Language of document : ECLI:EU:C:2018:568

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2018. gada 12. jūlijā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/17/EK – 34. pants – Autobusu un trolejbusu rezerves daļu piegāde – Tehniskās specifikācijas – Līdzvērtīgas preces – Iespēja pierādīt līdzvērtību pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas

Lieta C‑14/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 17. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 11. janvārī, tiesvedībā

VAR Srl,

Azienda Trasporti Milanesi SpA (ATM)

pret

Iveco Orecchia SpA.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši K. Vajda [C. Vajda], E. Juhāss [E. Juhász] (referents), K. Jirimēe [K. Jürimäe] un K. Likurgs [C. Lycourgos],

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos SánchezBordona],

sekretārs: R. Skjāno [R. Schiano], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 6. decembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        VAR Srl vārdā – M. Goria un S. E. Viscio, avvocati,

–        Azienda Trasporti Milanesi SpA (ATM)vārdā – M. Zoppolato un A. Rho, avvocati,

–        Iveco Orecchia SpA vārdā – F. Brunetti un F. Scanzano, avvocati,

–        Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz C. Colelli un C. Pluchino, avvocati dello Stato,

–        Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un A. Tokár, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 28. februāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.), 34. pantu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp VAR Srl un Azienda Trasporti Milanesi SpA (turpmāk tekstā – “ATM”), no vienas puses, un Iveco Orecchia SpA, no otras puses, par līguma, kura priekšmets ir oriģinālo vai līdzvērtīgu rezerves daļu piegāde autobusiem un trolejbusiem ar IVECO preču zīmi.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Direktīvas 2004/17 preambulas 42. apsvērumā ir noteikts:

“Pircēju sagatavotajām tehniskajām specifikācijām jānodrošina iespēja radīt konkurenci valsts iepirkumu jomā [atvērt publiskus līgumus konkurencei]. Tālab jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību. Tādēļ jābūt arī iespējai sagatavot tehniskās specifikācijas attiecībā uz funkciju veikšanu un funkcionālajām prasībām, un, ja ir norāde uz Eiropas standartu vai, ja tādas nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem jāizskata piedāvājumi, kas pamatojas uz citiem līdzvērtīgiem risinājumiem, kuri atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir līdzvērtīgi drošuma ziņā. Lai pierādītu līdzvērtību, pretendentiem jāļauj izmanto visa veida pierādījumus. Līgumslēdzējiem jāspēj pamatot visus lēmumus par to, ka līdzvērtības konkrētā gadījumā nav. [..]”

4        Šīs direktīvas 10. pantā “Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji” ir noteikts:

“Līgumslēdzēju attieksme pret uzņēmējiem ir vienāda un nediskriminējoša, un to darbība ir pārredzama.”

5        Minētās direktīvas 34. pantā “Tehniskās specifikācijas” ir paredzēts:

“1.      Direktīvas XXI pielikuma 1. punktā noteiktās tehniskās specifikācijas izklāsta līguma dokumentācijā, piemēram, paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos [specifikācijās] vai papildu dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jānosaka tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem.

2.      Tehniskās specifikācijas ir vienādi pieejamas visiem pretendentiem un tās nerada nepamatotus šķēršļus konkurences radīšanai attiecībā uz valsts iepirkumu [šķēršļus publisku līgumu atvēršanai konkurencei].

3.      Neierobežojot juridiski saistošus attiecīgo valstu tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izstrādā:

a)      izdarot atsauci uz XXI pielikumā noteiktajām specifikācijām un hierarhiskā secībā uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, izdarot atsauci uz valsts standartiem, valsts tehniskiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķinu un veikšanu un produktu lietošanu. Katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”;

b)      vai izpildes vai funkcionālo prasību veidā; prasībās var iekļaut vides raksturlielumus. Šādiem parametriem tomēr jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

c)      vai izpildes un funkcionālo prasību veidā, kā minēts b) apakšpunktā, ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, kuras izmanto, lai nodrošinātu atbilstības prezumpciju attiecībā uz minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām;

d)      vai atsaucoties uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un atsaucoties uz b) apakšpunktā minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

4.      Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju izdarīt atsauci uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tas nevar noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātie produkti un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tas ir izdarījis atsauci, ja pretendents savā piedāvājumā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi atbilst ar tehniskajām specifikācijām noteiktajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

5.      Ja līgumslēdzējs izmanto 3. punktā paredzēto iespēju noteikt izpildes vai funkcionālās prasības, tas nevar noraidīt tādu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, vispārējai tehniskai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas organizācijas noteiktai tehniskās atsauces sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz līgumslēdzēja noteiktām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents savā piedāvājumā ar visiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka standartam atbilstošais produkts, pakalpojums vai būvdarbs atbilst līgumslēdzēja noteiktajām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

[..]

7.      “Atzītas organizācijas” šā panta nozīmē ir pārbaudes un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un kontroles iestādes, kas atbilst spēkā esošajiem Eiropas standartiem.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu atzītu organizāciju izsniegtas apliecības.

8.      Tehniskajās specifikācijās nav atsauču uz īpašu marku [ražotāju] vai avotu, vai īpašu procesu, kā arī uz preču zīmēm, patentiem, tipiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu, ja tādējādi priekšrocības gūst konkrēti uzņēmumi vai konkrēti produkti vai ja tos noraida [tie tiek noraidīti], ja vien tas nav attaisnojams ar līguma priekšmetu. Šādu atsauci izņēmuma kārtā pieļauj, ja nav iespējams pietiekami precīzs un saprotams līguma priekšmeta apraksts saskaņā ar 3. un 4. punktu; šādu atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”.”

6        Direktīvas 2004/17 49. panta “Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem” 2. punkta otrajā ievilkumā ir noteikts:

“Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēji iespējami drīz informē:

[..]

–      visus konkursu neizturējušos pretendentus par to piedāvājuma noraidījuma iemesliem, attiecībā uz 34. panta 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem norādot pamatojumu lēmumam par neatbilstību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst izpildes vai funkcionālajām prasībām”.

7        Šīs direktīvas 51. panta “Vispārīgi noteikumi” 3. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzēji pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 55. un 57. pantā noteiktajiem kritērijiem.”

 Itālijas tiesības

8        Atbilstoši 2006. gada 12. aprīļa decreto legislativo n. 163 – Codice dei contratti pubblici relativi a lavori, servizi e forniture in attuazione delle direttive 2004/17/CE e 2004/18/CE (Leģislatīvais dekrēts Nr. 163 par būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu publisko līgumu kodeksa izveidi, transponējot Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK) (2006. gada 2. maija GURI Nr. 100), redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktu norises laikā (turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts Nr. 163/2006”), 68. pantā ir noteikts:

“1.      VIII pielikuma 1. punktā noteiktās tehniskās specifikācijas izklāsta līguma dokumentācijā, piemēram, paziņojumos par līgumu, specifikācijās vai papildu dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jānosaka tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem, kā arī vides aizsardzību.

2.      Tehniskās specifikācijas ir vienādi pieejamas visiem pretendentiem, un tās nerada nepamatotus šķēršļus publisku līgumu atvēršanai konkurencei.

3.      Neierobežojot juridiski saistošus attiecīgo valstu tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izstrādā:

a)      izdarot atsauci uz VIII pielikumā noteiktajām specifikācijām un hierarhiskā secībā uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, izdarot atsauci uz valsts standartiem, valsts tehniskiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķinu un veikšanu un produktu lietošanu. Katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”;

[..]

4.      Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju izdarīt atsauci uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tas nevar noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātie produkti un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tas ir izdarījis atsauci, ja pretendents savā piedāvājumā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi atbilst ar tehniskajām specifikācijām noteiktajām prasībām.

5.      Atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

6.      Saimnieciskās darbības subjekts, kas piedāvā līdzvērtīgus risinājumus tehniskajās specifikācijās norādītajām prasībām, to paziņo ar atsevišķu paziņojumu, ko tas pievieno savam piedāvājumam.

[..]

13.      Tehniskajās specifikācijās nav atsauču uz īpašu ražotāju vai avotu, vai īpašu procesu, kā arī uz preču zīmēm, patentiem, tipiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu, ja tādējādi priekšrocības gūst konkrēti uzņēmumi vai konkrēti produkti vai tie tiek noraidīti, ja vien tas nav attaisnojams ar līguma priekšmetu. Šādas atsauces ir atļautas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sniegt pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu atbilstīgi 3. un 4. punktam, un ar nosacījumu, ka katrai šādai atsaucei pievieno vārdus “vai līdzvērtīgs”.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9        Ar 2015. gada 25. februāra Journal officiel de l’Union européenne publicēto paziņojumu par līgumu ATM uzsāka iepirkuma procedūru par “oriģinālo un/vai pirmās komplektēšanas un/vai tām līdzvērtīgu rezerves daļu piegādi IVECO ražotiem autobusiem un trolejbusiem”.

10      Iepirkuma līguma vērtība tika novērtēta 3 350 000 EUR apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Piedāvājumi bija jāizvērtē, ņemot vērā viszemākās cenas kritēriju ar iespēju pēc pirmo piedāvājumu iemiegšanas iesniegt jaunus piedāvājumus, par pamatu jaunajiem piedāvājumiem izmantojot vislabāko iesniegto piedāvājumu.

11      Piegādājamās rezerves daļas tika norādītas ATM sagatavotā sarakstā. Šajā sarakstā bija skaidra atsauce uz detaļām ar konkrētu preču zīmi (“FIAT/IVECO”). Piedāvājumā bija jāpiedāvā apmēram 2200 dažādas rezerves daļas.

12      Saskaņā ar norādēm līguma dokumentācijā par “oriģinālajām rezerves daļām” tika uzskatītas gan paša transportlīdzekļa ražotāja izgatavotās rezerves daļas, gan tās, ko izgatavojuši transportlīdzekļa ražotāja piegādātāji, kas var apliecināt, ka tās ir izgatavotas atbilstoši transportlīdzekļa ražotāja noteiktajām specifikācijām un ražošanas standartiem. “Līdzvērtīgas rezerves daļas” bija definētas kā tādas, kuras ražojis jebkāds uzņēmums, kas apliecina, ka rezerves daļu kvalitāte atbilst transportlīdzekļa komplektēšanai izmantoto detaļu un transportlīdzekļa ražotāja piegādāto rezerves daļu kvalitātei.

13      Attiecībā uz piedāvājuma noteikumiem līguma dokumentācijā bija paredzēts, ka pretendentam ar akronīmu “EQ” jāapzīmē visi produkti, kas tiek piedāvāti kā “līdzvērtīgi” IVECO ražotai rezerves daļai.

14      Specifikācijās tika precizēts arī, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā ATM var piegādāt līdzvērtīgas rezerves daļas tikai tad, ja šīs detaļas ir apstiprinātas vai ir iesniegti apliecinājumi par līdzvērtību oriģinālajiem produktiem.

15      Procedūrā piedalījās divi uzņēmumi, proti, Iveco Orecchia, kas kā attiecīgo rezerves daļu ražotāju grupas ekskluzīvais izplatītājs Itālijas ziemeļrietumos var piedāvāt oriģinālās rezerves daļas, un VAR. Iepirkuma procedūrā VAR tika klasificēts pirmajā vietā.

16      Iveco Orecchia cēla prasību atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu VARTribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), kas to apmierināja. Šī tiesa atcēla šo lēmumu, pamatojot it īpaši ar to, ka VAR nav iesniedzis pierādījumus par tā piedāvāto produktu līdzvērtību oriģinālajām detaļām ne kopā ar iesniegto piedāvājumu, ne iepirkuma procedūras laikā. VAR, ko atbalsta ATM, par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija). ATM, ko atbalsta VAR, arī iesniedza apelācijas sūdzību par minēto spriedumu šajā tiesā, kas lietas apvienoja.

17      Consiglio di Stato (Valsts padome) uzsver, ka ne iepirkuma īpašajā tiesiskajā regulējumā, ne Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 68. panta 13. punktā nav paredzēts, ka pretendentam būtu jāiesniedz pierādījumi par produkta līdzvērtību oriģinālajam produktam iepirkuma procedūras laikā. Šajā ziņā Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 68. panta 13. punkts, ar ko valsts tiesībās ir transponēts Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punkts, atšķiras no gadījuma, kad līgumslēdzēja iestāde ir noteikusi produktus, kas ir piegādes priekšmets saskaņā ar šī paša Leģislatīvā dekrēta 68. panta 3. punktu, tas ir, gadījumā, kad pretendentam iepirkuma stadijā ir jāpierāda, ka tā piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām. Turklāt šī tiesa precizē, ka ir jāņem vērā arī tehniskās specifikācijas, kuras ir norādītas līguma dokumentācijā un saskaņā ar kurām līdzvērtīgu produktu gadījumā līdzvērtība ir jāapliecina ar atbilstošu ražotāja apliecinājumu, kas līgumslēdzējai iestādei ir jāiesniedz, “veicot pirmo līdzvērtīgu rezerves daļu piegādi”. Tomēr Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punkta sistemātiskas interpretācijas pamatā var būt prasība, lai līdzvērtības pierādījums tiktu sniegts piedāvājuma iesniegšanas brīdī.

18      Šādos apstākļos Consiglio di Stato (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Galvenokārt – vai Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nosaka pienākumu iesniegt pierādījumus par piegādājamo preču līdzvērtību oriģinālajām precēm jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī?

2)      Pakārtoti, ja atbilde ir noliedzoša – kādā veidā jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes un objektivitātes, brīvas konkurences un labas pārvaldības principu ievērošana, kā arī citu pretendentu tiesības uz aizstāvību un uz sacīkstes principa ievērošana?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

19      Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja līguma dokumentācijā iekļautajās tehniskajās specifikācijās ir atsauce uz īpašu preču zīmi, izcelsmi vai ražošanu, līgumslēdzējai iestādei ir jāprasa, lai pretendents jau savā piedāvājumā sniegtu pierādījumus par tā piedāvāto produktu līdzvērtību minētajās tehniskās specifikācijās norādītajiem produktiem.

20      Saskaņā ar Direktīvas 2004/17 34. panta 2. punktu tehniskām specifikācijām jādod pretendentiem vienādas piekļuves iespējas un tās nevar radīt nepamatotus šķēršļus publisko līgumu atvērtībai.

21      Ņemot vērā šo mērķi, Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punktā ir noteikts, ka tehniskajās specifikācijās nevar atsaukties uz īpašu ražotāju vai avotu vai īpašu procesu, kā arī uz noteiktu preču zīmi, patentiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu, ja tādējādi priekšrocības gūst konkrēti uzņēmumi vai konkrēti produkti vai tie tiek noraidīti, ja vien tas nav attaisnojams ar piegādes priekšmetu. Šādas atsauces ir atļautas tikai izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sniegt pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu atbilstīgi šī panta 3. un 4. punktam. Katrai šādai atsaucei pievieno vārdus “vai līdzvērtīgs”.

22      Šajā tiesību normā nav norādīts ne kad, ne arī kādā veidā ir jāpierāda pretendenta piedāvātā produkta “līdzvērtība”.

23      Šajā ziņā no Direktīvas 2004/17 34. panta 3.–5. punkta skaidri izriet, ka, ja tehniskās specifikācijas tiek noteiktas, atsaucoties uz noteiktām normām vai atkarībā no snieguma vai funkcionālām prasībām vai to apvienojuma, pretendentam savā piedāvājumā ir jāpierāda, ka tas atbilst līguma dokumentācijā norādītajām prasībām. No minētā izriet arī, ka pierādījumi var tikt iesniegti ar “jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem” un šajā ziņā “atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols”.

24      Tādējādi no Direktīvas 2004/17 34. panta 3.–5. punkta izriet, ka tajos ir regulēti vispārīgie noteikumi attiecībā uz tehnisko specifikāciju formulējumu, līdzekļi, ar kādiem pretendents var pierādīt, ka viņa piedāvājums atbilst šajās specifikācijās minētajām prasībām, un brīdis, kurā šie pierādījumi ir jāiesniedz.

25      Salīdzinājumā uz šiem vispārīgajiem noteikumiem minētā 34. panta 8. punktā ir paredzēti specifiski noteikumi, kas regulē nosacījumus, kādos ir atļauts noteikt tehnisko specifikāciju saturu īpašā veidā, it īpaši atsaucoties uz īpašiem ražotājiem vai avotiem vai īpašu procedūru vai preču zīmi, patentiem vai tipiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu.

26      Ar to ieviestais izņēmums, kas pēc būtības ir jāinterpretē šauri, neattiecas ne uz brīdi, kad pretendentam ir jāpierāda, ka tā piedāvājums atbilst prasībām, kas ir norādītas tehniskajās specifikācijās, ne uz pierādīšanas līdzekļiem, kas ir pēdējā minētā rīcībā. Tātad šie elementi ir pakļauti vispārīgajiem noteikumiem, kas ir ietverti Direktīvas 2004/17 34. panta 3.–5. punktā.

27      No minētā izriet, ka, ja līgumslēdzēja iestāde izmanto minētās direktīvas 34. panta 8. punkta otrajā teikumā tai piešķirto iespēju, tai ir jāprasa pretendentam, kurš vēlas izmantot iespēju piedāvāt produktus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri ir noteikti, atsaucoties uz īpašu preču zīmi, izcelsmi vai ražošanu, jau savā piedāvājumā sniegt pierādījumus par attiecīgo produktu līdzvērtību.

28      Šo interpretāciju apstiprina vairākas Direktīvas 2004/17 normas un to regulējošie principi.

29      Vispirms vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums, kas ir paredzēti šīs direktīvas 10. pantā, prasa it īpaši, lai pretendenti būtu vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan tad, kad līgumslēdzēja iestāde tos izvērtē, un tie ir to Savienības tiesību pamats, kuras attiecas uz publiskā iepirkuma procedūrām (spriedums, 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 37. punkts).

30      Ja procedūrā, kurā tehniskās specifikācijas ir definētas īpašā un ekskluzīvā veidā, kas paredzēts Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punktā, pretendentam būtu atļauts pierādīt šo produktu līdzvērtību pēc sava piedāvājuma iesniegšanas, visu pretendentu iesniegtie piedāvājumi nebūtu iesniegti ar vienādiem nosacījumiem izvērtēšanas brīdī.

31      Direktīvas 2004/17 51. panta 3. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda izraudzīto pretendentu iesniegto piedāvājumu atbilstību piedāvājumiem piemērojamajiem noteikumiem un prasībām. Turklāt no šīs direktīvas 49. panta 2. punkta otrā ievilkuma un preambulas 42. apsvēruma izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāspēj pamatot jebkurš lēmums par neatbilstību.

32      Šāda pārbaude, kā arī lēmuma par neatbilstību iespējamā pieņemšana var notikt tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas uzsākšanas to izvērtēšanas līgumslēdzējā iestādē stadijā, un tās veikšanai šai iestādei ir jābūt pierādījumiem, kas tai ļauj izvērtēt, vai un kādā mērā iesniegtie piedāvājumi atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām, pretējā gadījumā riskējot pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu un izdarīt pārkāpumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras gaitā.

33      Attiecībā uz līdzekļiem, ar kādiem pretendenti var pierādīt to piedāvāto risinājumu līdzvērtību, Direktīvas 2004/17 34. panta 4. un 5. punkta normas ir piemērojamas arī procedūrās, kurās tehniskās specifikācijas ir formulētas īpašā veidā, kas paredzēts minētā panta 8. punktā, kurš liecina, ka ir atļauta jebkādu atbilstošu līdzekļu izmantošana.

34      No minētā izriet, ka, lai gan līgumslēdzēja iestāde nevar atļaut pretendentiem pierādīt to piedāvāto risinājumu līdzvērtību pēc to piedāvājumu iesniegšanas, šai iestādei ir rīcības brīvība, lai noteiktu līdzekļus, ko pretendenti var izmantot šīs līdzvērtības pierādīšanai savos piedāvājumos. Tomēr šīs pilnvaras ir jāizmanto tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes pielaistie pierādīšanas līdzekļi faktiski atļauj minētajai iestādei izdarīt lietderīgu tai iesniegto piedāvājumu izvērtējumu un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai to izdarītu, izvairoties no tā, ka šie pierādīšanas līdzekļi rada nepamatotus šķēršļus publisku līgumu atvēršanai konkurencei, pārkāpjot Direktīvas 2004/17 34. panta 2. punktu.

35      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/17 34. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja līguma dokumentācijā iekļautajās tehniskajās specifikācijās ir atsauce uz īpašu preču zīmi, izcelsmi vai ražošanu, līgumslēdzējai iestādei ir jāprasa, lai pretendents jau savā piedāvājumā sniegtu pierādījumus par tā piedāvāto produktu līdzvērtību minētajās tehniskās specifikācijās norādītajiem produktiem.

 Par otro jautājumu

36      Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro uzdoto jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

37      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 34. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja līguma dokumentācijā iekļautajās tehniskajās specifikācijās ir atsauce uz īpašu preču zīmi, izcelsmi vai ražošanu, līgumslēdzējai iestādei ir jāprasa, lai pretendents jau savā piedāvājumā sniegtu pierādījumus par tā piedāvāto produktu līdzvērtību minētajās tehniskās specifikācijās norādītajiem produktiem.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – itāļu.