EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(pirmā palāta)

2013. gada 14. maijā

Lieta F‑4/12

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Prasības novēlota iesniegšana – Acīmredzama nepieņemamība – Neesamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio lūdz tostarp atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija viņam liegusi piekļuvi intranetam. Pirms prasības pieteikuma oriģināla nosūtīšanas pa pastu, 2012. gada 4. janvārī Vispārējās tiesas kancelejai pa faksu tika nosūtīts dokuments, kuru tā saņēma tajā pašā dienā un kurš tika iesniegts kā pa pastu nosūtītā prasības pieteikuma oriģināla kopija.

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Pašrocīgs advokāta paraksts – Būtiska šauras piemērojamības norma – Neesamība – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa, 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Sekas – Faksa saņemšanas datuma neņemšana vērā, izvērtējot, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš

(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pants; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

1.      No Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas un 21. panta pirmās daļas izriet, ka ikvienu prasītāju pārstāv šajā uzdevumā pilnvarota persona un līdz ar to Savienības tiesā likumīgi var iesniegt prasību tikai tad, ja to ir parakstījusi šī pilnvarotā persona. Saskaņā ar šo pašu Tiesas statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu šie noteikumi ir attiecināmi arī uz tiesvedību Civildienesta tiesā. Ne Tiesas statūtos, ne Civildienesta tiesas Reglamentā nav paredzētas atkāpes vai izņēmumi no šī pienākuma.

Faktiski prasība par pašrocīgu prasītāja pārstāvja parakstu tiesiskās noteiktības aspektā nodrošina prasības pieteikuma autentiskumu un novērš risku, ka to patiesībā nav sagatavojis advokāts vai šai ziņā pilnvarots padomdevējs. Tādējādi šī pēdējā minētā kā tiesu sistēmai piederīga persona veic būtisku uzdevumu, kas tai ir uzticēts Tiesas statūtos un Civildienesta tiesas Reglamentā, sava uzdevuma izpildes rezultātā sniedzot prasītājam pieeju Civildienesta tiesai. Šī prasība tādēļ ir uzskatāma par būtisku formas prasību, kas ir piemērojama šauri, no kā izriet, ka tās neievērošana ir pamats prasības atzīšanai par nepieņemamu.

(sal. ar 24. un 25. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1996. gada 5. decembris, C‑174/96 P Lopes/Tiesa, 8. punkts un tajā minētā judikatūra.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 23. maijs, T‑223/06 P Parlaments/Eistrup, 50.–52. punkts.

2.      Tiesvedībās saistībā ar Savienības civildienestu, lai iesniegtu jebkāda procesuālā dokumenta oriģinālu noteiktajā termiņā, Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pants attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvim neatļauj vienu un to pašu dokumentu parakstīt divas reizes dažādi, pat ja abi paraksti ir autentiski, ar vienu parakstu – uz dokumenta, ko nosūta pa faksu minētās tiesas kancelejai, un ar citu parakstu uz oriģināla, kuru nosūta pa pastu vai iesniedz personīgi minētajā kancelejā.

Šajos apstākļos, ja izrādās, ka uz dokumenta oriģināla, kurš faktiski ir iesniegts kancelejā desmit dienu laikā pēc kopijas nosūtīšanas pa faksu Civildienesta tiesai, nav tāda paša paraksta kā tas, kurš parādās uz pa faksu nosūtītā dokumenta, jākonstatē, ka minētās tiesas kancelejā ir iesniegti divi atšķirīgi procesuāli dokumenti, no kuriem uz katra ir izdarīts atsevišķs paraksts, pat ja katru no tiem ir parakstījusi viena un tā pati persona. Ja teksta nosūtīšana pa faksu neatbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kas ir noteiktas Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantā, tad pa faksu saņemtā dokumenta nosūtīšanas datumu nevar ņemt vērā, nosakot, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš.

Turklāt prasības celšanas termiņš ir noteikts Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktā, no kura ar Civildienesta tiesas Reglamentu nevar noteikt atkāpi. Līdz ar to ir svarīgi, lai prasības pieteikuma oriģināls tiktu iesniegts līdz šī termiņa beigām. No šāda viedokļa faksa nosūtīšana ir ne tikai dokumenta iesniegšanas veids, bet tas ļauj arī pierādīt, ka prasības oriģināls, kas šīs tiesas kancelejā saņemts ārpus termiņa, jau bija iesniegts prasības celšanas termiņā.

(sal. ar 27.–29. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2011. gada 22. septembris, C‑426/10 P Bell & Ross BV/ITSB, 37.–43. punkts.

Civildienesta tiesa: 2013. gada 21. februāris, F‑113/11 Marcuccio/Komisija, 22. punkts.