Prasība, kas celta 2011. gada 6. janvārī - Air Canada/Komisija

(lieta T-9/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Air Canada (Saint Laurent, Kanāda) (pārstāvji - J. Pheasant un T. Capel, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt lēmumu, tostarp tā 2. un 3. pantu, vai, pakārtoti, atcelt lēmuma atsevišķas daļas saskaņā ar LESD 263. pantu;

atcelt naudas sodu vai, pakārtoti, samazināt naudas sodu, tostarp līdz nullei, saskaņā ar LESD 261. pantu;

piespriest Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu saskaņā ar LESD 266. pantu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt Air Canada tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasības pieteikumu un turpmākajām šīs tiesvedības stadijām.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus tiesību pamatus:

ar pirmo pamatu tā apgalvo, ka ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo Komisija būtiski izmainīja tās stāvokli laikā starp paziņojumu par iebildumiem un lēmumu un tāpēc pamatoja savu lēmumu ar jaunu faktisku un tiesisku novērtējumu, attiecībā uz kuru prasītājai netika dota iespēja tikt uzklausītai;

ar otro pamatu tā apgalvo, ka

lēmums ir balstīts uz nepieņemamiem pierādījumiem, jo lietiskie pierādījumi, uz kuriem Komisija pamatojas lēmumā, kas ir vērsts pret prasītāju, ir nepieņemami;

saglabājot noteiktus pierādījumus pret prasītāju un vienlaikus uzskatot tādus pašus vai būtībā līdzīgus pierādījumus par nepietiekamiem, lai pierādītu pārkāpumu attiecībā pret dažiem citiem paziņojuma par iebildumiem adresātiem, un neņemot vērā prasītājas faktu precizējumus un paskaidrojumus, Komisija ir pārkāpusi ES tiesību vienlīdzīgas attieksmes principu un nav piemērojusi pareizu pierādījumu apjomu saskaņā ar ES tiesībām;

3.    ar trešo pamatu tā apgalvo, ka nav tāda pārkāpuma, kurā tā būtu piedalījusies, jo:

lēmuma rezolutīvās daļas 1. un 2. pantā nav konstatēts, ka prasītāja ir piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā, kāds ir minēts pamatojumā;

Komisija nav izpildījusi atbilstošos juridiskos nosacījumus saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu un nav rīkojusies atbilstoši piemērojamajai judikatūrai, lai atzītu prasītājas atbildību par vienotu un turpinātu pārkāpumu;

pamatojoties uz pierādījumiem, uz kuriem, ņemot vērā otro pamatu, Komisija ir tiesīga atsaukties, vēlreiz izvērtējot iebildumus pret prasītāju, ar lēmumu nav pierādīts neviens pārkāpums, ko būtu izdarījusi prasītāja;

4.    ar ceturto pamatu tā apgalvo, ka nav definēts vai, pakārtoti, pareizi definēts atbilstošais tirgus, pārkāpjot piemērojamo tiesisko pienākumu, kas ir paredzēts ES judikatūrā, un it īpaši pārkāpjot noteiktības un samērīguma principu;

5.    ar piekto pamatu tā apgalvo, ka naudas sods ir jāatceļ pilnībā vai, pakārtoti, ir būtiski jāsamazina (tostparp līdz nullei), balstoties uz citiem pamatiem un uz to, ka Komisija nav piemērojusi ES tiesību vienlīdzīgas attieksmes principu, novērtējot soda apmēru;

6.    ar sesto pamatu tā apgalvo, ka nav norādīts pamatojums, neievērojot pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu.

____________