Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2013. gada 7. marta spriedumu lietā T-186/11 Peter Schönberger/Eiropas Parlaments 2013. gada 8. maijā iesniedza Peter Schönberger
(lieta C-261/13 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Peter Schönberger (pārstāvis – O. Mader, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 7. marta spriedumu lietā T-186/11;
apmierināt prasītāja prasījumus pirmajā instancē. Atcelt atbildētāja lēmumu, kas paziņots prasītajam ar 2011. gada 25. janvāra vēstuli, ar kuru izbeigta viņa lūgumraksta Nr. 1188/2010 pārbaude, lai gan Lūgumrakstu komiteja neizskatīja lūgumrakstu pēc būtības;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Vispārējā tiesa faktisko apstākļu aprakstā neesot ņēmusi vērā, ka Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs ir paziņojis prasītājam, nenorādot pamatojumu, ka viņa lūgumraksts gan ir pieņemams, bet Lūgumrakstu komiteja to nevar izskatīt pēc būtības. Līdz ar to Vispārējā tiesa, faktus sagrozošā veidā, esot pieņēmusi, ka ir notikusi lūgumraksta pārbaude.
Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā pamattiesību iesniegt sūdzību aizsardzības piemērošanas jomu, tiesiski nepareizi pieņemot, ka aizsardzības piemērošanas joma ietver tikai lūgumraksta pieņemamības pārbaudi. Tomēr piemērošanas joma ietver arī tiesības uz lūgumraksta pārbaudi pēc būtības un uz lēmumu lietā, ja lūgumraksts ir pieņemams (tiesības uz lietas izskatīšanu).
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi loģisku pretrunu, ka pieņemama lūgumraksta nepārbaudīšanai Parlamentā atšķirībā no nepieņemama lūgumraksta nepārbaudīšanas nav tiesisku seku.
Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunā pati ar savu judikatūru lietā T-308/07 Tegebauer 1 . Tajā tā esot nospriedusi, ka tiesību iesniegt sūdzību efektivitāte var tikt ietekmēta, ja lūgumraksts netiek pārbaudīts pēc būtības.
Vispārējā tiesa neesot pievērsusi uzmanību tiesību pārkāpumam Parlamenta lēmuma pamatojuma trūkuma dēļ. Tā vietā tā lūgumraksta neizskatīšanas pamatojuma neesamību esot aizstājusi ar savu pamatojumu.
Vispārējā tiesa neesot novērtējusi faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot tikusi sniegta iespēja savu lietu stādīt priekšā Lūgumrakstu komitejai negrozītu.
____________1 Vispārējās tiesas 2011. gada 14. septembra spriedums (Krājumā vēl nav publicēts).