TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2024. gada 18. janvārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras – Direktīva 89/665/EEK – Pieeja pārskatīšanas procedūrām – 2. panta 3. punkts un 2.a panta 2. punkts – Dalībvalstu pienākums paredzēt pārbaudes procedūru ar apturošu ietekmi – Pirmās instances pārskatīšanas struktūra – Prasība saistībā ar lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības – 2. panta 9. punkts – Struktūra, kas ir atbildīga par pārskatīšanas procedūru un kurai nav tiesas rakstura – Publiskā iepirkuma līguma noslēgšana pirms prasības celšanas tiesā par šīs iestādes lēmumu – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā
Lietā C‑303/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno, Čehijas Republika) iesniegusi ar 2022. gada 5. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 9. maijā, tiesvedībā
CROSS Zlín a.s.
pret
Úřad pro ochranu hospodářské soutěže,
piedaloties
Statutární město Brno,
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], S. Rodins [S. Rodin] un L. S. Rosi [L. S. Rossi],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretāre: A. Lamote [A. Lamote], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 25. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– CROSS Zlín, a.s. vārdā – M. Šimka un L. Vaculínová, advokáti,
– Úřad pro ochranu hospodářské soutěže vārdā – P. Mlsna un I. Pospíšilíková, pārstāvji,
– Čehijas Republikas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Kipras valdības vārdā – N. Ioannou, D. Kalli un E. Zachariadou, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara, P. Ondrůšek un G. Wils, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 7. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) (OV 2014, L 94, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”), 2. panta 3. punktu un 2.a panta 2. punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp CROSS Zlín, a.s. un Úřad pro ochranu hospodářské soutěže (Konkurences aizsardzības birojs, Čehijas Republika; turpmāk tekstā – “Birojs”) par to, ka pēdējā minētās priekšsēdētājs ir apstiprinājis CROSS Zlín prasības noraidīšanu par Statutární město Brno (Brno pilsēta, Čehijas Republika) lēmumu izslēgt šo sabiedrību no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar šīs pilsētas satiksmes kontroles centra funkciju (attiecībā uz signālgaismu sistēmu) paplašināšanu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 89/665 piektais apsvērums ir izteikts šādi:
“tā kā valsts pasūtījumu piešķiršanas procedūras ir tik īsas, kompetentām izskatīšanas iestādēm, cita starpā, jābūt pilnvarotām veikt pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir pārtraukt procedūru vai jebkuru lēmumu ieviešanu, kurus varētu pieņemt līgumslēdzēja iestāde; [..] procedūru īsuma dēļ ir jārīkojas ātri, ja notiek iepriekš minētie pārkāpumi”.
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV 2007, L 335, 31. lpp.), 3., 4. un 36. apsvērumā ir noteikts:
“(3) Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un Tiesas judikatūra ir atklājusi vairākus trūkumus dalībvalstu pārskatīšanas mehānismos. Minēto trūkumu dēļ ar Direktīvām 89/665/EEK un 92/13/EEK [(1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.),] izveidotie mehānismi ne vienmēr ļauj nodrošināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši laikā, kad pārkāpumus vēl ir iespējams izlabot. Secīgi pārskatāmības un nediskriminācijas garantijas, ko cenšas panākt ar minētajām direktīvām, būtu jāstiprina, lai nodrošinātu, ka visa Kopiena gūst labumu no pozitīvās ietekmes, ko sniedz publiskā iepirkuma noteikumu modernizācija un vienkāršošana, kas īstenota ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 2004/18/EK [(2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.),] un [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 2004/17/EK [(2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.)]. [..]
(4) Atklātie trūkumi jo īpaši ietver tāda termiņa trūkumu, kurš nodrošinātu efektīvu pārskatīšanu laikā starp lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un attiecīgā līguma slēgšanu. Tas dažreiz rada stāvokli, kad līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji subjekti, vēloties apstrīdētā piešķiršanas lēmuma sekas padarīt neatgriezeniskas, slēdz līgumus ļoti ātri. Lai novērstu šo trūkumu, kas ir ievērojams šķērslis iesaistīto pretendentu, proti, to pretendentu, kuri vēl nav galīgi noraidīti, efektīvai tiesiskajai aizsardzībai, ir jāparedz obligāts nogaidīšanas termiņš, kura laikā attiecīgā līguma slēgšanu aptur, neatkarīgi no tā, vai līguma noslēgšana sakrīt ar tā parakstīšanu.
[..]
(36) Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti [Hartā]. Jo īpaši šī direktīva tiecas nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu saskaņā ar [Hartas] 47. panta pirmo un otro daļu.”
5 Direktīvas 89/665 1. pantā “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” ir noteikts:
“1. [..]
[..]
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīva 2014/24/ES [(2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.)] vai [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.)], līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.
[..]
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.
[..]
5. Dalībvalstis var prasīt, lai attiecīgā persona vispirms prasa pārskatīšanu līgumslēdzējā iestādē. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārskatīšanas pieteikuma iesniegšana nekavējoties aptur iespēju slēgt līgumu.
[..]
Šā punkta pirmajā daļā minētā apturēšana nebeidzas, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzēja iestāde ir nosūtījusi atbildi, ja izmanto faksu vai elektroniskus saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzēja iestāde ir nosūtījusi atbildi, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemta atbilde.”
6 Direktīvas 89/665 2. pantā “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām” ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:
a) tiklīdz rodas izdevība un panākot vienošanos veikt pagaidu pasākumus, lai izlabotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgajām interesēm, tostarp pasākumus, lai apturētu valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās apturēšanu, vai apturētu jebkura līgumslēdzējas iestādes pieņemtā lēmuma īstenošanu;
b) vai nu atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus, vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp atcelt diskriminējošas tehniskās, ekonomiskās vai finanšu prasības uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
c) atlīdzināt zaudējumus personām, kam ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
2. Šā panta 1. punktā un 2.d un 2.e pantā paredzētās pilnvaras var piešķirt atsevišķām struktūrām, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūras dažādiem aspektiem.
3. Kad pirmās instances struktūra, kas ir neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes, pārskata līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde nevar noslēgt līgumu, kamēr pārskatīšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu par vai nu pagaidu pasākumiem, vai pārskatīšanu. Apturēšana beidzas ne agrāk, kā beidzoties 2.a panta 2. punktā un 2.d panta 4. un 5. punktā minētajam nogaidīšanas termiņam.
4. Izņemot šā panta 3. punktā un 1. panta 5. punktā paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav obligāti automātiski jāaptur līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.
5. Dalībvalstis var noteikt, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra var ņemt vērā pagaidu pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām varētu būt nodarīts kaitējums, kā arī sabiedrības interesēm un var nolemt nenoteikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas varētu būt lielākas par ieguvumiem.
Lēmums nenoteikt pagaidu pasākumus neskar nekādas citas prasības, ko izvirza persona, kura lūdz veikt šos pasākumus.
6. Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, struktūrai, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, vispirms ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.
7. [..]
Turklāt, izņemot gadījumus, kad pirms zaudējumu atlīdzināšanas lēmums ir jāatceļ, dalībvalstis var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas saskaņā ar 1. panta 5. punktu, šā panta 3. punktu vai 2.a līdz 2.f pantu par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt vienīgi par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
[..]
9. Ja par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās struktūras pēc būtības nav tiesu iestādes, to lēmumus vienmēr rakstiski pamato. Turklāt šādā gadījumā jāparedz normas, lai garantētu procedūras, ar kurām jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, ko veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa [LESD 267]. panta nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzējas iestādes, ne no pārskatīšanas struktūras.
[..]”
7 Saskaņā ar minētās direktīvas 2.a pantu “Nogaidīšanas termiņš”:
“1. Pieņemot nepieciešamos noteikumus atbilstīgi šā panta 2. punktā un 2.c pantā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 3. punktā minētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai efektīvi pārskatītu līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
2. Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz ko attiecas Direktīva [2014/24] vai Direktīva [2014/23], līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Pretendentus uzskata par attiecīgiem, ja viņi vēl nav galīgi izslēgti. Izslēgšana ir galīga, ja tā ir paziņota attiecīgajiem pretendentiem un ja vai nu neatkarīga pārskatīšanas struktūra to ir atzinusi par likumīgu, vai arī tai vairs nevar piemērot pārskatīšanas procedūru.
[..]
Katram attiecīgajam pretendentam vai attiecīgajam kandidātam paziņojot lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, tam pievieno:
– kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem [..] un
– precīzu norādi par konkrētu nogaidīšanas periodu, ko piemēro saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē šo punktu.”
8 Direktīvas 89/665 2.d pantā “Spēkā neesamība” ir noteikts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:
[..]
b) ir pārkāpts šīs direktīvas 1. panta 5. punkts, 2. panta 3. punkts vai 2.a panta 2. punkts, un ar šādu pārkāpumu pretendentam, kas prasa pārskatīšanu, tika liegta iespēja izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms līguma noslēgšanas, ja šāds pārkāpums ir saistīts ar Direktīvas 2014/24/ES vai Direktīvas 2014/23/ES pārkāpumu un ja šāds pārkāpums ir ietekmējis pretendenta, kurš prasa pārskatīšanu, izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības;
[..]
2. Sekas tam, ka līgumu atzīst par spēkā neesošu, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.
Attiecīgās valsts tiesību aktos var noteikt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku vai noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl jāizpilda. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.”
Čehijas tiesības
9 No zákon č. 134/2016 Sb., o zadávání veřejných zakázek (Likums Nr. 134/2016 par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 134/2016”), 241. un 242. panta izriet, ka sūdzību par līgumslēdzējas iestādes procedūru var iesniegt piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir uzzinājis par to, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi likumu.
10 Saskaņā ar šī likuma 245. panta 1. punktu līgumslēdzēja iestāde 15 dienu laikā no tā sūdzības saņemšanas nosūta sūdzības iesniedzējam lēmumu, norādot, vai tā sūdzība tiek apmierināta vai noraidīta. Šajā lēmumā jānorāda pamatojums, kurā līgumslēdzēja iestāde detalizēti un saprotami skaidro visus apstākļus, uz kuriem sūdzības iesniedzējs atsaucas savā sūdzībā. Ja līgumslēdzēja iestāde apmierina sūdzību, tā minētajā lēmumā arī norāda, kādus korektīvos pasākumus tā veiks.
11 Saskaņā ar šī likuma 245. panta 4. punktu gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde noraida sūdzību, tā savā lēmumā par sūdzību sniedz tās iesniedzējam informāciju par iespēju šī paša likuma 251. panta 2. punktā noteiktajā termiņā Birojam iesniegt pieteikumu uzsākt līgumslēdzējas iestādes aktu pārskatīšanas procedūru, kā arī par pienākumu tajā pašā termiņā iesniegt līgumslēdzējā iestādē šī pieteikuma norakstu.
12 Likuma Nr. 134/2016 246. panta 1. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde nevar noslēgt līgumu ar pretendentu:
“(a) pirms ir beidzies termiņš sūdzības iesniegšanai par lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras dalībnieka izslēgšanu, par pretendenta izvēli vai par brīvprātīgu paziņojumu par nodomu noslēgt līgumu;
(b) līdz lēmuma par sūdzību nodošanai sūdzības iesniedzējam, ja ir iesniegta sūdzība;
(c) pirms beidzies termiņš, kurā jāiesniedz pieteikums sākt līgumslēdzējas iestādes aktu pārbaudes procedūru, ja līgumslēdzēja iestāde ir noraidījusi iesniegto sūdzību;
(d) 60 dienu laikā no dienas, kad uzsākta pārbaudes procedūra par līgumslēdzējas iestādes aktiem, ja pieteikums ir iesniegts laikus. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var noslēgt līgumu pat šajā termiņā, ja Birojs šo pieteikumu ir noraidījis vai ja administratīvā procedūra saistībā ar minēto pieteikumu ir izbeigta un šis lēmums par noraidīšanu vai izbeigšanu ir kļuvis galīgs šajā administratīvajā procedūrā.”
13 Saskaņā ar šī likuma 246. panta 2. punktu, ja Birojs šo procedūru uzsāk pēc savas ierosmes, līgumslēdzēja iestāde nevar noslēgt līgumu ar pretendentu 60 dienu laikā no dienas, kad uzsākta līgumslēdzējas iestādes aktu pārbaudes procedūra. Tomēr pat šajā termiņā līgumslēdzēja iestāde var noslēgt līgumu, ja administratīvā procedūra ir pabeigta un šāds lēmums šajā administratīvajā procedūrā ir kļuvis galīgs.
14 Atbilstoši minētā likuma 254. panta 1. punktam lūgumu aizliegt izpildīt publiskā iepirkuma līgumu var iesniegt pretendents, kurš norāda, ka līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi līgumu tostarp bez iepriekšējas publicēšanas, neraugoties uz aizliegumu noslēgt šo līgumu, kas paredzēts šajā likumā vai pagaidu pasākumā, vai veicot citu procedūru ārpus publiskā iepirkuma procedūras.
15 Saskaņā ar Likuma Nr. 134/2016 257. panta j) punktu Birojs izbeidz uzsākto procedūru ar rīkojumu, ja administratīvā procesa laikā līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi līgumu par attiecīgā pārbaudāmā publiskā iepirkuma izpildi.
16 Šī likuma 264. panta 1. punktā ir noteikts, ka procedūrā, kas uzsākta pēc pieteikuma atbilstīgi minētā likuma 254. pantam, Birojs aizliedz līgumslēdzējai iestādei izpildīt līgumu, ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ticis noslēgts 254. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. Līgums, kura izpildi Birojs ir aizliedzis, tiek uzskatīts par spēkā neesošu no paša sākuma, un nav jāveic procedūra atbilstīgi šī panta 3. punktam. Turklāt minētās normas 2. punktā ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma līgums kļūst spēkā neesošs šī likuma pārkāpuma dēļ tikai gadījumos, kad Birojs ir aizliedzis tā izpildi atbilstīgi šī 264. panta 1. punktam.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
17 2019. gada 27. septembrī Brno pilsēta izsludināja publiskā iepirkuma procedūru, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz šīs pilsētas satiksmes vadības centrāles funkciju (attiecībā uz signālgaismu sistēmu) paplašināšanu. Publiskā iepirkuma paredzamā vērtība bija 13 805 000 CZK (čehu kronas) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) (apmēram 560 000 EUR).
18 Brno pilsēta kā līgumslēdzēja iestāde saņēma divus piedāvājumus, proti, CROSS Zlín piedāvājumu, kurš bija lētāks, un Siemens Mobility, s. r. o. piedāvājumu. Ar 2020. gada 6. aprīļa paziņojumu līgumslēdzēja iestāde izslēdza sabiedrību CROSS Zlín tehnisko specifikāciju neievērošanas dēļ. 2020. gada 7. aprīlī līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Siemens Mobility.
19 CROSS Zlín iesniedza sūdzību par šo paziņojumu par izslēgšanu, kuru līgumslēdzēja iestāde noraidīja ar 2020. gada 4. maija lēmumu. Pēc tam šī sabiedrība iesniedza Birojam lūgumu pārbaudīt līgumslēdzējas iestādes aktus, lūdzot atcelt minēto paziņojumu par izslēgšanu, kā arī lēmumu par attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Siemens Mobility.
20 Administratīvajā procesā Birojā 2020. gada 3. jūlijā tas pēc savas ierosmes piemēroja pagaidu pasākumu, proti, aizliegumu līgumslēdzējai iestādei noslēgt publiskā iepirkuma līgumu līdz administratīvā procesa galīgai pabeigšanai.
21 Ar 2020. gada 5. augusta lēmumu Birojs noraidīja CROSS Zlín pieteikumu. Tad pēdējā minētā par šo lēmumu iesniedza sūdzību, kuru Biroja kā otrās instances administratīvās iestādes priekšsēdētājs noraidīja ar 2020. gada 9. novembra lēmumu. 2020. gada 18. novembrī līgumslēdzēja iestāde noslēdza publiskā iepirkuma līgumu ar Siemens Mobility.
22 2021. gada 13. janvārī CROSS Zlín par šo Biroja priekšsēdētāja lēmumu cēla prasību Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno, Čehijas Republika), kas ir iesniedzējtiesa. Vienlaikus ar šo prasību CROSS Zlín iesniedza lūgumu atzīt, ka minētajai prasībai ir apturoša iedarbība attiecībā uz līguma noslēgšanu, un noteikt pagaidu pasākumu, kas ietver aizliegumu līgumslēdzējai iestādei noslēgt vai izpildīt minēto publiskā iepirkuma līgumu.
23 2021. gada 11. februārī šī tiesa noraidīja šo lūgumu, pamatojoties būtībā uz to, ka tad, ja publiskā iepirkuma līgums jau ir noslēgts, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei nav jānosaka aizliegums noslēgt šo līgumu. Proti, Čehijas tiesību pašreizējā stāvoklī pat gadījumā, ja šāda prasība tiesā tiktu apmierināta un strīdīgais lēmums tiktu atcelts, nosūtot lietu atpakaļ Birojam, šis birojs izbeigtu tiesvedību, pamatojoties uz Likuma Nr. 134/2016 257. panta j) punktu, neizskatot šo lietu pēc būtības.
24 Tāpat minētā tiesa atteicās noteikt līgumslēdzējai iestādei aizliegumu izpildīt līgumu, jo Čehijas tiesiskais regulējums neliedzot publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu pēc tam, kad Biroja priekšsēdētāja lēmums ir kļuvis galīgs administratīvajā procesā.
25 Šajā kontekstā iesniedzējtiesa pauž šaubas par to, vai Direktīvai 89/665, kā arī prasībai nodrošināt efektīvu pārbaudi tiesā, kas izriet no Hartas 47. panta, ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei noslēgt publiskā iepirkuma līgumu pirms termiņa, kas paredzēts prasības celšanai tiesā par otrās instances administratīvās iestādes lēmumu, beigām vai pirms tiesa, kas izskata lietu, var lemt par pieteikumu noteikt pagaidu pasākumu, ar kuru šai līgumslēdzējai iestādei tiek aizliegts noslēgt šo līgumu, līdz lēmums par šo pārsūdzību ir kļuvis galīgs.
26 No Čehijas tiesu judikatūras izrietot, ka, ja publiskā iepirkuma līgums tiek noslēgts, pirms tiesa, kurā celta prasība, ir lēmusi par šādu prasību vai šādu pieteikumu, šī tiesa vairs nenosaka pagaidu pasākumus, jo šādā gadījumā vairs nebūtu nepieciešams provizoriski atrisināt pušu situāciju.
27 Tādējādi gadījumā, ja tiesa, kas izskata lietu, secinātu, ka Birojs ir pieļāvis kļūdu vērtējumā par attiecīgā pretendenta izslēgšanas tiesiskumu, tai šī sprieduma 21. punktā minētais Biroja priekšsēdētāja lēmums būtu jāatceļ prettiesiskuma dēļ un jānodod lieta atpakaļ šai administratīvajai iestādei. To ņemot vērā, ja attiecīgais publiskā iepirkuma līgums ir noslēgts pirms šīs tiesas nolēmuma pieņemšanas, Birojs pēc tam, kad lieta tai tiks nodota atpakaļ, atkārtoti neizvērtēs, vai lūgums pārbaudīt līgumslēdzējas iestādes aktus atbilstoši minētās tiesas secinājumiem ir pamatots, un noslēgs procedūru, pamatojoties uz Likuma Nr. 134/2016 257. panta j) punktu.
28 Šādā gadījumā izslēgtais pretendents varētu vērsties civillietu tiesās tikai saistībā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts līgumslēdzējas iestādes prettiesiskās rīcības dēļ, tomēr iesniedzējtiesas ieskatā ir grūti izpildīt nosacījumus šādas atlīdzības saņemšanai.
29 Šī tiesa piebilst, ka saskaņā ar Čehijas tiesisko regulējumu Birojs ir “pārskatīšanas struktūra” Direktīvas 89/665 izpratnē. Šajā ziņā Likuma Nr. 134/2016 246. pantā ir paredzēti termiņi, kuros līgumslēdzējai iestādei ir aizliegts noslēgt līgumu Birojā notiekošās procedūras laikā. Tomēr šo pēdējo nevar uzskatīt par tiesu.
30 Līdz ar to, ja, kā tas izriet no 2021. gada 21. decembra sprieduma Randstad Italia (C‑497/20, EU:C:2021:1037, 73. punkts), būtu jāuzskata, ka neatkarīgajai pārskatīšanas struktūrai saskaņā ar Direktīvas 89/665 2. panta 3. punktu vai 2.a panta 2. punktu ir jābūt tiesai Hartas 47. panta izpratnē, Čehijas tiesiskais regulējums, kurš ļauj noslēgt publiskā iepirkuma līgumu uzreiz pēc Biroja priekšsēdētāja lēmuma, pārkāptu šo direktīvu un negarantētu no publiskā iepirkuma procedūras izslēgto pretendentu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
31 Visbeidzot, gadījumā, ja Tiesa konstatētu, ka Direktīva 89/665 nav pietiekami transponēta Čehijas tiesību sistēmā, iesniedzējtiesa uzskata, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts līgumslēdzējas iestādes lēmuma prettiesiskums, tai būtu jānosaka Birojam pienākums nepiemērot Čehijas tiesību normas, kurās ir pieļauts šāds šīs direktīvas pārkāpums.
32 Šādos apstākļos Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Čehijas tiesiskais regulējums, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei noslēgt publiskā iepirkuma līgumu pirms prasības celšanas tiesā, kurai ir kompetence pārbaudīt [Biroja] otrajā instancē pieņemtā lēmuma par pretendenta izslēgšanu likumību, ir saderīgs ar Direktīvas [89/665] 2. panta 3. punktu un 2.a panta 2. punktu, interpretējot tos [..] [H]artas 47. panta gaismā?”
Par lūgumu atkārtoti uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu
33 Pēc ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanas CROSS Zlín ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 19. septembrī, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu lūdza izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.
34 Sava lūguma pamatojumam CROSS Zlín uzskata, ka, ņemot vērā ģenerāladvokāta secinājumus, lieta varētu tikt izskatīta, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apsprieduši. Proti, Čehijas tiesību sistēma nedz faktiski, nedz juridiski neļaujot administratīvajai tiesai atcelt līgumu, pat ja tas ir noslēgts, pamatojoties uz prettiesisku līgumslēdzējas iestādes lēmumu. Tomēr šajos secinājumos šis apstāklis netiek ņemts vērā, ko CROSS Zlín vēlas izskaidrot, atkārtoti uzsākot mutvārdu procesu.
35 Turklāt tā norāda, ka tā it īpaši vēlas Tiesā izskatīt iemeslu, kura dēļ Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno) noraidīja tās lūgumu noteikt pagaidu pasākumu, kura mērķis ir aizliegt pamatlietā aplūkotā publiskā iepirkuma līguma izpildi, Čehijas administratīvo tiesu kompetenci lemt par tādu līgumu spēkā esamību, kas noslēgti publiskā iepirkuma procedūrā saistībā ar Biroja pirmajā instancē pieņemtajiem nolēmumiem, kā arī Biroja lēmuma atcelšanas, ko veikusi administratīvā tiesa, patieso ietekmi uz jau noslēgto publiskā iepirkuma līgumu. Šajā ziņā tā ierosina ar vairākiem elementiem papildināt ģenerāladvokāta ierosināto atbildi uz prejudiciālo jautājumu.
36 No vienas puses, ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz pamatojums, ar kādu ģenerāladvokāts tos izdara (spriedums, 2023. gada 28. septembris, LACD, C‑133/22, EU:C:2023:710, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Jāatgādina arī, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā nav paredzēta lietas dalībnieku iespēja atbildēt uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Tādējādi viena lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (spriedumi, 2020. gada 28. maijs, Interseroh, C‑654/18, EU:C:2020:398, 33. punkts, un 2023. gada 9. novembris, Všeobecná úverová banka, C‑598/21, EU:C:2023:845, 50. punkts).
38 Tādējādi Cross Zlín nevar pamatoti attaisnot savu lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu, ierosinot papildināt atbildi uz prejudiciālo jautājumu, ko piedāvājis ģenerāladvokāts savos secinājumos.
39 No otras puses, atbilstoši Reglamenta 83. pantam Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apsprieduši.
40 Tomēr ir jānorāda, ka CROSS Zlín, tāpat kā ieinteresētās personas, kas piedalījās šajā tiesvedībā, gan rakstveida, gan mutvārdu daļā varēja izklāstīt tiesiskos apstākļus, kurus tās uzskatīja par atbilstošiem, lai ļautu Tiesai interpretēt Direktīvu 89/665, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu. Līdz ar to Tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir visi elementi, kas ir nepieciešami, lai lemtu par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un neviens no elementiem, uz kuriem CROSS Zlín atsaucas sava lūguma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu pamatojumam, neattaisno šo atkārtoto sākšanu atbilstoši Reglamenta 83. pantam.
41 Šādos apstākļos Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.
Par prejudiciālo jautājumu
42 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sadarbības ar valstu tiesām procedūras ietvaros, kas ieviesta ar LESD 267. pantu, Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu tai iztiesāt tās izskatīšanā esošo lietu, un šajā nolūkā Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedums, 2022. gada 5. maijs, Universiteit Antwerpen u.c., C‑265/20, EU:C:2022:361, 33. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
43 Jautājuma formulējumā tostarp ir minēta Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkta interpretācija saistībā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei noslēgt līgumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pirms kompetentā tiesu iestāde var pārbaudīt līgumslēdzējas iestādes lēmuma izslēgt pretendentu no šī līguma tiesiskumu.
44 Taču jākonstatē, ka šis 2. panta 3. punkts attiecas nevis uz gadījumu, kad tiek pārsūdzēts lēmums par pretendenta izslēgšanu no attiecīgā iepirkuma, bet gan uz gadījumu, kad tiek pārsūdzēts lēmums par šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tādējādi, tā kā no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertās informācijas izriet, ka CROSS Zlín ir lūgusi Birojam atcelt ne tikai paziņojumu par tās izslēgšanu, bet arī lēmumu par pamatlietā aplūkotā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu otram pretendentam, proti, Siemens Mobility, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāizvērtē, ņemot vērā tikai šo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
45 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkts un 2.a panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru līgumslēdzējai iestādei ir aizliegts noslēgt publiskā iepirkuma līgumu tikai līdz brīdim, kad pirmās instances tiesa šī 2. panta 3. punkta izpratnē, kas šajā dalībvalstī nav tiesas instance, lemj par prasību par lēmumu par šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
46 Vispirms ir jānorāda, ka Direktīvā 89/665 ir ietverti detalizēti noteikumi, kas paredz saskaņotu pārskatīšanas procedūru sistēmu publisko iepirkumu jomā, kurām saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 3. punktu ir jābūt pieejamām vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar apgalvoto pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.
47 Šajā ziņā jāatgādina, pirmām kārtām, ka Direktīvas 89/665 2.a panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 3. punktā minētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai efektīvi pārskatītu līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pieņemot nepieciešamos noteikumus, kuros ievēro tostarp šā 2.a panta 2. punktā izklāstītos obligātos nosacījumus.
48 Šajā pēdējā minētajā tiesību normā ir noteikti minimālie nogaidīšanas termiņi, kuru laikā pēc lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nevar tikt noslēgts ar šo līgumu saistītais līgums. Šie termiņi atkarībā no gadījuma ir desmit vai piecpadsmit kalendārās dienas, sākot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem ir nosūtīts vai saņemts lēmums par attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, atkarībā no šī lēmuma nosūtīšanas veida.
49 Tādējādi Direktīvas 89/665 2.a panta 2. punktā ir noteikti termiņi publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas ipso jure apturēšanai, lai nodrošinātu efektivitāti pārsūdzībai, ko pret šādu lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var iesniegt šīs direktīvas 1. panta 3. punktā minētās personas.
50 Otrām kārtām, ir jānorāda, ka tad, kad šīs personas ceļ šādu prasību, ir piemērojams minētās direktīvas 2. panta 3. punkts.
51 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru – interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2022. gada 22. decembris, Sambre & Biesme un Commune de Farciennes, C‑383/21 un C‑384/21, EU:C:2022:1022, 54. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
52 Šajā ziņā vispirms no Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkta izriet, ka gadījumā, ja pirmās instances struktūra, kas ir neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes, pārskata līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, līgumslēdzēja iestāde nevar noslēgt līgumu, kamēr šī pirmās instances struktūra nav pieņēmusi lēmumu vai nu par pagaidu pasākumu, vai par pārskatīšanu.
53 Tādējādi, no vienas puses, šajā tiesību normā ir paredzēts, ka lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pārsūdzībai attiecībā uz līguma parakstīšanu ir apturoša iedarbība uz laiku, kamēr notiek tiesvedība pirmās instances struktūrā, kurā ir iesniegta šī pārsūdzība, vai vismaz līdz brīdim, kad šī struktūra būs pieņēmusi lēmumu par iespējamu pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu. No otras puses, lai gan minētajā tiesību normā ir prasīts, lai šī struktūra būtu neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes, tajā nav ietverta neviena norāde, no kuras izrietētu, ka minētajai struktūrai būtu jābūt tiesas struktūrai.
54 Turpinājumā, runājot par Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkta kontekstu, šī 2. panta 9. punktā ir skaidri paredzēts gadījums, kad “par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās struktūras pēc būtības nav tiesu iestādes”, no kā izriet, ka dalībvalstīm ir iespēja piešķirt šādām struktūrām kompetenci izskatīt pārsūdzības par lēmumiem par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā minētā 2. panta 9. punktā ir precizēts, ka par jebkuru iespējamu nelikumīgu pasākumu, ko veikusi šāda pārskatīšanas struktūra, kas nav tiesa, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā ir jābūt iespējai celt prasību tiesā vai citā struktūrā, kas ir tiesa LESD 267. panta izpratnē, neatkarīgi no līgumslēdzējas iestādes un minētās pārskatīšanas struktūras bez tiesas rakstura, kas ir lēmusi pirmajā instancē.
55 Tā paša 2. panta 9. punkts tādējādi piešķir dalībvalstīm iespēju izvēlēties starp diviem risinājumiem publiskā iepirkuma kontroles sistēmas organizācijai. Pirmais risinājums ir piešķirt tiesu iestādēm kompetenci izskatīt pārsūdzības. Saskaņā ar otro risinājumu šī kompetence vispirms tiktu piešķirta struktūrām bez tiesas rakstura. Šādā gadījumā ir jābūt iespējai par visiem šo struktūru pieņemtajiem lēmumiem iesniegt prasību tiesā vai tos pārsūdzēt ar pieteikumu, kas būtībā ir “tiesas kārtībā” Savienības tiesību izpratnē, kas ļauj nodrošināt pienācīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 4. marts, HI, C‑258/97, EU:C:1999:118, 16. un 17. punkts).
56 Taču ir jānorāda, ka Direktīvas 89/665 2. panta 3. punktā, nosakot pienākumu apturēt publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu, nav nevienas atsauces uz šī 2. panta 9. punktā paredzēto prasību tiesā pret to iestāžu bez tiesas rakstura lēmumiem, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūru.
57 Šādos apstākļos gan šī atsauces neesamība, gan dalībvalstīm ar Direktīvas 89/665 2. panta 9. punktu piešķirtā izvēle piešķirt kompetenci izskatīt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu izskatīšanas procedūras pirmās instances struktūrām ar vai bez tiesas rakstura nozīmē, ka, ja dalībvalsts nolemj piešķirt šo kompetenci pirmās instances struktūrai bez tiesas rakstura, šajā 2. panta 3. punktā ietvertā vārdkopa “pārskatīšanas instance” attiecas uz šo pirmās instances struktūru bez tiesas rakstura. Šādā gadījumā dalībvalstīm ir jāparedz attiecīgā publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas apturēšana vai nu ipso jure līdz brīdim, kad minētā tiesa pieņem nolēmumu par pārsūdzību, vai vismaz līdz brīdim, kad tā pieņems lēmumu par pagaidu pasākumu noteikšanu saistībā ar šādu apturēšanu.
58 Savukārt Direktīvas 89/665 2. panta 3. punktā, lasot to šī 2. panta 9. punkta gaismā, nav prasīts, lai šī apturēšana tiktu turpināta pēc procedūras beigām šādā pārskatīšanas struktūrā bez tiesas rakstura, piemēram, līdz brīdim, kad tiesa lemj par pārsūdzību, kas var tikt iesniegta par šīs pārsūdzības struktūras bez tiesas rakstura lēmumu.
59 Visbeidzot, šis secinājums atbilst Direktīvas 89/665 izvirzītajiem mērķiem. Jo īpaši šī direktīva tiecas nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu saskaņā ar Hartas 47. panta pirmo un otro daļu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 128. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Šajā ziņā minētās direktīvas, kas ir paredzēta ekonomikas dalībnieku aizsardzībai pret līgumslēdzējas iestādes patvaļu, 1. panta 1. un 3. punkta mērķis ir nodrošināt visās dalībvalstīs efektīvus un pēc iespējas ātrākus tiesību aizsardzības līdzekļus, lai garantētu Eiropas Savienības noteikumu publiskā iepirkuma jomā efektīvu piemērošanu, it īpaši stadijā, kad pārkāpumi vēl var tikt laboti (spriedums, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 127. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 Ņemot to vērā, ir arī jānorāda, ka Eiropas Savienības likumdevējs ar Direktīvas 89/665 normām ir vēlējies saskaņot noraidītā pretendenta intereses ar līgumslēdzējas iestādes un izraudzītā pretendenta interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 11. septembris, Fastweb, C‑19/13, EU:C:2014:2194, 63. punkts, kā arī rīkojumu, 2015. gada 23. aprīlis, Komisija/Vanbreda Risk & Benefits, C‑35/15 P(R), EU:C:2015:275, 34. punkts).
62 Tādējādi, no vienas puses, šīs direktīvas 2. panta 5. punktā ir paredzēts, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra var ņemt vērā pagaidu pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām varētu būt nodarīts kaitējums, kā arī sabiedrības interesēm un var nolemt nenoteikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas varētu būt lielākas par ieguvumiem. Tomēr interese, lai publiskā iepirkuma līgumi varētu tikt noslēgti bez pārmērīgas kavēšanās, ir šāda sabiedrības interese.
63 No otras puses, Direktīvas 89/665 2. panta 7. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībvalsts var paredzēt, ka tad, ja līgums ir noslēgts saskaņā ar šī 2. panta 3. punktu, proti, ja tas ir noslēgts pēc tam, kad līguma noslēgšanas apturēšana ir beigusies, par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt tikai par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kuras cietušas Savienības tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumu, ar kuriem transponē šīs tiesības, pārkāpuma rezultātā.
64 Šie elementi tātad apstiprina interpretāciju, kas izriet no Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkta, ņemot vērā šī 2. panta 9. punktu, saskaņā ar kuru minētā 2. panta 3. punktā paredzētā publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas apturēšana, vēlākais, līdz dienai, kad pirmās instances struktūra lemj par pārsūdzību, kas iesniegta par lēmumu par šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, neatkarīgi no tā, vai šai struktūrai ir vai nav tiesas raksturs. Pēc tam, kad minētā struktūra ir pieņēmusi lēmumu, dalībvalstis var paredzēt, ka cietušajai personai ir tiesības tikai uz zaudējumu atlīdzību.
65 Trešām kārtām, ir jānorāda, ka šo interpretāciju nevar atspēkot ar 2021. gada 21. decembra spriedumu Randstad Italia (C‑497/20, EU:C:2021:1037). Minētā sprieduma 73. punktā Tiesa vārdkopu “neatkarīga pārskatīšanas struktūra” Direktīvas 89/665 2.a panta 2. punkta otrās daļas izpratnē interpretēja kā tādu, kas attiecas uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu Hartas 47. panta izpratnē. Tomēr Tiesa ir skaidri ierobežojusi šo pēdējo interpretāciju, precizējot, ka tā ir derīga, “lai noteiktu, vai pretendenta izslēgšana ir kļuvusi galīga” šī 2.a panta 2. punkta otrās daļas izpratnē.
66 Šajā ziņā Tiesa minētā sprieduma 74. punktā norādīja, ka tas, ka lēmums par izslēgšanu vēl nav galīgs, nosaka pretendentiem tiesības celt prasību par lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tā paša sprieduma 75. punktā tā precizēja, ka “tikai galīga izslēgšana Direktīvas 89/665 2.a panta 2. punkta [otrās daļas] izpratnē var atņemt pretendentam locus standi attiecībā uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”.
67 Tādējādi no šī 2.a panta 2. punkta otrajā daļā minētās “neatkarīgās pārskatīšanas struktūras” lēmuma var izrietēt, ka pretendentam ir atņemts locus standi, lai rīkotos pret lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šajā kontekstā šāda pretendenta tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošana prasa, lai instance, kas lemj par tā izslēgšanas tiesiskumu, būtu neatkarīga un objektīva, tiesību aktos noteikta tiesa Hartas 47. panta izpratnē.
68 Savukārt šie apsvērumi neattiecas uz Direktīvas 89/665 2. panta 3. punktā minēto pirmās instances pārskatīšanas struktūru. Proti, ja dalībvalsts izmanto tai ar šo direktīvu piešķirto iespēju izveidot šādu struktūru bez tiesas rakstura, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiek nodrošinātas ar šī 2. panta 9. punktā paredzēto prasību, ka visi šādas pārskatīšanas struktūras bez tiesas rakstura lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā.
69 Ceturtām kārtām un visbeidzot, tomēr ir jānorāda, tāpat kā to dara Eiropas Komisija, ka gadījumā, ja dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta ipso jure publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas apturēšana līdz dienai, kad Direktīvas 89/665 2. panta 3. punktā minētā pirmās instances struktūra lemj par pārsūdzību, un ja šī pārskatīšanas struktūra nav tiesu iestāde, par šīs struktūras veikto pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu noraidījumu, kura mērķis ir aizliegt noslēgt publiskā iepirkuma līgumu līdz brīdim, kad minētā iestāde lemj par šo prasību, ir jāvar celt prasību tiesā ar apturošu iedarbību līdz brīdim, kad tiesa, kas izskata lietu, pieņem nolēmumu par šiem pagaidu pasākumiem.
70 Šī prasība izriet no Direktīvas 89/665 2. panta 3. un 9. punkta, lasot tos kopsakarā. Tādējādi, lai nodrošinātu prasības par pirmās instances struktūras bez tiesas rakstura nolēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai aizliegtu noslēgt publiskā iepirkuma līgumu līdz brīdim, kad šī iestāde būs pieņēmusi nolēmumu, efektivitāti, pirmkārt, pretendentam, uz kuru attiecas šis noraidošais lēmums, ir jāvar izmantot saprātīgu nogaidīšanas termiņu, lai tas varētu celt šo prasību, un, otrkārt, ja šī prasība ir celta, šī līguma noslēgšanas apturēšanai ir jāturpinās līdz brīdim, kad tiesa, kas izskata minēto prasību, pieņems nolēmumu par šo prasību.
71 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Likuma Nr. 134/2016 246. pantā ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma līgumu nevar noslēgt, no vienas puses, pirms ir beidzies termiņš sūdzības iesniegšanai līgumslēdzējai iestādei par lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un pirms termiņa, kurā jāiesniedz lūgums pārbaudīt līgumslēdzējas iestādes aktus Birojā, un, no otras puses, procedūras laikā Birojā, kas, pēc iesniedzējtiesas domām, ir no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pirmās instances pārskatīšanas struktūra Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkta izpratnē un kurai nav tiesas rakstura. It īpaši, neskarot pārbaudes, kas šai tiesai ir jāveic saskaņā ar šī 246. panta 1. punktu, ipso jure aizliegums noslēgt publiskā iepirkuma līgumu ir spēkā līdz brīdim, kad šī pirmās instances pārsūdzības struktūra lemj par prasību attiecībā uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
72 Šajā ziņā no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertās informācijas izriet, ka pamatlietā Birojs vispirms 2020. gada 3. jūlijā pēc savas ierosmes noteica pagaidu pasākumu, aizliedzot līgumslēdzējai iestādei noslēgt pamatlietā aplūkoto publiskā iepirkuma līgumu līdz administratīvā procesa galīgai pabeigšanai Birojā. Pēc tam Biroja kā otrās instances administratīvās iestādes priekšsēdētājs ar 2020. gada 9. novembra lēmumu noraidīja CROSS Zlín sūdzību par Biroja lēmumu, ar kuru bija noraidīts tās lūgums atcelt lēmumu par attiecīgā publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un, visbeidzot, 2020. gada 18. novembrī līgumslēdzēja iestāde noslēdza šo līgumu ar izraudzīto pretendentu. No tā izriet, ka minētais līgums tika noslēgts tikai pēc tam, kad Birojs bija pieņēmis galīgo lēmumu divās instancēs par šī lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības tiesiskumu, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
73 Tādējādi ir jānorāda, ka, neskarot pārbaudes, kas ir jāveic šai tiesai, šie valsts tiesību akti, tāpat kā to īstenošana pamatlietā, šķiet, ļauj nodrošināt pareizu Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkta un 2.a panta 2. punkta piemērošanu, lasot tos Hartas 47. pantā paredzēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā gaismā.
74 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 2. panta 3. punkts un 2.a panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru līgumslēdzējai iestādei ir aizliegts noslēgt publiskā iepirkuma līgumu tikai līdz brīdim, kad pirmās instances struktūra šī 2. panta 3. punkta izpratnē lemj par pārsūdzību attiecībā uz lēmumu par šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un šajā ziņā nav nozīmes jautājumam, vai šai pārsūdzības struktūrai ir vai nav tiesas raksturs.
Par tiesāšanās izdevumiem
75 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris), 2. panta 3. punkts un 2.a panta 2. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru līgumslēdzējai iestādei ir aizliegts noslēgt publiskā iepirkuma līgumu tikai līdz brīdim, kad pirmās instances struktūra šī 2. panta 3. punkta izpratnē lemj par pārsūdzību attiecībā uz lēmumu par šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un šajā ziņā nav nozīmes jautājumam, vai šai pārsūdzības struktūrai ir vai nav tiesas raksturs.
[Paraksti]