Language of document : ECLI:EU:C:2023:912

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2023. gada 23. novembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Regula (ES) Nr. 952/2013 – 42. panta 1. punkts – Dalībvalstu pienākums paredzēt efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem – Ievesto preču izcelsmes valsts nepareiza deklarēšana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts naudas sods 50 % apmērā no muitas nodokļu iztrūkuma – Samērīguma princips

Lietā C‑653/22

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) iesniegusi ar 2022. gada 10. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 18. oktobrī, tiesvedībā

J. P. Mali Kerékpárgyártó és Forgalmazó Kft.

pret

Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága,

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. SpineanuMatei], Ž. K. Bonišo [J.C. Bonichot], S. Rodins [S. Rodin] un L. S. Rosi [L. S. Rossi],

ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [P. Pikamäe],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un K. Szíjjártó, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – V. Bottka un F. Moro, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.), 42. panta 1. punkta interpretāciju.

2        Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp J. P. Mali Kerékpárgyártó és Forgalmazó Kft. (turpmāk tekstā – “J.P. Mali”) un Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága (Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļa, Ungārija) (turpmāk tekstā – “Sūdzību nodaļa”) par naudas sodu, kas J. P. Mali uzlikts par to, ka tā nepareizi deklarējusi ievesto preču izcelsmes valsti.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Regulas Nr. 952/2013 9. un 38. apsvērumā ir noteikts:

“(9)      [Eiropas] Savienības pamatā ir Muitas savienība. Gan Savienības uzņēmēju, gan muitas dienestu interesēs ir ieteicams pašreizējos tiesību aktus muitas jomā apkopot kodeksā. Minētajā kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, vajadzētu būt iekļautiem vispārējiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Savienības līmenī pieņemtā tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Savienību un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politikas jomu prasības.

[..]

(38)      Ir lietderīgi ņemt vērā attiecīgās personas godprātību gadījumos, kad muitas parāds ir radies saistībā ar tiesību aktu muitas jomā neievērošanu, un mazināt nolaidības ietekmi uz parādnieku.”

4        Šīs regulas 15. pantā “Informācijas sniegšana muitas dienestiem” ir paredzēts:

“1.      Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā vai muitas kontroles veikšanā, pēc muitas dienestu lūguma un attiecīgajā termiņā, ja tāds ir noteikts, sniedz šiem dienestiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju piemērotā veidā, kā arī visu vajadzīgo palīdzību, lai minētās formalitātes vai kontroli varētu pabeigt.

2.      Kad persona muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, [..] attiecīgā persona kļūst atbildīga par visu turpmāk norādīto:

a)      deklarācijā [..] sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;

b)      visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju [..];

[..]

Ja deklarāciju [..] sniedz attiecīgās personas pārstāvis muitā, [..] tad šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi uzliek saistības arī minētajam pārstāvim muitā.”

5        Šīs regulas 42. panta “Sankciju piemērošana” 1. punktā ir noteikts:

“Katra dalībvalsts nosaka sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.”

6        Šīs pašas regulas 79. pantā “Muitas parāds, kas radies pienākumu neizpildes dēļ” ir noteikts:

“1.      Attiecībā uz precēm, kam uzliekams ievedmuitas nodoklis, ievedmuitas parāds rodas jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)      nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpussavienības preču ievešanu Savienības muitas teritorijā [..]

[..]

3.      Panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

a)      ikviena persona, kam bija jāpilda attiecīgie pienākumi;

[..].”

7        Regulas Nr. 952/2013 124. pantā “Dzēšana” ir noteikts:

“1.      Neskarot spēkā esošos noteikumus muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas neatgūšanai tiesā konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts jebkurā no šādiem veidiem:

[..]

b)      samaksājot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu;

[..]

h)      ja muitas parāds bija radies atbilstīgi 79. vai 82. pantam un ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)      pienākumu neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav nopietni ietekmējusi attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību un nav bijis mēģinājums krāpt;

ii)      turpmāk tiek veiktas visas vajadzīgās formalitātes, lai noregulētu šādu preču stāvokli;

[..]

k)      ja, ievērojot 6. punktu, muitas parāds bija radies atbilstīgi 79. pantam un muitas dienestiem ir sniegti pietiekami pierādījumi, ka preces nav izmantotas vai patērētas un ka tās ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

[..]

6.      Panta 1. punkta k) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas parādu nedzēš attiecībā uz personu vai personām, kuras bija mēģinājušas krāpt.

[..]”

 Ungārijas tiesības

8        Az uniós vámjog végrehajtásáról szóló 2017. évi CLII. törvény (Vámtörvény) (2017. gada Likums CLII par Savienības muitas tiesību īstenošanu), redakcijā, kas bija spēkā administratīvā lēmuma, kas ir pamatlietas priekšmets (turpmāk tekstā – “Muitas likums”), pieņemšanas brīdī, 2. panta 6. punktā jēdziens “muitas nodokļa iztrūkums” bija definēts šādi:

“starpība starp radušos nodokļu un citu maksājumu summu un paziņoto nodokļu un citu maksājumu summu, kas ir mazāka par šo [pirmo minēto] summu, kā arī nodokļu un citu maksājumu, kas radušies, bet nav paziņoti, summu, izņemot gadījumus, kad tas noticis likuma pārkāpuma vai muitas dienestu rīcībā esošās informācijas nepareiza novērtējuma dēļ, izslēdzot gadījumus, kad pieņemšana notikusi bez pārbaudes; [..].”

9        No 2022. gada 28. jūlija šī definīcija ir grozīta šādi:

“starpība starp radušos nodokļu un citu maksājumu summu un paziņoto nodokļu un citu maksājumu summu, kas ir mazāka par šo [pirmo minēto] summu, kā arī nodokļu un citu maksājumu, kas radušies, bet nav paziņoti, summu, izņemot gadījumus, kad tas ir noticis likuma pārkāpuma vai muitas iestāžu pieejamās informācijas nepareiza novērtējuma dēļ, izslēdzot gadījumus, kad pieņemšana notikusi bez pārbaudes, ar precizējumu, ka [..] ne muitas parāds, kas ir dzēsts saskaņā ar [Regulas Nr. 952/2013] 124. panta 1. punkta h) apakšpunktu vai k) apakšpunktu, ne arī muitas parāds, kas ir mazāks par 10 EUR un kas radies tāda pārkāpuma dēļ, kurš saistīts ar muitas uzraudzību vai muitas administrācijas lietu, nav uzskatāms par muitas nodokļu iztrūkumu.”

10      Muitas likuma 84. pantā ir noteikts:

“1.      [..]

a)      Kompetentais muitas dienests piemēro administratīvu naudas sodu muitas jomā par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču deklarāciju iesniegšanu un preču deklarācijā ietverto datu pareizību, [..]

[..]

2.      [..]

a) aa)      1. punkta a) apakšpunktā minēto pārkāpumu uzskata par izdarītu, ja deklarētājs [..] muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī nenodrošina deklarācijā [..] sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

[..]

8.      Ja 1. punktā minētie pārkāpumi vai ar tiem saistīti pārkāpumi rada muitas nodokļu iztrūkumu, tad, ievērojot 12. un 13. punkta, 85. panta 1., 3. un 4. punkta un 86. panta noteikumus, ir jānosaka naudas sods muitas jomā 50 % apmērā no muitas nodokļu iztrūkuma.

[..]

10.      Ja 1. punktā minētie pārkāpumi vai ar tiem saistīti pārkāpumi nerada muitas nodokļu iztrūkumu, tad – ievērojot 12. un 13. punkta, 85. panta 1., 3. un 4. punkta un 86. panta noteikumus – ir jānosaka administratīvs naudas sods muitas jomā par atbilstošu summu

a)      1. punkta a) apakšpunktā paredzētā pārkāpuma gadījumā – 100 000 [Ungārijas] forintu [(HUF) (aptuveni 270 EUR)] apmērā fiziskai personai un 50 0000 forintu [HUF (aptuveni 1350 EUR)] apmērā jebkurai citai personai,

[..].”

11      Šī likuma 85. pantā ir paredzēts:

“1.      Ja muitas dienests konstatē:

a)      ka nodarījums vai ar to saistītā bezdarbība nav izdarīta, viltojot vai iznīcinot apliecinošos dokumentus, grāmatvedības dokumentus vai reģistrus,

b)      ka pārkāpuma vai bezdarbības rezultātā nav radies muitas nodokļu iztrūkums vai ka no tā izrietošais muitas parāds nepārsniedz HUF 30 000 [(aptuveni EUR 80)] attiecībā uz fizisku personu vai HUF 150 000 [(aptuveni EUR 400)] juridiskas personas gadījumā, un

c)      attiecīgā persona ir izdarījusi kādu no 84. panta 1. punktā definētajiem pārkāpumiem vai bezdarbību pirmo reizi iepriekšējā gadā pirms šādas darbības vai bezdarbības konstatēšanas,

muitas dienests nepiemēro naudas sodu un attiecīgajai personai izsaka brīdinājumu.

[..]

3.      Izņemot 4. punkta noteikumus, saistībā ar preču deklarācijas iesniegšanu nedrīkst piemērot administratīvus muitas naudas sodus, kas saistīti ar preču deklarācijas datu pareizību, ja deklarētājs lūdz ļaut grozīt preču deklarāciju. [..]

4.      Ja [...] deklarētājs lūdz ļaut grozīt preču muitas deklarāciju pēc tam, kad muitas dienests ir sācis pēcmuitošanas pārbaudi, bet pirms ir izdots ziņojums, kurā ietverti pēcmuitošanas pārbaudes secinājumi, pamatojoties uz informāciju par nodokļiem un citām nodevām, kas sniegta attiecībā uz kontroles apjomu, 50 % no naudas soda, ko var noteikt saskaņā ar 84. panta 8., 10. un 13. punktu, uzliek kā administratīvu naudas sodu muitas jomā, izņemot 1. punkta un 86. panta noteikumus.

12      Minētā likuma 86. pantā ir noteikts:

“Ja pārkāpums vai bezdarbība ir pieļauta, viltojot vai iznīcinot dokumentus, grāmatvedības dokumentus un reģistrus un līdz ar to rodas pienākums samaksāt nodokļus un citus maksājumus, administratīvais naudas sods muitas jomā ir 200 % no pienākuma samaksāt nodokļus un citus izdevumus. [..]”

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

13      Saskaņā ar Ungārijas tiesībām dibinātā sabiedrība J. P. Mali 2017. un 2018. gadā importēja velosipēdus un velosipēdu detaļas, kas iegādātas no Taivānā reģistrētiem uzņēmumiem. Tās pārstāvis ZeMeX Kereskedelmi és Szállítmányozó Kft. nolūkā šīs preces laist brīvā apgrozībā iesniedza muitas deklarācijas, norādot, ka minēto preču izcelsme ir Taivānā.

14      Nemzeti Adó- és Vámhivatal Baranya Megyei Adó- és Vámigazgatósága (Valsts nodokļu un muitas administrācijas Baraņas meģes nodokļu pārvalde, Ungārija; (turpmāk tekstā – “pirmās pakāpes muitas iestāde”) konstatēja, ka importētie velosipēdi un velosipēdu detaļas patiesībā ir no Ķīnas un ka tādējādi par to importu bija jāiekasē antidempinga maksājums. Līdz ar to ar 2020. gada 10. decembra lēmumiem, kas kļuva galīgi 2020. gada 29. decembrī, šī iestāde lūdza J. P. Mali kā tās muitas parādu samaksāt summu 26 077 000 HUF (aptuveni 70 000 EUR), ko samaksāja šīs sabiedrības pārstāvis muitā.

15      Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta pēcmuitošanas pārbaudē, kas tika veikta J. P. Mali, pirmā līmeņa muitas iestāde uzskatīja, ka šīs sabiedrības kā darījuma līgumslēdzējas puses rīcībā bija jābūt informācijai par attiecīgo preču iegādes apstākļiem. Tās pārbaudes protokols tostarp bija balstīts uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumu, no kura izrietēja, ka sabiedrība, kas reģistrēta Taivānā kā šo preču eksportētāja, bija iesaistīta nepatiesās deklarācijās par Ķīnas velosipēdu detaļu izcelsmi.

16      Uzskatot, ka J. P. Mali ir izdarījusi Muitas likuma 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunkta aa) punktā paredzēto pārkāpumu, pirmās instances muitas iestāde saskaņā ar šī likuma 84. panta 8. punktu tai uzlika administratīvu naudas sodu 13 039 000 HUF (aptuveni 35 000 EUR).

17      J. P. Mali šī muitas dienesta lēmumu pārsūdzēja Sūdzību nodaļā. Tā noraidīja šo pārsūdzību ar 2021. gada 22. aprīļa lēmumu, pamatojoties uz to, ka J. P. Mali bija pareizi jādeklarē preču izcelsme un ka tai kā velosipēdu izplatītājam bija jāzina savas darbības veikšanai piemērojamās tiesību normas, tostarp antidempinga maksājumu jomā, un jāizvēlas līgumpartneri, tostarp eksportētāji trešās valstīs, ievērojot vajadzīgo piesardzību. Muitas deklarāciju neprecizitāte esot daļa no komercriska, ko parasti uzņemas persona, kurai ir pienākums maksāt muitas nodokļus.

18      Turklāt Sūdzību nodaļa šajā lēmumā uzskatīja, ka J. P. Mali uzliktais naudas sods ir balstīts uz Muitas likuma pareizu piemērošanu un nav pretrunā Savienības tiesībām.

19      Šajā ziņā tā konstatēja, ka nepareizas norādes par izcelsmes valsti dēļ attiecīgo preču muitas vērtība tika noteikta ievērojami mazākā apmērā nekā šo preču patiesā summa, kā rezultātā radās muitas nodokļu iztrūkums. Tā uzskatīja, ka, piemērojot Muitas likuma 2. panta 6. punktu un 84. panta 8. punktu, šis iztrūkums izraisa naudas soda piemērošanu ar 50 % likmi, kas aprēķināts, pamatojoties uz kopējo muitas iestāžu noteiktā pienākuma summu, bez nepieciešamības noskaidrot, vai par muitas tiesību aktu pārkāpumu ir vainojama J. P. Mali. Neesot pamata atteikties no šī naudas soda, jo neesot izpildīti Muitas likumā šim nolūkam paredzētie nosacījumi, nedz arī samazināt tā apmēru, jo laikā no pēcmuitošanas pārbaudes sākuma līdz šīs pārbaudes protokola paziņošanai J. P. Mali situācija netika sakārtota.

20      J. P. Mali apstrīdēja Sūdzību nodaļas lēmumu Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija). Tā norāda, ka naudas sods, kas iepriekš noteikts 50 % apmērā no muitas nodokļu iztrūkuma, nav samērīgs ar pārkāpuma smagumu.

21      J. P. Mali norāda, ka importētājiem ir tikai ierobežota informācija par preču ražošanu un izcelsmi un ka šajā ziņā tie ir atkarīgi no eksportētāju sniegtajiem datiem. Tā norāda, ka šajā gadījumā neatkarīga valsts iestāde, proti, Taivānas Tirdzniecības kamera, tai ir izsniegusi sertifikātus, kas apstiprina eksportētāju norādes par attiecīgo preču izcelsmi. Tā uzskata, ka Ungārijas tiesiskais regulējums, ciktāl tas neļauj ņemt vērā šādus apstākļus un muitas tiesību aktu pārkāpuma gadījumā uzliek importētājam lielu naudas sodu, lai gan par šo pārkāpumu tas nav vainojams, ir pretrunā Savienības tiesībām, it īpaši Regulas Nr. 952/2013 normām sodu jomā.

22      Sūdzību nodaļa, kas ir atbildētāja pamatlietā, uzskata, ka šī J. P. Mali argumentācija nav pamatota. Muitas likumā esot paredzēta atšķirība atkarībā no tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem rakstura un to sekām. Šajā likumā esot paredzēti atšķirīgi sodi atkarībā no tā, vai pārkāpuma rezultātā ir vai nav radies muitas nodokļu iztrūkums. Turklāt saskaņā ar minētā likuma 85. un 86. pantu pat tāda pārkāpuma gadījumā, kura dēļ radies muitas nodokļu iztrūkums, sods tiekot pielāgots, ņemot vērā noteiktus svēruma faktorus.

23      Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) uzskata, ka pastāv šaubas par Muitas likuma 84. panta 8. punktā paredzētā soda saderību ar Regulas Nr. 952/2013 42. panta 1. punktā noteikto samērīguma prasību.

24      Šī tiesa uzskata, ka šī Muitas likuma norma neļauj pārbaudīt, vai pastāv rīcība, kurā ir vainojams attiecīgais uzņēmējs, un tādējādi liedz pārbaudīt, vai šis uzņēmējs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, kas no tā varēja tikt sagaidīti, lai novērstu pārkāpumu, kura rezultātā radās muitas nodokļu iztrūkums.

25      Tomēr minētā tiesa norāda, ka Ungārijas likumdevējs no 2022. gada 28. jūlija ir grozījis Muitas likuma 2. panta 6. punktā ietverto jēdzienu “muitas nodokļu iztrūkums”, to papildinot ar piebildi, ka “ne muitas parāds, kas ir dzēsts saskaņā ar [Regulas Nr. 952/2013] 124. panta 1. punkta h) apakšpunktu vai k) apakšpunktu, ne arī muitas parāds, kas ir mazāks par EUR 10 un kas radies tāda pārkāpuma dēļ, kurš saistīts ar muitas uzraudzību vai muitas administrācijas lietu, nav uzskatāms par muitas nodokļu iztrūkumu”. Ar šo grozījumu, kas ir tūlītēji piemērojams izskatāmajām lietām, uz kurām attiecas šie gadījumi, likumdevējs esot atzinis, ka, lai noteiktu naudas soda apmēru, rīcība, kas izpaužas kā pienākuma uzrādīt preces muitai neizpilde vai to izņemšana no muitas uzraudzības, nevar tikt novērtēta tāpat kā mazāk nozīmīgu muitas pienākumu neizpilde.

26      Iesniedzējtiesa uzskata, ka ir jānosaka, vai Muitas likuma 84. panta 8. punktā paredzētais sods ir samērīgs, ņemot vērā, ka šajā gadījumā eksportētāji un Taivānas Tirdzniecības kamera bija norādījuši, ka attiecīgo preču izcelsme ir Taivānā, un ka preču patiesā izcelsme tika atklāta tikai OLAF ziņojumā, kas saņemts pēc muitas deklarācijas iesniegšanas.

27      Šādos apstākļos Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“Vai [Regula Nr. 952/2013] ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tās 42. panta 1. punktā noteikto samērīguma prasību ir saderīgs [Muitas likuma] 84. panta 8. punkts, kas attiecībā uz muitas administratīvo sodu, kas obligāti piemērojams pietiekamā apmērā nesamaksāta muitas maksājuma gadījumā, ko radījis pārkāpums saistībā ar muitas deklarācijā norādīto datu labošanu, neļauj muitas iestādēm veikt lietas apstākļu kopuma vai uzņēmēja, kurš iesniedzis muitas deklarāciju, rīcības izvērtējumu, bet gan kā imperatīva tiesību norma liek piemērot muitas administratīvo sodu 50 % apmērā no konstatētā muitas nodokļu iztrūkuma, neatkarīgi no izdarītā pārkāpuma smaguma, kā arī nepārbaudot un neizvērtējot minētā uzņēmēja atbildību?”

 Par prejudiciālo jautājumu

28      Vispirms ir jānorāda, ka Regulas Nr. 952/2013 15. pantā ikvienai personai, kas tieši vai netieši iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā, ir noteikts pienākums muitas deklarācijā sniegt pareizu un pilnīgu informāciju.

29      Šī pienākuma neizpilde ir “tiesību aktu muitas jomā pārkāpums” šīs regulas 42. panta 1. punkta izpratnē. Šis jēdziens attiecas ne tikai uz krāpnieciskām darbībām, bet ietver jebkādu Savienības muitas tiesību aktu neievērošanu neatkarīgi no tā, vai neievērošana ir notikusi tīši vai nolaidības dēļ vai arī, ja attiecīgais tirgus dalībnieks nav rīkojies nepareizi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. marts, Schenker, C‑655/18, EU:C:2020:157, 30.–32. un 45. punkts, kā arī 2023. gada 8. jūnijs, Zes Zollner Electronic, C‑640/21, EU:C:2023:457, 59. punkts).

30      Attiecībā uz šādas neievērošanas sekām katrai dalībvalstij saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punktu ir jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, it īpaši gadījumā, ja muitas deklarācijā tiek sniegta nepareiza informācija, tostarp gadījumos – kuros, kā uzskata iesniedzējtiesa, ietilpst pamatlieta –, kuriem ir raksturīga importētāja labticība, paļaujoties uz oficiālajiem sertifikātiem, kas izsniegti valstī vai teritorijā, kura atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.

31      Tāda sankcija kā pamatlietā, ko veido administratīvs naudas sods 50 % apmērā no muitas nodokļu iztrūkuma, kuru radījusi nepareiza sniegtā informācija, var tikt uzskatīta par iedarbīgu un atturošu Regulas Nr. 952/2013 42. panta 1. punkta nozīmē. Šāda sankcija var mudināt Savienības saimnieciskās darbības subjektus veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to rīcībā ir pareiza informācija par to importētajām precēm un ka informācija, ko tie sniedz muitas deklarācijās, ir pareiza un pilnīga. Tādējādi tā palīdz sasniegt šīs regulas 9. apsvērumā minēto mērķi nodrošināt tarifa pasākumu un citu kopējās politikas pasākumu piemērošanu attiecībā uz preču tirdzniecību starp Savienību un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus tās muitas teritorijas.

32      Attiecībā uz attiecīgā soda samērīgumu jāatgādina, ka, ja nav veikta Savienības tiesību saskaņošana attiecībā uz piemērojamām sankcijām par tādu nosacījumu neievērošanu, kuri paredzēti ar šīm tiesībām izveidotajā sistēmā, dalībvalstu kompetencē ir izvēlēties sankcijas, ko tās uzskata par piemērotām. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un to vispārējos principus, tātad arī samērīguma principu. Jo īpaši valsts tiesību aktos atļautie administratīvie vai represīvie pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu ar šiem tiesību aktiem likumīgi izvirzītos mērķus, turklāt tie nedrīkst būt nesamērīgi ar šiem mērķiem (spriedums, 2023. gada 8. jūnijs, Zes Zollner Electronic, C‑640/21, EU:C:2018:457, 60. un 61. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

33      Šis princips dalībvalstīm ir jāievēro, ne tikai nosakot pārkāpuma sastāvu un paredzot noteikumus par naudas sodu apmēru, bet arī vērtējot aspektus, kas var būt ņemami vērā, lai noteiktu naudas sodu (spriedums, 2017. gada 22. marts, EuroTeam un SpirálGép, C‑497/15 un C‑498/15, EU:C:2017:229, 43. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

34      Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka Ungārijas likumdevējs ir ieviesis sankciju sistēmu muitas tiesību aktu pārkāpuma gadījumā, kurā ir paredzēts administratīvs naudas sods, kura apmērs ir tieši proporcionāls pārkāpuma izraisītā muitas nodokļu iztrūkuma summai.

35      Tā kā šajā sistēmā paredzētais administratīvais naudas sods principā ir vienāds ar 50 % no šī iztrūkuma, naudas soda apmērs ir jo lielāks, jo lielāks ir šis iztrūkums, ko izraisījusi, piemēram, preču izcelsmes nepareiza norāde. Savukārt naudas soda apmērs ir vēl jo mazāks, ja šis nodokļu iztrūkums ir neliels. Turklāt, ja nodokļu iztrūkums ir nenozīmīgs, var tikt piešķirts atbrīvojums no nodokļa.

36      Šī 50 % likme turklāt nešķiet pārmērīga, ņemot vērā šī sprieduma 31. punktā atgādinātā Savienības muitas tiesiskā regulējuma mērķa nozīmīgumu.

37      Tāds tiesiskais regulējums kā šajā lietā turklāt ļauj būtiski ņemt vērā attiecīgā uzņēmēja rīcību, tostarp palielinot naudas soda likmi līdz 200 % no pienākuma samaksāt nodokļus un citus maksājumus krāpnieciskas darbības gadījumā un samazinot naudas soda likmi līdz 25 % no nodokļu iztrūkuma, ja šis uzņēmējs ir rīkojies labā ticībā un laikā no pēcmuitošanas pārbaudes sākuma līdz ziņojuma, kurā ietverti šīs pārbaudes secinājumi, izsniegšanai lūdz grozīt muitas deklarāciju, sniegdams pareizu informāciju.

38      Muitas nodokļu jomā šāda kārtība ļauj nodrošināt samērīguma principa ievērošanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 38. apsvērumā izklāstīto tā pietiekami nošķir gadījumus, kad attiecīgais uzņēmējs ir godprātīgs, no gadījumiem, kad viņš tāds nav.

39      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 952/2013 42. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā muitas nodokļu iztrūkuma gadījumā, ko izraisījusi nepareizas informācijas sniegšana muitas deklarācijā par Savienībā ievestajām precēm, ir paredzēts administratīvs naudas sods, kas principā atbilst 50 % no šī muitas nodokļu iztrūkuma un kas tiek piemērots neatkarīgi no attiecīgā uzņēmēja labticības un viņa veiktajiem piesardzības pasākumiem, ja šī 50 % likme ir nepārprotami zemāka par to, kas ir paredzēta šī uzņēmēja negodprātības gadījumā, un turklāt ir ievērojami samazināta noteiktās šajā tiesiskajā regulējumā paredzētajās situācijās, tostarp situācijā, kad labticīgs uzņēmējs labo savu muitas deklarāciju pirms pēcmuitošanas pārbaudes beigām.

 Par tiesāšanās izdevumiem

40      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 42. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā muitas nodokļu iztrūkuma gadījumā, ko izraisījusi nepareizas informācijas sniegšana muitas deklarācijā par Eiropas Savienībā ievestajām precēm, ir paredzēts administratīvs naudas sods, kas principā atbilst 50 % no šī muitas nodokļu iztrūkuma un kas tiek piemērots neatkarīgi no attiecīgā uzņēmēja labticības un viņa veiktajiem piesardzības pasākumiem, ja šī 50 % likme ir nepārprotami zemāka par to, kas ir paredzēta šī uzņēmēja negodprātības gadījumā, un turklāt ir ievērojami samazināta noteiktās šajā tiesiskajā regulējumā paredzētajās situācijās, tostarp situācijā, kad labticīgs uzņēmējs labo savu muitas deklarāciju pirms pēcmuitošanas pārbaudes beigām.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – ungāru.