TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2011. gada 29. septembrī (*)
EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/80 – 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums – Turcijas pilsonis – Uzturēšanās atļauja – Ģimenes apvienošanās – Partneru šķiršanās – Uzturēšanās atļaujas atsaukšana – Atpakaļejošs spēks
Lieta C‑187/10
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Raad van State (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 13. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 16. aprīlī, tiesvedībā
Baris Unal
pret
Staatssecretaris van Justitie.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), tiesneši A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], A. Ross [A. Rosas], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un P. Linda [P. Lindh],
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– B. Īnala [B. Unal] vārdā – A. H. Hekmans [A. H. Hekman] un B. Mors‑Jazirs [B. Mor‑Yazir], advocaten,
– Nīderlandes valdības vārdā – K. Viselsa [C. Wissels] un M. de Rē [M. de Ree], pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – Ž. Rozē [G. Rozet] un M. van Bēks [M. van Beek], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2011. gada 21. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 1/80”) 6. panta 1. punkta pirmo ievilkumu. Asociācijas padome tika nodibināta ar nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju; to 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, kā arī EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un tas Kopienas vārdā tika noslēgts, aprobēts un apstiprināts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK (OV 1964, 217, 3685. lpp.; turpmāk tekstā – “Asociācijas nolīgums”).
2 Šis lūgums ir iesniegts lietā starp Turcijas pilsoni B. Īnalu un Staatssecretaris van Justitie (par tieslietām atbildīgais valsts sekretārs, turpmāk tekstā – “Staatssecretaris”) par pēdējā minētā lēmumiem noraidīt B. Īnala pieteikumu, kurā lūgts grozīt viņa termiņuzturēšanās atļaujā iekļauto ierobežojumu, kā arī atsaukt minēto B. Īnala atļauju.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesiskais regulējums
Asociācijas nolīgums
3 Asociācijas nolīguma mērķis saskaņā ar tā 2. panta 1. punktu ir veicināt nepārtrauktu un līdzsvarotu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanu starp līgumslēdzējām pusēm, tostarp darba spēka jomā, pakāpeniski ieviešot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī novēršot ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, lai uzlabotu Turcijas iedzīvotāju dzīves līmeni un atvieglotu vēlāku Turcijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienai.
4 Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punktā ir noteikts:
“Ievērojot 7. panta noteikumus par ģimenes locekļu brīvu pieeju darba tirgum, Turcijas izcelsmes darba ņēmējam, kurš ir likumīgi nodarbināts dalībvalsts darba tirgū:
– pēc viena likumīgi nostrādāta gada ir tiesības šajā dalībvalstī pagarināt darba atļauju pie tā paša darba devēja, ja tam ir brīva darba vieta;
– pēc trīs likumīgi nostrādātiem gadiem un ievērojot priekšroku, kas piešķirama darba ņēmējiem no Kopienas dalībvalstīm, ir tiesības šajā dalībvalstī pieņemt darba piedāvājumu līdzīgam darbam pie cita darba devēja pēc paša izvēles, ja šis piedāvājums ir izteikts normālos apstākļos un reģistrēts šīs dalībvalsts nodarbinātības dienestos;
– pēc četriem likumīgi nostrādātiem gadiem šajā dalībvalstī ir brīva pieeja jebkuram atalgotam darbam pēc paša izvēles.”
5 Lēmuma Nr. 1/80 7. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā ir noteikts, ka dalībvalstī likumīgi nodarbināta Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši atļauju viņam pievienoties, ir tiesības, ar nosacījumu, ka darba ņēmējiem no Kopienas dalībvalstīm tiek dota priekšroka, pieņemt jebkuru darba piedāvājumu, ja vien tie šajā valstī likumīgi ir nodzīvojuši vismaz trīs gadus.
Valsts tiesiskais regulējums
6 Saskaņā ar 2000. gada 23. novembra likuma, ar ko vispārīgi pārskata Ārvalstnieku likumu (Wet tot algehele herziening van de Vreemdelingenwet) (Stb. 2000, Nr. 495; turpmāk tekstā – “Vw 2000”), 8. panta a) punktu ārvalstniekam ir tiesības likumīgi uzturēties Nīderlandē, ja viņam ir termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta atbilstoši šī likuma 14. pantam.
7 Vw 2000 14. panta 2. punktā ir noteikts:
“Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz, nosakot ierobežojošus nosacījumus, kas saistīti ar iemeslu, kura dēļ uzturēšanās tiek atļauta. Atļaujas izsniegšanai var paredzēt citus nosacījumus. [..]”
8 Šī likuma 16. panta 1. punkta g) apakšpunktā Nīderlandes iestādēm ir atļauts noraidīt pieteikumu izsniegt termiņuzturēšanās atļauju, ja pieteikuma iesniedzējs nepilda pienākumus, kas izriet no ierobežojuma, kas ir saistīts ar mērķi, kura dēļ viņš vēlas uzturēties Nīderlandē.
9 Vw 2000 16.a panta 1. punktā ir paredzēts, ka pieteikumu grozīt termiņuzturēšanās atļauju var noraidīt šī likuma 16. panta 1. punkta b)–g) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.
10 Saskaņā ar Vw 2000 18. panta 1. punktu:
“Pieteikums par termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu 14. panta nozīmē var tikt noraidīts, ja:
[..]
f) nav izpildīts ierobežojošais nosacījums, kas ticis izvirzīts atļaujas izsniegšanai, vai cits nosacījums, ar kuru ir saistīta tās izsniegšana;
[..].”
11 Saskaņā ar Vw 2000 19. pantu termiņuzturēšanās atļauju var atsaukt šī paša likuma 18. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētā iemesla dēļ.
12 2000. gada Ārvalstnieku noteikumu (Vreemdelingenbesluit 2000, Stb. 2000, Nr. 497; turpmāk tekstā – “Vb 2000”) 3.51. panta 1. punktā ir noteikts:
“[Vw 2000] 14. pantā minēto uzturēšanās atļauju uz noteiktu laiku – ar ierobežojošu nosacījumu, kas saistīts ar uzturēšanās pagarināšanu, – ārvalstniekam, kurš Nīderlandē uzturas trīs gadus, jo ir saņēmis uzturēšanās atļauju, var izsniegt šādos gadījumos:
a) ja notiek ģimenes apvienošanās vai ģimenes dibināšana ar personu, kurai ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības;
[..].”
13 Vb 2000 3.51. panta 2. punktā ir noteikts, ka uzturēšanās atļauju var piešķirt, ja šī paša panta 1. punktā paredzētajā laikposmā ir izpildīti nosacījumi sākotnējās uzturēšanās atļaujas pagarināšanai.
14 Vb 2000 4.43. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Ārvalstnieks, kas likumīgi uzturas valsts teritorijā [Vw 2000] 8. panta a) punkta nozīmē, bet kas vairs neievēro ierobežojumu, ar kuru uzturēšanās atļauja tikusi izsniegta, par to nekavējoties informē tās pašvaldības reģionālās policijas iestādes vadītāju, kuras teritorijā ārzemniekam ir dzīvesvieta.”
Pamata lieta un prejudiciālais jautājums
15 B. Īnals Nīderlandē ieceļoja 2004. gada 24. februārī, jo bija saņēmis pagaidu uzturēšanās atļauju. Ar 2004. gada 2. septembra lēmumu viņam no 2004. gada 29. marta tika izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, lai viņš varētu dzīvot “kopā ar savu partneri A. M. de Sausu van der Molenu [A. M. De Sousa van der Molen]”. Šajā atļaujā bija iekļauta arī norāde, ka “darbs ir atļauts bez ierobežojumiem; darba atļauja nav vajadzīga”.
16 B. Īnals devās dzīvot pie A. M. de Sausas van der Molenas Zantas [’t Zandt] (Nīderlande) pašvaldībā.
17 2005. gada 26. jūlijā B. Īnala uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš tika pagarināts līdz 2006. gada 21. aprīlim un 2006. gada 4. maijā – līdz 2009. gada 1. martam. Jaunajās atļaujās joprojām bija iekļauts nosacījums par dzīvi kopā ar partneri un norāde, ka “darbs ir atļauts bez ierobežojumiem; darba atļauja nav vajadzīga”.
18 2006. gada 8. maijā B. Īnals noslēdza pagaidu darba līgumu, lai strādātu par ražošanā nodarbinātu strādnieku kādā uzņēmumā Ninspētā [Nunspeet] (Nīderlande), kas atrodas apmēram 150 km no viņa dzīvesvietas Zantā. 2007. gada 21. novembrī ar to pašu pagaidu nodarbinātības aģentūru tika noslēgts jauns līgums, kas bija spēkā līdz 2008. gada 21. novembrim. Pamatojoties uz šo līgumu, B. Īnals turpināja strādāt tajā pašā uzņēmumā Ninspētā.
19 2007. gada 4. jūnijā B. Īnals iesniedza pieteikumu grozīt viņa atļaujā iekļauto ierobežojumu “dzīvot kopā ar partneri A. M. de Sausu van der Molenu”, nomainot to uz norādi par “ilgstošu uzturēšanos”.
20 2007. gada 28. decembrī Staatssecretaris šo pieteikumu noraidīja, jo no 2007. gada 2. aprīļa B. Īnals vairs nepildīja nosacījumus, kas izriet no ierobežojuma, kurš bija iekļauts viņa termiņuzturēšanās atļaujā. Staatssecretaris uzskatīja, ka B. Īnala un A. M. de Sausas van der Molenas attiecības tikušas izbeigtas 2007. gada 2. aprīlī, jo šajā datumā B. Īnals pārcēlās uz dzīvokli Leleistadē [Lelystad] (Nīderlande), bet A. M. de Sausa van der Molena joprojām bija reģistrēta Zantas pašvaldības iedzīvotāju reģistrā.
21 Kādā citā, 2008. gada 7. februāra, lēmumā Staatssecretaris konstatēja, ka, tā kā 2007. gada 2. aprīlī B. Īnals mazāk nekā gadu bijis likumīgi nodarbināts pie viena un tā paša darba devēja, viņš nevar iegūt ilgstošas uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1/80. Līdz ar to viņa uzturēšanās atļauja viņam tika atsaukta ar atpakaļejošu spēku no 2007. gada 2. aprīļa.
22 Ar 2008. gada 31. jūlija lēmumu Staatssecretaris noraidīja sūdzības, ko B. Īnals bija iesniedzis par 2007. gada 28. decembra un 2008. gada 7. februāra lēmumiem. Tas uzskatīja, ka, tā kā nav objektīvi pārbaudāmu datu, tas nevar ticēt B. Īnala apgalvojumiem, ka viņš pats un viņa bijusī partnere apmetušies uz dzīvi Leleistadē, bet A. M. de Sausa van der Molena saglabājusi savu dzīvokli Zantā gadījumam, ja viņai nepatiktu Leleistadē. B. Īnala iesniegtais rakstiskais paziņojums, ko sagatavojusi viņa bijusī partnere un kurā bija apstiprināts, ka viņu attiecības tikušas izbeigtas tikai vēlāk, netika uzskatīts par pietiekamu pierādījumu.
23 Ar 2009. gada 6. jūlija spriedumu Rechtbank’s‑Gravenhage (Hāgas apgabala tiesa) par nepamatotu atzina prasību, ko B. Īnals bija iesniedzis par lēmumu, ar kuru bija noraidīta viņa sūdzība. Līdz ar to viņš par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Raad van State [Valsts padomē].
24 Iesniedzējtiesa norāda, ka tā nav pārliecināta par to, ka tā var izšķirt strīdu pamata lietā, pamatojoties uz 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑337/07 Altun (Krājums, I‑10323. lpp.). Šajā spriedumā Tiesa ir atzinusi, ka uzturēšanās atļaujas atsaukšana nekādi neietekmē šī darba ņēmēja ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības atbilstoši Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas pirmajam ievilkumam, ja atsaukšanas dienā šie ģimenes locekļi jau ir ieguvuši šīs uzturēšanās tiesības. Jebkāda cita interpretācija būtu pretrunā tiesiskās drošības principam.
25 Raad van State vēlas noskaidrot, vai šī judikatūra ir piemērojama sekām, ko radījusi Turcijas izcelsmes darba ņēmēja uzturēšanās atļaujas atsaukšana ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā arī, ka viņš šajā gadījumā nebija vainojams nekādā krāpnieciskā darbībā.
26 Šajos apstākļos Raad van State nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Lēmuma Nr. 1/80 [..] 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums, kas aplūkots, īpaši ņemot vērā tiesiskās drošības principu, liedz kompetentajām valsts iestādēm atsaukt Turcijas izcelsmes darba ņēmēja uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad vairs nepastāv iemesls, kura dēļ uzturēšanās atļauja tikusi izsniegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja attiecīgo Turcijas izcelsmes darba ņēmēju nevar vainot nekādā krāpnieciskā darbībā un ja šāda atsaukšana notiek pēc 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētā viena gada laikposma beigām?”
Par prejudiciālo jautājumu
27 Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka kompetentās valsts iestādes atsauc Turcijas izcelsmes darba ņēmēja uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad vairs nepastāv iemesls, kura dēļ uzturēšanās atļauja tikusi izsniegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja minēto darba ņēmēju nevar vainot nekādā krāpnieciskā darbībā un ja šī atsaukšana notiek pēc minētajā 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā viena gada likumīgas nodarbinātības laikposma beigām.
28 Tiesības, kas Turcijas izcelsmes darba ņēmējiem piešķirtas ar noteikumiem, kas ir ietverti Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punktā, pakāpeniski palielinās proporcionāli likumīgas nodarbinātības ilgumam, un to mērķis ir pakāpeniski nostiprināt attiecīgo personu statusu uzņemošajā dalībvalstī (it īpaši skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑230/03 Sedef, Krājums, I‑157. lpp., 34. punkts).
29 Kā izriet no Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmā ievilkuma, pēc viena likumīgi nostrādāta gada Turcijas izcelsmes darba ņēmējam ir tiesības turpināt strādāt pie tā paša darba devēja.
30 Saskaņā ar Tiesas judikatūru šo tiesību lietderīgā iedarbība noteikti nozīmē no tām izrietošu attiecīgās personas uzturēšanās tiesību esamību (it īpaši skat. 2005. gada 7. jūlija spriedumu lietā C‑383/03 Dogan, Krājums, I‑6237. lpp., 14. punkts).
31 Turcijas pilsoņa likumīga nodarbinātība uzņemošajā dalībvalstī Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmā ievilkuma izpratnē nozīmē stabilu, nevis pagaidu stāvokli minētās dalībvalsts darba tirgū un šajā ziņā ir saistīta ar neapstrīdamām uzturēšanās tiesībām (1992. gada 16. decembra spriedums lietā C‑237/91 Kus, Recueil, I‑6781. lpp., 22. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Altun, 53. punkts).
32 Šajā gadījumā ir skaidrs, ka Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto vienu gadu ilgo likumīgas nodarbinātības laikposmu sākts skaitīt 2006. gada 8. maijā, kad B. Īnals sāka strādāt algotu darbu. Staatssecretaris lēmums, kurā viņam tika atteikts grozīt atļaujā iekļauto ierobežojumu “dzīvot kopā ar partneri A. M. de Sausu van der Molenu”, tika pieņemts 2007. gada 28. decembrī, proti, vairāk nekā pusotru gadu pēc tam, kad B. Īnals bija sācis strādāt algotu darbu pie viena un tā paša darba devēja. Tomēr šis atteikums bija pamatots ar to, ka, tā kā B. Īnala un A. M. de Sausas van der Molenas attiecības ir beigušās 2007. gada 2. aprīlī, prasītājs pamata lietā no šī datuma vairs neatbilst nosacījumiem, kas bija iekļauti viņa uzturēšanās atļaujā.
33 Tādējādi gan 2007. gada 28. decembra lēmums, gan 2008. gada 7. februāra lēmums, ar ko viņam tika atsaukta uzturēšanās atļauja, radīja sekas ar atpakaļejošu spēku 2007. gada 2. aprīlī, proti, pirms B. Īnals Nīderlandē bija likumīgi nostrādājis vienu gadu.
34 Nīderlandes valdība apgalvo, ka B. Īnals nevar izmantot tiesības, kas izriet no Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmā ievilkuma.
35 Šī valdība uzskata, ka, ja Turcijas izcelsmes darba ņēmējs pirmā nodarbinātības gada laikā vairs neievēro nosacījumus, kas ir iekļauti viņa uzturēšanās atļaujā, viņa uzturēšanās tiesības zaudē savu neapstrīdamo tiesību raksturu. Līdz ar to no šī brīža nodarbinātības laikposmi, ko ir īstenojis šis darba ņēmējs, nevar tikt ņemti vērā, lai iegūtu Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētās tiesības. Tādējādi B. Īnals neesot izpildījis nosacījumu par viena gada likumīgu nodarbinātību Tiesas judikatūras nozīmē.
36 Šādam argumentam nevar piekrist.
37 Jāatgādina, ka lietā, kurā tika taisīts iepriekš minētais spriedums Kus, Tiesai bija jāizskata jautājums, vai Turcijas pilsonim, kas ir ieguvis atļauju uzturēties dalībvalsts teritorijā, lai tajā apprecētos ar šīs valsts pilsoni, un kas tajā vairāk nekā gadu ir nostrādājis pie viena un tā paša darba devēja, atbilstoši spēkā esošai darba atļaujai ir tiesības atjaunot savu darba atļauju saskaņā ar Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, pat ja brīdī, kad tiek lemts par atjaunošanas pieteikumu, viņa laulība jau ir šķirta.
38 Minētajā spriedumā Tiesa vispirms konstatēja, ka saskaņā ar šo 6. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, lai Turcijas izcelsmes darba ņēmējam būtu tiesības atjaunot savu darba atļauju pie viena un tā paša darba devēja, pietiek ar to, ka viņš ir bijis likumīgi nodarbināts ilgāk nekā gadu, ņemot vērā, ka šajā tiesību normā šo tiesību atzīšana nav padarīta atkarīga ne no viena cita nosacījuma, it īpaši no nosacījumiem, ar kādiem ir iegūtas iebraukšanas un uzturēšanās tiesības (iepriekš minētais spriedums lietā Kus, 21. punkts).
39 Pamatojoties uz šo konstatējumu, Tiesa atzina, ka Turcijas izcelsmes darba ņēmējs, kas vairāk nekā gadu ir bijis nodarbināts un kam ir bijusi spēkā esoša darba atļauja, ir jāuzskata par tādu, kurš atbilst šī lēmuma 6. panta 1. punkta pirmā ievilkuma nosacījumiem, pat ja uzturēšanās atļauja sākotnēji viņam tikusi piešķirta citām vajadzībām, nevis algota darba veikšanai (iepriekš minētais spriedums lietā Kus, 23. punkts).
40 Tādējādi ir jāpārbauda, vai B. Īnala nodarbinātības laikposms no 2006. gada 8. maija līdz 2007. gada 7. maijam ļauj uzskatīt, ka viņš atbilst nosacījumam par likumīgu viena gada nodarbinātību Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmā ievilkuma nozīmē, kaut arī B. Īnala un A. M. de Sausas van der Molenas attiecības, iespējams, bija beigušās 2007. gada 2. aprīlī.
41 Saskaņā ar pašreizējām Savienības tiesībām Lēmums Nr. 1/80 nekādi neietekmē dalībvalstu kompetenci atteikt Turcijas pilsonim tiesības iebraukt to teritorijā un strādāt tajā pirmo algoto darbu. Šis lēmums principā arī pieļauj, ka šīs valstis reglamentē viņa nodarbinātības nosacījumus līdz Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā viena gada beigām (skat. 1997. gada 30. septembra spriedumu lietā C‑36/96 Günaydin, Recueil, I‑5143. lpp., 36. punkts).
42 Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punktu tomēr nevar interpretēt tā, ka tas ļautu dalībvalstij vienpusēji grozīt progresīvas Turcijas pilsoņu integrācijas uzņemošās dalībvalsts darba tirgū sistēmas piemērojamību, liedzot darba ņēmējam, kam ir atļauts iebraukt tās teritorijā un kas nepārtraukti vairāk nekā gadu pie viena un tā paša darba devēja tajā likumīgi ir veicis reālu un faktisku saimniecisku darbību, tiesības, ko viņam pakāpeniski piešķir trīs šīs tiesību normas ievilkumi atkarībā no algota darba veikšana ilguma (skat. 1998. gada 26. novembra spriedumu lietā C‑1/97 Birden, Recueil, I‑7747. lpp., 37. punkts).
43 Šādas interpretācijas rezultātā Lēmums Nr. 1/80 zaudētu savu jēgu un jebkādu lietderīgo iedarbību (skat. 2002. gada 19. novembra spriedumu lietā C‑188/00 Kurz, Recueil, I‑10691. lpp., 55. punkts).
44 Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta formulējums ir vispārīgs un bez nosacījumiem, jo tajā dalībvalstīm nav paredzēta iespēja ierobežot tiesības, kas ar šo tiesību normu tieši tiek piešķirtas Turcijas izcelsmes darba ņēmējiem (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Birden, 38. punkts).
45 Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka Turcijas pilsoņa nodarbinātības laikposmi, kas ir nostrādāti atbilstoši uzturēšanās atļaujai, kura viņam tikusi izsniegta, tikai ņemot vērā viņa krāpniecisko rīcību, par kuru viņam ir piespriests sods, nav pamatoti ar stabilu stāvokli un ir jāuzskata par tādiem, kas ir bijuši tikai pagaidu laikposmi, jo attiecīgajos laikposmos ieinteresētā persona nebija likumīgi izmantojusi uzturēšanās tiesības (it īpaši skat. 1997. gada 5. jūnija spriedumu lietā C‑285/95 Kol, Recueil, I‑3069. lpp., 27. punkts, un 2000. gada 11. maija spriedumu lietā C‑37/98 Savas, Recueil, I‑2927. lpp., 61. punkts).
46 Tāpat arī Turcijas izcelsmes darba ņēmējs nav izpildījis nosacījumu, ka viņam ir jābūt bijušam likumīgi nodarbinātam uzņemošajā dalībvalstī, ja viņš ir bijis nodarbināts, pamatojoties uz uzturēšanās tiesībām, kas viņam tikušas atzītas tikai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kas atļauj pagaidām dzīvot šajā valstī uzturēšanās atļaujas piešķiršanas procedūras laikā (šajā ziņā skat. 1990. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑192/89 Sevince, Recueil, I‑3461. lpp., 31. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Kus, 18. punkts).
47 No šī sprieduma 45. un 46. punkta izriet, ka Turcijas pilsoņa nodarbinātība atbilstoši uzturēšanās atļaujai, kas ir izsniegta, ņemot vērā krāpniecisku rīcību, par kuru ir piespriests sods, vai pagaidu uzturēšanās atļaujai, kas ir spēkā, tikai gaidot galīgo lēmumu par tā uzturēšanās tiesībām, šim pilsonim nevar radīt tiesības saskaņā ar Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punktu.
48 Tomēr pamata lietā no iesniedzējtiesas lēmuma un no paša prejudiciālā jautājuma formulējuma izriet, ka B. Īnals netiek vainots nekādā krāpnieciskā rīcībā.
49 Turklāt viņam Nīderlandē bija nevis pagaidu uzturēšanās atļauja, bet uzturēšanās atļauja, kas viņam ļāva brīvi veikt algotu darbu. Ir skaidrs, ka B. Īnals bija izpildījis uzņemošās dalībvalsts tiesību aktos paredzētās prasības jautājumā par iebraukšanu tās teritorijā, kā arī par nodarbinātību.
50 Šajos apstākļos, kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi secinājumu 52. punktā, ja netiktu atzīts, ka B. Īnals Nīderlandē bijis likumīgi nodarbināts vairāk nekā gadu, tas būtu pretrunā vispārējam Tiesas judikatūrā nostiprinātam principam par iegūto tiesību ievērošanu. Saskaņā ar šo principu, tā kā Turcijas pilsonis var likumīgi pamatoties uz tiesībām atbilstoši Lēmumam Nr. 1/80, šīs tiesības vairs nav atkarīgas no to apstākļu turpināšanās, kuri bijuši šo tiesību iegūšanas pamatā, jo šajā lēmumā nav paredzēts šāda rakstura nosacījums (skat. 2010. gada 22. decembra spriedumu lietā C‑303/08 Bozkurt, Krājumā vēl nav publicēts, 41. punkts).
51 Turklāt šo secinājumu apstiprina Tiesas iepriekš minētajā spriedumā lietā Altun izstrādātā judikatūra. Minētajā spriedumā Tiesa ir atzinusi, ka, ņemot vērā saikni, kāda pastāv starp tiesībām, kas Turcijas izcelsmes darba ņēmējam ir atbilstoši Lēmumam Nr. 1/80, un tiesībām, uz kurām viņa ģimenes locekļi, kas drīkst viņam pievienoties, var atsaukties, pamatojoties uz šī lēmuma 7. pantu, krāpnieciska šī darba ņēmēja rīcība var radīt juridiskas sekas viņa ģimenes locekļiem. Tomēr Tiesa ir precizējusi, ka šīs sekas tomēr ir jānovērtē, ņemot vērā datumu, kurā uzņemošās dalībvalsts iestādes pieņēmušas lēmumu par uzturēšanās atļaujas atsaukšanu minētajam darba ņēmējam (iepriekš minētais spriedums lietā Altun, 56. un 57. punkts). Kā izriet no minētā sprieduma 59. punkta, kompetentajām iestādēm tādējādi ir jāpārbauda, vai ģimenes locekļi šajā datumā ir ieguvuši atbilstošas tiesības piekļūt darba tirgum uzņemošajā dalībvalstī un līdz ar to tiesības uzturēties tajā. Tiesa minētā sprieduma 60. punktā ir piebildusi, ka jebkurš cits risinājums būtu pretrunā tiesiskās drošības principam.
52 Līdz ar to nodarbinātības laikposmi, ko prasītājs pamata lietā ir nostrādājis pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas, ir jāuzskata par tādiem, kas atbilst nosacījumam par viena gada likumīgu nodarbinātību Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmā ievilkuma nozīmē.
53 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka kompetentās valsts iestādes atsauc Turcijas izcelsmes darba ņēmēja uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad vairs nepastāv iemesls, kura dēļ uzturēšanās atļauja tikusi izsniegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja minēto darba ņēmēju nevar vainot nekādā krāpnieciskā rīcībā un ja šī atsaukšana notiek pēc minētajā 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā viena gada likumīgas nodarbinātības laikposma beigām.
Par tiesāšanās izdevumiem
54 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, ko pieņēmusi Asociācijas padome, kas nodibināta ar nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka kompetentās valsts iestādes atsauc Turcijas izcelsmes darba ņēmēja uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad vairs nepastāv iemesls, kura dēļ uzturēšanās atļauja tikusi izsniegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja minēto darba ņēmēju nevar vainot nekādā krāpnieciskā rīcībā un ja šī atsaukšana notiek pēc minētajā 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā viena gada likumīgas nodarbinātības laikposma beigām.
[Paraksti]