un 63. punkts), – ir plaša novērtējuma brīvība.
13 Piekrītot, ka no prasītājas viedokļa varētu šķist dīvaini, ka tādam pašam helikoptera modelim ir Federal Aviation Administration (Amerikas Federālā aviācijas pārvalde, turpmāk tekstā – “FAA”) tipa sertifikāts, bet ka EASA tai šādu sertifikātu neizdod, Apelācijas padome uzsvēra, pirmkārt, ka šis apstāklis nav noteicošs šīs lietas atrisinājumam, jo FAA vērtējumam nav noteikti jāizraisa identisks EASA vērtējums (Apelācijas padomes lēmuma 67. punkts), un, otrkārt, ka FAA pati apzinās, ka nav tikuši ievēroti noteikti standarti, jo tā ir piešķīrusi izņēmumu attiecībā uz helikoptera hidraulisko sistēmu (Apelācijas padomes lēmuma 68. punkts).
14 Turpinot, Apelācijas padome uzsvēra, ka tas, ka daži šī tipa helikopteri dažās dalībvalstīs jau tiek izmantoti, tomēr neļauj izdarīt secinājumu, ka EASA ir saistošs apstiprinājums, kuru ir izdevušas valsts iestādes, kas ir piekritušas attiecīgā gaisa kuģa ekspluatācijai (Apelācijas padomes lēmuma 70.–73. punkts). Tā precizēja, ka apsvērumos saistībā ar helikoptera Robinson R44 tipa sertifikāciju nav ietverti citi fakti, kas pamatotu prasītājas izvirzītos pamatus (Apelācijas padomes lēmuma 74. punkts), izņemot tos, kas attiecas uz reģistrāciju ar “N” numuru un SAFA (“Safety Assessment of Foreign Aircraft”, Ārvalstu gaisa kuģu drošības novērtējums) programmu (Apelācijas padomes lēmuma 75.–77. punkts).
15 Visbeidzot, kaut gan Apelācijas padome atzina, ka prasītāja ir pamatoti nošķīrusi tipa sertifikācijas procedūru no lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras, tā uzskatīja, ka, ņemot vērā EASA uzdevumu nodrošināt aviācijas drošību, tas neliedz pirmās procedūras gaitā atklātās drošības problēmas izvirzīt par noraidījuma pamatu otrās procedūras gaitā (Apelācijas padomes lēmuma 80.–84. punkts). Turklāt, kā norāda Apelācijas padome, EASA norādītie fakti un tehniskās detaļas, pirmkārt, bija pilnīgas un atbilda pienākumam norādīt pamatojumu (Apelācijas padomes lēmuma 87. un 88. punkts) un, otrkārt, juridiski pietiekami pamatoja EASA noraidošo [lēmumu], līdz ar to nebija vajadzības šajā ziņā veikt pārbaudi (Apelācijas padomes lēmuma 90. un 91. punkts).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
16 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 14. februārī, prasītāja cēla šo prasību.
17 EASA iebildumu rakstu iesniedza 2013. gada 21. maijā.
18 2013. gada 19. jūlijā prasītāja iesniedza repliku, savukārt atbilde uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā tika reģistrēta 2013. gada 9. septembrī.
19 Prasītājas prasījumi Vispārējā tiesai ir šādi:
– atcelt sākotnējo lēmumu;
– konstatēt EASA bezdarbību attiecībā uz prasītājas 2011. gada 11. jūlija un 2012. gada 10. janvāra pieteikumiem saistībā ar Robinson R66 tipa helikopteru izskatīšanu;
– konstatēt, ka EASA ir jāatlīdzina kaitējums, kas, kā uzskata prasītāja, tai ir nodarīts ar sākotnējo lēmumu un šo bezdarbību;
– piespriest EASA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 EASA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
21 No prasības pieteikuma izriet, ka tajā vienlaikus ir ietverta prasība atcelt tiesību aktu, prasība sakarā ar bezdarbību un prasība par zaudējumu atlīdzību. Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms lemt par prasību atcelt tiesību aktu.
Par prasību atcelt tiesību aktu
Par prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību un priekšmetu
22 Ir jānorāda, ka ar savu prasības pieteikumu prasītāja ir cēlusi prasību par sākotnējo lēmumu. EASA šajā ziņā, uzskatīdama, ka prasība Vispārējā tiesā varēja tikt celta tikai par Apelācijas padomes lēmumu, izvirza iebildi par nepieņemamību.
23 Lai noteiktu, vai prasītājas celtā prasība par sākotnējo lēmumu ir pieņemama, vispirms ir jāaplūko Regula Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem.
24 Pirmkārt, no minētās regulas preambulas 26. apsvēruma izriet, ka ir jānodrošina, “lai izpilddirektora lēmumus varētu pārsūdzēt specializētā Apelācijas padomē, par kuras lēmumiem savukārt var iesniegt sūdzību Tiesā”. Otrkārt, no Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 49. panta izriet, ka Apelācijas padome “var īstenot visas pilnvaras, kas ir [EASA] kompetencē, vai nodot lietu [EASA] kompetentajai struktūrai”, turklāt ir jāprecizē, ka tā izskata lēmumu, ko ir pieņēmis EASA izpilddirektors, kurš, veicot minētās regulas 47. pantā paredzēto iepriekšējo pārskatīšanu, lēmumus pieņem pats. Treškārt, šīs pašas regulas 50. panta 2. punktā ir noteikts, ka “par darbībām tādu Aģentūras lēmumu anulēšanai, kas pieņemti saskaņā ar 20., 21., 22., 22.a, 22.b, 23., 55. vai 64. pantu, var iesniegt prasību [Eiropas Savienības] Tiesā tikai pēc tam, kad ir beigušās visas pārsūdzības procedūras pašā [EASA]”.
25 Turpinot ir jānorāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulā (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (OV L 240, 1. lpp.), kas ir tikusi atcelta ar Regulu Nr. 216/2008, bija, pirmkārt, šīs pēdējās minētās regulas preambulas 26. apsvērumam identisks preambulas 15. apsvērums un, otrkārt, 41. pants, kura 1. punkts bija izteikts šādā redakcijā:
“Apelācijas padomes lēmumus var pārsūdzēt Tiesā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti [EKL] 230. pantā.”
26 Šis 41. pants atbilda Komisijas sagatavošanas darbiem attiecībā uz Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (OV 2001, C 154 E, 1. lpp.), kura 41. panta 1. punktā bija noteikts, ka “Apelācijas padomes lēmumus pārsūdzības lietās var pārsūdzēt Tiesā”.
27 No visu šo tiesību normu analīzes, – ņemot vērā gan to formulējumu, gan mērķi, kas, pirmkārt, ir ļaut Apelācijas padomei vajadzības gadījumā apmierināt pieteikumu, kuru citas EASA struktūrvienības ir noraidījušas, un, otrkārt, gadījumā, ja minētā padome noraidošo lēmumu patur spēkā, [ļaut tai] skaidri izklāstīt faktisko un juridisko pamatojumu, kas izraisa minēto noraidījumu, tā, lai Savienības tiesa varētu īstenot savu pārbaudi attiecībā uz lēmuma, ar kuru ir izteikts šis noraidījums, likumību, – izriet, pirmkārt, ka līdzīgi starp ITSB dažādajām pārbaudes struktūrvienībām un tā apelāciju padomēm pastāvošajai funkcionālajai turpinātībai (spriedumi, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, Krājums, EU:C:2007:162, 30. punkts; 1999. gada 8. jūlijs, Procter & Gamble/ITSB (“BABY‑DRY”), T‑163/98, Krājums, EU:T:1999:145, 38.–44. punkts, un 2006. gada 10. jūlijs, La Baronia de Turis/ITSB – Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), T‑323/03, Krājums, EU:T:2006:197, 57. un 58. punkts) funkcionāla turpinātība pastāv [arī] starp EASA dažādajām pārbaudes struktūrvienībām un pēdējās minētās Apelācijas padomi.
28 Līdz ar to par Vispārējā tiesā celtās prasības atcelt tiesību aktu priekšmetu ir jāuzskata Apelācijas padomes lēmums, nevis sākotnējais lēmums.
29 Turklāt ir jānorāda, ka Apelācijas padome ir rīkojusies atbilstoši šai interpretācijai, jo sava lēmuma 98. punktā tā ir norādījusi, ka “saskaņā ar [LESD] 263. pantu, to lasot kopsakarā ar Regulas [Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem] 50. pantu, par šo lēmumu var celt prasību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā [..] divu mēnešu laikā no datuma, kad šis lēmums ir ticis paziņots prasītājam”.
30 No tā izriet, ka prasītājas prasība atcelt sākotnējo lēmumu ir nepieņemama, jo atbilstoši prasības pieteikumā izvirzītajiem prasījumiem prasība Vispārējā tiesā ir celta tikai par minēto lēmumu. Tomēr no prasības pieteikuma argumentācijas kopumā izriet, ka tā attiecas arī uz Apelācijas padomes lēmumu. Tas turklāt ir ticis konkrēti apstiprināts replikā, kurā ir precizēts, ka prasība atcelt tiesību aktu “katrā ziņā ir celta arī par Apelācijas padomes lēmumu”.
31 Tādējādi Vispārējai tiesai prasītājas prasība atcelt tiesību aktu ir jāpārkvalificē un jāuzskata, ka tā ir celta par Apelācijas padomes lēmumu.
32 Tomēr šīs pārkvalifikācijas sekas ir tādas, ka pamati un argumenti, kas attiecas uz tādu iespējamu sākotnējā lēmuma nepilnību esamību kā pamatojuma trūkums vai pēdējā minētā nepietiekamība, ir jānoraida kā neefektīvi, jo Vispārējā tiesa lemj tikai par Apelācijas padomes lēmuma likumību.
Par prasības atcelt tiesību aktu būtību
33 Savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai prasītāja būtībā izvirza sešus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi; otrais pamats ir saistīts ar tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu; trešais pamats attiecas uz Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 243, 6. lpp.), pārkāpumu saistībā ar, galvenokārt, EASA saistošās kompetences esamību un, pakārtoti, ar šīs pēdējās pieļautajām acīmredzamajām kļūdām vērtējumā; ceturtais pamats ir saistīts ar pierādīšanas pienākuma pāreju; piektais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa neievērošanu, bet sestais pamats ir balstīts uz šķietamu pārskatāmības un tiesiskās noteiktības principu neievērošanu.
– Par pirmo pamatu, kas attiecas uz LESD 296. panta 2. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, un ar otro pamatu izvirzītajiem šāda paša satura argumentiem
34 Prasītāja apgalvo, ka EASA, ņemot vērā LESD 296. panta 2. punktu un Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu, nav sākotnējo lēmumu juridiski pietiekami pamatojusi un ka motīvu papildināšana procesa laikā Apelācijas padomē nav ļāvusi šo pārkāpumu novērst. Tomēr, kā tika uzsvērts šī sprieduma 22.–32. punktā, Vispārējās tiesas izskatīšanā nav sākotnējais lēmums. Līdz ar to pamats, kas attiecas uz iespējamu tā pamatojuma nepietiekamību, var tikt noraidīts kā neefektīvs.
35 Prasītāja uzsver arī, ka minētā procesa gaitā vispār netika sniegts pietiekams pamatojums, runājot par iebildēm saistībā ar drošību (prasības pieteikuma 8. rindkopa, 31. lappuse), konkrēti attiecībā uz tehniskajiem iemesliem, ar kuriem var tikt pamatots secinājums, ka ar Robinson R66 tipa helikopteru nav iespējams veikt drošus lidojumus (prasības pieteikuma 10. rindkopa, 26. lappuse).
36 Otrajā pamatā prasītāja atsaucas arī uz argumentiem, kas faktiski attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu.
37 Šajā ziņā pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir jānorāda, ka Apelācijas padomes lēmums ir pienācīgi pamatots. Tādējādi, atgādinājusi, ka aviācijas drošības jautājums ir tieši saistīts ar cilvēka dzīvības aizsardzību, kas starp Savienības tiesību sistēmā aizsargātajām vērtībām un interesēm ieņem pirmo vietu (Apelācijas padomes lēmuma 62. punkts), un ka EASA ir pamatoti noteikusi augstākus drošības standartus nekā tie, kas pastāv citur un ir pastāvējuši pagātnē (Apelācijas padomes lēmuma 74. punkts), Apelācijas padome drošības jautājumam ir veltījusi trīs sadaļas.
38 Pirmajā sadaļā “Iemesli, lai izteiktu iebildes attiecībā uz drošību un kvalificētiem testa pilotiem” ir ietverts Apelācijas padomes lēmuma 78. un 79. punkts, kuros pēdējā minētā norāda, ka tipa sertifikācijas procedūras gaitā atklātajai neatbilstības problēmai esot nozīme arī lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras kontekstā un ka Robinson R66 tipa helikoptera pilotēšana prasot kvalificētu testa pilotu klātbūtni, un šai analīzei nevarot atņemt spēku apstāklis, ka FAA ir ieņēmusi atšķirīgu nostāju.
39 Otrajā sadaļā “Saistība starp tipa sertifikācijas procedūru un lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūru” ir ietverti vairāki punkti, no kuriem divos (Apelācijas padomes lēmuma 83. un 84. punkts) atkal ir norādīts uz tipa sertifikācijas procedūras gaitā pausto iebilžu nozīmību. Kā norāda EASA, ja tā šādas iebildes nedrīkstētu atkārtot lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras gaitā, tas izraisītu, ka EASA nevarētu veikt savu uzdevumu nodrošināt aviācijas drošību.
40 Trešajā sadaļā “[EASA] iebilžu nepietiekami pamatotais raksturs, tehnisko iebilžu neizpaušana, prasītājas tiesību tikt uzklausītai neievērošana un helikoptera pārbaudes neveikšana” arī ir aplūkotas iebildes attiecībā uz drošību. Apelācijas padome atgādina (Apelācijas padomes lēmuma 87. punkts), ka EASA jau ir norādījusi [helikoptera] daļu, kas ir izraisījusi iebildes, proti, helikoptera R66 lidojuma vadības ierīču hidraulisko sistēmu (Apelācijas padomes lēmuma 5. punkts), kuras projektam piemita darbības traucējumi, kas bija pietiekams pamatojums un jebkuru citu precizējumu izteikšanu padarīja nelietderīgu (Apelācijas padomes lēmuma 87., 90. un 91. punkts). Apelācijas padome turklāt norāda, ka tai nav skaidrs, kādu detalizētu papildu informāciju prasītāja ir vēlējusies iegūt, jo tā nav varējusi izmainīt minēto [helikoptera] daļu (Apelācijas padomes lēmuma 87. un 88. punkts).
41 Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru tai nav bijis iespējas paziņot savu viedokli par attiecīgajām tehnisko standartu prasībām, piemēram, norādot, ka tas vai cits darbības traucējuma iemesls nepastāv, vai arī uzsverot ar pēdējo minēto saistītā riska nenozīmību, ir jāprecizē, ka jautājums, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī tiesību normu, ar kurām ir regulēta attiecīgā joma, kopumu. Attiecīgajai institūcijai it īpaši nav jāizsaka viedoklis par visiem argumentiem, ko tai ir norādījušas ieinteresētās personas, bet pietiek norādīt faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma loģikā (spriedumi, 1990. gada 14. februāris, Delacre u.c./Komisija, C‑350/88, Krājums, EU:C:1990:71, 16. punkts, un 2004. gada 8. jūlijs, Technische Glaswerke Ilmenau/Komisija, T‑198/01, Krājums, EU:T:2004:222, 59. un 60. punkts).
42 Kā sabiedrība, kas darbojas civilās aviācijas nozarē, un Robinson Helicopter Company vienīgā koncesionāre Vācijā prasītāja nevarēja nezināt konkrētās tehnisko standartu prasības lidaparātam, ko tā bija iegādājusies no šī ražotāja, un, konkrēti, ka FAA helikopteram Robinson R66 ir izdevusi tipa sertifikātu, tikai nosakot izņēmumu (FAA izņēmums Nr. 9589) un atkāpjoties no piemērojamajiem standartiem. Lai gan EASA ir izteikusi līdzīgas iebildes, kaut arī izdarījusi no tām atšķirīgus secinājumus, prasītājai tomēr bija visas iespējas izteikt savus argumentus šajā jautājumā, ko, kā pierāda procesa Apelācijas padomē norise, tā turklāt arī darīja.
43 No iepriekš minētā izriet, ka pirmais pamats var tikt vienīgi noraidīts – daļēji kā neefektīvs un daļēji kā nepamatots.
– Par otro pamatu saistībā ar Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprināto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu
44 Prasītāja prasības pieteikumā vairākkārt norāda, ka tās tiesības tikt uzklausītai, kas ir nostiprinātas Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir tikušas pārkāptas. Tā apgalvo vispirms, ka EASA, noraidīdama tās lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumu, pamatojoties uz datiem, kas ir iegūti tipa sertifikācijas procesa attiecībā uz Robinson R66 tipa helikopteru gaitā, kaut gan prasītāja nav šajā procesā piedalījusies un šie dati nav tikuši tai paziņoti, ir pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai. Turpinot tā apgalvo, ka sākotnējā lēmumā ietvertā norāde, ka tipa sertifikācijas process joprojām turpinās un ka līdz ar to lidošanas nosacījumu apstiprinājums nevar tikt izdots, pati par sevi ir šo tiesību pārkāpums, tāpat kā norāde uz EASA iekšējiem noteikumiem, lai pamatotu atteikumu sniegt tai plašāku detalizētu informāciju par veiktajām pārbaudēm. Visbeidzot, tā uzsver, ka, minot konkrēta veida hidrauliskās sistēmas darbības traucējumus, bet neprecizējot, kādi tie ir, EASA tai ir liegusi tiesības tikt uzklausītai, jo tai nav bijis iespējas paziņot savu viedokli par attiecīgajām tehnisko standartu prasībām, piemēram, norādot, ka tas vai cits darbības traucējuma iemesls nepastāv, vai arī uzsverot ar pēdējo minēto saistītā riska nenozīmību.
45 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu ikvienai personai ir tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.
46 Vispirms ir jānorāda, ka EASA lēmumu pieņemšanas process ir izveidots precīzi tā, lai šis princips tiktu ievērots: faktiski, kā tika izklāstīts šī sprieduma 22.–32. punktā, Vispārējās tiesas izskatīšanai var tikt nodots tikai galīgais lēmums, t.i., Apelācijas padomes lēmums, un Apelācijas padome iepriekš apkopo gan attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas rakstveida apsvērumus, gan tās sniegtos mutvārdu apsvērumus uzklausīšanas laikā.
47 Nav apstrīdams, ka šajā lietā šī uzklausīšana notika 2012. gada 13. novembrī un ka tās laikā prasītājai bija iespēja izteikt visus savus iebildumus attiecībā uz apgalvotajiem hidrauliskās sistēmas darbības traucējumiem.
48 Līdz ar to pamats, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, ir nepamatots.
49 Ir jāprecizē, ka prasītājas argumenti, ciktāl tie attiecas uz tās tiesībām tikt uzklausītai pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas, ir neefektīvi, jo Vispārējās tiesas veiktā likumības pārbaude, kā nupat tika atgādināts šī sprieduma 46. punktā, attiecas tikai uz Apelācijas padomes lēmumu.
50 Saistībā ar šo pamatu prasītāja atsaucas arī uz argumentiem, kas faktiski attiecas uz ikvienas personas tiesībām piekļūt materiāliem, kuri uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus (Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkts), un tiesībām piekļūt dokumentiem.
51 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tiesības piekļūt lietas materiāliem (kas prasītājai piemīt pēc definīcijas) un tiesības piekļūt dokumentiem (šajā gadījumā EASA lietas materiāliem attiecībā uz Robinson Helicopter Company iesniegto tipa sertifikācijas pieteikumu, kuros ir izteiktas iebildes attiecībā uz lidojuma vadības ierīču hidrauliskās sistēmas darbību) ir regulētas dažādās tiesību normās, bet katrā ziņā ir saistītas ar prasību iesniegt attiecīga satura pieteikumu.
52 Tomēr prasītāja pieteikumu par piekļuvi savas lietas materiāliem nav iesniegusi, tāpēc arguments saistībā ar tiesību piekļūt minētajiem lietas materiāliem apgalvoto pārkāpumu zaudē nozīmi. Turklāt minētajos lietas materiālos ietvertais būtiskais saturs, konkrēti, runājot par lidošanas nosacījumu apstiprinājuma atteikuma motīviem, tai tika paziņots procesa Apelācijas padomē laikā.
53 Ir taisnība, ka attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas ir tikuši iesniegti vai saņemti pēc Robinson Helicopter Company pieteikuma uzsāktās tipa sertifikācijas procedūras gaitā, EASA prasītājai divas reizes ir norādījusi, ka tās iekšējie noteikumi tai aizliedz sniegt trešajām personām detalizētu informāciju par sertifikācijas procedūras gaitā veikto izmeklēšanu. Tomēr ir jānorāda, pirmkārt, ka EASA bija pienākums bez uzaicinājuma paziņot prasītājai tikai lēmuma, kuru tā gatavojās pieņemt, juridisko un faktisko pamatojumu un, otrkārt, ka prasītājai, ja tā uzskatīja, ka tai uz to ir pietiekams pamats, bija jāiesniedz pieteikums par piekļuvi dokumentiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.), jo saskaņā ar Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 58. panta 1. un 3. punktu Regula Nr. 1049/2001 ir piemērojama attiecībā uz EASA un fiziskām vai juridiskām personām ir tiesības vērsties pie tās ar šādiem pieteikumiem. Ir jāatgādina, ka šāds pieteikums, saistībā ar kuru prasītājai būtu bijis jāprecizē dokumenti, kuriem tā vēlējās piekļūt, netika izteikts.
54 Argumentam saistībā ar attiecīgo dokumentu neizsniegšanas prettiesiskumu tādējādi nevar piekrist. Līdz ar to, ņemot vērā, ka argumenti, kas ir izvirzīti saistībā ar otro pamatu un attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, ir tikuši noraidīti, otrais pamats ir jānoraida kopumā.
– Par trešo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 1702/2003 pārkāpumu saistībā ar, galvenokārt, EASA saistošās kompetences esamību un, pakārtoti, ar šīs pēdējās pieļautajām acīmredzamajām kļūdām vērtējumā un ceturto pamatu saistībā ar pierādīšanas pienākuma pāreju
55 Trešais un ceturtais pamats ir jāizskata kopā, ciktāl to pamatotības pārbaude ir atkarīga no šajā lietā piemērojamo tiesību normu interpretācijas.
56 Vispirms ir jāprecizē, ka Regulas Nr. 216/2008 redakcija, kas ir piemērojama šajā lietā, izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1108/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 un atceļ Direktīvu 2006/23/EK (OV L 309, 51. lpp.).
57 Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 5. panta 1. punktā ir izvirzīts princips, ka gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas regulas piemērošanas joma, ir jāatbilst pamatprasībām attiecībā uz lidojumderīgumu. Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 5. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā ir atgādināta prasība saņemt tipa sertifikātu un ir precizēts, ka gaisa kuģis var tikt ekspluatēts tikai tad, ja tam ir derīgs lidojumderīguma sertifikāts.
58 Atkāpjoties no šīs tiesību normas, Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka gaisa kuģim, kuram nav izsniegts tipa sertifikāts, lidošanas atļauja (angļu valodā “permit to fly”) var tikt izdota, “ja ir pierādīts, ka gaisa kuģis var droši veikt lidojumu parastos apstākļos”.
59 Turklāt Regulas Nr. 1702/2003 ar tajā izdarītajiem grozījumiem (kas ir aizstāta ar Komisijas 2012. gada 3. augusta Regulu (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 1. lpp.), pielikuma 21. daļas “Gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču sertifikācija un projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikācija” A iedaļas “Tehniskās prasības” P apakšiedaļā “Lidošanas atļauja” ir ietverti noteikumi, kas dažu no šiem gaisa kuģiem gadījumā attiecas uz lidošanas atļaujas pieteikumu (angļu valodā “application for permit to fly”) un citu gadījumā – uz lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumu (angļu valodā “application for approval of flight conditions”).
60 Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.701. punktā “Darbības joma” ir noteikts:
“a) Saskaņā ar šo apakšiedaļu lidošanas atļaujas izdod gaisa kuģiem, kas neatbilst vai par ko nav pierādīts, ka tie atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām, taču noteiktos apstākļos spēj veikt drošus lidojumus šādā nolūkā:
[..]
6. Lai, demonstrējot gaisa kuģi lidojumā, nodotu to pasūtītājam.
[..]
9. Lai veiktu tirgus izpēti, ieskaitot pasūtītāja apkalpes apmācību.
10. Lai piedalītos izstādēs un gaisa parādēs.
11. Lai lidotu uz vietu, kur veic tehnisko apkopi vai lidojumderīguma pārbaudi, vai uz novietni.
[..]
b) Šī apakšiedaļa nosaka kārtību, kādā izsniedzamas lidošanas atļaujas un apstiprināmi saistītie lidojuma nosacījumi, kā arī paredz lidošanas atļauju un lidojuma nosacījumu apstiprinājumu turētāju un pieteikumu iesniedzēju tiesības un pienākumus.”
61 Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.707. punkts “Lidošanas atļaujas pieteikums” ir izteikts šādi:
“[..]
c) Ja, iesniedzot lidošanas atļaujas pieteikumu, lidošanas nosacījumi nav apstiprināti, saskaņā ar 21A.709. punktu iesniedz lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumu.”
62 Atbilstoši Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.708. punktam “Lidojuma nosacījumi”:
“Pie lidošanas nosacījumiem pieder:
a) konfigurācija(‑as), kam pieteikuma iesniedzējs lūdz lidošanas atļauju;
b) visi nosacījumi un ierobežojumi, kas vajadzīgi drošai gaisa kuģa ekspluatācijai, tostarp:
1. nosacījumi vai ierobežojumi, kas attiecas uz lidojumam(‑iem) vajadzīgajiem maršrutiem vai gaisa telpu, vai abiem;
2. nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz apkalpi, kura lidos ar gaisa kuģi;
3. ierobežojumi, kas attiecas uz tādu personu pārvadāšanu, kuras nepieder pie apkalpes;
4. ekspluatācijas ierobežojumi, konkrētas procedūras vai tehniskie nosacījumi, kas jāievēro;
5. konkrētas lidojumu izmēģinājumu programmas (attiecīgos gadījumos);
6. konkrēti lidojumderīguma nepārtrauktības pasākumi un to īstenošanas kārtība, ieskaitot tehniskās apkopes noteikumus;
c) pamatojums, ka gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem;
d) gaisa kuģu konfigurāciju kontroles metode, lai ievērotu noteiktos nosacījumus.”
63 Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.709. punkts “Lidojuma nosacījumu apstiprinājuma pieteikums” ir izteikts šādā redakcijā:
“a) Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumu iesniedz saskaņā ar 21A.707. punkta c) apakšpunktu un gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam nav piešķirtas tiesības apstiprināt lidojuma nosacījumus, ievērojot šādus noteikumus:
1. ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana ir saistīta ar projekta drošumu, pieteikumu iesniedz [EASA] tādā formā un veidā, kā [EASA] noteikusi;
2. ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana nav saistīta ar projekta drošumu, pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei tādā formā un veidā, kā iestāde noteikusi.
b) Visos lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumos iekļauj:
1. ierosinātos lidošanas nosacījumus;
2. dokumentus, kas pamato šos nosacījumus;
3. paziņojumu, ka gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar 21.A.708. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.”
64 Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punktā “Lidojuma nosacījumu apstiprinājums” ir noteikts:
“a) Ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana ir saistīta ar projekta drošumu, lidošanas nosacījumus apstiprina:
1. [EASA] vai
2. pienācīgi [saskaņā ar Regulu Nr. 748/2012 – “atbilstīgi”] apstiprināta projektēšanas organizācija saskaņā ar 21A.263. punkta c) apakšpunkta 6. daļā paredzētajām tiesībām.
b) Ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana nav saistīta ar projekta drošumu, lidošanas nosacījumus apstiprina kompetentā iestāde vai pienācīgi [saskaņā ar Regulu Nr. 748/2012 – “atbilstīgi”] apstiprināta organizācija, kas izdod arī lidošanas atļauju.
c) Pirms lidošanas nosacījumu apstiprināšanas [EASA], kompetentajai iestādei vai apstiprinātajai organizācijai jāpārliecinās, ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. [EASA] vai kompetentā iestāde šajā nolūkā var veikt vai likt pieteikuma iesniedzējam veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus.”
65 Šo tiesību normu pārbaude ļauj konstatēt, pirmkārt, ka lidošanas atļauja tiek pieprasīta attiecībā uz gaisa kuģiem, kas neatbilst vai par ko nav pierādīts, ka tie atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām, taču noteiktos apstākļos un konkrēti uzskaitītos nolūkos spēj veikt drošus lidojumus, un, otrkārt, ka lidošanas atļauja nevar tikt izdota pirms iepriekšējas lidošanas nosacījumu apstiprināšanas.
66 Tā kā prasītāja lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumus iesniedza tikai tādēļ, lai tai vēlāk tiktu piešķirta lidošanas atļauja, tā atbilstoši pašam Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.701. punkta a) apakšpunkta formulējumam bija tāda gaisa kuģa turētāja situācijā, kas neatbilst vai par ko nav pierādīts, ka tas atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām. Līdz ar to EASA sākotnējā lēmumā kļūdaini uzskatīja, ka lēmums par lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumu ir jāpakārto lēmumam par Robinson Helicopter Company iesniegto pieteikumu, lai iegūtu tipa sertifikāciju Robinson R66 tipa helikopteram, jo šī sertifikācija būtu konkrēti atņēmusi priekšmetu lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumam, tāpēc ka gaisa kuģis [jau] atbilstu spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām.
67 No tiesas sēdes turklāt izriet, ka pēc tam, kad tika veikts zināms daudzums izmaiņu ar mērķi novērst ar Robinson R66 tipa helikoptera hidrauliskās sistēmas drošību saistītos trūkumus, un vēl pēc Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas Robinson Helicopter Company saņēma tipa sertifikātu, kuru tā bija lūgusi.
68 Tomēr, kā Vispārējā tiesa ir vairākkārt uzsvērusi, tās izskatīšanā ir nevis sākotnējais lēmums, bet gan Apelācijas padomes lēmums. Proti, no minētā lēmuma izrietošais pamatojums atšķiras no sākotnējā lēmuma pamatojuma. Faktiski Apelācijas padome norādīja, pirmkārt, ka “principā pievienojas prasītājas uztverei”, jo tipa sertifikācijas procedūra esot atšķirīga no “lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras” (Apelācijas padomes lēmuma 81. punkts), bet, otrkārt, uzsvēra, ka EASA nav apgalvojusi, ka pastāv automātiska saikne starp tipa sertifikācijas procedūras gaitā paustajām iebildēm un lidošanas nosacījumu apstiprinājuma atteikumu, argumentācijā minot vienīgi “to, ka ievērojamajām iebildēm, ko tā [bija] paudusi saistībā ar tipa sertifikācijas piešķiršanu, [bija] nozīme arī attiecībā uz lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūru” (Apelācijas padomes lēmuma 83. punkts), ko aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt aviācijas drošību, varēja pilnīgi pamatoti apgalvot (Apelācijas padomes lēmuma 84. punkts).
69 Neatkarīgi no tā, ka nav iespējama sākotnējā lēmuma interpretācija, kas atbilstu tai, ko ir veikusi Apelācijas padome, tomēr ir jānorāda, ka pēdējās minētās konstatētais pamatojums ir pareizs, jo saskaņā ar Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunktu pirms lidošanas nosacījumu apstiprināšanas EASA ir jāpārliecinās, “ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem”. Tā tādējādi pamatoti balstījās uz tipa sertifikācijas procedūras gaitā paustajām iebildēm, ja tās attiecās uz šīs spējas veikt drošus lidojumus iespējamu apdraudējumu, kas ir pretrunā tam, ko apgalvo prasītāja (prasības pieteikuma 8. un 9. rindkopa, 21. lappuse). Faktiski iebildes, kas liedz iegūt tipa sertifikāciju, var arī nebūt absolūts šķērslis attiecībā uz lidaparāta spēju veikt drošus lidojumus un līdz ar to iespēju šim lidaparātam iegūt lidošanas nosacījumu apstiprinājumu.
70 Tādējādi Apelācijas padome, pieņemot šādu lēmumu, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
71 Tagad vispirms ir jānoskaidro, kādas ir EASA pilnvaras, novērtējot lidaparāta spēju veikt drošus lidojumus, pēc tam – jautājums par to, kam šajā ziņā ir pierādīšanas pienākums, un, visbeidzot, Vispārējās tiesas veicamās pārbaudes raksturs, izvērtējot EASA veikto minētās spējas novērtējumu.
72 Attiecībā uz, pirmkārt, EASA pilnvaru rakstura un apjoma noteikšanu saistībā ar lidaparāta spējas veikt drošus lidojumus novērtējumu, pieņemot lēmumu par lidošanas nosacījumu apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, nozīmīgas ir dažādās šī sprieduma 62.–64. punktā minētās tiesību normas.
73 No tām izriet, ka, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos lidošanas nosacījumus, kuriem ir jātiek apstiprinātiem, pirms tiek iesniegts lidošanas atļaujas pieteikums, uz ko savukārt attiecas atkāpe no principiālās prasības iesniegt derīgu lidojumderīguma sertifikātu, kompetentajai iestādei – EASA vai pienācīgi apstiprinātai projektēšanas organizācijai, ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana ir saistīta ar projekta drošumu, kā izriet no Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta a) apakšpunkta, – ir “jāpārliecinās, ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem”, un tā “šajā nolūkā var veikt vai likt pieteikuma iesniedzējam veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus” (Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunkts).
74 Pēc šīs tiesību normas interpretācijas ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, EASA nav saistošas kompetences situācijā, bet tai ir pilnvaras, kuras tai piešķir novērtējuma brīvību sarežģītā tehniskā jautājumā, proti, nosakot, vai gaisa kuģis spēj vai nespēj veikt drošus lidojumus (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 17. septembris, Microsoft/Komisija, T‑201/04, Krājums, EU:T:2007:289, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).
75 Argumentam, ko prasītāja izsecina no Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.701. punkta a) apakšpunkta redakcijas, konkrēti, no formulējuma “izdod”, nevar piekrist, un tas tā ir divu iemeslu dēļ: pirmkārt, faktiski šis formulējums neattiecas uz lidošanas nosacījumu apstiprinājumiem, bet uz lidošanas atļaujām, par kurām ir jāatgādina, ka tiek pieņemts, ka iepriekš ir tikuši apstiprināti lidošanas nosacījumi; otrkārt, kompetentās iestādes šķietamais pienākums, uz kuru it kā norādot attiecīgais formulējums, konkretizējas tikai pēc tam, kad minētā iestāde ir nonākusi pie uzskata, ka attiecīgais gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus minētajā punktā noteiktajos nolūkos, kas nozīmē, ka šis pienākums pavisam vienkārši ir kompetentās iestādes veikta pozitīva novērtējuma sekas.
76 Līdz ar to no Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.701. punkta a) apakšpunkta nevar tikt izsecināta EASA saistoša kompetence un, [pat] pieņemot, ka tā varētu pastāvēt, šajā tiesību normā nav regulēta procedūra, kas attiecas uz šīs lietas gadījumu; līdz ar to apgalvojums par tās pārkāpumu ir neefektīvs.
77 Turpinot ir jānorāda, ka ar Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta a) apakšpunktu piešķirtā novērtējuma brīvība ir piešķirta gan EASA, gan arī – ļoti konkrētā kontekstā, proti, attiecībā uz projekta drošuma jautājumu, kas tātad kā tāds ir ticis identificēts jau lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī – pienācīgi apstiprinātai projektēšanas organizācijai.
78 Darbības, kas ir saistīta ar gaisa kuģa piemērotības veikt drošus lidojumus pārbaudi šādā kontekstā, apjoms izpaužas tādējādi, ka EASA “šajā nolūkā var veikt vai likt pieteikuma iesniedzējam veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus” (skat. šī sprieduma 64. un 72. punktu). Līdz ar to nav pamatots prasītājas apgalvojums (prasības pieteikuma 5. rindkopas beigas un 6. rindkopa, 20. lappuse), ka EASA bija jāveic vai jāliek veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus, jo pašā Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunkta tekstā ir norāde, ka runa ir tikai par iespēju, nevis pienākumu.
79 EASA līdz ar to var pamatoties uz jebkuru tās rīcībā esošu faktu, kas spēj apstiprināt tās novērtējumu attiecībā uz konkrētā gaisa kuģa drošību, piemēram, iegūstot informāciju no dokumentiem, kas pamato lidošanas nosacījumus (Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.709. punkta b) apakšpunkta 2. daļa), ja vien tā pienācīgi uz tiem atsaucas sava lēmuma pamatojumā, un, ja tā uzskata, ka ir ieguvusi pietiekamu skaidrību, tai nav jāveic vai jāliek veikt pārbaudes vai izmēģinājumus.
80 Otrkārt, attiecībā uz pierādīšanas pienākumu ir jāuzsver, ka ieviestajā lidošanas nosacījumu apstiprināšanas mehānismā minētais pienākums ir noteikts pieteikuma iesniedzējam, kuram ir jāsniedz visaptverošs “pamatojums, ka gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar [..] nosacījumiem un ierobežojumiem”, kurus tas ir precizējis (Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.708. punkta c) apakšpunkts) un starp kuriem ir nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz apkalpi, kura lidos ar gaisa kuģi (Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.708. punkta b) apakšpunkta 2. daļa), un ekspluatācijas ierobežojumi, konkrētas procedūras vai tehniskie nosacījumi, kas jāievēro (Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.708. punkta b) apakšpunkta 4. daļa).
81 Ierosinātajiem lidošanas nosacījumiem, kā tika norādīts šī sprieduma 63. punktā, ir jābūt pievienotiem dokumentiem un paziņojumam, saskaņā ar kuru gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem (Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.709. punkta b) apakšpunkta 2. un 3. daļa).
82 Tātad, kā jau tika atgādināts, EASA attiecīgās procedūras gaitā vispirmām kārtām tieši atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādītajiem faktiem ir jānosaka, vai gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus.
83 No tā izriet, pirmkārt, ka noteikumi, kuri ļauj iegūt lidošanas nosacījumu apstiprinājumu un kuriem ir atkāpes raksturs attiecībā pret prasību iesniegt derīgu lidojumderīguma sertifikātu, ir jāinterpretē sašaurināti (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumus, 1993. gada 15. decembris, Charlton u.c., C‑116/92, Krājums, EU:C:1993:931, 20. punkts; 2008. gada 20. novembris, Weber, C‑1/07, Krājums, EU:C:2008:640, 29. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2012. gada 4. oktobris, Finnair, C‑22/11, EU:C:2012:604, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
84 No tā, otrkārt, izriet, ka pieteikuma iesniedzējs, kurš savam lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumam nav pievienojis pietiekamus pierādījumus, nevar pamatoti pārmest EASA, ka tā ir konstatējusi šo nepilnību un attiecībā uz to ir piemērojusi savu tehnisko un zinātnisko kompetenci, lai minēto pieteikumu noraidītu.
85 Proti, šajā lietā no 2012. gada 10. janvāra lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikuma, kas ir sagatavots uz EASA veidlapas Nr. 37 (prasības pieteikuma 6. pielikums), izriet, ka minētās veidlapas rubrikā Nr. 4.3, attiecībā uz kuru skaidrojošajā piezīmē ir norādīts, ka tā ir vissvarīgākā pozīcija, jo tā attiecas uz neatbilstības spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām aprakstu, prasītāja ir norādījusi vienīgi, ka gaisa kuģim ir FAA sertifikāts, kā tas ir minēts arī Apelācijas padomes lēmuma 4. punktā, un ka EASA joprojām izskata tipa sertifikācijas pieteikumu. Šajā ziņā ir jāmin, ka prasītāja minētās veidlapas rubrikā Nr. 3.4 EASA ir sniegusi kļūdainu informāciju, norādot, ka pieteikums nav saistīts ar notiekošo sertifikācijas projektu. Katrā ziņā prasītāja nav neko minējusi par drošības problēmu. No 2012. gada 10. janvāra lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikuma pielikuma rubrikas Nr. 7 “Nosacījumi/ierobežojumi” izriet arī vajadzība atsaukties uz Robinson R66 tipa helikoptera pilota rokasgrāmatu, šī lidaparāta tehniskās apkopes rokasgrāmatu un norādījumiem par lidojumderīguma uzturēšanu.
86 Līdz ar to, tā kā prasītāja nav sniegusi citus konkrētus pierādījumus attiecībā uz Robinson R66 tipa helikoptera spēju veikt drošus lidojumus kā vien par FAA izdota sertifikāta esamību, nav pamatots tās apgalvojums, ka EASA pārnesa pierādīšanas pienākumu, kad tā konstatēja šādu neesamību, un attiecībā uz problēmām, ar ko minētais helikopters saskārās tipa sertifikācijas procedūras, uz kuru turklāt atsaucās pati prasītāja, gaitā, piemēroja savu tehnisko un zinātnisko kompetenci, kura tika noteikta Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas datumā.
87 Tādējādi Apelācijas padomes lēmuma 61. punktā tā prasītājai pamatoti atgādināja, ka tai ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz tās apgalvojumiem saistībā ar Robinson R66 tipa helikoptera drošību.
88 Treškārt, attiecībā uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kuras esot pieļāvusi Apelācijas padome, vispirms ir jānoskaidro, kāda ir Savienības tiesas veiktās tādu EASA lēmumu, kāds ir Apelācijas padomes lēmums, pārbaudes būtība.
89 Un atkal ir jāatgādina, ka attiecībā uz sarežģītu tehnisku novērtējumu Savienības tiesas pārbaude ir ierobežota (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumu Microsoft/Komisija, minēts 74. punktā, EU:T:2007:289, 88. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2013. gada 7. februāris, EuroChem MCC/Padome, T‑459/08, EU:T:2013:66, 36. punkts), kas, kā pakārtoti pamatoti uzsver prasītāja, nozīmē, ka pēdējā minētā tiesa pārbauda procesuālo normu ievērošanu, faktu, kas ir tikuši konstatēti, izdarot apstrīdēto izvēli, saturisko pareizību, acīmredzamas kļūdas šo faktu novērtējumā neesamību vai pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību (spriedumi Microsoft/Komisija, minēts 74. punktā, EU:T:2007:289, 87. punkts, un EuroChem MCC/Conseil, minēts iepriekš, EU:T:2013:66, 37. punkts).
90 Tā kā gaisa kuģa spējas veikt drošus lidojumus novērtējums ir sarežģīts tehnisks novērtējums, ir jāatzīst, ka ar to saistītā likumības pārbaude pieder pie Savienības tiesas ierobežotas pārbaudes. Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunkta formulējums, kurā nav sniegts nekāds precizējums par kārtību, kāda EASA ir jāievēro, un kritērijiem, kas tai ir jāizvirza, lai “[pārliecinātos], ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem”, apstiprina plašas EASA novērtējuma brīvības esamību. Šīs tiesību normas dažādo valodu redakciju salīdzinājums, ko ir veikusi EASA (iebildumu raksta 49. punkts), arī pieder pie argumentiem šīs analīzes atbalstam, jo vācu, spāņu, holandiešu un angļu valodas redakcijas norāda uz to, ka EASA “ir jābūt pārliecinātai”, ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus. Tātad tas, kas Savienības tiesai ir kritiski jāizvērtē, ir iespējamu acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamība.
91 Vispirms ir jānorāda, ka šāda kļūda nekādā ziņā neizpaužas apstāklī, ka EASA neierosināja pārbaudi vai izmēģinājumu. Faktiski, kā tika atgādināts šī sprieduma 64. punktā, EASA ir ļauts neveikt šīs pārbaudes, ja tā uzskata, ka bez tām var izdarīt secinājumu par to, ka lidaparāta spēja veikt drošus lidojumus nav pierādīta. Tātad šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, pirmkārt, ka lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumā nebija nevienas norādes par drošības problēmām, kaut gan tā hipotētiski iederējās aptaujas attiecībā uz Robinson R66 tipa helikoptera projekta drošību perspektīvā (skat. šī sprieduma 84. punktu), un, otrkārt, šaubas, kas EASA bija attiecībā uz gaisa kuģa lidojuma vadības ierīču hidrauliskās sistēmas drošību tipa sertifikācijas procedūras gaitā atklāto problēmu dēļ, Apelācijas padome, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, pamatoti noraidīja prasītājas pieteikumu, precīzi uzsverot motīvus, kas attiecās uz šo pēdējo minēto procedūru, un pārbaudi vai izmēģinājumus nebija vajadzības veikt.
92 Turpinot prasītāja uzsver, ka Robinson R66 tipa helikoptera hidrauliskā sistēma ir tāda pati kā tā, kas kopš 1995. gada tiek izmantota Robinson R44 tipa helikopterā, kurš Eiropā lido ar EASA izdotu tipa sertifikātu. Prasītāja no tā secina, ka pēdējā minētā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties apstiprināt lidošanas nosacījumus Robinson R66 tipa helikopteram.
93 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras priekšnosacījums pēc definīcijas ir derīga lidojumderīguma sertifikāta neesamība. Tātad nav apstrīdams, ka Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas datumā šis sertifikāts nepastāvēja, jo Robinson R66 tipa helikopteram nebija izdots tipa sertifikāts un, ja tā nebūtu bijis, procedūra, kas ir šīs tiesvedības priekšmets, būtu zaudējusi savu jēgu. Tā kā lidošanas nosacījumu apstiprinājums pēc būtības ir specifisks katram lidaparātam, fakts, ka citam lidaparātam, kam ir šķietami līdzīgas īpašības kā gaisa kuģim, attiecībā uz kuru ir iesniegts lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikums, tipa sertifikāts ir ticis piešķirts, Apelācijas padomes lēmuma likumības aspektā var tikt vērtēts vienīgi kā nenozīmīgs.
94 Otrkārt un katrā ziņā, no lietas materiāliem (prasības pieteikuma pielikums Nr. 17) izriet, ka 2010. gada 21. aprīļa tipa sertifikāts, kas ticis piešķirts Robinson R44 tipa helikopteram, bija izdots, pamatojoties uz Regulas Nr. 1702/2003 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar kuru dalībvalstīm, kuras bija izrādījušas šādu vēlēšanos, noteiktos gadījumos tika atļauts līdz 2008. gada 28. septembrim nepiemērot minētās regulas 21. daļu (daļa, kurā, kā izriet no šī sprieduma 59.–64. punkta, ir ietvertas galvenās šajā lietā nozīmīgās tiesību normas), to aizstājot ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Tātad 2010. gada 21. aprīļa tipa sertifikātu EASA izdeva nevis atbilstoši Savienības tiesībām, t.i., tiesību normām, kas ir piemērojamas šajā lietā, bet piemērojot dalībvalsts tiesību aktus. Prasītāja tādējādi nevar atsaukties uz sertifikāciju, kuras pamatā esot EASA speciālās tehniskās zināšanas, it īpaši attiecībā uz Robinson R44 tipa helikoptera lidojuma vadības ierīču hidraulisko sistēmu, lai apgalvotu, ka, neapstiprinot Robinson R66 tipa helikoptera lidošanas nosacījumus, pēdējā minētā iestāde ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo EASA vienīgi piemēroja attiecīgos valsts tiesību aktus atbilstoši pienākumam, kas tai ir noteikts ar Regulas Nr. 1702/2003 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
95 Visbeidzot, ir jāuzsver, ka EASA, kuras pienākums, kā ir uzsvērts Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 2. panta 1. punktā, ir panākt un saglabāt “vienādi augstu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Eiropā”, attiecībā uz drošības noteikumiem, kurus tā gatavojas piemērot attiecībā uz lidaparātiem, kas pieder fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras dzīvo vai atrodas Eiropas Savienības teritorijā, nav saistošas iespējamas mazāk stingras prasības, ko izvirza tādas par aviācijas drošības tiesisko regulāciju atbildīgās trešo valstu institūcijas, kāda ir FAA.
96 Šajā lietā starptautiskās konvencijas, konkrēti, Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas tika parakstīta Čikāgā (Ilinoisa, ASV) 1944. gada 7. decembrī un ko ir ratificējušas visas Savienības dalībvalstis, neliedz pēdējām minētajām pieņemt tādus drošības noteikumus attiecībā uz to lidaparātiem, kuri ir stingrāki nekā tie, ko piemēro tādās citās minētās konvencijas dalībvalstīs kā Amerikas Savienotās Valstis. FAA izdotais tipa sertifikāts (iebildumu raksta B1 pielikums) līdz ar to nevarēja būt saistošs EASA.
97 Katrā ziņā no šī tipa sertifikāta pārbaudes izriet, ka Robinson R66 tipa helikoptera stūres hidrauliskais pastiprinātājs ir ticis atzīts par derīgu, tikai nosakot izņēmumu no atsevišķām drošības prasībām, kā iebildumu raksta 2. punktā norāda EASA, bet šīs pēdējās minētās nodoms bija tieši nodrošināt šo prasību piemērošanu. Tas tādējādi vēlreiz norāda uz to, ka Apelācijas padome FAA izdotā tipa sertifikāta piemērojamību šajā lietā ir noraidījusi, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
98 Attiecībā uz iespēju veikt prasītājas lidaparāta reģistrāciju ar “N” numuru, ko pirms Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas pieminēja kāds EASA pārstāvis, ir jāprecizē, pirmkārt, ka tas nepieder pie minētā lēmuma motīviem un līdz ar to nevar ietekmēt tā likumību un, otrkārt, ka, pieminot to, prasītājai vienkārši tika atgādināts, ka tai ir tiesības veikt reģistrāciju ASV, piemērojot FAA izdoto tipa sertifikātu. Tādējādi arī šo norādi nevar uzskatīt par acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
99 No iepriekš minētā izriet, ka trešais un ceturtais pamats ir jānoraida.
– Par piekto pamatu, kas attiecas uz Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktā labas pārvaldības principa neievērošanu
100 Attiecīgais pārkāpums, kā norāda prasītāja, izpaužas apstāklī, ka EASA nav uzskatījusi, ka tai būtu bijusi jāveic prasītājas lidaparāta pārbaude, un ir vienīgi minējusi tipa sertifikācijas procedūras gaitā izteiktās iebildes.
101 To iemeslu dēļ, kuri tika minēti šī sprieduma 69.–99. punktā, atbildot uz trešo un ceturto pamatu, ir jānoraida arī piektais pamats. Faktiski, ņemot vērā, pirmkārt, ka prasītāja savā 2012. gada 10. janvāra lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumā nebija minējusi problēmas, kas varētu tikt interpretētas kā tādas, kas ietekmē lidaparāta drošību, un, otrkārt, ka fakti, kuri bija EASA rīcībā saistībā ar tipa sertifikācijas procedūras gaitā veiktajām pārbaudēm un uz kuriem tai bija ne tikai tiesības, bet pienākums atsaukties, tai nevar tikt pārmests, ka tā nav izmantojusi tai piešķirtās tiesības veikt vai likt veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus.
102 Līdz ar to ir jāatzīst, ka EASA ir pildījusi savu pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus nozīmīgos attiecīgās lietas apstākļus (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumus, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, Krājums, EU:C:1991:438, 14. punkts, un 2003. gada 30. septembris, Atlantic Container Line u.c./Komisija, T‑191/98 un no T‑212/98 līdz T‑214/98, Krājums, EU:T:2003:245, 404. punkts) un ka tai līdz ar to nekādā ziņā nevar tikt pārmesta labas pārvaldības principa neievērošana.
– Par sesto pamatu, kas ir balstīts uz šķietamu pārskatāmības un tiesiskās noteiktības principu neievērošanu
103 Vispārējā tiesa norāda, ka aplūkojamais pamats prasības pieteikumā ir tikai ieskicēts argumentācijas ar virsrakstu “Prasības priekšmets” nobeigumā un argumentācijas, kas ir izklāstīta tieši zem virsraksta “Pirmā prasījuma atcelt [sākotnējo lēmumu] pamatotība”, nobeigumā. Prasītāja vienīgi apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu “nav ievēroti tostarp labas pārvaldības, pārskatāmības un tiesiskās noteiktības principi”.
104 Tā kā šo divu pēdējo minēto principu neievērošana nekādi nav tikusi atspoguļota pārējā prasības pieteikuma daļā, sestais pamats ir jānoraida kā nepieņemams, jo tas ir pretrunā Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā izvirzītajām prasībām.
105 Proti, no šīs pēdējās minētās tiesību normas izriet, ka ikvienā prasības pieteikumā ir jābūt norādītam strīda priekšmetam un kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Priekšnoteikums šai prasībai ir, ka attiecīgajām norādēm ir jābūt pietiekami skaidrām un precīzām, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa varētu lemt par prasību, vajadzības gadījumā iztiekot bez papildu informācijas.
106 Minēto iemeslu dēļ pašā prasības pieteikumā ir skaidri jānorāda pamati, ar kuriem ir pamatota prasība, tāpēc abstrakta to nosaukšana vien neatbilst reglamenta prasībām (spriedumi, 1998. gada 14. maijs, Mo och Domsjö/Komisija, T‑352/94, Krājums, EU:T:1998:103, 333. punkts, un 2009. gada 14. janvāris, Kronoply/Komisija, T‑162/06, Krājums, EU:T:2009:2, 54. punkts).
107 Šī sestā pamata noraidījuma sekas ir prasības atcelt tiesību aktu noraidījums kopumā.
Par prasību sakarā ar bezdarbību
108 No Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 50. panta 1. punkta izriet, ka pret EASA var tikt celta prasība sakarā ar bezdarbību. Tomēr pēdējā minētā prasība var tikt celta, tikai ievērojot nosacījumus, kas ir paredzēti primārajās tiesībās, šajā gadījumā – LESD 265. pantā, kura otrajā un trešajā daļā ir precizēts, ka prasību sakarā ar bezdarbību var celt fiziska vai juridiska persona ar nosacījumu, ka minētā persona vispirms ir aicinājusi attiecīgo struktūru rīkoties (šajā ziņā skat. spriedumu, 1959. gada 4. februāris, De Gezamenlijke Steenkolenmijnen in Limburg/Augstā iestāde, 17/57, Krājums, EU:C:1959:3, 9. un 26. lpp., un rīkojumu, 1997. gada 6. februāris, de Jorio/Padome, T‑64/96, Krājums, EU:T:1997:15, 39. punkts).
109 Prasība sakarā ar bezdarbību Vispārējā tiesā, kad ir beidzies divu mēnešu termiņš kopš šī aicinājuma rīkoties, var tikt celta tikai vēlreizējā divu mēnešu termiņā.
110 Kad Vispārējā tiesa tiesas sēdē lūdza prasītāju precizēt, kā tās skatījumā apgalvotā bezdarbība ir izpaudusies, tā norādīja, pirmkārt, ka tā izrietot no tā, ka EASA faktiski nav uzsākusi procedūru pēc būtības par tās lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz Robinson R66 tipa helikopteru (sērijas Nr. 0034), un, otrkārt, ka tā esot izpaudusies apstāklī, ka EASA nav veikusi konkrētu gaisa kuģa pārbaudi.
111 Taču ir jākonstatē, ka, ņemot vērā šo apgalvoto divkāršo bezdarbību, prasītāja nav izteikusi EASA aicinājumu rīkoties, jo lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikums, pat ja tas tiek iesniegts atkārtoti, ir tikai pieteikums par administratīvā akta izdošanu. Judikatūrā faktiski ir ticis atgādināts, ka no pieteikuma ir jāizriet, ka tā mērķis ir noteikt attiecīgajai iestādei vai struktūrai pienākumu ieņemt nostāju (šajā ziņā skat. spriedumu, 1986. gada 10. jūnijs, Usinor/Komisija, 81/85 un 119/85, Krājums, EU:C:1986:234, 15. punkts, un rīkojumu, 1999. gada 30. aprīlis, Pescados Congelados Jogamar/Komisija, T‑311/97, Krājums, EU:T:1999:89, 35. punkts), un ir jābūt norādītam, ka tā ir iepriekšēja rīcība pirms tiesvedības uzsākšanas (šajā ziņā skat. spriedumus, 1961. gada 13. jūlijs, Elz/Augstā iestāde, 22/60 un 23/60, Krājums, EU:C:1961:17, 357. un 375. lpp.; 1986. gada 6. maijs, Nuovo Campsider/Komisija, 25/85, Krājums, EU:C:1986:195, 8. punkts, un rīkojumu, Pescados Congelados Jogamar/Komisija, minēts iepriekš, EU:T:1999:89, 37. punkts).
112 Ad abundantiam, pat ja minētā prasība būtu bijusi pieņemama, no šī sprieduma 69.–99. un 100.–102. punktā atgādinātajiem apsvērumiem izriet, ka pēc būtības to būtu varēts vienīgi noraidīt.
113 Līdz ar to EASA izvirzītā iebilde par nepieņemamību attiecībā uz prasību sakarā ar bezdarbību ir jāpieņem un šī prasība ir jānoraida kā nepieņemama.
Par prasību par zaudējumu atlīdzību
114 EASA uzsver, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir nepieņemama, jo ir nepieņemamas pārējās prasības, ciktāl ar tām tiek lūgts, pirmkārt, atcelt sākotnējo lēmumu un, otrkārt, konstatēt tai pārmesto bezdarbību.
115 Regulas Nr. 216/2008 ar tajā izdarītajiem grozījumiem 50. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja saukt EASA pie atbildības saistībā ar zaudējumiem, ko tā ir izraisījusi, veicot savu darbību. Prasītāja apgalvo, ka, tā kā sākotnējais lēmums ir prettiesisks un nav ticis ne labots, ne arī atsaukts, tas, tāpat kā EASA bezdarbība, tai ir radījis kaitējumu, kuru tā lūdz atlīdzināt un kura apmēru tā ir novērtējusi savā prasības pieteikumā.
116 Lai gan prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar apgalvoto Apelācijas padomes lēmuma prettiesiskumu, ir jānorāda, ka nav izpildīts viens no nosacījumiem, kas ļauj konstatēt Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanos. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no LESD 340. panta otrās daļas izriet, ka Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās un tiesību uz nodarītā kaitējuma atlīdzību izmantošana ir atkarīgas no tā, vai ir izpildīti vairāki nosacījumi, kas attiecas uz iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, reālu zaudējumu pastāvēšanu un cēloņsakarības starp šo iestādes rīcību un apgalvoto kaitējumu esamību. Nevar tikt uzskatīts, ka minētā atbildība ir iestājusies, ja nav izpildīti visi nosacījumi, kuri tādējādi ir priekšnoteikums LESD 340. panta otrajā daļā definētajam pienākumam atlīdzināt kaitējumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 9. septembris, FIAMM u.c./Padome un Komisija, C‑120/06 P un C‑121/06 P, Krājums, EU:C:2008:476, 164. un 165. punkts un tajos minētā judikatūra).
117 Ja apstrīdētais lēmums nav prettiesisks, Savienības tiesa var noraidīt prasību kopumā un tai nav jāizskata citi šīs atbildības nosacījumi, proti, reālu zaudējumu pastāvēšana un cēloņsakarības starp iestāžu rīcību un apgalvoto kaitējumu esamība (skat. spriedumu FIAMM u.c./Padome un Komisija, minēts 116. punktā, EU:C:2008:476, 166. punkts un tajā minētā judikatūra).
118 Šajā lietā noteikti ir šāds gadījums, jo prasība atcelt tiesību aktu šī sprieduma 107. punktā tika noraidīta pēc būtības.
119 Lai gan prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar apgalvoto EASA bezdarbību, prasības sakarā ar bezdarbību nepieņemamība šajā lietā tāpēc, ka nav ticis izteikts aicinājums rīkoties LESD 265. panta izpratnē, nepieļauj, ka prasītāja varētu pamatoti apgalvot, ka no minētās bezdarbības tai ir radies kaitējums. Piedevām, ja prasība būtu bijusi pieņemama, tā, kā tika atzīts šī sprieduma 112. punktā, būtu tikusi noraidīta.
120 Tādējādi nevar tikt uzskatīts, ka zaudējumus, kuri, kā uzskata prasītāja, tai ir tikuši nodarīti, ir izraisījusi jebkāda EASA bezdarbība.
121 Līdz ar to prasība par zaudējumu atlīdzību un tātad visi prasītājas prasījumi ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
122 Tā kā EASA ir prasījusi piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums prasītājai ir nelabvēlīgs, atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam prasītājai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Heli Flight GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
D. Gratsias | M. Kancheva | C. Wetter |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 11. decembrī.
[Paraksti]