TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2015. gada 11. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pasta pakalpojumi – Direktīva 97/67/EK – 12. pants – Universālā pakalpojuma sniedzējs – Apjoma atlaides – Piemērošana pasta sūtījumu starpniekiem – Nediskriminācijas pienākums
Lieta C‑340/13
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Cour d’appel de Bruxelles (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 12. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 21. jūnijā, tiesvedībā
bpost SA
pret
Institut belge des services postaux et des télécommunications (IBPT).
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] (referents),
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs V. Turē [V. Tourrès], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 11. jūnija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– bpost SA vārdā – H. Gilliams, J. Bocken un T. Baumé, avocats,
– Beļģijas valdības vārdā – M. Jacobs, pārstāve, kurai palīdz S. Depré un P. Vernet, avocats,
– Francijas valdības vārdā – D. Colas un F. Gloaguen, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,
– Zviedrijas valdības vārdā – E. Karlsson un A. Falk, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – H. Tserepa-Lacombe un F. W. Bulst, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2014. gada 16. oktobra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV 1998, L 15, 14. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK (OV L 52, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 97/67”).
2 Šis lūgums ir iesniegts strīdā starp bpost SA (turpmāk tekstā – “bpost”), kas ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs Beļģijā, un Institut belge des services postaux et des télécommunications [Beļģijas Pasta pakalpojumu un telekomunikāciju institūtu] (IBPT) par pēdējā minētā lēmumu likt bpost maksāt naudas sodu nediskriminācijas principa pārkāpuma dēļ saistībā ar līguma tarifu ieviešanu attiecībā uz 2010. gadu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Ar secīgo grozījumu palīdzību, kas tika izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/39/EK (OV L 176, 21. lpp.) un Direktīvu 2008/6, ar Direktīvu 97/67 tiek īstenots 1998. gadā uzsāktais pasta pakalpojumu tirgus pakāpeniskas liberalizācijas process.
4 Direktīvas 97/67 preambulas 8. apsvērums ir formulēts šādi:
“tā kā jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pakāpenisku un vadāmu tirgus liberalizāciju un šo pasākumu pareizu līdzsvarošanu, lai visā Kopienā saskaņā ar vispārējo [universālo] pakalpojumu sniedzēju tiesībām un pienākumiem garantētu brīvo pakalpojumu sniegšanu pašā pasta nozarē.”
5 Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:
“Šajā direktīvā tiek piemērotas šādas definīcijas:
1) “Pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un sadali [piegādi];
[..]
16) “Sūtītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild par sūtīšanas rīkojumu;
[..].”
6 Minētās direktīvas 12. pants ir formulēts šādi:
“Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visiem pakalpojumiem, kuri ir daļa no vispārējā [universālā] pakalpojuma, tarifi atbilst šādiem principiem:
– cenas ir pieņemamas un tādas, lai visiem lietotājiem neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kā arī ņemot vērā attiecīgās valsts īpašos apstākļus, būtu piekļuve sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumus neredzīgām vai daļēji neredzīgām personām,
– cenas ir saskaņotas ar izmaksām, un tās stimulē efektīvu vispārējā [universālā] pakalpojuma sniegšanu. Ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var izlemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju piemēro vienotu tarifu,
– vienota tarifa piemērošana neizslēdz vispārējā [universālā] pakalpojuma sniedzēju tiesības slēgt ar lietotājiem individuālas vienošanās par cenām,
– tarifi ir pārredzami un nediskriminējoši,
– ja vispārējā [universālā] pakalpojuma sniedzēji piemēro īpašus tarifus, piemēram, par pakalpojumiem, ko sniedz uzņēmumiem, [sūtītājiem] vai dažādu lietotāju pasta sūtījumu apkopotājiem, tad tie attiecībā gan uz tarifiem, gan attiecīgajiem nosacījumiem piemēro pārredzamības un nediskriminācijas principu. Tarifus ar attiecīgajiem nosacījumiem vienādi piemēro gan dažādu trešo personu, gan trešo personu un to vispārējā [universālā] pakalpojuma sniedzēju attiecībās, kas sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus. Visi šie tarifi ir pieejami arī citiem lietotājiem, jo īpaši individuālajiem lietotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nosūta pastu ar līdzīgiem nosacījumiem.”
7 Saskaņā ar Direktīvas 2008/6 2. pantu dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības.
Beļģijas tiesības
8 Direktīvas 97/67, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39, 12. pants Beļģijas tiesību sistēmā tika transponēts ar 144.b pantu 1991. gada 21. marta Likumā par dažu valsts tautsaimniecības uzņēmumu reformu (1991. gada 27. marta Moniteur belge, 6155. lpp.), kas grozīts ar Karaļa 2002. gada 7. oktobra dekrētu (2002. gada 25. oktobra Moniteur belge, 49053. lpp.) un ar 2010. gada 13. decembra likumu (2010. gada 31. decembra Moniteur belge, 83267. lpp.).
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
9 Beļģijā bpost ir vēsturiskais pasta pakalpojumu sniedzējs, kas galvenokārt ir atbildīgs par pasta sūtījumu piegādi, kura ietver pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi adresātiem.
10 Pasta piegādes pakalpojumus bpost piedāvā ne vien plašai sabiedrībai, bet arī divām īpašām klientu kategorijām, proti, vairumnosūtītājiem (turpmāk tekstā – “sūtītāji”) un starpniekiem.
11 Sūtītāji ir pasta piegādes pakalpojumu galapatērētāji. Tie formulē ziņu, kas ir jānosūta, un atbild par sūtīšanas rīkojumu. Savukārt starpnieki sniedz sūtītājiem pasta sūtījumu maršrutēšanas pakalpojumus pirms pasta sūtījumu piegādes pakalpojuma. Šie pakalpojumi var ietvert sūtījumu sagatavošanu pirms to nodošanas bpost (šķirošana, drukāšana, ievietošana aploksnēs, marķējuma uzlikšana, adresēšana un pasta sūtījumu apmaksa), kā arī pasta sūtījumu iesniegšanu (savākšana no nosūtītājiem, pasta sūtījumu sagrupēšana un iepakošana pasta maisos, pārvadāšana un iesniegšana pasta operatora izraudzītās vietās).
12 Pakalpojumu sniedzējs bpost piemēro dažādu veidu tarifus, tostarp līguma tarifus, kas ir īpaši tarifi salīdzinājumā ar standarta tarifiem, kurus maksā plašas sabiedrības locekļi. Šie īpašie tarifi izriet no vienošanās starp bpost un attiecīgajiem klientiem, kurā var paredzēt atlaides, kas tiek piešķirtas atsevišķiem klientiem, kuri pasta operatoram rada konkrētu apgrozījumu. Visbiežāk sastopamās nolīgtās atlaides ir apjoma atlaides, kas tiek piešķirtas atkarībā no pasta sūtījumu apjoma kādā atskaites laikposmā, un atlaides par sūtījumu sagatavošanu, kuru mērķis ir apmaksāt atsevišķas maršrutēšanas darbības un kuras veido kompensāciju par izmaksām, no kurām bpost ir varējis izvairīties.
13 IBPT ir pasta pakalpojumu nozares valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar Direktīvu 97/67.
14 Attiecībā uz 2010. gadu bpost informēja IBPT par izmaiņām savā atlaižu sistēmā attiecībā uz līguma tarifiem saistībā ar adresētu reklāmas sūtījumu un administratīvu sūtījumu piegādes pakalpojumiem. Šie sūtījumi veido apmēram 20 % no bpost apgrozījuma pasta nozarē.
15 Šī jaunā atlaižu sistēma ietvēra apjoma atlaidi, kas aprēķināta, pamatojoties uz iesniegto sūtījumu apjomu, un kas tika piešķirta gan sūtītājiem, gan starpniekiem. Tomēr pēdējiem minētajiem piešķirtā atlaide tika aprēķināta, nevis vairs pamatojoties uz kopējo sūtījumu apjomu no visiem sūtītājiem, kuriem tie sniedz savus pakalpojumus, bet pamatojoties uz sūtījumu apjomu, ko individuāli radījis katrs to klients (turpmāk tekstā – “apjoma atlaide uz katru sūtītāju”).
16 Papildus apjoma atlaidei uz katru sūtītāju jaunā sistēma ietvēra arī atlaidi par sūtījumu sagatavošanu, sauktu par “Indirect Channel Rebate”. Šī atlaide atbilda kompensācijai par izmaksām, no kurām bpost ir varējis izvairīties, ņemot vērā, ka starpnieki ir uzņēmušies veikt atsevišķas darbības saistībā ar pasta piegādes pakalpojumu.
17 Ar 2011. gada 20. jūlija lēmumu IBPT atzina, ka bpost ir pārkāpis nediskriminācijas pienākumu saistībā ar līguma tarifu apjoma atlaidēm attiecībā uz 2010. gadu.
18 Šajā lēmumā IBPT pārmeta, ka bpost ir liedzis starpniekiem saņemt vislielākos samazinājumus par iesniegtajiem sūtījumu daudzumiem, kaut arī tie iesniedza apkopoto sūtījumu apjomus, kas līdzīgi apjomiem, kurus iesniedza vislielākie sūtītāji. Tādējādi šī sistēma esot radījusi diskrimināciju par sliktu starpniekiem.
19 2011. gada 23. septembrī bpost lūdza Cour d’appel de Bruxelles [Briseles Apelācijas tiesu] atcelt IBPT lēmumu.
20 No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pamatlietas pusēm ir atšķirīgi viedokļi par Direktīvas 97/67 12. panta piektā ievilkuma piemērojamību un par interpretāciju, ko Tiesa ir sniegusi attiecībā uz šo tiesību normu spriedumā Deutsche Post u.c. (no C‑287/06 līdz C‑292/06, EU:C:2008:141).
21 Kaut arī šī tiesa atzīst, ka nešķiet, ka Direktīvas 97/67 12. panta piektā ievilkuma piemērojamība pēc grozījumu izdarīšanas tajā ar Direktīvu 2008/6 būtu mainījusies, tai tomēr ir šaubas par to, vai šī tiesību norma vienādi attiecas gan uz atlaidēm par sūtījumu sagatavošanu, gan apjoma atlaidēm vai arī savukārt tās piemērošanas jomā neietilpst apjoma atlaides.
22 Šajos apstākļos Cour d’appel de Bruxelles nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 97/67 [..] 12. panta piektais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikts nediskriminācijas pienākums, it īpaši universālā pakalpojuma sniedzēja un starpnieku attiecībās saistībā ar minētā pakalpojuma sniedzēja piešķirtajām atlaidēm par sūtījumu sagatavošanu, savukārt tikai uz apjoma atlaidēm attiecas [šīs direktīvas] 12. panta ceturtais ievilkums?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, piešķirot tikai apjoma atlaides, tiek ievērots nediskriminācijas pienākums, kas ir paredzēts [minētās direktīvas] 12. panta ceturtajā ievilkumā, ja apjoma atlaižu piešķiršanas radītās cenu diferencēšanas pamatā ir objektīvs faktors, ņemot vērā konkrēto ģeogrāfisko un attiecīgo pakalpojumu tirgu, un ja tā nerada izslēgšanas sekas vai nepārkāpj lojalitātes faktoru?
3) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai, piešķirot starpniekam apjoma atlaidi, tiek pārkāpts [šīs pašas direktīvas] 12. panta piektajā ievilkumā minētais nediskriminācijas princips, ja minētās atlaides lielums nav tāds pats kā atlaidei, kādu piešķir atsevišķam sūtītājam, kas piegādā līdzvērtīgu sūtījumu skaitu, bet ja tā ir vienāda ar visām atlaidēm, kādas piešķir sūtītāju kopumam, ņemot vērā katra atsevišķa sūtītāja sūtījumu skaitu, ko šis starpnieks ir apkopojis?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
23 Vispirms ir jānorāda, ka pamatlieta ir saistīta ar bpost iesniegtu prasību atcelt IBPT lēmumu, ar ko tam ir noteikts naudas sods par nediskriminācijas principa pārkāpumu, ņemot vērā ieviesto apjoma atlaidi uz katru sūtītāju.
24 Tas, vai šī atlaide ietilpst Direktīvas 97/67 12. panta ceturtā ievilkuma piemērošanas jomā vai drīzāk šī paša panta piektā ievilkuma piemērošanas jomā, nav izšķirošais, lai veiktu lēmuma likumības pārbaudi, kas ir jāveic iesniedzējtiesai.
25 No Direktīvas 97/67 12. panta izriet, ka katra universālajā pakalpojumā ietilpstošā pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst nediskriminācijas principam gan saistībā ar “tarifiem” (ceturtais ievilkums), gan saistībā ar “īpašajiem tarifiem” (piektais ievilkums).
26 No tā izriet, ka apjoma atlaižu, ko bpost piemēroja 2010. gadā, iespējami diskriminējošā rakstura vērtējumu neietekmē tas, ka uz šīm atlaidēm drīzāk attiecas Direktīvas 97/67 12. panta ceturtais ievilkums, nevis piektais ievilkums, vai otrādi.
27 Veicot šo vērtējumu, ir jānoskaidro tikai tas, vai attiecīgā prakse atbilst Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, saskaņā ar kuru vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem, paredz, ka līdzīgas situācijas nedrīkst aplūkot atšķirīgi un situācijas, kuras nav līdzīgas, nedrīkst aplūkot vienādi, ja vien šādai atšķirīgai attieksmei nav objektīva pamatojuma (spriedumi Ruckdeschel u.c., 117/76 un 16/77, EU:C:1977:160, 7. punkts, kā arī Almer Beheer un Daedalus Holding, C‑441/12, EU:C:2014:2226, 47. punkts).
28 Šajos apstākļos ir svarīgi saprast, ka prejudiciālo jautājumu mērķis kopumā būtībā ir noskaidrot, vai Direktīvas 97/67 12. pantā paredzētais pasta tarifu nediskriminācijas princips ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj sistēmu, kas paredz tādu apjoma atlaidi uz katru sūtītāju, kāda ir aplūkota pamatlietā.
29 Šajā ziņā ir jānorāda, ka apjoma atlaides ir tarifu samazinājumi, kuru likme pieaug atkarībā no pasta sūtījumu apjoma, kas radies kādā konkrētā laikposmā.
30 Pakalpojumu sniedzējs bpost norāda, ka apjoma atlaide uz katru sūtītāju tā līguma tarifos attiecībā uz 2010. gadu tika ieviesta, lai izbeigtu praksi, ko īsteno konkrēts skaits starpnieku, kuri tikai apkopo vairāku sūtītāju sūtījumus, lai saņemtu lielākas apjoma atlaides, neveicot nekādu ar pasta sūtījumu sagatavošanas saistītu darbību.
31 Kā tas ir norādīts šī sprieduma 18. punktā, no IBPT 2011. gada 20. jūlija lēmuma izriet, ka šī iestāde uzskatīja, ka apjoma atlaide uz katru sūtītāju rada diskrimināciju starp, pirmkārt, lieliem sūtītājiem, kas var saņemt lielākus samazinājumus par bpost uzticētajiem sūtījumu apjomiem, un, otrkārt, starpniekiem, kas tam uztic līdzīgus sūtījumu apjomus, apkopojot sūtījumus no dažādiem uzņēmumiem vai administrācijām.
32 Ir skaidrs, ka, ciktāl apjoma atlaides tiek aprēķinātas, pamatojoties uz apgrozījumu, ko ir radījis individuāli katrs sūtītājs, sūtītājs, kurš uztic bpost lielu sūtījumu apjomu, saņem lielāku atlaidi nekā tā, ko iegūst starpnieks, kurš tam nodod līdzvērtīgu sūtījumu apjomu, kas ir iegūts, apkopojot sūtījumus no vairākiem sūtītājiem.
33 Kaut arī ir taisnība, ka šāds konstatējums ļauj secināt, ka apjoma atlaide uz katru sūtītāju rada atšķirīgu attieksmi pret sūtītājiem un starpniekiem, tomēr ir jāsecina, ka saskaņā ar šī sprieduma 27. punktā atgādināto Tiesas judikatūru šī atšķirīgā attieksme var radīt diskrimināciju, kas ir aizliegta ar Direktīvas 97/67 12. pantu, tikai tad, ja, pirmkārt, sūtītāji un starpnieki atrodas līdzīgā situācijā pasta sūtījumu piegādes tirgū un, otrkārt, neviens leģitīms mērķis nevar pamatot minēto nevienlīdzīgo attieksmi.
34 Lai noskaidrotu, uz ko pamatojoties ir jāveic attiecīgo situāciju, kādās atrodas sūtītāji un starpnieki, salīdzinājums, ir jāņem vērā tas, ka sistēma, kuru bpost ieviesa attiecībā uz 2010. gadu, vienlaikus paredzēja gan apjoma atlaides, gan atlaides par sūtījumu sagatavošanu.
35 Lai konstatētu iespējamu starpnieku diskrimināciju saistībā ar apjoma atlaides uz katru sūtītāju piešķiršanu, sūtītāju situācija ir jāsalīdzina tikai ar starpnieku situāciju, jo pēdējie minētie tikai apkopo sūtījumus no zināma skaita sūtītāju un tiem nosūta rēķinu par bpost sniegto pasta piegādes pakalpojumu, tādējādi abstrahējoties no sūtījumu maršrutēšanas pakalpojumiem, kas tiem ļauj saņemt atlaides par sūtījumu sagatavošanu.
36 Savos apsvērumos bpost un Francijas valdība norāda, ka apjoma atlaižu mērķis ir stimulēt pieprasījumu pasta pakalpojumu jomā, kas pašreiz sastopas ar pieaugošu konkurējošu nosūtīšanas līdzekļu piedāvājumu, it īpaši elektroniskā pasta piedāvājumu.
37 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka sūtītāji ir vienīgie, kas var palielināt šo pieprasījumu, jo tie “atbild par sūtīšanas rīkojumu”, kā tas ir precizēts Direktīvas 97/67 2. panta 16. punktā ietvertajā “sūtītāja” jēdziena definīcijā.
38 Savukārt, ja starpnieki uztic bpost pasta sūtījumu, ko tie iepriekš ir savākuši no dažādiem sūtītājiem, tas nepalielina bpost kopējo sūtījumu apjomu. No tā izriet, ka, izņemot dažus gadījumus, kad šie starpnieki paši ir arī sūtītāji, to darbība pati par sevi nesekmē bpost uzticēto sūtījumu apjoma palielināšanos.
39 Turklāt apjoma atlaižu sistēmas piemērošana, kas bija spēkā pirms 2010. gada un saskaņā ar kuru starpniekam piešķirtā atlaide tika aprēķināta, pamatojoties uz kopējo sūtījumu apjomu no visiem sūtītājiem, kuriem tas sniedza savus pakalpojumus, var apdraudēt mērķi palielināt pasta pakalpojumu pieprasījumu.
40 Kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi secinājumu 69. un 72. punktā, sūtītājs, kas nerada pietiekami daudz sūtījumu, lai varētu saņemt apjoma atlaidi, nesaņems nekādu apjoma atlaidi uz katru sūtītāju, neatkarīgi no tā, vai tas nolems savus sūtījumus nodot bpost pats vai šo uzdevumu uzticēt kādam starpniekam. Savukārt apjoma atlaižu sistēmas ietvaros, kas bija piemērojama līdz 2010. gadam, šis pats sūtītājs varēja netieši saņemt šādu atlaidi par tādu pašu sūtījumu apjomu, ja tas nolēma izmantot starpnieka pakalpojumus, ņemot vērā, ka tā pasta sūtījumu apjoms tādējādi tika apkopots ar citu sūtītāju sūtījumu apjomu, kas izmanto tā paša starpnieka pakalpojumus.
41 Šajā pēdējā minētajā gadījumā attiecīgais sūtītājs netieši saņēma atlaidi, nepalielinot savu pasta sūtījumu apjomu, kas nevarēja to mudināt radīt vairāk pasta sūtījumu nākotnē. Šāda situācija, kas skaidri ir pretrunā mērķim, kuru bpost ir izvirzījis, ieviešot apjoma atlaižu sistēmu, varētu likt šim operatoram ierobežot vai pat atcelt šo sistēmu, lai saglabātu savu finansiālo līdzsvaru. Šis lēmums savukārt negatīvi ietekmētu pasta pakalpojumu pieprasījumu kopumā un tādējādi bpost finansiālo līdzsvaru.
42 Protams, spriedumā Deutsche Post u.c. (EU:C:2008:141, 44. punkts) Tiesa atzina, ka Direktīvas 97/67 12. pants nepieļauj, ka starpniekiem, kas apkopo pasta sūtījumus no vairākiem sūtītājiem, tiek atteikti īpašie tarifi, kurus valsts universālā pasta pakalpojuma sniedzējs piešķir pašiem sūtītājiem.
43 Argumentācijā, ar ko bija pamatots šis lēmums, Tiesa noraidīja Deutsche Post AG un Vācijas valdības argumentu, ka tas, ka starpniekiem ir ļauts saņemt atsevišķas atlaides, apdraudot Deutsche Post AG finansiālo līdzsvaru (spriedums Deutsche Post u.c., EU:C:2008:141, 36. punkts).
44 Pretēji tam, ko apgalvo Beļģijas, Itālijas un Zviedrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija, šī judikatūra tomēr pamatlietā nav piemērojama.
45 Lieta, kurā ir taisīts spriedums Deutsche Post u.c. (EU:C:2008:141), bija saistīta nevis ar apjoma atlaidēm, bet ar atlaidēm par sūtījumu sagatavošanu. Šajā ziņā Tiesa minētā sprieduma 37. punktā atzina, ka, ciktāl īpašie tarifi, kuros ir ņemtas vērā izmaksas, no kurām var izvairīties salīdzinājumā ar tradicionālajiem pakalpojumiem, var tikt veidoti tādā veidā, ka tie atšķiras no parastajiem tarifiem tikai tāpēc, ka no pēdējiem minētajiem tarifiem tiek atskaitītas tikai tās izmaksas, no kurām operators faktiski ir izvairījies, šo tarifu piešķiršana starpniekiem nevar ietekmēt Deutsche Post AG kā universālā pasta pakalpojuma sniedzēja finansiālo stabilitāti.
46 Tiesa no tā secināja, ka, ja izrādītos, ka starpniekiem piešķirto atlaižu dēļ, kas pašlaik tiek piedāvātas tikai Deutsche Post AG klientiem komersantiem, šīs atlaides kļūtu pārmērīgas, salīdzinot ar apietajām izmaksām, šai sabiedrībai būtu atļauts nepieciešamības gadījumā samazināt šīs atlaides visiem to saņēmējiem (spriedums Deutsche Post u.c., EU:C:2008:141, 38. punkts).
47 Tādējādi, kaut arī sūtītāji un starpnieki var atrasties līdzīgā situācijā saistībā ar atlaidēm par sūtījumu sagatavošanu, kā tas izriet no sprieduma Deutsche Post u.c. (EU:C:2008:141), tā tas ne vienmēr ir gadījumā ar tādām apjoma atlaidēm, kādas ir aplūkotas pamatlietā. Faktiski apjoma atlaides uz katru sūtītāju var mudināt pēdējos minētos vairāk pasta sūtījumu uzticēt bpost, tādējādi ļaujot tam iegūt apjomradītus ietaupījumus. Savukārt starpnieku veiktā darbība pati par sevi, kā tas ir norādīts šī sprieduma 38. punktā, nesekmē bpost uzticēto pasta sūtījumu palielināšanos un tādējādi šo ietaupījumu veidošanos pēdējam minētajam.
48 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka sūtītāji un starpnieki neatrodas līdzīgā situācijā, ņemot vērā mērķi, kāds ir izvirzīts apjoma atlaižu uz katru sūtītāju sistēmai, proti, pieprasījuma stimulēšanu pasta pakalpojumu jomā, jo tikai sūtītāji ar šīs sistēmas palīdzību var tikt mudināti palielināt savu pasta sūtījumu apjomu, kas tiek uzticēts bpost, un tādējādi šī operatora apgrozījumu. Tādējādi atšķirīga attieksme pret šīm divām klientu kategorijām, kas izriet no apjoma atlaižu uz katru sūtītāju sistēmas piemērošanas, nav diskriminācija, kas ir aizliegta ar Direktīvas 97/67 12. pantu.
49 Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 97/67 12. pantā paredzētais tarifu nediskriminācijas princips ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu apjoma atlaides uz katru sūtītāju sistēmu, kāda ir aplūkota pamatlietā.
Par tiesāšanās izdevumiem
50 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
Tarifu nediskriminācijas princips, kas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, 12. pantā, ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu apjoma atlaides uz katru sūtītāju sistēmu, kāda ir aplūkota pamatlietā.
[Paraksti]