PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(pirmā palāta)
2006. gada 27. septembrī (*)
Konkurence – EKL 81. pants – EKL 82. pants – Rezerves daļu izplatīšana – Paralēlais imports – Sūdzība – Noraidošs lēmums
Lieta T-204/03
Haladjian Frères SA, Sorgē [Sorgues] (Francija), ko pārstāv N. Kutrelis [N. Coutrelis], advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv E. Velans [A. Whelan] un O. Beineta [O. Beynet], pārstāvji, kam palīdz D. Velbruks [D. Waelbroeck], advokāts,
atbildētāja,
ko atbalsta
Caterpillar, Inc., Peorija, Ilinoisa (ASV),
Caterpillar Group Services SA, Šarleruā [Charleroi] (Beļģija),
ko sākotnēji pārstāvēja N. Levī [N. Levy], solicitor, un S. Kingstona [S. Kingston], barrister, pēc tam N. Levī un T. Grafs [T. Graf], advokāts,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību atcelt Komisijas 2003. gada 1. aprīļa lēmumu, ar kuru tika noraidīta sūdzība par iespējamajiem EKL 81. un 82. panta pārkāpumiem, ko iesniedza Haladjian Frères SA par Caterpillar, Inc.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs R. Garsija-Valdekasass [R. García-Valdecasas], tiesneši Dž. D. Kuks [J. D. Cooke] un V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretāre K. Poceča [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 28. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības rašanās fakti
A – Attiecīgās sabiedrības
1 Prasītāja, sūdzības iesniedzēja, ir franču uzņēmums, kas Eiropā un Āfrikā importē un pārdod rezerves daļas, kas paredzētas celtniecības mašīnām. Tās galvenie piegādes avoti atrodas Eiropas Savienībā un ASV.
2 Sabiedrība Caterpillar, Inc., par kuru ir iesniegta sūdzība, ir amerikāņu uzņēmums, kas ražo celtniecības mašīnas un to attiecīgās rezerves daļas. Šo preču pārdošanu Eiropā un Āfrikā veic šveiciešu meitas sabiedrība Caterpillar Overseas. 1990. gadā Caterpillar Overseas izveidoja beļģu meitas sabiedrību Caterpillar Export Services (turpmāk tekstā – “CES”), lai vadītu un kontrolētu rezerves daļu, kuras Caterpillar saražojis citā ģeogrāfiskajā zonā, eksportu.
B – Administratīvie procesi
1. Komisijas uzsāktais process pret Caterpillar
3 1963. gadā Caterpillar paziņoja Komisijai standarta līgumu preču izplatīšanai Eiropā. Šis paziņojums tika atjaunots vairākas reizes, it īpaši 1983. un 1992. gadā. Pirms Haladjian sūdzības iesniegšanas 1993. gada oktobrī un 1990. gadā, citi rezerves daļu tālākpārdevēji bija iesnieguši sūdzības par Caterpillar.
4 Pēc šīm sūdzībām Komisija 1993. gada 12. maijā nosūtīja Paziņojumu par iebildumiem Caterpillar (turpmāk tekstā – “Paziņojums par iebildumiem”), kurā tā pārmeta šim uzņēmumam to, ka tas noteica pakalpojumu komisijas maksu par ārpus teritorijas veikto pārdošanu, noteica diskriminējošas cenas, un aizliedza pārdot preces tālākpārdevējiem, ja likās, ka tie plāno veikt eksportu.
5 1993. gada 27. augustā Caterpillar pauda savu nostāju par Paziņojumu par iebildumiem un apstrīdēja visu attiecīgo pārkāpumu pastāvēšanu.
2. Process, kas sākts pēc Haladjian sūdzības
6 1993. gada 18. oktobrī prasītāja iesniedza Komisijai lūgumu, saskaņā ar Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17., Pirmās Regula par Līguma [81]. un [82]. panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.), 3. pantu, par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas minētas normas, kurus ir izdarījis Caterpillar (turpmāk tekstā – “sūdzība”).
7 1994. gada 25. janvārī Caterpillar iesniedza savus apsvērumus par šo sūdzību.
8 1994. gada 23. maijā Haladjian iesniedza savus komentārus par šiem apsvērumiem, kā arī par Caterpillar atbildi uz Paziņojumu par iebildumiem.
9 Saistībā ar šo izmeklēšanu Komisija 1995. gada 6. un 7. jūlijā veica pārbaudi pie noteiktiem Caterpillar izplatītājiem Eiropā. Tāpat 1995. gada septembrī un pēc tam 1996. gada februārī, Komisija nosūtīja dažādus lūgumus sniegt informāciju Caterpillar izplatītājiem Eiropā, atbildes uz kuriem tika saņemtas 1996. gada aprīlī.
10 Haladjian arī nosūtīja Komisijai vairākas vēstules, lai tai paziņotu jaunos dokumentus. It īpaši, 2000. gada 11. augustā tā nosūtīja Komisijai apkopojumu par lietas materiālos iekļautajiem sūdzības dokumentiem.
11 2001. gada 19. jūlijā Komisija prasītājai nosūtīja vēstuli saskaņā ar 1998. gada 22. decembra Komisijas Regulas (EK) Nr. 2842/98 par pušu uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar EK Līguma [81]. un [82]. pantu (OV L 354, 18. lpp.) 6. pantu, paziņojot tai par nodomu noraidīt sūdzību (turpmāk tekstā – “6. panta vēstule”).
12 2001. gada 22. oktobrī prasītāja nosūtīja Komisijai savus apsvērumus par 6. panta vēstuli.
13 Ar 2003. gada 1. aprīļa lēmumu Komisija formāli noraidīja sūdzību (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”).
14 Ar 2003. gada 8. maija vēstuli Komisija norādīja Caterpillar, ka pēc tam, kad tā veica Caterpillar atbildes uz Paziņojumu par iebildumiem un saņemtās informācijas analīzi, tā nolēma atsaukt savus iebildumus un slēgt lietu.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
15 Ar 2003. gada 10. jūnijā Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu prasītāja cēla šo prasību.
16 Ar 2. oktobra vēstuli, kas pabeigta 2003. gada 16. oktobrī, Caterpillar un Caterpillar Group Services lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
17 Ar 2003. gada 5. decembra Pirmās instances tiesas piektās palātas priekšsēdētāja rīkojumu Caterpillar un Caterpillar Group Services tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam un tika apmierināts lūgums par konfidencialitāti.
18 Caterpillar un Caterpillar Group Services (turpmāk tekstā – “Caterpillar”) 2004. gada 2. februārī iesniedza iestāšanās rakstu. 2004. gada 20. un 22. aprīlī Komisija un prasītāja iesniedza apsvērumus par iestāšanās rakstu.
19 Pēc tiesneša referenta ziņojuma uzklausīšanas Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) nolēma atklāt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Komisijai bija jānorāda, kādā veidā process, kas tika uzsākts pret Caterpillar pēc Paziņojuma par iebildumiem, tika izbeigts. Ar 2006. gada 8. marta vēstuli, kas Pirmās instances tiesas kancelejā tika reģistrēta 2006. gada 10. martā, Komisija atbildēja uz šo Pirmās instances tiesas jautājumu.
20 Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz jautājumiem, ko Pirmās instances tiesas uzdeva 2006. gada 28. marta tiesas sēdē.
21 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus;
– piespriest personām, kas iestājušās lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistās ar iestāšanos lietā pašām.
22 Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
23 Personu, kas iestājušās lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
A – Ievada apsvērumi par Komisijas pienākumu apjomu, izskatot sūdzību par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu
24 Sākotnēji lietas dalībnieki izklāsta pienākumus, kas ir Komisijai, izskatot sūdzību, analizējot pierādījumu un pamatojuma līmeni, kas būtu jāpieprasa no Komisijas šajā sakarā un apspriežot Pirmās instances tiesas kontroles apjomu gadījumā, ja tiek iesniegta prasība par lēmumu noraidīt sūdzību.
25 Vispirms Pirmās instances tiesa norāda, ka Apstrīdētajā lēmumā saistībā ar EKL 81. panta 1. punkta un EKL 82. panta piemērojamību tika nolemts, ka Haladjian iesniegtie iesniegtie pierādījumi administratīvā procesa laikā, it īpaši atbildot uz 6. panta vēstuli, “neļauj apmierināt [sūdzību]” un tā rezultātā sūdzība tiek noraidīta. Šajā kontekstā ir jāatgādina, kādas ir sūdzības iesniedzēja tiesības un Komisijas pienākumi sūdzības, ar kuru tiek apgalvoti EKL 81. un 82. panta pārkāpumi, noraidīšanas gadījumā.
26 Tādējādi sūdzības iesniedzējam ir tiesības tikt informētam un sniegt savus komentārus par Komisijas paredzēto tā sūdzības noraidījuma pamatojumu pirms Komisija pieņem lēmumu šajā sakarā. Regula Nr. 17 un Nr. 2842/98, kas ir piemērojama šajā lietā, piešķir procesuālās tiesības personām, kas Komisija ir iesniegušas sūdzību, pamatojoties uz Regulas Nr. 17 3. pantu. Starp šīm tiesībām ir Regulas Nr. 2842/98 6. pantā minētās, atbilstoši kurām Komisija, ja tā uzskata, ka pierādījumi, kurus tā ir saņēmusi, neļauj apmierināt sūdzību, sūdzības iesniedzējam norāda noraidīšanas pamatojumu un nosaka sūdzības iesniedzējam termiņu eventuālo rakstveida apsvērumu iesniegšanai.
27 Ne Regulā Nr. 17, ne Regulā Nr. 2842/98 nav ietverti tieši noteikumi par to, kas pēc būtības jādara attiecībā uz sūdzības izskatīšanu un iespējamajiem Komisijas izmeklēšanas pienākumiem saistībā ar tās veikto izskatīšanu (Pirmās instances tiesas 1992. gada 18. septembra spriedums lietā T‑24/90 Automec/Komisija, Recueil, II-2223. lpp., 72. punkts). Šajā sakarā ir jānorāda, ka Komisijai nav pienākuma uzsākt procesu, lai konstatētu iespējamos Kopienu tiesību pārkāpumus (skat. pēc analoģijas Tiesas 1989. gada 14. februāra spriedumu lietā 247/87 Star Fruit/Komisija, Recueil, 291., 301. lpp.) un ka to tiesību vidū, kas piešķirtas sūdzības iesniedzējiem ar Regulu Nr. 17 un Nr. 2842/98, nav tādu, lai pieņemtu galīgo lēmumu par iespējamā pārkāpuma pastāvēšanu vai nepastāvēšanu (Tiesas 1979. gada 18. oktobra spriedums lietā 125/78 GEMA/Komisija, Recueil, 3173. lpp., 17. un 18. punkts).
28 No principiem, kuri atzīti judikatūrā, izriet – ja Komisijai nav pienākuma lemt par pārkāpuma pastāvēšanu, tai nav pienākuma veikt izskatīšanu, jo izskatīšanas mērķis var būt tikai pierādījumu vākšana saistībā ar pārkāpuma pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, kas nemaz nav jākonstatē (spriedums lietā Automec/Komisija, iepriekš minēts, 76. punkts). Turklāt, pat ja šī izskatīšana ir tikusi veikta, neviena atvasināto tiesību normas nepiešķir sūdzības iesniedzējam tiesības pieprasīt no Komisijas turpināt procesu līdz stadijai, kad tiek pieņemts galīgais lēmums, ar kuru tiek konstatēta iespējamā pārkāpuma pastāvēšana vai nepastāvēšana (Tiesas 2001. gada 17. maija spriedums lietā C-449/98 P IECC/Komisija, Recueil, I‑3875. lpp., 35. punkts). Rīcības brīvības pastāvēšana, kas piemīt Komisijai saistībā ar sūdzību izskatīšanu, pēc būtības nav vairāk vai mazāk izteiktāka lietas izmeklēšanas ietvaros (spriedums lietā IECC/Komisija, iepriekš minēts, 37. punkts).
29 Šajā kontekstā Pirmās instances tiesas nosprieda, ka, ja Komisija ir nolēmusi izmeklēt sūdzību, tai, nepastāvot pienācīgam pamatojumam, tas ir jādara ar nepieciešamo rūpību, nopietnību un uzcītību, lai tā pilnībā varētu novērtēt tiesību un faktiskos apstākļus, par kuriem tai ir darījuši zināmu sūdzības iesniedzēji (Pirmās instances tiesas 1993. gada 29. jūnija spriedums lietā T-7/92 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑669. lpp., 36. punkts, un 2001. gada 21. marta spriedums lietā T‑206/99 Métropole Télévision/Komisija, Recueil, II-1057. lpp., 59. punkts).
30 No šiem apsvērumiem izriet, ka Pirmās instances tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētajā lēmumā, ar kuru noraidīta sūdzība, ir veikts faktisku un juridisko apstākļu, kas Komisijai iesniegti saistībā ar administratīvo procesu, pienācīgs vērtējums. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka tiesas kontrole, kas tiek veikta par Komisijas aktiem, ietver sarežģītus ekonomiskus vērtējumus, kā tas ir gadījumos par sūdzībām par EKL 81. un 82. panta pārkāpumiem, un aprobežojas ar procesa un pamatojuma noteikumu ievērošanas pārbaudi, kā arī faktu precizitātes, acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas pārbaudi (Tiesas 1987. gada 17. novembra spriedums apvienotajās lietās 142/84 un 156/84 BAT un Reynolds/Komisija, Recueil, 4487. lpp., 62. punkts, un 1993. gada 15. jūnija sprieduma lietā C-225/91 Matra/Komisija, Recueil, I‑3203. lpp., 23. un 25. punkts; spriedums lietā Asia Motor France u.c./Komisija, minēts iepriekš, 33. punkts).
B – CES, Haladjian sūdzības un Apstrīdētā lēmuma vispārējs izklāsts
31 Haladjian sūdzība attiecas uz Caterpillar veiktajiem grozījumiem tās rezerves daļu izplatīšanas sistēmā sākot ar 1982. gadu, lai ierobežotu paralēlo importu no ASV uz Eiropu.
1. CES sistēmas apraksts
32 Lai pārdotu savas preces, Caterpillar ir iedalījis pasauli dažādās ģeogrāfiskajās zonās, starp kurām ASV, EK/EBTA un Āfrikā celtniecības mašīnu un to rezerves daļu izplatīšana ir piešķirta 181 neatkarīgam izplatītājam, kas darbojas 160 valstīs. EK/EBTA zonā Caterpillar izplatītājiem nav ekskluzīvu pārdošanas tiesību teritorijā, kas tiem ir noteikta. Tādējādi, Caterpillar ir divi izplatītāji Itālijā (Maia), divi izplatītāji Apvienotajā Karalistē (Leverton) un viens Francijā (Bergerat).
33 Caterpillar nenoteica savu izplatītāju pārdošanas cenas. Katra izplatītāja ziņā bija pašam noteikt cenas, ņemot vērā pirkuma cenu, valūtas maiņas kursa svārstības, pārdošanas izdevumus un vietējos konkurences apstākļus. Atbilstoši administratīvā procesa laikā saņemtajai informācijai amerikāņu izplatītāju cenas bija zemākas par Eiropas izplatītāju cenām, kuras savukārt bija zemākas par āfrikas izplatītāju cenām. Eiropas izplatītāju cenas arī būtiski atšķīrās atkarībā no valsts.
34 Līdz 1982. gadam Caterpillar nenoteica nekādus rezerves daļu piegādes ierobežojumus nevienai no ģeogrāfiskajām zonām. Vienas ģeogrāfiskās zonas (tādas kā EK/EBTA zona) ietvaros piegāde bija pilnībā brīva gan rezerves daļu tālākpārdevējiem, gan šo rezerves daļu izmantotājiem. 1982. gadā Caterpillar tomēr konstatēja, ka vairāki tālākpārdevēji pelnīja no cenu starpībām starp dažādām ģeogrāfiskajām zonām, importējot svarīgas kravas citā ģeogrāfiskajā zonā. Pēc Caterpillar domām šī situācija apdraudēja to izplatītāju rentabilitāti, kas bija veikuši nopietnas investīcijas, lai nodrošinātu efektīvu un konkurētspējīgu celtniecības mašīnu izplatīšanu.
35 Sākot no 1982. gada Caterpillar nolēma ierobežot rezerves daļu pārdošanu no vienas zonas uz otru (turpmāk tekstā – “starpzonu pārdošana”). Ar 1982. gada 24. septembra vēstuli Caterpillar norādīja saviem amerikāņu izplatītājiem, ka tās rezerves daļas nevar tikt pārdotas tālākpārdevējam, kas tās eksportēs no šīs valsts. Tāpat, ar 1982. gada 15. decembra vēstuli Caterpillar norādīja Eiropas izplatītājiem, ka rezerves daļas nevar tikt pārdotas tālākpārdevējam, lai tās tiktu eksportētas ārpus ASV vai EK/EBTA zonas.
36 Tā kā norādījumi netika ievēroti, Caterpillar ar 1990. gada 2. februāra vēstuli informēja savus izplatītājus visā pasaulē par Caterpillar Export Services (CES) izveidi, lai vadītu un kontrolētu starpzonu pārdošanu (turpmāk tekstā – “CES sistēma”). Caterpillar arī nosūtīja saviem izplatītājiem sarakstu, kas tiek periodiski atjaunināts, ar tālākpārdevējiem, kas veic starpzonu pārdošanu, lai pievērstu izplatītāju uzmanību un veicinātu tos pārbaudīt pasūtīto rezerves daļu adresātu (turpmāk tekstā – “starpzonu tālākpārdevēju saraksts”). Atbilstoši apstrīdētajam lēmumam šī pasūtīto rezerves daļu pārbaudes procedūra tomēr paliek viena izplatītāja ziņā.
37 Piemērojot CES sistēmu, Caterpillar ražotās rezerves daļas tiek pārdotas atbilstoši sekojošiem principiem.
38 Pirmkārt, gala patērētājs var brīvi nopirkt Caterpillar ražotās rezerves daļas neatkarīgi no atrašanās vietas Eiropā vai citās ģeogrāfiskajās zonās.
39 Otrkārt, Eiropas tālākpārdevējs var pirkt rezerves daļas tālākpārdošanai EK/EBTA valstīs pie jebkura izplatītāja šajās valstīs. Šādā veidā tam ir jāveido uzkrājumi. CES sistēma neattiecas uz Eiropas tālākpārdevēju, kas pērk vienā EK/EBTA zonas valstī, lai pārdotu citā šīs zonas valstī.
40 Treškārt, Eiropas tālākpārdevējs, kas saņem preču piegādes no ASV, lai šīs preces pārdotu EK/EBTA, var vienmēr nopirkt šīs rezerves daļas pie Caterpillar amerikāņu izplatītājiem, bet ar nosacījumu ievērot noteiktu procedūru, kas ietver divus būtiskus aspektus. No vienas puses, eiropiešu tālākpārdevējam ir jādeklarē CES, priekš kura Eiropas klienta tas ir nopircis rezerves daļas, lai saņemtu klienta kodu. No otras puses, amerikāņu izplatītājam ir jādeklarē Caterpillar, kas ir pasūtījis caur Eiropas tālākpārdevēju rezerves daļas, lai tās tiktu eksportētas uz EK/EBTA zonu. Caterpillar izstāda šim izplatītājam rēķinu ar cenu, kas ir aptuveni 10% lielāka par to, kas parasti ir jāmaksā par rezerves daļām, kas ir paredzētas amerikāņu tirgum (turpmāk tekstā – “amerikāņu izplatītāju cenas”). No Caterpillar skatpunkta šo cenas paaugstināšanu attaisno daļas no peļņas, kas radusies šīs transakcijas rezultātā, nodošana izplatītājam Eiropā, kam ir pienākums nodrošināt attiecīgās celtniecības mašīnas pēcpārdošanas apkalpošanu. Amerikāņu izplatītājs tomēr var brīvi noteikt cenu, ko tas vēlas saņemt no eiropiešu tālākpārdevēja.
41 Šī pati procedūra tiek piemērota arī gadījumos, kad Eiropas tālākpārdevējs vēlas pirkt preces Eiropā, lai tās pārdotu tālāk Āfrikā.
2. Haladjian iebildumu izklāsts
42 Savā sūdzībā, kas tika pabeigta ar 2000. gada 11. augusta apkopojošo piezīmi, Haladjian norāda, ka apskatītā prakse pārkāpj EKL 81. un 82. pantu. It īpaši, CES sistēma kā tāda ir vienošanās uzņēmumu starpā EKL 81. panta izpratnē un tās realizēšanas noteikumi, it īpaši attiecībā uz Haladjian, ir tādi, kas ierobežo konkurenci Kopienā. Haladjian arī apgalvo, ka Caterpillar aizliedza saviem izplatītājiem veikt starpzonu pārdošanu – piemēram, rezerves daļu eksportu no ASV uz EK/EBTA, kā arī, piemēram, aizliedza rezerves daļu tālākpārdevējiem, kas atrodas citās valstīs EK/EBTA zonas ietvaros, veikt pārdošanu (turpmāk tekstā – “pārdošana Kopienā”) – piemēram, no Itālijas uz Franciju.
43 Runājot par starpzonu pārdošanu, Haladjian uzskata, ka tā rezerves daļu iepirkumu no ASV ierobežošana ar rezerves daļām, kuras jau tieši ir pasūtījis eiropas klients, kavē pietiekamā mērā apgādāt Eiropas tirgu, liedzot iespēju uzturēt pietiekamus rezerves daļu uzkrājumus un tādējādi kavējot konkurenci. Haladjian arī apgalvo, ka cenas paaugstināšana par 10% amerikāņu izplatītājiem, ja pārdošana notiek eksportēšanai, ir konkurences ierobežojums, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.
44 Attiecībā uz pārdošanu Kopienā, Haladjian apgalvo, ka Caterpillar un tā Eiropas izplatītāji aizliedz jebkuru paralēlo importu starp Kopienas dalībvalstīm, kas ierobežo konkurenci un ietekmē tirdzniecību.
3. Apstrīdētais lēmums un Haladjian prasība
45 Aprakstot CES sistēmu un atainojis izmeklēšanas, kas veikta, lai pārbaudītu Haladjian apgalvojumu pamatotību, rezultātus, Apstrīdētajā lēmumā precizēts, kādēļ Komisija uzskatīja, ka tās saņemtie elementi neļauj apmierināt sūdzību. Komisijas veiktajā juridiskajā vērtējumā tiek nodalītas starpzonu pārdošanas, kas realizētas CES sistēmas ietvaros, no pārdošanas Kopienā.
46 Izvērtējot “[EKL 81. panta 1. punkta] piemērojamību attiecībā uz vienošanām un saskaņotajām darbībām attiecībā uz [starpzonu pārdošanu]”, Apstrīdētajā lēmumā tiek norādīts, ka CES sistēma neizolē Kopienu tirgu, jo tā faktiski vai no konkurences tiesību viedokļa neaizliedz, ka importētajām precēm būtu zemāka cena nekā precēm Eiropā. Šajā ziņā lēmums norāda, ka, no vienas puses, EK/EBTA zonā Eiropas tālākpārdevēji var brīvi un bez jebkādiem ierobežojumiem apgādāt sevi ar precēm pie šajā zonā esošajiem izplatītājiem, un, no otras puses, ka šie tālākpārdevēji var sevi apgādāt no ASV CES sistēmas ietvaros (Apstrīdētā lēmuma 7.2. punkta ceturtā daļa).
47 Protams, Apstrīdētajā lēmumā tiek norādīts, ka šis piegādes avots ir pakļauts ierobežojumam deklarēt rezerves daļu gala patērētājus, bet šis ierobežojums nav tāds, lai jūtami ierobežotu tirdzniecību starp ASV un Eiropu un ietekmētu konkurenci Kopienā, kā to pierāda fakts, ka importi no ASV joprojām ir iespējami un rentabli, un ka tādējādi Eiropas tirgus nav sadalīts un ka Haladjian praksē paļaujas uz šo alternatīvo avotu (Apstrīdētā lēmuma 7.2. punkta ceturtā daļa, secinājums un pirmais ievilkums).
48 Tāpat Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka 10% starpība starp amerikāņu izplatītāju cenām un cenām, kas ir piemērojamas starpzonu pārdošanas gadījumā ir maznozīmīgas attiecībā uz starpību starp šo rezerves daļu Amerikas un Eiropas cenām un neitrālas attiecībā uz konkurenci starp tālākpārdevējiem Eiropas tirgū. Tā rezultātā iedarbība, kāda šai cenu paaugstināšanai varētu būt uz konkurenci tādā ziņā, ka tālākpārdevējiem, kas importē no ASV, būtu ietekme uz oficiāliem izplatītājiem EK/EBTA valstīs, ir minimāla (Apstrīdētā lēmuma 7.2. punkta ceturtā daļa, un 7.2. punkts, secinājums un pirmais ievilkums).
49 Izvērtējot [EKL 81. panta 1. punkta] piemērojamību attiecībā uz [pārdošanām Kopienā], Apstrīdētajā lēmumā tiek norādīts, ka CES sistēmā nav neviena konkurences ierobežojuma, ņemot vērā sūdzības priekšmetu. Atbilstoši lēmumam CES sistēma attiecas tikai uz starpzonu pārdošanu un neapdraud pirkšanas un pārdošanas brīvību EK/EBTA zonā. Beigu patērētāji un tālākpārdevēji Eiropā var brīvi nopirkt rezerves daļas pie jebkura Caterpillar autorizētā izplatītāja, kas atrodas EK/EBTA zonā, ja tālākpārdevēju nopirktās rezerves daļas ir paredzētas to valstu tirgiem, kas atrodas šajā zonā (Apstrīdētā lēmuma 7.1. punkts).
50 Pēc būtības prasītāja izvirza trīs pamatus savas prasības atbalstam. Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un tiesību kļūdas saistībā ar EKL 81. panta 1. punkta piemērojamību attiecībā uz CES sistēmu. Ar otro pamatu tiek apgalvotas tiesību kļūdas saistībā ar EKL 82. panta piemērojamību attiecībā uz CES sistēmu. Ar trešo pamatu tiek apgalvots procesuālo noteikumu pārkāpums un sūdzības iesniedzējas tiesību pārkāpums.
C – Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un tiesību kļūdas saistībā ar EKL 81. panta 1. punkta piemērojamību
51 Prasītāja apgalvo, ka Apstrīdētajā lēmumā ir vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz faktiem, kas Komisijai iesniegti administratīvajā procesā, kas savukārt ir novedušas pie tiesību kļūdām saistībā ar attiecīgo vienošanos prakšu vērtējumu un kvalifikāciju, ņemot vērā EKL 81. pantu.
1. Par iebildumiem attiecībā uz CES sistēmu
52 Vispirms prasītāja apgalvo, ka Apstrīdētajā lēmumā ir nepamatoti atteikts konstatēt, ka izveidotā CES sistēma pati par sevi traucē tirdzniecību starp dalībvalstīm sakarā ar to, ka amerikāņu izplatītāju cenas tiek palielinātas starpzonu pārdošanu gadījumos un ka Eiropas tālākpārdevēju rezerves daļu iepirkumu no ASV ierobežošana ar rezerves daļām, kuras jau tieši ir pasūtījis klients Eiropā. Haladjian izvirza trīs tiešus iebildumus attiecībā uz starpzonu tālākpārdevēju sarakstu, starpzonu pārdošanas galamērķa uzraudzību un par kavējumu kodu piešķiršanā, kas paredzēti, lai identificētu transakcijas, kas realizētas CES sistēmas ietvaros (turpmāk tekstā – “CES kodi”).
a) Par starpzonu pārdošanas ierobežojuma iedarbību
Lietas dalībnieku argumenti
53 Prasītāja norāda, ka CES sistēmas globālais raksturs un ierobežojums attiecībā uz starpzonu pārdošanu ir nesaraujami saistīts ar to iekškopienu aspektu, tad iedarbība ir jānovērtē konkrēti, nevis abstrakti. Tādējādi nevar apstiprināt, ka CES sistēmai nav jūtamas iedarbības uz konkurenci Kopienā, neanalizējot attiecīgo tirgu Apstrīdētajā lēmumā. Tāpat uzskats, atbilstoši kuram importi uz Eiropu no Amerikas vienmēr ir rentabli un iespējami, kas nodrošina to, ka Eiropas tirgus nav sadalīts (skat. Apstrīdētā lēmuma 7.2. punktu, 25. lpp., pirmais ievilkums), nav svarīgs, lai secinātu, ka nav konkurences ierobežojumu EKL 81. panta izpratnē.
54 Šajā ziņā prasītāja uzsver, ka Apstrīdētajā lēmumā netiek izdarīts nekāds secinājums no fakta, ka dažādi ģeogrāfiskie tirgi ir stingri sadalīti, kā to norāda fakts, ka tālākpārdevēji nevar neatkarīgā veidā pirkt no ASV atšķirībā no gala patērētājiem, kas pats par sevi – vienīgais alternatīvais piegādes avots, kas pastāv Kopienā – nevar veikt uzkrājumus no ASV un fakts, ka tā tirgus daļa Francijā ir būtiski samazināta. Šī tirgus daļa esot samazinājusies no 30% 1982. gadā līdz 20% 1993. gadā un līdz 10% 2003. gadā par labu Bergerat – Caterpillar izplatītājam Francijā –, kas galarezultātā esot bijis lielāks par minimālo apmēru, kas izriet no judikatūras, lai varētu piemērot Kopienu tiesības (Pirmās instances tiesas 2003. gada 21. oktobra spriedums lietā T‑368/00 General Motors Nederland un Opel Nederland/Komisija, Recueil, II‑4491. lpp., 153. punkts). Šis samazinājums ir pietiekams, lai pierādītu konkurences ierobežojumi EKL 81. panta izpratnē. Ņemot vērā šīs tirgus daļas attīstību, nav svarīgi tas, ka gala patērētāju skaits, kuriem Haladjian iepirka preces ASV CES sistēmas ietvaros, pieauga laikposmā no 2001. gada līdz 2003. gadam. Turklāt, ir jāanalizē viss tirgus kopumā, nevis tikai sūdzības iesniedzēja stāvoklis. Vajadzības gadījumā gala patērētājam Eiropā, kas meklē pārdevēju, kas tam varētu steidzami piegādāt rezerves daļas, pirkšana no ASV, kas veikta CES sistēmas ietvaros, neesot efektīvs alternatīvas piegādes avots.
55 Prasītāja arī norāda, ka amerikāņu izplatītāju cenu paaugstināšana eksporta gadījumā uz Eiropu, rada ne tikai 10% sadārdzinājumu, ņemot vērā cenas, par kurām ir izstādīts rēķins, var būt zemākas par amerikāņu izplatītāju cenām, sakarā ar atlaidēm, ko Caterpillar parasti piešķir saviem izplatītājiem. No vairākiem dokumentiem, ko Haladjian ir iesniedzis Komisijai, ka Caterpillar nepiešķir atlaides izplatītājiem, kas pārdod preces eksportam [skat. Caterpillar 1990. gada 2. februāra vēstuli amerikāņu izplatītājiem un Caterpillar 1993. gada 28. jūnija vēstuli mazumtirgotājiem (“sub-dealers”)]. Uzcenojums, kas attiecas uz amerikāņu izplatītājiem un tā rezultātā uz tālākpārdevēju Eiropā un tā klientu, tādējādi ir daudz augstāks kā tas, kas ir norādīts Apstrīdētajā lēmumā.
56 Komisija un Caterpillar norāda, ka importi no ASV joprojām ir iespējami un rentabli un ka Haladjian turpina būt par alternatīvo piegāžu avotu izmantotājiem Eiropā. Haladjian norādītās grūtības tādējādi nav konkurences ierobežojums EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, it īpaši saistībā ar Tiesas 1998. gada 28. aprīļa spriedumā lietā Javico (C‑306/96, Recueil, I‑1983. lpp., 16. un 25. punkts) izklāstītajiem principiem, atbilstoši kuriem apgalvoto ierobežojumu ietekmei uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nav jābūt nebūtiskiem, bet jūtamiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
57 Sākumā ir jānorāda, ka CES sistēma aizliedz starpzonu pārdošanu, vismaz tādu, kas neatbilst patērētāja faktiskajam pasūtījumam, kas pilnvaro tālākpārdevēju kā starpnieku, kura gadījumā šis pasūtījums ir jārealizē CES sistēmas ietvaros. Šajā ziņā nav strīda par to, ka tālākpārdevējs Eiropā – tāds kā Haladjian – nevar vairs nopirkt Caterpillar ražotās rezerves daļas ASV sev, lai izveidotu savus uzkrājumus, ar kuriem apmierināt savu klientu pieprasījumu Eiropā, kā tas bija iespējams pirms CES sistēmas izveidošanas. Turklāt starpzonu pārdošanas gadījumā amerikāņu izplatītāju cenas tiek palielinātas par aptuveni 10%, bet ASV esošais izplatītājs tomēr var brīvi noteikt cenu, ko pieprasīt no tālākpārdevēja Eiropā.
58 Šajā gadījumā šie starpzonu pārdošanu ierobežojumi bija jāpārbauda Komisijai saistībā ar uzsākto administratīvo procesu pret Caterpillar un pēc Haladjian sūdzības. Šajā sakarā Caterpillar varēja norādīt, ka celtniecības mašīnas iegādes faktiskās izmaksas, kas atrodas, no vienas puses, starp mašīnas pirkuma cenu un, no otras puses, rezerves daļu un uzturēšanas izmaksām. Praksē drīzāk rezerves daļu, nevis celtniecības mašīnu pārdošana ir tā, kas ļauj izplatītājiem segt izmaksas, kas saistās ar izplatīšanas tīkla izveidošanu. Šajos apstākļos Caterpillar grasījās izveidot sistēmu, kas ļautu labāk ņemt vērā izplatītāju intereses, kam ir pienākumi, kuru savukārt nav tālākpārdevējiem, kas veic rezerves daļu paralēlo importu, un kuriem nav jāsedz izmaksas, kas saistītas ar celtniecības mašīnu izplatīšanu. Šī sistēma ievērojot Caterpillar klientu intereses, kurus interesējot iespēja gūt labumu no laba izplatītāju tīkla, kas nodrošina celtniecības mašīnu uzturēšanu un remontu. Tiesas sēdē Caterpillar precizēja, ka tā runā par komercpolitikas noteicošo elementu un ka tā rēķinājās ar sava tīkla kvalitāti, lai konkurētu ar citiem celtniecības mašīnu ražotājiem.
59 Šajā kontekstā ir jānovērtē Haladjian un citu neatkarīgo tālākpārdevēju situācija. Haladjian nevar paļauties uz labvēlīgas situācijas turpināšanos, ko tā baudīja pirms 1982. gada, t.i., situāciju, kurā tās varēja veikt piegādes bez ierobežojuma no ASV, ņemot vērā to, ka tieši šī situācija, kas radīja risku sagraut Caterpillar pasaules izplatīšanas tīklu un tā kvalitāti un kas, savukārt, bija iemesls CES sistēmas izveidošanai. Šajā sakarā ir svarīgi norādīt – kā tas ir izdarīts Apstrīdētajā lēmumā – ka Haladjian vienmēr ir iespēja veikt piegādes no ASV, ja tā tomēr ievēro CES sistēmas noteikumus. Šī atlikusī apgādes iespējas jebkurā gadījumā ir būtiska tiktāl, ciktāl tā ļauj Caterpillar apmierināt noteiktu savu klientu vajadzības, kuri vēlas saņemt rezerves daļu piegādes no cita avota, kas nav vietējais izplatītājs.
60 Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka Haladjian vienmēr izrādīja zināmu aktivitāti saistībā ar paralēlajiem importiem no ASV uz EK/EBTA zonu, ņemot vērā, ka gala patērētāju kopējais skaits, sakarā ar kuriem Haladjian ir reģistrēta CES sistēmā, lai veiktu starpzonu pārdošanu, ir pieaudzis vairāk nekā par 20% laikposmā starp 2001. gadu un 2003. gadu, un ka šajā periodā Haladjian iepirkumi caur CES sistēmu pieauga par gandrīz 40%. To darot, Haladjian piemērojās jaunajiem noteikumiem, kurus ieviesa CES sistēma, un, pieņemot zināmo, apgalvojums, atbilstoši kuram Haladjian ir vienīgais alternatīvās piegādes avots, kas pastāv Kopienā, ļauj Haladjian paplašināt savu darbību no Francijas uz citām dalībvalstīm.
61 Runājot par argumentu, ar kuru tiek apgalvota tirgus daļas samazināšanās Francijā, ir jānorāda, ka šis arguments nebalstās uz pietiekami pārliecinošiem datiem, jo tas ir balstīts uz salīdzinājumu starp Bergerat kopējo apgrozījumu, kas pārdot ne tikai Caterpillar preces un sniedz vairāk pakalpojumu nekā Haladjian, un ka daļa no sākotnējā Haladjian tirgus 1982. gadā (aptuveni trešā daļa tirgus) ir aprēķināta, balstoties uz Bergerat veiktu neformālu aplēsi, kas veikta 1979. gadā, un netieši paziņota Haladjian ar paziņojumu, kuru nosūtīja kanādiešu izplatītājs 1981. gada 19. oktobrī.
62 Runājot par argumentu, atbilstoši kuram cenu paaugstināšanai, ko Caterpillar praktizēja attiecībā uz amerikāņu izplatītāju eksporta uz Eiropu gadījumā, nebija tādu seku kā 10% sadārdzinājums amerikāņu izplatītāju cenām, ņemot vērā, ka cena, par kuru faktiski ir izstādīts rēķins amerikāņu izplatītāja klientam, var būt ar zemāku cenu, sakarā ar atlaidēm, ko Caterpillar piešķir izplatītājam, ir jānorāda – kā ir norādīts Apstrīdētajā lēmumā (5.1. punkta trešā daļa) –, ka Caterpillar neiejaucās beigu cenu noteikšanā, kuras amerikāņu izplatītāji piemēroja starpzonu pārdošanām. Jebkurā gadījumā prasītāja neiesniedza pierādījumus saviem apgalvojumiem, atbilstoši kuriem Caterpillar nepiešķīra saviem izplatītājiem atlaides, ja pārdošana notika eksportam, ne arī pierādīja, ka atšķirības starp cenām ASV un EK/EBTA tiktu, sakarā ar CES sistēmu, neitralizētas tiktāl, ka šie eksporti būtu padarīti par būtiski neinteresantākiem komerciālā ziņā, un ka amerikāņu izplatītāju varētu brīvi piedāvāt atlaides uz savas peļņas rēķina. It īpaši divas vēstules, kuras prasītāja ir citējusi šajā sakarā, nav pārliecinošas, ņemot vērā, ka pirmā vēstule – Caterpillar 1990. gada 2. februāra vēstule – amerikāņu izplatītājiem neatsaucās uz jautājumu par atlaidēm, un ka otrā vēstule – Caterpillar 1993. gada 28. jūnija vēstule, kas bija adresēta mazumtirgotājiem – atsaucās uz mazumtirgotājiem, kuru uzdevums bija lokāli apgādāt Caterpillar klientus un nevis veikt pārdošanu eksportam.
63 No iepriekš minētā izriet, ka Komisija nepieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo prasītājas iesniegtie pierādījumi, lai pierādītu starpzonu pārdošanas ierobežojošo raksturu, nav ar pietiekamu pierādījuma spēku.
64 Prasītājas citi izvirzītie argumenti nav tādi, lai apgāztu šo secinājumu.
b) Par iebildumu par starpzonu pārdevēju sarakstu
65 Prasītāja norāda, ka, pat ja ir taisnība, ka starpzonu pārdevēju saraksts oficiāli nav vērsts uz tālākpārdevējiem, kas tirgo Kopienā, tomēr patiesībā tie tālākpārdevēji, kas tirgo Kopienā vai kas vēlas to darīt, obligāti atrodas šajā “melnajā sarakstā”. Tālākpārdevēja Eiropā, kas pārdod no vienas dalībvalsts uz otru, un starpzonu pārdevēja, kas rīkojas CES sistēmas ietvaros, nošķiršana ir tīri teorētiska un CES sistēma kā tāda ietver konkurenci ierobežojošu elementu attiecībā uz tālākpārdevējiem Eiropā, kas veic pārdošanu Kopienā, jo šis saraksts ļauj Caterpillar izplatītājiem tos identificēt kā starpzonu pārdevējus.
66 Pirmās instances tiesa norāda, ka, ņemot vērā, ka visi tālākpārdevēji Eiropā ir arī starpzonu tālākpārdevēji, kas ir ierakstīti attiecīgajā sarakstā, prasītāja nenorāda kā šis ieraksts norāda uz pārdošanu Kopienā vai starpzonu pārdošanu ierobežojošo raksturu. Tādējādi prasītāja nav paskaidrojusi kā šis fakts – pieņemot zināmo – ir traucējis tai veikt piegādes no ASV CES sistēmas ietvaros vai traucējis tās iespējām veikt piegādes no Eiropas. Šajā ziņā ir jānorāda, ka no Apstrīdētā lēmuma izriet, ka starpzonu pārdevēju saraksts ir izveidots, lai tikai informētu Caterpillar izplatītājus par to, ka tālākpārdevējs, kas it kā pērk rezerves daļas vietējai izmantošanai, varētu pirkt rezerves daļas ar nolūku veikt starpzonu pārdošanu, pārkāpjot CES sistēmu.
67 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas iebildums par starpzonu pārdevēju sarakstu ir jānoraida.
c) Par iebildumu par starpzonu pārdošanas galamērķa uzraudzību
68 Prasītāja apstrīd Apstrīdētajā lēmumā ietverto apgalvojumu, atbilstoši kuram tālākpārdevējs Eiropā, kas ir ietverts starpzonu pārdevēju sarakstā, nevar atteikties no iespējas pirkt rezerves daļas, bet gan ir pakļauts viena izplatītāja rīcības brīvībai saistībā ar pārbaudes procesu attiecībā uz nopirkto preču, kuras ir paredzēts pārdot EK/EBTA zonā, galamērķi (Apstrīdētā lēmuma 5.3. punkta otrā ievilkuma piektā daļa). Praksē iespējamā rīcības brīvība, kas ir piešķirta izplatītājiem, ir pienākums, ko Caterpillar ir uzlicis saviem izplatītājiem. Tā kā šiem izplatītājiem ir jāievēro CES sistēmas noteikumus saistībā ar starpzonu pārdošanu, šī ievērošana arī obligāti attiecoties uz rezerves daļu galamērķa uzraudzību, kas pārdotas tiem tālākpārdevējiem Eiropā, kas ir ietverti starpzonu tālākpārdevēju sarakstā. Tādējādi maza nozīme ir tam, ka netika apgalvots, ka Haladjian bija pakļauts kontrolei no Eiropas izplatītāja puses saistībā ar pārbaudes procesu attiecībā uz nopirkto preču, kuras ir paredzēts pārdot EK/EBTA zonā, galamērķi. Pēc būtības, ja šis izplatītājs zina, ka preces galamērķis ir EK/EBTA zona, tad tam nav jāveic pārbaude saistībā ar CES sistēmu. Turklāt, tā kā Haladjian ir dibināts Francijā, kur cenas ir augstākas, tā iepirkumi, kas veikti citās valstīs, lai tos pārdotu citās dalībvalstīs, obligāti bija pārdošana Kopienā; un pieprasīt tam pierādīt, ka tas bija pakļauts Kopienā pārbaudei par nopirkto preču galamērķi, nav jēgas. Starp citu prasītāja atgādina, ka M.A. 1990. gada 11. septembra vēstule Schmidt ļauj konstatēt, ka Haladjian importus Havras un Marseļas ostās uzraudzīja franču izplatītājs Bergerat.
69 Pirmās instances tiesa norāda, ka prasītājas apgalvojums, atbilstoši kuram starpzonu pārdošanas galamērķa kontroli esot noteikusi Caterpillar un tā nebija atstāta attiecīgā izplatītāja ziņā, nav pietiekams, lai pierādītu, ka Apstrīdētais lēmums šajā ziņā ir kļūdains. Pēc būtības no Caterpillar 1990. gada 13. decembra vēstules, kas izklāsta CES sistēmu EK/EBTA zonas izplatītājiem, izriet, ka izplatītājam ir pienākums noteikt, vai rezerves daļas, kuras tas pārdod tālākpārdevējam, kas atrodas EK/EBTA zonā, ir paredzētas šai zonai vai citai ģeogrāfiskai zonai. Tādējādi šī kontroli ir izplatītāja ziņā, kas to veic, ja uzskata par nepieciešamu. Šaubu gadījumā izplatītājam ir jāpieprasa informācija no tālākpārdevēja par to rezerves daļu galamērķi, ko tas pērk. Ja tālākpārdošana notiek ārpus attiecīgas zonas, tā notiek saskaņā ar CES sistēmu; ja tas ir cits gadījums, tad citas formalitātes nav nepieciešamas. Ja EK/EBTA zonas izplatītājs pārdod šīs pašas zonas tālākpārdevējam, tad minētā kontrole var eventuāli būt pamatota, ja šis izplatītājs uzskata, ka ir risks, ka šo preču galamērķis var būt Āfrika un tādā gadījumā runa ir par starpzonu tirdzniecību. Neviens lietas materiālos esošais dokuments tādējādi neļauj secināt, ka Caterpillar noteica saviem izplatītājiem par pienākumu sistemātiski pārbaudīt pārdoto preču galamērķi.
70 Turklāt prasītājas veiktā atsauce uz M.A. 1990. gada 11. septembra vēstuli Schmidt, atbilstoši kurai Haladjian importus no ASV Havras un Marseļas ostās uzraudzīja franču izplatītājs Bergerat, neļauj nekādā veidā secināt, ka šo uzraudzību bija pieprasījis Caterpillar un CES sistēma. Šis dokuments tika sastādīts īpašā kontekstā, kurā Bergerat un Caterpillar vēlējās noskaidrot Haladjian, kura turpināja saņemt piegādes no ASV un ārpus CES sistēmas, piegādes avotus.
71 Jebkurā gadījumā ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd vērtējumu, kas iekļauts Apstrīdētajā lēmumā, atbilstoši kuram tā nav ne norādījusi, ne a fortiori pierādījusi, ka objekts šādai kontrolei par rezerves daļu galamērķi, kuras ir nopirktas pie izplatītāja, kas atrodas EK/EBTA zonā. Tādējādi prasītāja uz šī pamata nevar apgalvot, ka CES sistēma traucēja pārdošanai Kopienā.
72 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas iebildums par starpzonu pārdošanas galamērķa uzraudzību ir jānoraida.
d) Par iebildumu par CES kodu piešķiršanas kavējumiem
73 Prasītāja norāda, ka Caterpillar tai dažreiz piešķīra CES kodus ar nokavēšanos, un ka šie tāpat bija nepieciešami, lai apmierinātu savu klientu pasūtījumus no ASV. Pēc prasītājas domām šie kavējumi ir jāņem vērā, lai novērtētu CES sistēmas pret konkurenci vērsto raksturu. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka argumentācija, kas ir izklāstīta Apstrīdētā lēmuma 5.4. punktā, lai noraidītu šos apgalvojumus, neņem vērā administratīvā procesa laikā iesniegtos pierādījumus. Tādējādi Komisija apgāza noteiktus pierādījumus, kas bija atspoguļoti tabulā, kurus Haladjian bija pievienojis 6. panta vēstules apsvērumiem, un šo piemēru neesamība ļāva noteikt to ticamo raksturu un fakts, ka atskaites punkts, kas ņemts par pamatu koda termiņa piešķiršanas aprēķināšanai, nav šī lūguma nosūtīšanas CES Beļģijā datums, bet šī lūguma nosūtīšanas datums uz ASV, kurpretim citi dokumenti norāda, ka Caterpillar atzina attiecīgo kavējumu pastāvēšanu.
74 Pirmās instances tiesas norāda, ka prasītāja administratīvā procesa ietvaros neiesniedza nevienu dokumentu, pierādījumu vai norādi uz pierādījumu, kas liecinātu, ka kavējumi CES kodu piešķiršanā, kas dažreiz notika pēc CES sistēmas ieviešanas, bija saistīti ar Caterpillar apzinātu darbību, lai apgrūtinātu CES sistēmas darbību.
75 No 1993. gada 21. un 28. maija vēstuļu sarakstes starp Caterpillar un Haladjian izriet, ka Caterpillar informēja Haladjian, ka kodu piešķiršana ir atkarīga no nepieciešamās informācijas, kas saistīta ar pasūtījuma izdarīšanu, saņemšanas, kas savukārt attiecīgajā brīdī nebija norādīta uz pasūtījuma veidlapām, ko bija nosūtījis Haladjian.
76 Sekojot sūdzībai, kuru 2000. gada 7. martā bija sastādījusi Haladjian un atbilstoši kurai 1999. gadā un 2000. gada sākumā bija kavēšanās ar kodu piešķiršanu, Caterpillar ar 2000. gada 31. marta vēstuli atbildēja, ka tā nekad nebija bloķējusi kodu piešķiršanu, ka šī kavēšanās bija notikusi saistībā ar CES grūtībām sazināties ar personām, kas bija pilnvarojušas Haladjian pasūtīt preces no ASV un ka, lai atrisinātu šīs grūtības, CES bija nolēmusi atvieglot sistēmu, pārbaudot pasūtījumus pēc nejaušības principa, kā tas bija agrāk, un nevis pilnībā visus.
77 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas iebildums par CES kodu piešķiršanas kavējumiem, ir jānoraida.
78 Tā rezultātā visi iebildumi par CES sistēmas pret konkurenci vērsto raksturu ir jānoraida.
2. Par iebildumiem attiecībā uz Caterpillar 1982. gada 15. decembra vēstuli izplatītājiem Eiropā
79 Prasītāja apgalvo, ka Apstrīdētais lēmums (grozījumu, kas izdarīti Caterpillar preču pārdošanas sistēmā no 1982. gada (5.2. punkts) un EKL 81. panta 1. punkta piemērojamības attiecībā uz strīdīgajām vienošanām un praksēm EK/EBTA zonā (7.1. punkts) ietvaros) ir balstīts uz nepareizu Caterpillar 1982. gada 15. decembra vēstules izplatītājiem Eiropā versiju. Atbilstoši Apstrīdētajā lēmumā citētajai versijai Caterpillar pieprasīja no izplatītājiem Eiropā to, lai tie nepārdotu rezerves daļas tālākpārdevējam, kas tās plāno eksportēt ārpus ASV vai EK/EBTA zonas valstīm. Tādējādi vienīgā versija, kas ir jāņem vērā, ir tās vēstules versija, kuru Leverton, kas ir viens no izplatītājiem Apvienotajā Karalistē, nosūtīja Haladjian, un no kuras izriet tas, ka aizliegums tirgot ārpus noteiktās teritorijas attiecas tikai uz ASV un nevis uz EK/EBTA zonu, kā tas esot kļūdaini norādīts Apstrīdētajā lēmumā.
80 Prasītāja arī norāda, ka Apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pārkāpjot Regulas Nr. 2842/98 6. pantu, atbilstoši kura noteikumiem sūdzības iesniedzējam bija jābūt iespējai iesniegt savus apsvērumus par sūdzības noraidīšanas pamatojumu, ņemot vērā, ka 1982. gada 15. decembra vēstules versija, uz kuras ir balstīts lēmums, nav tā pati, kas bija pievienota 6. panta vēstulei, un ka Komisija nenorādīja prasītājai, ka tā veiks interpretāciju un kādu nozīmi tā piešķirs šai vēstulei beigu lēmumā (Tiesas 1983. gada 25. oktobra spriedums lietā 107/82 AEG/Komisija, Recueil, 3151. lpp., 26. un 27. punkts).
81 Komisija, kuru atbalsta Caterpillar, apstrīd šo analīzi.
82 Pirmās instances tiesa vispirms norāda, ka nepastāv divas 1982. gada 15. decembra versijas, kā to apstiprina prasītāja, bet gan divas dažādas vēstules ar vienādu datumu, ko Caterpillar bija adresējis dažādiem adresātiem. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka Apstrīdētajā lēmumā citētās vēstules saturs atbilst 1982. gada 15. decembra vēstulei, ko Caterpillar adresēja izplatītājiem EK/EBTA zonā (prasības pieteikuma 46. pielikums, 1034. lpp.). Tādējādi Apstrīdētais lēmums šajā ziņā nav kļūdains. Turklāt runājot par prasītājas izvirzīto 1982. gada 15. decembra vēstuli, ir jānorāda, ka šī vēstule patiesībā atbilst vēstulei, ko tajā pašā dienā Caterpillar adresēja izplatītājiem, kas neattiecas noteiktajām teritorijām, kas ietilpst EK/EBTA zonā (prasības pieteikuma 46. pielikums, 1038. lpp., skat. arī iestāšanās raksta 1. pielikumu). Tādējādi Komisija nav ņēmusi vērā šo vēstuli, lai izvērtētu EKL 81. panta 1. punkta piemērojamību attiecībā uz strīdīgajām vienošanām un praksēm EK/EBTA zonā.
83 Turklāt ir jānorāda, ka CES sistēma tika ieviesta tikai no 1990. gada, lai pārtrauktu situāciju, ka netiek ievērotas instrukcijas, kas bija adresētas Caterpillar izplatītājiem 1982. gadā. Tādējādi tikai no 1990. gada var uzskatīt, ka Caterpillar faktiski bija spējīga vadīt un kontrolēt rezerves daļu eksportu no vienas zonas uz otru. Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka ar 1990. gada 13. decembra vēstuli, kas bija adresēta visiem izplatītājiem Kopienā pēc tam, kad vācu izplatītājs Zeppelin atteica pārdošanu beļģu tālākpārdevējam, Caterpillar tieši atgādināja, ka CES sistēma neattiecas uz tālākpārdevējiem, kas pārdod izmantotājiem, kas atrodas EK/EBTA zonā. Tādējādi šis dokuments ļauj Komisijai uzskatīt, ka šajā lietā nepastāv Caterpillar rakstiskas instrukcijas izplatītājiem Eiropā, lai tiem norādītu nepārdot preces tālākpārdevējiem, ja tie vēlas nopirkt vienā EK/EBTA zonas valstī, lai pārdotu citā šīs zonas valstī, kā ir norādīts Apstrīdētā lēmuma 6.1. un 7.1. punktā.
84 Turklāt, prasītāja nevar atsaukties uz Regulas Nr. 2842/98 6. panta pārkāpumu, ņemot vērā to, ka divas 1982. gada 15. decembra vēstules tam tika paziņotas administratīvā procesa ietvaros kā pievienotie dokumenti apsvērumiem, ko Caterpillar bija iesniedzis par 1994. gada 9. februāra sūdzību, un kuras tā bija komentējusi apsvērumos par 6. panta vēstuli, pievēršot Komisijas uzmanību tai, kuru tā uzskatīja par pareizo 1982. gada 15. decembra vēstules versiju, kura jāņem vērā, izvērtējot piemērojamību attiecībā uz strīdīgajām vienošanām un praksēm EK/EBTA zonā. Tādējādi prasītāja nevar pārmest Komisijai, ka tā ir izklāstījusi vēstules saturu, ko Caterpillar faktiski bija adresējis izplatītājiem EK/EBTA zonā, un izdarījusi secinājumus, kas no tās izriet.
85 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas iebildumi par Caterpillar 1982. gada 15. decembra vēstuli saviem izplatītājiem Eiropā ir jānoraida.
3. Par iebildumiem saistībā ar dokumentiem, kas attiecas uz Bergerat, un komercpiedāvājumiem, ko Bergerat ir izteicis Haladjian klientiem
a) Par iebildumu par Caterpillar 1990. gada 19. jūlija vēstuli Bergerat
Apstrīdētais lēmums
86 Izmeklēšanas par attiecībām starp Caterpillar un franču izplatītāju Bergerat rezultātu izklāsta ietvaros Apstrīdētā lēmuma 6.2. punktā ir norādīts vēstuļu apmaiņas starp diviem uzņēmumiem saturs. Tas attiecas, no vienas puses, uz 1990. gada 10. jūlija vēstuli, ko Bergerat adresējis Caterpillar, lai izteiktu sūdzību par konkurences spiedienu, kas uz to tiek izdarīts tās teritorijā sakarā ar rezerves daļu importu no ASV un lūdza, lai to informē par CES sistēmas ieviešanas rezultātiem ASV, un, no otras puses, uz 1990. gada 19. jūlija vēstuli, ko Caterpillar adresēja kā atbildi Bergerat, lai to informētu, ka CES sistēma sasniegs savu mērķi, jo tālākpārdevēju piegāžu avoti, no kuriem tiek saņemtas rezerves daļas ar Caterpillar preču zīmi, sāk izsīkt, un izsīks pavisam. Šī 1990. gada 19. jūlija vēstule arī norāda, ka CES sistēmas mērķis ir izbeigt tālākpārdevēju darbības optimizēt visas papildu pārdošanas iespējas un nezaudēt nevienu svarīgu kontaktu, kas attiecas uz Caterpillar ražotajām rezerves daļām (Apstrīdētā lēmuma 6.2. punkts, 11. lpp.).
87 Atbilstoši Apstrīdētajam lēmumam šie dokumenti apstiprina Caterpillar politiku, lai kontrolētu ar CES sistēmas starpniecību starpzonu pārdošanu un novērstu to, ka šādas pārdošanas notiek ārpus šīs sistēmas. Lai apstiprinātu šo tēzi, Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka, ja šķiet, ka Caterpillar 1990. gada 19. jūlija vēstule iesaka komercpolitiku, lai noregulētu tālākpārdevēju darbības, tad šajā vēstulē, ja to lasa tās kontekstā, īstenībā nav paredzēts, ka tālākpārdevēji veiktu importus no ASV ārpus CES sistēmas. Šo interpretāciju apstiprinot fakts, ka ar šo vēstuli tiek atbildēts uz Bergerat 1990. gada 10. jūlija vēstuli, kurā šī sabiedrība izvirza problēmu ar CES stingru piemērošanu attiecībā uz importiem no ASV, un fakts, ka “nav neviena pierādījuma, kas apliecinātu, ka tika praktizēta politika, lai apturētu visu rezerves daļu importu no ASV uz Eiropu, ko veic tālākpārdevēji” (Apstrīdētā lēmuma 6.2. punkts, 12. lpp.).
Lietas dalībnieku argumenti
88 Prasītāja norāda, ka no Caterpillar 1990. gada 19. jūlija vēstules Bergerat tieši izriet, ka CES sistēmas mērķis ir pilnībā izskaust tālākpārdevēju piegāžu avotus rezerves daļām, ko Caterpillar ražo ASV. Tādējādi Apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tajā tika noteikts, ka šī dokumenta mērķis nebija izolēt EK/EBTA zonu no citām ģeogrāfiskajām zonām. Lai nonāktu pie šī secinājuma, lēmumā ir norādīts, ka 1990. gada 19. jūlija vēstule attiecas tikai uz tālākpārdevēju darbībām, kas realizētas “ārpus CES sistēmas”. No prasītājas skatpunkta šī interpretācija izriet no šīs vēstules teksta, kā arī CES sistēmas mērķa, kas balstīts uz ideju, ka tālākpārdevējiem nav tiesību veikt starpzonu tirdzniecību, t.i., nav tiesību, kas pieder tikai gala patērētājiem. Pēc prasītājas domām tālākpārdevēji, uz kuriem attiecas eksporta aizliegums, kas minēts 1990. gada 19. jūlija vēstulē, ir visi tālākpārdevēji, un nevis tikai tālākpārdevēji, kas darbojas ārpus CES sistēmas.
89 Komisija, kuru atbalsta Caterpillar, norāda, ka šī kritika ignorē pašas 1990. gada 19. jūlija vēstules tekstu, kura mērķis ir nodrošināt, ka visi dalībnieki, it īpaši tālākpārdevēji, ievēro CES sistēmu, kas ļauj Haladjian veikt pasūtījumus no ASV savu klientu labā.
Pirmās instances tiesa vērtējums
90 Pirmās instances tiesa norāda, ka prasītājas iebildumi par Caterpillar 1990. gada 19. jūlija satura interpretāciju, kas ir izklāstīts Apstrīdētajā lēmumā, nepavisam neļauj apgāzt šo interpretāciju. Ir pamatoti, ka Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka frāze “stopping resellers’ activities” (izbeigt tālākpārdevēju darbības), kas figurē Caterpillar Overseas 1990. gada 19. jūlija vēstulē, un kas pati par sevi varētu norādīt par Caterpillar vēlmi izskaust tālākpārdevējus, ir obligāti jālasa kontekstā, t.i., ņemot vērā Bergerat 1990. gada 10. jūlija vēstuli, kurā tika izvirzīta problēma saistībā ar CES sistēmas stingru piemērošanu eksportiem no ASV. Šajā kontekstā “tālākpārdevēju darbības”, kuras Caterpillar mēģināja apturēt, var tikpat labi interpretēt kā tādas, kuras CES sistēma mēģina ierobežot, proti, importus uz Eiropu no ASV, kurus veic tālākpārdevēji, kas to veic neizmantojot CES sistēmas starpniecību. Šie ir tie piegāžu avoti, kurus CES sistēma mēģina iztukšot, un nevis tos, kuri CES sistēmas ietvaros ļauj tālākpārdevējiem Eiropā veikt piegādes no ASV sakarā ar gala patērētāja Eiropā pasūtījumu, kā mēģina apgalvot prasītāja, nesniedzot nekādus pierādījumus.
91 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas iebildums par Caterpillar 1990. gada 19. jūlija vēstuli Bergerat ir jānoraida.
b) Par iebildumiem par komercpiedāvājumiem, ko Bergerat ir izteicis Haladjian klientiem
Apstrīdētais lēmums
92 Izvērtējot EK 81. panta 1. punkta piemērojamību strīdīgajiem nolīgumiem un darbībām EK/EBTA zonas valstīs, apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka administratīvajā procesā Haladjian ir iesniegusi vairākus dokumentus par komercpiedāvājumiem, ko Bergerat, izplatītājs Francijā, ir izteicis dažiem Haladjian klientiem. Haladjian uzskata, ka šajos piedāvājumos esot ietvertas “konkurenci ierobežojošas klauzulas”, jo tajos esot piedāvātas īpašas atlaides, lai palielinātu tirdzniecības apjomus”, proti, noteiktas kvantitatīvas atlaides, kā arī “citi piedāvājumi, piemēram, cenu iesaldēšana uz diviem gadiem”. Apstrīdētajā lēmumā, gluži pretēji, norādīts, ka “apstāklis, ka Bergerat ar informāciju, kas ir pieejama no sistēmas CES, cenšas uzzināt Haladjian klientu uzvārdus un pārvilināt tos pie sevis, nenozīmē konkurences ierobežojumus” (Apstrīdētā lēmuma 7.1. punkta b) apakšpunkts, 21. lpp., pirmā daļa).
Lietas dalībnieku argumenti
93 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot kļūdains, jo tajā minēti Bergerat piedāvājumi saviem klientiem, nepaužot satraukumu par to, ka Bergerat var izmantot sev par labu “informāciju, kas ir pieejama CES sistēmā”. Šādi rīkodamās, Komisija šķietami atzīst, ka CES sistēma ļauj izplatītājiem iegūt informāciju par tālākpārdevēju darbībām. Tātad, uzsver prasītāja, administratīvajā procesā iesniegtie dokumenti apliecina, ka Bergerat rīcībā esot Haladjian klientu uzvārdi jau no 1993. gada 14. aprīļa, proti, jau nākamajā dienā pēc tam, kad tā norādīja Caterpillar par savu vēlmi pārstāvēt klientus CES sistēmas ietvaros. Komisija turklāt neesot ņēmusi vērā apstākli, ka Bergerat pārstāvi, kas ieradās pie Haladjian klientiem, pavadījis Caterpillar pārstāvis, kas apliecinot saskaņotas darbības abu sabiedrību starpā. Prasītāja turklāt uzsver, ka no kādas Caterpillar vēstules, kas 1999. gada 21. septembrī sūtīta vienam grieķu tālākpārdevējam, izriet, ka CES sistēmas lietošana nozīmē, ka Caterpillar izplatītājam mērķa valstī ir zināms par ikvienu jauno pārdevēju, kas šo sistēmu lieto, kā arī par to, kas ir tās klienti. Līdz ar to Komisijai būtu bijis jāinterpretē kā saskaņotas darbības, ko aizliedz EKL 81. pants, visa Bergerat veiktā, par Haladjian darbību pieejamās jūtīgās informācijas nodošana ar mērķi ierobežot Haladjian vai pat izstumt to no tirgus kā konkurentu.
94 Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Bergerat atlaides Haladjian klientiem kļūdaini nosauktas par “kvantitatīvām atlaidēm”, kas neierobežo konkurenci. Minētās atlaides neesot proporcionālas iegādāto preču daudzumam, bet gan intensitātei, līdz ar to tās nevar būt kvantitatīvās atlaides (Tiesas 1983. gada 9. novembra spriedums lietā 322/81 Michelin/Komisija, Recueil, 3461. punkts). Tāpat apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā apstāklis, ka piedāvājumu uz diviem gadiem iesaldēt cenas izteikusi Bergerat. Ņemot vērā kontekstu, kurā piedāvātas minētās atlaides tiem Haladjian klientiem, kuri ir pauduši vēlmi saglabāt alternatīvu preču iegādes avotu ASV un attiecīgi pilnvarojuši Haladjian kā starpnieku – jāatzīmē, ka sabiedrības Haladjian, vienīgās Bergerat konkurentes Francijas tirgū, rīcībspēja bija būtiski ierobežota –, kļūst skaidrs, ka šo piedāvājumu mērķis ir ierobežot attiecīgajā tirgū konkurenci un izstumt no tā sabiedrību Haladjian.
95 Komisija apgalvo, ka nekas neliecina par to, ka Bergerat piedāvājumi ir bijuši nelikumīgi vai ka tie ir izteikti, izmantojot CES sistēmā atrodamo informāciju, jo Haladjian klienti tikpat labi varēja būt arī Bergerat klienti. Haladjian turklāt nav pierādījusi, ka ar CES sistēmu vienmēr tiek izpausti dati par klientiem, kuri ir pilnvarojuši kādu tālākpārdevēju.
96 Caterpillar norāda, ka CES politika ir nesniegt izplatītājiem to galapatērētāju vārdus, kuri importē preci savā teritorijā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
97 Haladjian apgalvojums, ka tās konkurente, izplatītājs Francijā Bergerat, ir izmantojis informāciju, kuru tā ir paziņojusi Caterpillar, proti, to klientu uzvārdus, kuri Haladjian bija pilnvarojuši ar CES sistēmas starpniecību iegādāties rezerves daļas no izplatītājiem ASV, lai pārvilinātu pie sevis Haladjian klientus un mudinātu viņus iegādāties preci pie Bergerat, nevis Haladjian, varētu liecināt par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, ja tam būtu pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka ir izpildīti šai noteikumā izklāstītie juridiskie nosacījumi. Šai kontekstā, proti, ņemot vērā lietas materiālus, ir jāanalizē apstrīdētajā lēmumā sniegtais secinājums – kurš, patiesi, nav visai izvērsts –, ka “apstāklis, ka Bergerat ar informāciju, kas ir pieejama no sistēmas CES, cenšas uzzināt Haladjian klientu uzvārdus un pārvilināt tos pie sevis, nenozīmē konkurences ierobežojumus.”
98 Attiecībā uz Bergerat dokumentiem, uz kuriem atsaucas prasītāja, tos pārbaudot, var konstatēt vienīgi to, ka CES sistēmas ietvaros šī uzņēmuma pārstāvis kopā ar kādu Caterpillar pārstāvi ir ieradies pie viena no klientiem, Haladjian pilnvarotājiem (Bergerat 1993. gada 14. aprīļā fakss [B.], prasības pieteikuma 32. pielikums, 766. lpp.), un ka pēc šī apmeklējuma minētais klients ir saņēmis no Bergerat piedāvājumu, kurā ir “papildu atlaide 10 % apmērā par intensīvāku rezerves rezerves daļu iegādi, kas nav paredzētas eksportam, laikposmā no 1993. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim”, kā arī garantēts, ka rezerves daļu cena 1993. un 1994. gadā nemainīsies (Bergerat 1993. gada 30. jūnija vēstule [B.], prasības pieteikuma 32. pielikums, 768. lpp.). Šais dokumentos norādīts arī tas, ka Bergerat uzņēmusies tādas pašas saistības pret kādu citu Haladjian klientu pēc šī uzņēmuma apmeklējuma (Bergerat 1993. gada 30. jūnija vēstule [G.], prasības pieteikuma 32. pielikums, 772. lpp.).
99 Ar šiem dokumentiem tomēr nepietiek, lai pierādītu, ka Bergerat ir uzzinājusi Haladjian klientu uzvārdus no CES sistēmas. Šeit jāatzīmē, ka atbildot uz kādu jautājumu tiesas sēdē, prasītāja Pirmās instances tiesai norādīja, ka CES 1993. gada 25. maija dokuments (prasības pieteikuma 32. pielikums, 767. lpp.), kurā iekļauti to dažu klientu uzvārdi, kuru vārdā tā CES sistēmas ietvaros ir pilnvarota rīkoties ASV, un, konkrēti, arī to abu iepriekšminēto klientu uzvārdi, kuriem komercpiedāvājumu sniegusi Bergerat, ir bijis dokuments, kuru tai sūtījusi sabiedrība Caterpillar un par kuru tai nebija zināms, vai tas nosūtīts arī Bergerat vai arī pie Bergerat tas nonācis ar Caterpillar starpniecību. Turklāt ir jāņem vērā tas, ka visi Haladjian klienti, kas iegādājas Caterpillar ražotās rezerves daļas, vienmēr ir arī Caterpillar klienti, kas ir nopirkuši celtniecības mašīnas, kurām ir šīs rezerves daļas. Līdz ar to ir saprotams, ka Caterpillar pārstāvis var ierasties pie celtniecības mašīnu lietotāja, lai noskaidrotu, kādas rezerves daļas viņam vajadzīgas. Līdz ar to Bergerat rīcību attiecībā uz Haladjian klientiem, dažkārt klātesot Caterpillar pārstāvim, var uzskatīt par Bergerat klientu apkalpošanas stratēģiju, tā kā šie klienti pērk Caterpillar preču zīmes aprīkojumu un rezerves daļas, tie var būt arī Haladjian klienti, un tas nenozīmē, ka pastāvētu konkurences ierobežojumi EKL 81. panta izpratnē.
100 Tāpat attiecībā uz Caterpillar 1999. gada 21. septembra vēstuli kādam grieķu tālākpārdevējam, tās saturs ir pretrunā prasītājas apgalvojumiem. Faktiski šai vēstulē, kurā izklāstīti CES sistēmas principi, ir skaidri norādīts, ka šīs sistēmas ietvaros tālākpārdevējs Eiropā var iegādāties preci no jebkura Caterpillar pilnvarota izplatītāja, kā arī precizēts, ka gadījumā, ja tālākpārdevējs izlems iegādāties preci ar CES sistēmu Beļģijā, tad CES pieprasīs izplatītājam, kas darbojas preces galamērķa vietā, atļauju rīkoties klienta vārdā. Šis lūgums tomēr nenozīmē, ka CES paziņos šim izplatītājam tā klienta personas datus, kura vārdā tālākpārdevējs darbojas.
101 Tādējādi nav neviena dokumenta, kas pamatotu prasītājas apgalvojumu, ka Bergerat – vai jebkurš cits izplatītājs EK/EBTA zonā – ar CES sistēmas palīdzību var piekļūt to klientu uzvārdiem, kuri ir pilnvarojuši Haladjian tirgoties starpzonu režīmā.
102 Attiecībā uz prasītājas iebildumiem pret apstrīdētā lēmuma kļūdaino raksturu, jo tajā neesot analizēts atlaides un cenu iesaldēšanas piedāvājumus, kurus Bergerat sniedzis diviem prasītājas klientiem, lai gan šo piedāvājumu mērķis ir bijis izspiest Haladjian no attiecīgā tirgus, ir jāatzīmē, ka šie apgalvojumi, kas attiecas uz EKL 82., nevis 81. panta pārkāpumiem, Komisijai, pārbaudot prasītājas sūdzību pret Caterpillar, nevis Bergerat, nemaz nebija jāizskata. Arī šai ziņā prasītāja nav pierādījusi, ka starp Caterpillar un Bergerat kaut vismazākajā mērā būtu pastāvējušas saskaņotas darbības attiecībā uz šiem komercpiedāvājumiem.
103 No iepriekšminētā izriet, ka iebildumi par Bergerat izteiktajiem piedāvājumiem Haladjian klientiem ir jānoraida.
4. Par iebildumiem saistībā ar Leverton dokumentiem
a) Apstrīdētais lēmums
104 Saistībā ar Leverton – Apvienotajā Karalistē reģistrēta Caterpillar izplatītāja – dokumentiem, kurus Haladjian iesniedza, lai pierādītu, ka šis izplatītājs ir piedāvājis pārmērīgas cenas, apstrīdētā lēmuma 6.4. punktā atzīmēts, ka Leverton 1993. gada 21. aprīļa vēstulē norādītā, Haladjian piedāvātais tarifs atbilst cenai, ko piedāvā Apvienotās Karalistes lietotājiem. Līdz ar to lēmumā secināts, ka, ja tarifs ir pārmērīgs Haladjian, tad tas ir pārmērīgs arī Apvienotās Karalistes lietotājiem.
b) Lietas dalībnieku argumenti
105 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā šai ziņā nav norādīts, ka Leverton 1983. gadā ir paziņojusi, ka pārtrauks piegādes Haladjian un ka Leverton piedāvājums pēc valsts tarifa 1993. gada 21. aprīlī ir identisks Maia tābrīža piedāvājumam Haladjian, un tas ir noticis pēc Caterpillar pamudinājuma. Turklāt apgalvojums “ja tarifs ir pārmērīgs Haladjian, tad tas ir pārmērīgs arī [Apvienotās Karalistes] lietotājiem” esot kļūdains, jo tālākpārdevēji ir veikuši lielus pasūtījumus Kopienas tirgū, pēc kuriem varot aprēķināt cenas, salīdzinot tās ar t.s. “patēriņa cenu” (kuru Maia sauc arī par “starptautisko tarifu”) pirms CES sistēmas ieviešanas, turklāt šīs cenas bijušas zemākas par Eiropas izplatītāju noteiktajiem tarifiem attiecīgajās teritorijās.
106 Komisija, kuru atbalsta Caterpillar, apstrīd šo analīzi.
c) Pirmās instances tiesas vērtējums
107 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka neviens no prasītāja argumentiem neliecina par acīmredzamu vērtējuma kļūdu no Komisijas puses.
108 Attiecībā uz Leverton 1983. gada marta atteikumu tirgoties ar Haladjian attiecīgo dokumentu (prasības pieteikuma 5. pielikuma 380. lpp.) pārbaude ļauj konstatēt tikai to, ka Leverton ir apturējis Haladjian pasūtījumus, nogaidot, kā beigsies pārrunas par tikko ieviesto Caterpillar produkcijas tirdzniecības sistēmu. Šis dokuments jebkurā gadījumā ir radies pirms CES sistēmas ieviešanas.
109 Saistībā ar apgalvojumiem par to, ka lēmumā nav minēts tābrīža Maia piedāvājums Haladjian, jāatzīmē, ka tas lēmumā ir izvērtēts, iztirzājot attiecīgos Maia dokumentus. Tādējādi šie dokumenti nebija vēlreiz jāaplūko, izskatot Leverton dokumentus. Turklāt Maia piedāvājums attiecas uz Itālijas, nevis Apvienotās Karalistes tarifu, un ietver 10 % atlaidi. Tā noteikumi atšķiras no Leverton piedāvājuma noteikumiem. Prasītāja turklāt neizskaidro, kādā ziņā šie piedāvājumi varētu pierādīt, ka Caterpillar un tā izplatītāji Apvienotajā Karalistē un Itālijā veikuši saskaņotas darbības.
110 Runājot par prasītājas kritiskajiem izteikumiem pret lēmumā ietverto apgalvojumu, ka, ja [Apvienotās Karalistes] tarifs ir pārmērīgs Haladjian, tad tas ir pārmērīgs arī [Apvienotās Karalistes] lietotājiem, kuru pamatā ir pieņēmums, ka pirms CES sistēmas ieviešanas tālākpārdevēju pasūtījumi Kopienas tirgū ļaujot panākt zemākas cenas nekā tās, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, pietiek atzīmēt, ka šī kritika neietekmē apstrīdēto lēmumu. Faktiski apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka izplatītāju neskar tālākpārdevējam piedāvātā cena, un viņš var piedāvāt dalībvalsts cenu vai jebkādu citu cenu, ko viņš uzskata par piemērotu. Šai ziņā prasītāja nepierāda, kādā ziņā Leverton piedāvātā cena ir prasītāju diskriminējusi.
111 No tā iziet, ka prasītājas iebildumi saistībā ar Leverton dokumentiem ir noraidāmi.
5. Par iebildumiem saistībā ar Maia dokumentiem
112 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā esot sagrozīti administratīvajā procesā iesniegtie dokumenti, kas attiecas uz Maia. Lēmumā tie izmantoti, nevis lai ilustrētu tālākpārdevēja rīcību gadījumos, kad Kopienā de facto aizliegts paralēlais imports, bet gan tie ir lietoti, lai izskaidrotu un attaisnotu Caterpillar rīcību.
a) Par dokumentiem saistībā ar Maia/ICBO/Schmidt tīklu
Apstrīdētais lēmums [6.3. un 7.1. c) punkts]
113 Pēc apstrīdētā lēmuma ar Maia saistītie dokumenti, ko Haladjian iesniegusi administratīvajā procesā, ļaujot konstatēt, ka izplatītājs ir izveidojis paralēlu izplatīšanas tīklu, ar kura palīdzību Haladjian apgādāts ārpus CES sistēmas. Attiecīgie dokumenti sniegti apstrīdētā lēmuma 6.3. punktā. Tie attiecas uz anonīmu vēstuli, kuru 1990. gada februārī saņēma Caterpillar, un tajā ir informācija, ka Itālijas sabiedrība ICBO – kuras akcionāri ir M.A., atbildīgs Maia darbinieks, un ASV sabiedrība Schmidt – pērkot atsevišķas rezerves daļas no Maia Schmidt vārdā, kas esot paredzētas Haladjian, par 1990. gada 13. februāra faksu, kuru M.A. adresējis sabiedrībai Schmidt, norādot, ka Caterpillar vēlas saņemt paskaidrojumus par Maia tirdzniecības darījumiem ar ICBO, un runa ir arī par M.A. 1990. gada 21. septembra vēstuli sabiedrībai Schmidt, kurā M.A. atskaitījies par Caterpillar apmeklējumu un Maia atbildi par to, kas ir pārdots sabiedrībai ICBO.
114 Apstrīdētajā lēmumā ir sniegts šāds citāts no 1990. gada 21. septembra vēstules:
“[..] Pie mums ieradās [Caterpillar pārstāvji no Francijā un Itālijā]. Lūk, ko viņi mums pavēstīja. Francijā esot spēcīgs konkurents (Haladjian, tā vismaz rakstīts tālākpārdevēju sarakstā!), kas agrāk ir saņēmis daudzus konteinerus no ASV... Konteineri vairs nepienāk, tomēr Haladjian darījumi aizvien zeļ un plaukst. Kas/Kur ir jaunais avots? [Bergerat] Marseļā ienākušas baumas par CAT izcelsmes rezerves daļu kontrabandu, kuras nākot no Itālijas un kuras “pārzinot” itāļu mafija... Mēs atbildējām tāpat kā pagājušreiz. Mēs zinām ICBO; viņi pārdod lietotu aprīkojumu Āfrikas valstīm... Caterpillar pārstāvji ļoti pieklājīgi teica, ka mums ticot, tomēr mums esot jābūt ļoti uzmanīgiem, citādi varot sekot viņu reakcija (līguma laušana)... Mans uzņēmums ir ļoti nobažījies. Domāju, mums jāpārrunā šī situācija zem četrām acīm, jo tā kļūst aizvien bīstamāka [...]” (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkta ceturtā daļa).
115 Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu, šie dokumenti ļauj raksturot situāciju, kurā Haladjian 1993. gadā veikusi pasūtījumu pie Maia (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkts, 15. lpp., otrā daļa). Tas atklājot dažādus faktus. Pirmkārt, Maia, kas ir oficiālais Caterpillar izplatītājs, ir lietojusi ICBO kā paralēlu tīklu savam oficiālajam tīklam, lai tirgotu rezerves daļas ārpus Eiropas, tādējādi apejot CES sistēmu un pārkāpjot izplatīšanas līgumu. Otrkārt, ICBO un Schmidt esot dabūjušas no Maia no Itālijas tarifa atšķirīgas cenas, izliekoties, ka rezerves daļas ir paredzētas sūtīšanai uz ASV. Šīs rezerves daļas īstenībā esot paredzētas Haladjian tās komercdarbībai Āfrikā un, iespējams, ja var ticēt Haladjian informācijai, arī Francijā. Treškārt, Maia tirgošanos ar Haladjian, izmantojot ICBO un Schmidt starpniecību, Caterpillar pasniedzis kā tirdzniecību ar lietotām precēm, kas paredzētas Āfrikai. Ceturtkārt, kad Caterpillar 1993. gadā uzzinājusi par Maia paralēlajām nelikumīgajām darbībām, Caterpillar izlēmusi izstāties no tīkla, kurā piedalās ICBO, Schmidt un Haladjian. Šai sakarā, pat ja M.A. ir rakstījis Schmidt, ka viņš ir saņēmis no sava ģenerāldirektora rīkojumu vairs nekontaktēties ar Haladjian, tas šķiet izriet tikai no viņu slēptajām komercdarbībām.
116 Apstrīdētajā lēmumā atzīmēts, ka Haladjian neapstrīd šādu situācijas raksturojumu. Haladjian it īpaši neesot pierādījis, kurām valstīm bijušas paredzētas rezerves daļas, kuras Maia piegādājusi ar ICBO un Schmidt starpniecību. Apstrīdētajā lēmumā tāpat norādīts, ka Haladjian nepierāda, ka pirms pasūtījuma, kuru tā Maia iesniegusi 1993. gada 24. februārī (turpmāk tekstā – “1993. gada 24. februāra pasūtījums”), tā būtu centusies veikt citus tiešus rezerves daļu pirkumus no Maia, kuras būtu paredzētas Francijas tirgum vai citiem EK/EBTA zonas tirgiem, tāpat tas nepierāda, ka Maia būtu atteikusies piegādāt rezerves daļas vai – pastāvot domstarpībām par cenām – ka cenu jautājumos būtu iejaukusies Caterpillar (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkts, 16. un 17. lpp.).
Lietas dalībnieku argumenti
117 Prasītāja apgalvo, ka no trim ar Maia saistītajiem dokumentiem par 1990. gadu skaidri izrietot, ka Haladjian Itālijā uzkrātās un arī Francijai paredzētās preces Caterpillar un daži tās izplatītāji ir ierobežojuši, un tas noticis pretēji CES sistēmas un apstrīdētā lēmuma priekšrakstiem.
118 Attiecībā uz sabiedrībai Caterpillar 1990. gada februārī nosūtīto anonīmo vēstuli prasītāja atzīmē, ka šai dokumentā ir skaidri norādīts, ka preces, ko ICBO iegādājusies Itālijā ar Schmidt starpniecību, ir nogādātas uz Marseļu, kur tās pēc tam saņēmusi un atmuitojusi Haladjian. Šis precizējums, kas neesot iekļauts apstrīdētajā lēmumā, pierādot, ka Haladjian, iegādājoties preces ar ICBO un Schmidt starpniecību, esot paredzējusi tās Francijai, nevis Āfrikai.
119 Saistībā ar 1990. gada 13. februāra faksu, kuru M.A. adresējis sabiedrībai Schmidt, prasītāja atzīmē, ka tajā nav tikai paziņots, ka Maia grasās tikties ar Caterpillar, lai sniegtu paskaidrojumus par sabiedrībai ICBO pārdoto preci. Šai faksā M.A. lūdzis arī saņēmēja viedokli par attiecīgajiem apstākļiem sagatavoto rīcības scenāriju, saskaņā ar kuru būtu jāveic precīzs tirdzniecības darījums ar Āfriku pēc 1986. gada parauga. Aplūkojot anonīmo vēstuli un šo faksu kopā, prasītājasprāt rodas iespēja konstatēt, ka Maia ir sagrozījusi Caterpillar izklāstītos faktus, aizbildinoties ar preču tirdzniecību, kuru galamērķis ir Āfrika – tas ir pretrunā CES sistēmas noteikumiem, kuri aizliedz izplatītājam pārdot preci tālākpārdevējam, kurš to eksportē ārpus atļautās teritorijas – un nav atzinusi, ka tā ir tirgojusi preces no Itālijas uz Franciju, kā izriet no anonīmās vēstules. Tātad, tā kā tirgot preces no Itālijas uz Franciju ir pilnīgi likumīgi – kā to norāda Caterpillar un Komisija –, tad prasītājasprāt nav viegli saprast, kāpēc šāda tirdzniecība no Itālijas uz Franciju, arī ja tā notiek ar ICBO starpniecību, būtu anonīmi jānosūdz un par to pēc tam būtu jāsniedz “paskaidrojumi” Caterpillar.
120 Attiecībā uz M.A. 1990. gada 21. septembra vēstuli sabiedrībai Schmidt, kurā atstāstīts par Maia pārstāvju viesošanos pie Caterpillar Francijā un Itālijā, prasītāja uzsver, ka attiecībā uz Haladjian šī vēstule norādot, ka šis tālākpārdevējs agrāk ir saņēmis vairākus konteinerus no ASV, kas pienākuši Havras un Marseļas ostā, kur [Bergerat] “bijuši informatori”. Bergerat atsaukšanās uz šo un citām vēstules vietām ļaujot konstatēt, ka Caterpillar cieši sadarbojusies ar savu izplatītāju Francijā, kā arī pierādot, ka Bergerat bijis Haladjian uzraudzītājs, kā arī spēlējis savu lomu Caterpillar darbībās, kuru mērķis bijis pārliecināt sabiedrību Maia neko nepiegādāt sabiedrībai Haladjian. Šī vēstule esot jāaplūko kopsakarā ar Bergerat 1990. gada 10. jūlija vēstuli Caterpillar, kurā uzskaitīti visi izplatītāji un minēta situācija attiecībā uz spēles noteikumiem.
121 Prasītāja turklāt kritizē apstrīdēto lēmumu tai ziņā, ka tajā norādīts, ka tirdzniecības darījumi ar ICBO starpniecību esot palīdzējuši apiet CES sistēmu un ļaut pārdot preces uz Āfriku. Šīs norādes pamats esot tikai viens 1990. gada 13. februāra fakss, kurā M.A. norāda Schmidt, ka viņš gatavojoties tikties ar Caterpillar, lai nojauktu pēdas saistībā ar Haladjian krājumiem Marseļā. Šis esot paskaidrojums tikai uzmanības novēršanai, kas neatbilstot lietas faktiem. Apstrīdētajā lēmumā šis paziņojums uztverts nopietni, jo tajā norādīts, ka, lai kāda arī būtu šīs vēstules interpretācija, fakts ir tāds, ka Haladjian nav pierādījusi, ka Maia iegādātās preces ar ICBO starpniecību esot pilnībā vai daļēji paredzētas Francijai (skat. Apstrīdētā lēmuma 6.3. punktu, 17. lpp.). Nespējot pierādīt prasītājas apgalvojumus, Komisija līdz ar to esot uzskatījusi, ka Haladjian ziņā ir pierādīt pretējo. Šāds pārmetums esot ne vien acīmredzami kļūdains, kā to parāda iepriekšminētie dokumenti, no kuriem skaidri izriet, ka preces esot paredzētas Francijai, nevis Āfrikai, bet tas esot arī prasītājas tiesību pārkāpums, jo tai nodarīts kaitējums, pirmkārt, ar apstrīdēto lēmumu tai pārmests, ka tā nav sniegusi pierādījumus par šo apstākli, lai gan šādi pierādījumi nav prasīti tiesvedības gaitā, kas ilgusi desmit gadus. Papildus Komisija nevarot apšaubīt Maia pasūtīto, ar ICBO un Schmidt starpniecību sagādāto rezerves daļu galamērķi, jo Haladjian lielāko daļu preču realizējusi Francijā.
122 Komisija apstrīd prasītājas argumentus, saskaņā ar kuriem Maia esot “piesegusi” Caterpillar, nevis CES sistēmas pārkāpumu, kas izriet no nedeklarētu preču eksporta uz Āfriku, vai nerakstīta likuma pārkāpumu, kas neļauj sabiedrībai Maia tirgoties ar tādu Eiropas tālākpārdevēju, kurš pērk rezerves daļas, kuru galamērķis ir EK/EBTA zona. Faktiski prasītāja uzskata, ka pastāv slēpjami ierobežojumi, bet tā tos nepierāda, lai gan tā bija spējīga pierādīt no Maia ar ICBO starpniecību iegādāto rezerves daļu faktisko galamērķi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
123 Prasītāja būtībā apstrīd apstrīdētā lēmuma vērtējumu, ka dokumenti par Maia par periodu pirms 1993. gada 24. februāra pasūtījuma neļauj konstatēt, ka ir pastāvējuši Kopienas līmeņa ierobežojumi Eiropas tālākpārdevēju starpā. Šai sakarā prasītāja neapstrīd to, ka tā ir izmantojusi Maia/ICBO/Schmidt tīklu, lai sagādātu preci Itālijā, bet gan apgalvo, ka šī sagāde ir bijusi paredzēta tikai tirdzniecībai Kopienas iekšienē, proti, no Itālijas uz Franciju, un tas darīts tāpēc, lai pārvarētu problēmas, lasi, šādas tirdzniecības blokādi, kuru tai radījusi Caterpillar un tās izplatītāju, proti, Bergerat, rīcība.
124 Tomēr apstrīdētajā lēmumā šāds pieņēmums ir noraidīts, jo nav neviena dokumenta, kas ļautu konstatēt aizliegumu tirgoties Kopienas iekšienē. Lēmumā konkrēti norādīts, ka Haladjian nepierāda, ka Itālijā ar ICBO starpniecību iegūtās rezerves daļas patiešām paredzētas Francijai. Tātad prasītājas pieņēmuma pamats nav pierādīts. Turklāt apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka, pat ja šo rezerves daļu galamērķis patiešām būtu Francija, tas nepierādītu, ka Caterpillar ir aizliedzis saviem izplatītājiem Eiropā pārdot rezerves daļas Haladjian (skat. Apstrīdētā lēmuma 6.3. punktu, 16. lpp., trešā daļa).
125 Tātad jāpārbauda attiecīgie lietas materiāli, lai noteiktu, vai Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, izlemjot, ka pierādījumu trūkuma dēļ ir noraidāmi prasītājas apgalvojumi par to, ka no Maia ar ICBO un Schmidt starpniecību nopirktās rezerves daļas esot paredzētas Francijai, kā arī par apstākli, ka prasītājai esot bijis praktiski neiespējams tieši iegādāt preci Maia tāpēc, ka starp Caterpillar un tās izplatītājiem Eiropā pastāvot aizliegta vienošanās vai saskaņotas darbības.
126 Pirmkārt, jāuzsver, ka prasītājas atsūtītie dokumenti pēc rakstura un, ņemot vērā to rašanās apstākļus, ir ar ļoti ierobežotu pierādījuma spēku. Tā pirmais dokuments par Maia/ICBO/Schmidt darbībām 1990. gadā ir tai pašā gadā Caterpillar adresēta anonīma vēstule. Abi pārējie prasītājas minētie dokumenti, proti, 1990. gada 13. februāra fakss, kuru M.A. adresējis Schmidt, un 1990. gada 21. septembra vēstule, kuru M.A. adresējis Schmidt, radušies apstākļos, kad Caterpillar pēc anonīmās vēstules saņemšanas ir vēlējusies noskaidrot, vai tās izplatītājs Itālijā ir lojāls un ievēro izplatīšanas līguma noteikumus.
127 Šo trīs dokumentu pārbaude liecina par sekojošo. Pirmkārt, 1990. gada februāra anonīmajā vēstulē, kas adresēta Caterpillar, norādīts, ka rezerves daļas, kuras ICBO pārdevusi Schmidt, ir nogādātas kādā noliktavā Marseļā, kur tās “saņēmusi un atmuitojusi Haladjian”. Otrkārt, 1990. gada 13. februāra faksā, kuru M.A. adresējis sabiedrībai Schmidt, ir minēta prece 120 miljonu Itālijas liru apmērā, ko Maia pārdevusi ICBO, lai Itālijas uzņēmēji varētu realizēt rezerves daļas Kamerūnā un Gabonā. Treškārt, 1990. gada 21. septembra vēstulē, kuru M.A. adresējis Schmidt, vispirms ir norādīts, ka tad, kad Caterpillar pārstāvji ieradušies sabiedrībā Maia, Caterpillar sabiedrībai Maia norādījusi, ka tai ir zināms, ka Haladjian Havras un Marseļas ostā ir saņēmusi vairākus konteinerus ar rezerves daļām no ASV, ka šie konteineri vairs nepienāk, bet Haladjian tirdzniecības apjomi nesamazinās, un vēlējusies noskaidrot, kas ir jaunais Haladjian piegāžu avots. Šai vēstulē ir izklāstīta arī Maia atbilde, kura jau bija sniegta Caterpillar un no kuras izriet, ka Maia bija zināms, ka ICBO pārdod lietotas rezerves daļas izmantošanai vairākās Āfrikas valstīs.
128 Izlasot šos trīs dokumentus, apstrīdētā lēmuma vērtējums, ka pēc Haladjian iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams noteikt, kāds ir Haladjian Itālijā iegādāto rezerves daļu galamērķis, nebūt nav acīmredzami kļūdains. Anonīmās vēstules norāde, ka rezerves daļas, kuras Haladjian nopirkusi no Maia ar ICBO un Schmidt starpniecību, bijušas piegādātas un atmuitotas Marseļā, kas ļauj domāt, ka rezerves daļas, kuras tika eksportētas uz ASV, kur atrodas Schmidt, ir pēc tam atsūtītas uz Franciju un atmuitotas, ir jāsalīdzina ar Maia norādēm Caterpillar, kurās minēta tirdzniecība Āfrikā. Tātad daži dokumenti ļauj domāt, ka dažu rezerves daļu galamērķis patiešām ir bijusi Āfrika. Tā kā Haladjian nevar pierādīt, kāds ir faktiskais galamērķis rezerves daļām, kuras Haladjian nopirkusi no Maia ar ICBO un Schmidt starpniecību, Komisijai nevar pārmest, ka tā apstrīdētajā lēmumā ir nospriedusi, ka trūkst pierādījumu par to, ka šo rezerves daļu galamērķis ir bijusi Francija.
129 Lai kāds arī būtu minēto rezerves daļu galamērķis, apstrīdētajā lēmumā minētie, prasītājas kritizētie dokumenti nepierāda, ka Caterpillar rīcības dēļ tirdzniecība Kopienas iekšienē ir bijusi neiespējama. Šai ziņā jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka pastāvētu pat niecīgākā aizliegtā vienošanās vai saskaņotas darbības starp Caterpillar un tās izplatītājiem Eiropā, kuru dēļ nebūtu iespējams pirkt preci Itālijā un pārdot to tālāk Francijā, kas ir šīs prasības pamattēze.
130 Prasītāja turklāt nevar apgalvot, ka ir aizskartas tās kā prasības cēlājas tiesības, jo tai administratīvajā procesā nav dota iespēja sniegt pierādījumus par to, kāds ir bijis galamērķis rezerves daļām, kuras tā nopirkusi no Maia ar ICBO un Schmidt starpniecību, tā kā prasītāja pati savos apsvērumos par 6. panta vēstuli norāda, ka rezerves daļu galamērķis bijusi Francija, tomēr šai sakarā nesniedz pierādījumus. Prasītāja nevar Komisijai pārmest, ka tā ir noraidījusi šo apgalvojumu pierādījumu trūkuma dēļ.
131 No tā iziet, ka ir jānoraida prasītājas iebildumi saistībā ar dokumentiem par Maia/ICBO/Schmidt tīklu, no kura tas saņēma preces pirms 1993. gada 24. februāra pasūtījuma.
b) Par dokumentiem saistībā ar 1993. gada 24. februāra pasūtījumu
Apstrīdētais lēmums
132 Apstrīdētajā lēmumā aplūkota arī virkne dokumentu, kas attiecas uz 1993. gada 24. februāra pasūtījumu un Maia un, pakārtoti, Caterpillar attieksmi pret to. Attiecīgie dokumenti ir šādi.
133 Ar 1993. gada 24. februāra vēstuli Haladjian esot vērsies pie Maia, norādot, ka vairāki Francijas klienti, kuru vēstules sniegtas pielikumā, ir devuši tam uzdevumu iegādāties Caterpillar ražotas rezerves daļas un ka tā ir apspriedusi šo vēstuļu saturu ar sabiedrību Caterpillar, kura tai ieteikusi vērsties pie kāda no izplatītājiem, un ka līdz ar to Haladjian būtu ieinteresēts iegādāties atsevišķas rezerves daļas par patēriņa cenu ASV dolāros (turpmāk tekstā – “USD”) (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkts, piektā daļa).
134 Pēc tam, kad Haladjian nosūtīja Maia vēl vienu vēstuli 1993. gada 30. martā, Maia 1993. gada 31. martā esot nosūtījusi Caterpillar faksu, lūdzot norādījumus par to, kā rīkoties, kā arī sazinājās ar Caterpillar telefoniski. Pēc tam, kad Maia 1993. gada 20. aprīlī nosūtīja Caterpillar dienesta vēstuli, tā esot saņēmusi atbildi, ka Maia ir jāsniedz atbilde Haladjian un, ja Maia tam piekrīt, tā var piedāvāt cenu pēc Itālijas tarifa (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkta septītā daļa).
135 Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka 1993. gada 24. februāra pasūtījums esot neparasts. Pirmkārt, Haladjian skaidro, ka to rezerves daļu iegādi ir pilnvarojuši Francijas klienti, bet šāds paskaidrojums nav vajadzīgs, kad tālākpārdevējs uzpērk rezerves daļas valstī, kura atrodas EK/EBTA zonā, lai sūtītu tās uz citu šīs zonas valsti. Otrkārt, Haladjian norāda, ka tas esot pārrunājis šīs pilnvarojuma vēstules ar kādu no Caterpillar vadošajiem darbiniekiem, lai gan tālākpārdevējam, kurš tirgojas Kopienas iekšienē, ne ar vienu nekas nav jāapspriež, lai veiktu pasūtījumu. Treškārt, 1993. gada 24. februāra pasūtījumā lūgta cena nevis vietējā valūtā, bet gan patēriņa cena USD. Izplatītāji parasti nosaka cenas savas valsts valūtā, nevis USD (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkts).
136 Šai sakarā apstrīdētajā lēmumā, pirmkārt, atgādināts, ka Haladjian nav pierādījis, ka arī agrāk tam Maia vai citi Eiropas izplatītāji būtu noteikuši cenas USD precēm, kas paredzētas Francijai vai citai EK/EBTA zonas valstij; otrkārt, Haladjian nav pierādījusi, ka sabiedrībai Maia darījumos ar citiem Kopienas klientiem būtu bijis starptautisks tarifs USD un ka atteikums noteikt šādu cenu Haladjian būtu diskriminācija; treškārt, Haladjian nav pierādījusi, ka bez Caterpillar iejaukšanās tai Maia noteikti būtu piedāvājusi cenu, kas ir zemāka nekā Maia 1993. gada 8. aprīļa vēstulē norādītā. 1993. gada 24. februāra pasūtījums esot reakcija uz apstākli, ka Maia ir izlēmusi pārtraukt piegādes Haladjian, apejot CES sistēmu, un tā mērķis esot vākt materiālus sūdzībai [Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkts un 7.1. punkts, c) apakšpunkts].
137 Turklāt apstrīdētajā lēmumā (6.3. punkta sestā daļa) minēta 1990. gada 30. marta vēstule, kuru pēc 1993. gada 24. februāra pasūtījuma M.A. adresējis Schmidt. Šai vēstulē norādīts šādi:
“Pirmie jaunumi no Caterpillar nav labi. Pirmdien pēcpusdienā man zvanīja ģenerāldirektors un teica, ka ir saņēmis telefona zvanu no Ženēvas ar ieteikumu nepiegādāt preci H.F. Avignon; oficiāli to izdarīt nav iespējams, līdz ar to mēs atbildēsim, piedāvājot Itālijas cenu sarakstu (tas nozīmē patēriņa cenu USD, kas divkārt (!!!) pārsniedz caurmēra cenu); drīzumā mēs saņemsim galīgo atbildi no Caterpillar. […]”
138 Ar 1993. gada 8. aprīļa vēstuli Maia piedāvāja Haladjian cenu pēc Itālijas tarifa ar 10 % atlaidi. Ar 1993. gada 22. aprīļa vēstuli Haladjian noraidīja šo piedāvājumu un pieprasīja iespēju izmantot patēriņa cenu USD, kas piedāvāta citiem sabiedrības Maia Kopienas klientiem ar atlaidi. Ja šī prasība netiks apmierināta, Haladjian norādīja Maia, ka ir nodomājusi vērsties Komisijā ar sūdzību par diskriminējošu cenu politiku. Ar iepriekšminēto dienesta vēstuli Maia 1993. gada 20. aprīlī par Haladjian atbildi informēja Caterpillar un Bergerat (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkta astotā un devītā daļa).
139 Saskaņā ar Maia 1993. gada 30. aprīļa dienesta vēstulē teikto Haladjian esot vērsusies sabiedrībā Maia, jo tam ir bijušas iespējas šantažēt Maia, jo, pirmkārt, Maia agrāk ir piemērojusi starptautisko tarifu Kopienas klientiem (apstrīdētajā lēmumā teikts, ka šai dienesta vēstulē citēta iepriekšējā punktā minētā Haladjian 1993. gada 22. aprīļa vēstule Maia, kurā sniegta atsauce uz cenu USD); otrkārt, Maia neesot ievērojusi CES noteikumus par ārpuskopienas tirdzniecību; treškārt, Haladjian varot pierādīt, ka tā no Maia ir iegādājusies preci ar ICBO starpniecību; ceturtkārt, dažiem Caterpillar vadošajiem darbiniekiem ir bijis zināms par Maia paralēlajām darbībām, ko viņi līdz šim esot pieseguši (Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkta desmitā daļa, un piezīme 10. lpp. apakšā).
140 Tā kā 1993. gada 24. februāra pasūtījumā minētas diskusijas ar Caterpillar, un, ņemot vērā Maia bažas, ka tās izplatītāja līgums tiks lauzts par to, ka tā ir apgājusi sistēmu CES, apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka apstāklī, ka Maia ir lūgusi Caterpillar paskaidrojumus, kā rīkoties ar šo pasūtījumu, nav nekā dīvaina. Šai ziņā apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka Caterpillar ir atbildējis uz šo lūgumu, norādot, ka Maia ir jāsniedz atbilde Haladjian un, ja Maia tam piekrīt, tā var piedāvāt cenu pēc Itālijas tarifa. Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu, šeit ir runa par “ieteikumu”. Šim ieteikumam Maia ir sekojusi – saskaņā ar apstrīdēto lēmumu – pilnīgi neatkarīgā kārtā, jo tā ir piedāvājusi Haladjian cenu pēc Itālijas tarifa ar 10 % atlaidi, kas piešķirta vienam no nozīmīgākajiem Maia klientiem. Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā secināts, ka konsultācijas Maia un Caterpillar starpā nenozīmē saskaņotas darbības, kuru mērķis ir traucēt vai apgrūtināt dalībvalstu paralēlo tirdzniecību EKL 81. panta izpratnē. Apstrīdētajā lēmumā turklāt norādīts, ka, tā kā no iepriekšminētajiem dokumentiem neizrietot konkurences ierobežojumi EKL 81. panta izpratnē, apgalvojumi par Bergerat izdarīto spiedienu uz Caterpillar, aicinot pēdējo kontrolēt importu Francijā, arī nenozīmē konkurences ierobežojumus [Apstrīdētā lēmuma 6.3. punkts, 17. lpp. un 7.1. punkts, c) apakšpunkts].
Lietas dalībnieku argumenti
141 Pirmkārt, prasītāja apstrīd apstrīdētajā lēmumā veikto, ar Maia attiecībā uz 1993. gadu saistīto dokumentu izvērtējumu.
142 Vispirms, tā kritizē apstrīdētajā lēmumā sniegto norādi, ka 1993. gada 24. februāra pasūtījums esot neparasts. Pirmkārt, tā atzīmē, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts, ka minētais pasūtījums izrietot no Haladjian tābrīža diskusijām ar Caterpillar par CES sistēmas piemērošanu prasītājai, un tā atsaucas uz savu vēstuļu apmaiņu ar Caterpillar 1993. gada 30. martā un 13. aprīlī. Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka lēmuma pamatā esot pieņēmums, ka Kopienas iekšienē tirdzniecība neesot ierobežota, līdz ar to esot neparasti, ka prasītāja vēršas pie Maia ar lūgumu, kas saistīts ar Francijas tirgu, atsaucoties uz iepriekšēju Caterpillar piekrišanu. Pat ja šāds pieņēmums teorētiski var būt attaisnojams, prasītāja tomēr apgalvo, ka ar Maia saistītie dokumenti pierādot, ka tirdzniecība Kopienas iekšienē ir ierobežota. Tādējādi Maia steidzīgā sazināšanās ar Caterpillar par Haladjian pasūtījumu liecinot par to, ka brīva un atvērta tirdzniecība Kopienas iekšienē nav iespējama. Šai sakarā prasītāja norāda, ka, lai gan 1993. gada 24. februāra pasūtījumā pieminētie Haladjian un Caterpillar kontakti varētu augstākais ļaut saprast, ka Maia vēršas pie Caterpillar pēc paskaidrojumiem, tomēr šis apstāklis nekādi nepamato, kāpēc Maia būtu jāsaņem no Caterpillar norādes. Treškārt, prasītāja apgalvo, ka no apstrīdētā lēmuma izriet tas, ka tā autoriem nav zināma Kopienas līmeņa tirdzniecības cenu struktūra, ja viņi uzskata, ka Haladjian lūgums, lai cenas tiktu aprēķinātas kā patēriņa cena USD, ir “neparasts”. Faktiski tieši pēc šī tarifa (kas Maia 1993. gada 30. aprīļa dienesta vēstulē nosaukts par “starptautisko tarifu”), nevis pārmērīgi augstajiem dalībvalstu tarifiem, parasti tālākpārdevēji iegādājās preces, līdz pret to sāka iebilst Caterpillar.
143 Turklāt prasītāja uzsver, ka Maia 1993. gada 20. aprīļa dienesta vēstule, kas Caterpillar saņemta 23. aprīlī, nav reducējama uz tiem diviem elementiem, kas citēti apstrīdētajā lēmumā, proti, ka Caterpillar pamudinājis Maia atbildēt sabiedrībai Haladjian un piedāvāt tai Itālijas tarifu, un ka Maia ir informējusi Bergerat par Haladjian reakciju saistībā ar šo cenu piedāvājumu. Šai dienesta vēstulē esot norādīts arīdzan tas, ka Caterpillar vispirms ieteikusi Maia vilcināt laiku un neatbildēt Haladjian uzreiz, ka Maia gribējusi zināt, vai vēl kāds cits itāļu tālākpārdevējs nav saņēmis tādu pašu pieprasījumu, lai saskaņotu atbildi, ka Caterpillar nav sniedzis tikai padomu piedāvāt Haladjian Itālijas tarifu, bet gan sīki iedziļinājies pārdošanas nosacījumos un ierosinājis pieprasīt no Haladjian Francijas klientu mašīnu modeļus un numurus, kā arī Maia ir mēģinājusi vēlreiz vilcināt laiku, līdz Haladjian 1993. gada 16. aprīlī pieprasīja tai paziņot Itālijas tarifu, turklāt Maia ir informējusi Bergerat ne tikai par “Haladjian reakciju”, kā tas kļūdaini norādīts apstrīdētajā lēmumā, bet arī par to, kā Maia ir rīkojusies pret Haladjian.
144 Prasītāja visbeidzot uzsver, ka apstrīdētajam lēmumam esot bijis jāatspoguļo 1993. gada 30. marta vēstulē, kuru M.A. adresējis Schmidt, sniegtais paskaidrojums, no kura izriet, ka Caterpillar ir “ieteikusi” Maia izvairīties no piegādēm “HF Avignon” (proti, Haladjian) un, tā kā “to oficiāli izdarīt [nebija] iespējams”, Maia piedāvās Haladjian Itālijas tarifu un šai ziņā gaidīs Caterpillar galīgo atbildi.
145 Otrkārt, prasītāja kritizē apstrīdētajā lēmumā sniegto pamatojumu, ka Maia ir piedāvājusi šīs cenas neatkarīgā kārtā un ka konsultācijas Maia un Caterpillar starpā nenozīmē saskaņotas darbības EKL 81. panta izpratnē, vērtējumu, saskaņā ar kuru Haladjian ir sūtījusi pieprasījumus Maia tikai tāpēc, lai to šantažētu, kā arī vērtējumu, ka šādas sazināšanās saturs Maia un Caterpillar starpā esot izskaidrojams ar faktu, ka ar ICBO un Schmidt starpniecību iegādātās preces ir bijušas paredzētas Āfrikai.
146 Kas attiecas uz apgalvojumiem par šantāžu, tiem pretī runā notikumu hronoloģija, proti, 1993. gada 24. februāra pasūtījums ir bijis agrāks nekā paziņojums par tirdzniecības sakaru pārtraukšanu ar Maia starpniecību, kas sniegts 1993. gada 30. marta vēstulē, kuru M.A. adresējis Schmidt. Tāpat minētais pasūtījums ir izdarīts divus mēnešus pirms Haladjian draudiem vērsties Kopienu iestādēs, kas izklāstīti 1993. gada 22. aprīļa vēstulē pēc tam, kad Maia atteicās pārdot tai preci par tādām pašām cenām, kādas tā bija piedāvājusi citiem Kopienas tirgotājiem, kas atradās līdzīgā situācijā.
147 Analoģiski apstrīdētā lēmuma kļūdai saistībā ar 1990. gada dokumentiem apstrīdētajā lēmumā vēlreiz norādīts, ka ar ICBO starpniecību iegādāto preču galamērķis esot Āfrika, kas esot CES sistēmas pārkāpums, un ka Haladjian neesot pierādījusi pretējo. Tomēr jautājums par precēm, kuras Maia ar ICBO starpniecību pārdevusi Haladjian, neesot nekādā veidā saistīts ar jautājumu par 1993. gada 24. februāra pasūtījumu, kura mērķis bija tieši un atklāti veikt pirkumu pie Maia, ievērojot Caterpillar ieviesto sistēmu. Līdz ar to 1993. gada 24. februāra pasūtījuma interpretācija Maia un Haladjian darījumu gaismā varot radīt vienus vienīgus situācijas pārpratumus. Lai kāds arī būtu ar ICBO veikto darījumu vērtējums, neatkarīgi no tā, vai ir atzīts, ka tie rada šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai, šie darījumi jebkurā gadījumā neskar vērtējumu par tiešajiem pierādījumiem attiecībā uz saskaņotajām darbībām, kuras Haladjian dodamās atbildes sakarā norisinājās Maia un Caterpillar starpā.
148 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot kļūdains, jo tajā apgalvots, ka diskriminācija, kuru Haladjian 1993. gada 22. aprīļa vēstulē pārmet Maia, nav pierādīta. Bet pietiktu palūkoties uz 1993. gada 30. marta vēstuli, kuru M.A. adresējis Schmidt, lai konstatētu, ka cenas ir klaji un apzināti diskriminējošas. Tāpat apstrīdētais lēmums nevarot, nenonākot pretrunās, apstrīdēt, ka Maia ir piedāvājusi starptautisko tarifu citiem Kopienas klientiem, jo šis fakts esot minēts šai lēmumā divās vietās, proti, tad, kad tajā aplūkota Maia 1993. gada 30. aprīļa ar roku rakstītā dienesta vēstule (6.3. punkts, 14. lpp., pirmspēdējā daļa, 15. lpp., pēdējais ievilkums), un arī apstrīdētā lēmuma 10. lpp. zemsvītras piezīmē, kurā norādīts, ka dienesta vēstulē minētais starptautiskais tarifs esot nevis Maia “atzīšanās”, bet gan Haladjian 1993. gada 22. aprīļa vēstules atstāsts.
149 Šāda interpretācija esot aplama, jo, pat ja 1993. gada 30. aprīļa dienesta vēstules autors tikai citē Haladjian 1993. gada 22. aprīļa vēstuli, šī dienesta vēstule tik un tā izklāsta to, ka ir atklājies, ka Haladjian var to pierādīt, un ka tas, ka minētais apstāklis var nonākt Caterpillar zināšanai, tās autoru satrauc. Šī dienesta vēstule pierādot ne vien to, ka diskriminācija, kuras upuris ir Haladjian, ir reāla, bet arī to, ka Maia ir bijušas bažas, ka Caterpillar var uzzināt, ka Maia ir tirgojusi preci par konkurētspējīgām cenām uz citām dalībvalstīm [“avrà certamente ‘material’ che puo ‘inchiodarci e avvalorare la sua affermazione dell’ultima lettera’ (noi vendiamo usando il listino Internazionale a clienti EEC)”].
150 Turklāt prasītāja atzīmē, ka 1994. gada maijā tā ir uzzinājusi, ka Maia ir piedāvājusi preci kādam angļu klientam (turpmāk tekstā – “C.”) par daudz izdevīgākām cenām, nekā tā ir piedāvājusi to prasītājai – atkarībā no rezerves daļām atšķirības svārstījušās no 90 % līdz 160 %. Tolaik Haladjian bija saņēmusi piedāvājumu arī no kāda cita itāļu tālākpārdevēja (turpmāk tekstā – “M.”), kuram preci piegādāja Maia un kurš varēja Haladjian piedāvāt izdevīgākas cenas nekā tās, ko Haladjian varēja iegūt, vēršoties pie Maia tieši.
151 Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka no iepriekšminētā izriet, ka Komisija ir pieļāvusi juridisku kļūdu, nospriežot, ka starp Caterpillar un Maia nav pastāvējušas nekādas saskaņotas darbības. Faktiski Komisijas domu gājiena pamatā ir uzskats, ka 1993. gada 24. februāra pasūtījums ir neparasts un ka Haladjian nespēj pierādīt, ka pirms šī pasūtījuma ir bijuši vēl citi līdzīgi pasūtījumi. Lai noteiktu, vai pastāv konkurences ierobežojumi attiecībā uz tirdzniecību Kopienas iekšienē, neesot nozīmes atsaukties uz subjektīviem darījuma motīviem vai agrākiem līdzīgiem darījumiem.
152 Komisija apstrīd prasītājas apgalvojumu, atgādinot, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka kontakti starp Caterpillar un Maia pēc 1993. gada 24. februāra pasūtījuma nevis liecina par to, ka pastāvētu kaut kāds nerakstīts likums, kas aizliegtu tālākpārdevējiem eksportēt preci EK/EBTA zonā, bet gan ir izskaidrojami ar īpašo pasūtījuma kontekstu. Turklāt nekas neliecinot par to, ka Maia nav darījuma cenu un Haladjian piešķirto 10 % atlaidi nav noteikusi brīvi. Komisija tāpat apgalvo, ka dokumentiem par Maia piedāvājumiem C. un M. piedāvājumu sabiedrībai Haladjian nav pietiekams pierādījumu spēks.
153 Caterpillar turklāt uzsver, ka Maia ir vienpusēji izlēmusi sazināties ar Caterpillar un Bergerat un ka tās atbilde ir bijusi izturēties pret Haladjian tāpat kā pret citiem rezerves daļu pircējiem, proti, piedāvājot viņiem mazumtirdzniecības cenu sarakstu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
154 Neviens no prasītājas argumentiem neliecina par acīmredzamu vērtējuma kļūdu no Komisijas puses. Prasītāja tikai kritizē Komisijas minēto un analizēto dokumentu saturu saistībā ar 1993. gada 24. februāra pasūtījuma apstrādi, tomēr tā nepiedāvā elementus, kas varētu radīt šaubas par apstrīdētajā lēmumā sniegtajiem secinājumiem, proti, no vienas puses, vērtējumu, saskaņā ar kuru saskaņotās darbības starp Maia un Caterpillar saistībā ar minētā pasūtījuma apstrādi nav konkurences ierobežojumi EKL 81. panta izpratnē, un, no otras puses, vērtējumu, saskaņā ar kuru Maia piedāvājums uzņēmumam Haladjian – Itālijas tarifs ar 10 % atlaidi – ir bijis pilnīgi neatkarīgs, neņemot vērā Caterpillar ierosinājumu, kas piedāvāja piemērot Itālijas tarifu.
155 Pēc apstrīdētā lēmuma saskaņotās darbības starp Maia un Caterpillar par to, kāda atbilde jādod uz Haladjian pasūtījumu, kas izriet no 1993. gada 20. aprīļa dienesta vēstules, kuru Maia nosūtīja Caterpillar, ir izskaidrojamas ar īpašo pasūtījuma kontekstu, kā arī apstākli, ka minētajā pasūtījumā ir precizēts, ka starp Haladjian un Caterpillar ir risinājušās diskusijas par dažiem elementiem, proti, Haladjian klientu pilnvarojuma vēstulēm.
156 Ir jāatgādina, ka agrāk Maia pārdeva Haladjian preci, izmantojot tīklu, kurā darbojās ICBO (Itālijā) un Schmidt (ASV). Pēc tam, kad Caterpillar sāka par to interesēties, Maia izlēma, ka šim tīklam piegādes jāizbeidz, lai Caterpillar nelauztu ar to izplatīšanas līgumu, kā bija solījusi (skat. prasības 29. pielikumā sniegto 1993. gada 30. marta vēstuli, kuru M.A. adresējis Schmidt). Šais apstākļos nav acīmredzami kļūdains apstrīdētais lēmums, kas skaidro sabiedrības Maia jautājumu Caterpillar, kā rīkoties ar 1993. gada 24. februāra pasūtījumu, ar to, ka Maia nevēlējās zaudēt izplatīšanas līguma priekšrocības. Šī rīcība izskaidrojama arī ar minētā pasūtījuma saturu, jo tajā pieminēti līgumi ar Caterpillar un Francijas klientu parakstīti pirkumu pilnvarojumi, lai gan šādi līgumi un pilnvarojumi tirdzniecībai Kopienas iekšienē, proti, starp Itāliju un Franciju, netiek prasīti. Maia līdz ar to varēja pamatoti just vajadzību sazināties ar Caterpillar, lai saņemtu papildu informāciju.
157 Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā nav acīmredzamas vērtējuma kļūdas, kad tajā secināts, ka saskaņotās darbības starp Maia un Caterpillar attaisno apstākļi, kas neļauj pietiekami juridiski pierādīt, ka tālākpārdevējiem tirdzniecībā Kopienas iekšienē ir pastāvējuši šķēršļi.
158 Runājot par Maia piedāvājuma neatkarīgo raksturu, proti, piedāvāto Itālijas tarifu un 10 % atlaidi, ir jāuzsver, ka apstrīdētajā lēmumā nav acīmredzamas kļūdas, kad tajā norādīts, ka, pat ja šādu piedāvājumu vismaz daļēji ieteikusi Caterpillar, kas ieteica Maia atbildēt sabiedrībai Haladjian ar Itālijas tarifiem, tas ir izdarīts pilnīgi neatkarīgi, kā to apliecina vārdi “ja mēs piekrītam” Maia 1993. gada 20. aprīļa dienesta vēstulē, kurā izklāstītas kāda Caterpillar pārstāvja telefoniskais sniegtās norādes par Haladjian pasūtījumu. Turklāt 10 % atlaide piedāvāta pēc Maia pašas iniciatīvas. Šī atlaide apliecina vispārīgu principu, kas izklāstīts apstrīdētajā lēmumā, proti, ka izplatītājs var piedāvāt tālākpārdevējam tādu cenu, kādu vien vēlas. Piemērojot CES sistēmu, minētajam izplatītājam tikai jāievēro noteikumi, ko piemēro starpzonu darījumiem, kas uz šo situāciju neattiecas, tā kā 1993. gada 24. februāra pasūtījuma pamatā ir Francijas klientu iesniegtās pilnvarojuma vēstules.
159 Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā nav acīmredzamas vērtējuma kļūdas, kad tajā secināts, ka Maia ir sniegusi sabiedrībai Haladjian piedāvājumu pilnīgi neatkarīgi, un tā rezultātā tālākpārdevējiem tirdzniecībā Kopienas iekšienē nav radušies šķēršļi.
160 Turklāt neraugoties uz attiecīgiem apgalvojumiem šai sakarā, prasītāja nav pierādījusi, ka Maia piedāvājums bijis diskriminējošs pret viņu vai, plašākā nozīmē, ka tas ierobežojis konkurenci. Īpaši jāatzīmē, ka Komisija nevarētu nonākt pie šāda slēdziena, izvērtējot tai nosūtītos pierādījumus, proti, atsauci uz starptautisko tarifu 1993. gada 30. marta vēstulē, kuru M.A. adresējis Schmidt (“patēriņa cenu USD”), un Maia 1993. gada 30. aprīļa dienesta vēstulē, jo uz minēto tirdzniecības darījumu CES sistēma neattiecās un jebkurā gadījumā trūkst pierādījumu par Caterpillar iejaukšanos tajā.
161 Attiecībā uz Maia 1994. gada 26. janvārī un 21. februārī angļu klientam C. piedāvātajām daudz izdevīgākajām cenām nekā Maia 1993. gada 8. aprīlī Haladjian piedāvātajām, ir jāatzīmē, ka šie piedāvājumi izteikti Itālijas lirās, nevis ASV dolāros, turklāt starp tiem un piedāvājumu Haladjian ir desmit un vienpadsmit mēnešu periods, un tas ir noticis laikposmā, kad liras kurss būtiski svārstījās. Tā kā nav pierādījumu, kas ļautu konstatēt, ka Haladjian tolaik iesniegtais pasūtījums ir apstrādāts atšķirīgi no angļu klienta pasūtījuma, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, norādot, ka Haladjian nav pierādījusi, ka Maia tarifu ziņā ir to diskriminējusi, un ka jebkurā gadījumā šai diskriminācijā vainojama sabiedrība Caterpillar.
162 Attiecībā uz piedāvājumu, kuru sabiedrībai Haladjian izteica itāļu tālākpārdevējs M., kuram preci piegādāja Maia un kurš varēja Haladjian piedāvāt izdevīgākas cenas nekā tās, ko Haladjian varēja iegūt, vēršoties pie Maia tieši, ir jāatzīmē, ka šis pierādījums pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu, ka pastāv prasītājas apgalvotā tarifu diskriminācija. Turklāt nekas neliecina, ka itāļu tālākpārdevējs ir iegādājies rezerves daļas pie Maia, kā apgalvo prasītāja. Tā kā nav iespējams pārliecinoši salīdzināt to ar Maia piedāvājumu Haladjian, Komisija nav pieļāvusi būtisku kļūdu, norādot, ka Haladjian nav pierādījusi, ka Maia tarifu ziņā ir to diskriminējusi, un ka jebkurā gadījumā šai diskriminācijā vainojama sabiedrība Caterpillar.
163 Turklāt tā kā prasītājas kritika par apgalvoto šantāžu attiecībā uz Maia nav šai gadījumā būtiski, jo draudi vērsties Komisijā par diskriminējošu cenu politiku skaidri norādīti Haladjian 1993. gada 22. aprīļa vēstulē, ar kuru noraidīts Maia piedāvājums un lūgta patēriņa cena USD. Šeit jāatzīmē, ka notikumu secība laikā, uz kuru balstās prasītāja, lai noliegtu šādas šantāžas pastāvēšanas faktu, ir pretrunā ar prasītājas izteikumiem, jo pati prasītāja, būdama neapmierināta ar Maia 1993. gada 8. aprīlī piedāvātajiem tarifu nosacījumiem, ar 1993. gada 22. aprīļa vēstuli draudēja vērsties Kopienas iestādēs. Arī prasītājas arguments par tirdzniecību ar Āfriku nav būtisks šai gadījumā, jo tas nav saistīts ar apstrīdētajā lēmumā izklāstītajiem pamatojumiem saistībā ar Haladjian pasūtījumu un Maia atbildi uz to.
164 No tā iziet, ka prasītājas iebildumi saistībā ar 1993. gada 24. februāra pasūtījumu ir jānoraida.
6. Secinājums
165 No iepriekšminētā izriet, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas varētu radīt šaubas par apstrīdētajā lēmumā sniegto vērtējumu saistībā ar to, vai ir piemērojams EKL 81. pants.
166 Runājot par vērtējumu, kas saistīts ar CES sistēmas piemērošanu darījumiem EK/EBTA zonā, jāatzīmē, ka neviens no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem nerada šaubas par Komisijas secinājumu pēc sūdzības izskatīšanas, proti, ka “nav pierādīts, ka pastāvētu kaut kādi konkurences ierobežojumi, kuru mērķis būtu minētajā zonā traucēt konkurencei vai apgrūtināt to” (Apstrīdētā lēmuma 7.1. punkts, 22. lpp., trešā daļa).
167 Tāpat attiecībā uz vērtējumu, kas saistīts ar CES sistēmas piemērošanu iekšzonas darījumiem starp ASV un EK/EBTA zonu, jāatzīmē, ka neviens no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem nerada šaubas par Komisijas secinājumu pēc administratīvā procesa beigām, proti, ka CES sistēma neizolē Kopienas tirgu un neizslēdz iespēju konkurences ceļā ievest no ASV rezerves daļas par cenām, kas ir zemākas nekā Eiropas cenas, un tā arī neskar rezerves daļu tirgu Kopienas iekšienē (Apstrīdētā lēmuma 7.2. punkts, 25. lpp., pirmais un otrais ievilkums). Šeit jāatgādina, ka, lai attaisnotu konkurences noteikumu piemērošanu nolīgumam par preču iegādi ASV ar mērķi tās realizēt Kopienā, šim nolīgumam gan juridiski, gan faktiski jābūt tādam, lai varētu pietiekami ticami paredzēt, ka tas ietekmēs Kopienas un dalībvalstu tirdzniecību vairāk nekā nebūtiski (šajā sakarā skat. spriedumu lietā Javico, iepriekš minēts, 16. un 18. punkts). Ja kaut kāda rīcība rada sekas Kopienas ekonomikai, lai kādas tās būdamas, šīs rīcības un seku saikne nav pietiekami cieša, lai varētu pamatoti atsaukties uz Kopienu kompetenci. Lai šīs sekas varētu ņemt vērā, tām jābūt būtiskām, t.i., jūtamām un ievērojamām.
168 Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
D – Par otro pamatu, kas saistīts ar Apstrīdētā lēmuma pamatojumu saistībā ar to, vai ir piemērojams EKL 82. pants
1. Par sūdzības saturu
169 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot kļūdains, jo tā 8. punktā ir norādīts, ka EKL 82. pants nav pārkāpts.
170 Pirmās instances tiesa attiecībā uz apgalvoto EKL 82. panta pārkāpumu atzīmē, ka sūdzības beigu daļā ir norādīts tikai tas, ka “Caterpillar rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, ko aizliedz EKL 82. pants” un ka Haladjian ir gatava Komisijai palīdzēt raksturot attiecīgo tirgu, Caterpillar dominējošo stāvokli un ļaunprātīgu tā izmantošanu, ja Komisija uzskatītu par nepieciešamu veikt izmeklēšanu šai sakarā. Turklāt jāuzsver, ka savos apsvērumos par 6. panta vēstuli prasītāja šai ziņā atzina, ka, lai gan tā savā sūdzībā nav izvērsusi apgalvojumus par EKL 82. panta pārkāpumu, tas nav darīts tāpēc, ka tā ir bijusi – un paliek – pārliecināta, ka Caterpillar pārmesto rīcību aizliedz EKL 81. pants. Tā kā sūdzībā nav norādīts, kāpēc Caterpillar rīcībā būtu saskatāms ļaunprātīgs dominējoša stāvokļa izmantojums, prasītāja nepamatoti iebilst, ka apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka tā neapgalvo, ka pastāvot EKL 82. panta pārkāpumi.
2. Par apgalvojumiem, kas sniegti 2000. gada 11. augusta kopsavilkuma vēstulē
171 Apstrīdētā lēmumā 8. punktā ir atzīmēts, ka EKL 82. panta pārkāpumus Haladjian pirmoreiz ir skaidri minējusi tikai 2000. gada 11. augusta kopsavilkuma vēstulē, bet šie apgalvojumi bijuši vispārīgi un nav sniegti pierādījumi, bet gan tikai uzskaitītas apsūdzības par dažiem šai pantā minētajiem pārkāpumiem. Tomēr, pat ja būtu pierādīts, ka Caterpillar ir dominējošs stāvoklis rezerves daļu tirgū, apstrīdētajā lēmumā šie iebildumi ir noraidīti.
a) Par apgalvojumiem, ka esot noteiktas negodīgas tirdzniecības cenas
172 Saistībā ar pirmo apgalvojumu par EKL 82. panta pārkāpumu, kas saistīts ar negodīgu cenu noteikšanu, apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka tas ir noraidāms, jo Caterpillar nenosaka cenas un tās produkcijas izplatītāji var brīvi piedāvāt savas cenas tālākpārdevējiem un klientiem (Apstrīdētā lēmuma 8. punkta otrā daļa).
173 Prasītāja apgalvo – ja ņem vērā Caterpillar spiedienu uz Maia 1993. gadā, šāds vērtējums ir kļūdains. Būtiskākais šeit esot noskaidrot, vai tas, ka Caterpillar par 10 procentiem palielina cenu ASV izplatītājiem, kas paredz preci nosūtīt uz Eiropu, lai Eiropas tālākpārdevējs nevarētu iegādāties preci ASV un izmantot kvantitatīvo atlaižu priekšrocības, nozīmē negodīgu cenu politiku. Šeit prasītāja apgalvo, ka, pat ja varot pieņemt papildu izmaksas, ar kurām tiekot “atlīdzināts” izplatītājam Eiropā, uz kura teritoriju preces tiek eksportētas, ASV izplatītājs, kurš eksportē preci uz Eiropu, tiekot sodīts pārāk bargi. Turklāt apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā informācija, ko prasītāja ir atsūtījusi administratīvajā procesā un kas attiecas uz Eiropas klientu diskrimināciju, kas rodas, tam veicot iegādes ASV vai nu tieši, vai ar Eiropas tālākpārdevēja starpniecību, un maksājot tirgus cenu USD, proti, viņi ir diskriminēti pret Eiropas izplatītājiem, kas veic iegādes Beļģijā un Eiropas valūtā maksā cenu, kas vienmēr ir zemāka USD, nekā jau iepriekš USD izteiktā cena. Šāds Caterpillar atbalsts Eiropas izplatītājiem radot tirgus traucējumus un ļaujot viņiem labāk tikt galā ar importu no ASV.
174 Pirmās instances tiesa pirmkārt un, vispārīgi raugoties, atzīmē, ka apgalvojumi par EKL 82. panta pārkāpumiem, kurus prasītāja pirmoreiz izklāsta 2000. gada 11. augusta kopsavilkuma vēstulē, būtībā aprobežojas tikai ar prasītājas atsaukšanos uz nelabvēlīgajiem un diskriminējošajiem tirdzniecības nosacījumiem, kurus Caterpillar izvirzījis Haladjian un citiem Eiropas izplatītājiem, un ka “[Caterpillar] rīcībā saskatāms ļaunprātīgs dominējoša stāvokļa izmantojums EKL 82. panta izpratnē, kas konkrēti izpaudies kā negodīgu cenu noteikšana, tirgus ierobežošana par sliktu patērētājiem, kā arī nevienlīdzīgu nosacījumu piemērošana tirdzniecības partneriem, pastāvot līdzvērtīgiem pakalpojumiem – visi šie pārkāpumi ir skaidri norādīti EKL 82. pantā.” Šādi rīkodamās, prasītāja būtībā tikai atsaucas uz to, ka EKL 82. panta pārkāpumi vispār pastāv, un savus apgalvojumus nepamato ar pienācīgiem argumentiem un nesniedz nekādus to pierādījumus.
175 Attiecībā uz pirmo Haladjian apgalvojumu, ir jāatzīmē, ka prasītāja neapstrīd apstākli, ka Caterpillar ļauj saviem izplatītājiem, tostarp ASV, pilnīgi brīvi noteikt rezerves daļu cenas klientiem, piemēram, Haladjian. Prasītāja šeit tikai uzskaita argumentus, uz kuriem jau ir sniegta atbilde, vai nāk klajā ar apgalvojumiem, kuriem nav pietiekamu pierādījumu.
176 Tādējādi attiecībā uz spiedienu, ko Caterpillar 1993. gadā it kā izdarījusi uz Maia, pārbaudot abu sabiedrību kontaktus pēc 1993. gada 24. februāra pasūtījuma saņemšanas, kas darīts pirmā pamata ietvaros, var konstatēt, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, norādot, ka šie konteksti aplūkojami īpašā pasūtījuma rašanās kontekstā (skat. iepriekš 155. un 156. punktu). Šo pašu iemeslu dēļ šie kontakti neļauj pietiekami pierādīt negodīgās tirdzniecības cenas, kuras piesauc Haladjian. Tas pats sakāms arī par Eiropas tālākpārdevēja iespējām iegūt kvantitatīvas atlaides no Caterpillar izplatītājiem ASV – šis apstāklis ir aplūkots pirmajā pamatā un neļauj konstatēt, ka šai situācijā pastāvētu konkurences ierobežojumi (skat. šī sprieduma 62. punktu).
177 Turklāt saistībā ar prasītājas apgalvojumu, ka tas, ka Caterpillar par 10 % palielina cenu ASV izplatītājiem attiecībā uz to rezerves daļu pasūtījumiem, kuras paredzēts eksportēt uz EK/EBTA zonu, pārsniedzot CES sistēmas vajadzības, nekādi nepierāda, ka minētais palielinājumus būtu nesamērīgs vai nepamatots. Šāds apgalvojums nerada šaubas par objektīvajiem iemesliem, kuru dēļ Caterpillar nosaka atšķirīgu cenu ASV izplatītājiem, kuri preces eksportē, kā minēts apstrīdētajā lēmumā, proti, būtībā ir runa par nepieciešamību saglabāt Eiropas izplatīšanas tīkla kvalitāti un viengabalainību.
178 Tāpat dati par Bergerat cenu mainību Francijā un Haladjian cenām, kas tai no 1992. līdz 2000. gadam piedāvātas ASV, kuri paziņoti administratīvās procesa ietvaros un sniegti 2000. gada 11. augusta kopsavilkuma vēstules pielikumā, ar kuriem prasītāja mēģina pierādīt, ka tā ir diskriminēta attiecībā pret citiem Caterpillar izplatītājiem Eiropā, jo tai par pirkumiem ASV bijis jāmaksā USD, bet citi izplatītāji Eiropā varējuši iepirkt preci Eiropā no Caterpillar Overseas, maksājot Eiropas valūtā pēc labvēlīga kursa izteiktās cenās, nav pietiekams pamats, lai apšaubītu apstrīdētā lēmuma vērtējumu attiecībā uz apgalvojumiem par negodīgām tirdzniecības cenām. Šīs cenu atšķirības var lieliski izskaidrot ar to, ka dolāra vērtība pret Eiropas valūtām laikposmā no 1992. līdz 2000. gadam pieauga, turklāt pastāvēja arī pašas Caterpillar tīkla vajadzības, attiecībā uz kurām Caterpillar var lemt mainīt tirdzniecības politiku, lai tās izplatītāji Eiropā smagi neciestu no valūtas tirgu svārstību sekām. Turklāt un it īpaši tālākpārdevēji Eiropā neatrodas tādā pašā situācijā kā izplatītāji Eiropā, jo pirmajiem nav līgumsaistību, kuras jāievēro otrajiem.
179 Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, vērtējot tās apgalvojumus par EKL 82. panta pārkāpumiem un Caterpillar noteiktajām negodīgajām tirdzniecības cenām.
b) Par apgalvojumiem, ka tirgus ir ierobežots par sliktu patērētājiem
180 Attiecībā uz otro apgalvojumu par EKL 82. panta pārkāpumu, kas saistīts ar tirgus ierobežojumiem par sliktu patērētājiem, apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka šim apgalvojumam nav pamata, jo klienti var iegādāties preci visā pasaulē, turklāt arī tālākpārdevēji var sagādāt rezerves daļas citās valstīs, norādot klientiem, kurā ģeogrāfiskajā zonā pasūtītās rezerves daļas ir iegādātas (Apstrīdētā lēmuma 8. punkta otrā daļa).
181 Prasītāja kritizē šo vērtējumu, uzsverot, ka tajā nav ņemti vērā CES sistēmas apgrūtinājumi un neelastīgums, jo tā pieprasot informāciju, kas pārsniedz faktiskās vajadzības. Turklāt tas, ka tālākpārdevējs Eiropā nevar iegādāties preci ASV, kur rezerves daļas ir lētākas, pat izmantojot klienta pilnvarojumu, samazinot Eiropas klientu apgādes iespējas. Prasītāja to pamato ar 1993. gadā uzrakstītiem diviem klientu pilnvarojumiem, kuri ir pauduši vēlēšanos, lai prasītāja pārzinātu lielu rezerves daļu skaitu.
182 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka no pirmā pamata argumentiem izriet, ka nekas tajos neļauj secināt, ka Eiropas klientu pasūtījumi, kurus tie iesniedza Haladjian kā pilnvarotajai sabiedrībai CES sistēmas ietvaros, nav bijuši izpildīti (skat. šī sprieduma 74.‑77. punktu). Līdz ar to pretēji prasītājas apgalvojumiem tirgus nav ierobežots par sliktu patērētājiem.
183 Turklāt jāņem vērā ir arī apstāklis, ka patērētāju pilnīgi leģitīmā vēlme iegādāties rezerves daļas ASV, kur tās ir lētākas, ir jāvērtē, ņemot vērā Caterpillar tirdzniecības politiku – pret kuru Komisija neceļ iebildumus – , proti, Caterpillar vēlmi ierobežot starpzonu tirdzniecību, lai no tā gūtu labumu izplatītāji Eiropā, kuri ir pelnījuši atlīdzību par to, ka ir pieejami un piedāvā visus Caterpillar izvēlētos pakalpojumus, piemēram, celtniecības mašīnas, jo šīs izmaksas nerodas tālākpārdevējiem Eiropā, kuri Eiropas klientu uzdevumā iegādājas preci ASV. Prasītājas sniegtie argumenti nerada šaubas par šo situāciju, kurā ir līdzsvarotas dažādo ieinteresēto pušu intereses, un šeit nav no svara arī divu Haladjian klientu vēlmes, kuri vēlas maksimāli uzlabot savas piegādes iespējas, neņemot vērā Caterpillar un tā izplatīšanas tīkla vajadzības.
184 Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, vērtējot tās apgalvojumus par EKL 82. panta pārkāpumiem saistībā ar tirgus ierobežojumiem par sliktu patērētājiem.
c) Par to, ka tirdzniecības partneriem piemēroti nevienlīdzīgi nosacījumi, pastāvot līdzvērtīgiem pakalpojumiem
185 Attiecībā uz trešo apgalvojumu par EKL 82. panta pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka tirdzniecības partneriem piemēroti nevienlīdzīgi nosacījumi, pastāvot līdzvērtīgiem pakalpojumiem, apstrīdētajā lēmumā konstatēts, ka prasītāja nav sniegusi nekādus pierādījumus par to, ka tā būtu diskriminēta attiecībā pret citiem tālākpārdevējiem. Tieši pretēji, CES sistēmā pret visiem Eiropas izplatītājiem pastāvot vienāda attieksme (Apstrīdētā lēmuma 8. punkta otrā daļa).
186 Prasītāja apgalvo, ka šeit atbilstošais ir jautājums nevis par to, vai tā ir diskriminēta pret citiem tālākpārdevējiem Eiropā, bet gan diskriminācija, ko tā cietusi attiecībā pret citiem tālākpārdevējiem – izplatītājiem, tālākpārdevējiem un patērētājiem – Eiropā, turklāt attiecībā uz salīdzināmiem apjomiem. Tātad apstāklis, ka CES pieņemot tālākpārdevējus Eiropā, piemēram, Haladjian, tikai tad, ja tie rīkojas galapatērētāju uzdevumā, nozīmējot to, ka viņiem izvirzīti nosacījumi, kuri nav objektīvi pamatoti un kuru vienīgais mērķis esot samazināt alternatīvu piedāvājumu iespējas.
187 Pirmās instances tiesa vēlreiz atzīmē, ka prasītāja nevar pieprasīt tādus pašus tirdzniecības nosacījumus, kādus Caterpillar piešķīrusi saviem izplatītājiem Eiropā, jo šiem izplatītājiem ir līgumsaistības, kurām nav pakļauta Haladjian. Šī pircēju kategorija atšķiroties no tālākpārdevējiem un patērētājiem, kurus neierobežo šādas saistības.
188 Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz tās apgalvojumu par EKL 82. panta pārkāpumiem saistībā ar to, ka tirdzniecības partneriem piemēroti nevienlīdzīgi nosacījumi, pastāvot līdzvērtīgiem pakalpojumiem.
3. Par citiem prasītājas iebildumiem
189 Prasītāja kritizē apstrīdēto lēmumu par to, ka tajā neesot pievērsta pilnīgi nekāda uzmanība citām Caterpillar darbībām, kas parādot, ka Caterpillar sistemātiski centies prasītāju izolēt, jo tā ir vienīgā konkurente Caterpillar izplatītājiem Eiropā. Šīs darbības Caterpillar lielākoties izdarījusi sadarbībā ar Bergerat, un tās izpaudušās kā prasītājas uzkrājumu pārraudzība, informācijas “noplūde” no CES sistēmas, kas ļautu Bergerat pārvilināt klientus ar t.s. profit credit atlaidi, tādējādi šim uzņēmumam bijis zināms par Haladjian Francijas klientu uzdevumā veiktās preču iegādes apjomu ASV, tās izpaudušās arī kā manipulācijas, lai diskreditētu Haladjian un tālākpārdevēju darbu kopumā, dodot mājienus par to, ka viņu pārdoto rezerves daļu kvalitāti un autentiskumu neviens negarantē.
190 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka šos iebildumus un it īpaši iebildumus, kas attiecināti uz Bergerat, prasītāja saistībā ar apgalvojumiem par EKL 82. panta pārkāpumu administratīvajā procesā nav cēlusi. Līdz ar to nevar pārmest, ka tie šādā nozīmē nav aplūkoti Apstrīdētajā lēmumā.
4. Secinājums
191 No iepriekšminētā izriet, ka prasītājas argumenti saistībā ar apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz EKL 82. panta piemērojamību neļauj apstrīdēt Komisijas veikto faktisko un juridisko elementu izvērtējumu. Līdz ar to otrais pamats ir noraidāms.
E – Par trešo pamatu, kas balstīts uz procesuālo noteikumu pārkāpumu
1. Par iebildumu par pārmērīgo procesa ilgumu
192 Prasītāja konstatē, ka administratīvais process no sūdzības iesniegšanas dienas līdz noraidošā lēmuma saņemšanas dienai ir ildzis gandrīz desmit gadu un ka tā ir pārmērīgi ieilgusi. Faktiski, izmeklēšana esot bijusi pārāk ilga, jo kopš sūdzības iesniegšanas 1993. gada oktobrī līdz 2000. gada septembrim, kad Komisijas dienesti mutiski to informējuši par savu nodomu slēgt lietu, pagājuši septiņi gadi. Prasītājai arī nācies no 2000. gada oktobra vairākkārt vērsties Komisijā, par ko iesniegta sūdzība par neizdarību, lai saņemtu 6. panta vēstuli un galīgo lēmumu. Turklāt pārlieku ilgais administratīvā procesa laiks esot ietekmējis lietas saturu, jo prasītājai vairs nav bijušas iespējas savākt papildu pierādījumus par cenām, kad pakāpeniski ieviesta CES sistēma.
193 Pirmās instances tiesa vispirms atgādina, ka gadījumos, kad Apstrīdētais lēmums ir lēmums noraidīt sūdzību, šīs sūdzības eventuāli pārmērīgi ilgais izskatīšanas laiks principā nevar ietekmēt Komisijas galīgā lēmuma saturu. Faktiski šis termiņš – ja neskaita īpašus izņēmuma gadījumus – nevar grozīt elementus, kas saistīti ar lietas būtību, pēc kuriem konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu vai šāda pārkāpuma trūkumu, vai arī kuri attaisno apstākli, ka Komisija neveic izmeklēšanu (Tiesas 2000. gada 13. decembra rīkojums lietā C-39/00 P SGA/Komisija, Recueil, I‑11201. lpp., 44. punkts). Sūdzības izmeklēšanas ilgums tātad principā nerada kaitējumu sūdzības iesniedzējam, kad sūdzība tiek noraidīta.
194 Turklāt šai gadījumā prasītāja nav atbilstoši pierādījusi, kādā ziņā ar lietas būtību saistītos elementus var būt skāris vai grozījis pārmērīgais administratīvā procesa ilgums.
195 Turklāt jāatzīmē, ka tad, ja Komisija saprātīgā termiņā pieņem lēmumus pēc administratīvā procesa konkurences politikas jomā, tā ievēro labas pārvaldības principu (skat. par sūdzību noraidīšanu Tiesas 1997. gada 18. marta spriedumu lietā C-282/95 P Guérin automobiles/Komisija, Recueil, I-1503. lpp., 37. un 38. punkts). Šādus procesa saprātīga termiņa esamību ir jāizvērtē, ņemot vērā katras lietas apstākļus, proti, tās kontekstu, dažādos procesuālos posmus, kas Komisijai ir jāievēro, lietas sarežģītību, kā arī to, cik lielas ir dažādo iesaistīto pušu intereses (Pirmās instances tiesas 1997. gada 22. oktobra spriedums apvienotajās lietās T‑213/95 un T-18/96 SCK un FNK/Komisija, Recueil, II‑1739. lpp., 57. punkts).
196 Šai lietā procesa ilgumu var izskaidrot ar faktu sarežģītību, kuri ir saistīti ar liela uzņēmuma tirdzniecības politiku Eiropā un pasaulē, kā arī nepieciešamību pārbaudīt daudzus apgalvojumus un dokumentu pielikumus, ko ir iesniegusi prasītāja. Tādējādi papildus sūdzībai, kas iesniegta 1993. gada 18. oktobrī un kas iekļāvās procesā, kuru Komisija jau bija uzsākusi pret Caterpillar pēc paziņojuma par iebildumiem saņemšanas 1993. gada 12. maijā, prasītāja 1994. gada aprīlī un maijā, 1995. gada augustā, 1997. gada maijā un augustā, 1997. gada novembrī un decembrī un 2000. gada augustā nosūtīja Komisijai vairākas vēstules, lai paziņotu jaunus faktus vai sniegtu komentārus par procesa gaitu. Arī pēc 6. panta vēstules, kas prasītājai nosūtīta 2001. gada 19. jūlijā, tā 2001. gada 22. oktobrī iesniedza apjomīgus rakstiskus apsvērumus, kuri Komisijai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas 2003. gada 1. aprīlī bija jāizskata.
197 Līdz ar to iebildumi par pārmērīgo procesa ilgumu ir jānoraida.
2. Par iebildumiem, kas saistīti ar nolaidību un neobjektivitāti, pārbaudot sūdzību, kā arī ar Apstrīdētā lēmuma nemotivētību
198 Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir bijusi nolaidīga un neobjektīva, jo tā ir noraidījusi sūdzību, pat neiedziļinoties attiecīgā tirgus situācijā, lai gan tai netrūka attiecīgas informācijas, proti, sūdzībai pievienotajā tabulā ir parādīts, kā no 1989. līdz 1992. gadam ir samazinājušies Haladjian tirdzniecības apjomi, turklāt šī tabula atjaunināta 1999. gadā, kā arī Komisijai bijuši zināmi dati par dažādu izplatītāju Eiropā un ASV pārdotajām precēm un cenām, kurus piesūtījusi vai nu Haladjian, vai izplatītāji. Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisijai apstrīdētajā lēmumā bijis jāizskaidro, kādu iemeslu dēļ tā izlēmusi sūdzību noraidīt, ja visus septiņus gadus tā devusi tai mājienus par pretējo. Šai ziņā prasītāja norāda, ka Komisija tai 1995. gada 13. aprīļa vēstulē ir norādījusi, ka daži lietas materiāli esot bijuši “īpaši svarīgi”, un ka vēstule no Van Mīrta [Van Miert] kunga, kurš tolaik bijis Komisijas loceklis, kura pārziņā bijušas konkurences lietas, ļāvusi noprast, ka Caterpillar saņems paziņojumu par iebildumiem.
199 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka Komisijai, motivējot lēmumus, kas jāpieņem, lai nodrošinātu konkurences noteikumu ievērošanu, nav obligāti jānorāda, kāda ir tās nostāja attiecībā uz argumentiem, kurus ieinteresētās puses izvirza, pamatojot savu prasību. Pietiek, ja tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kam ir būtiska nozīme lēmuma kontekstā (Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. jūlija spriedums lietā T‑111/96 ITT Promedia/Komisija, Recueil, II-2937. lpp., 131. punkts).
200 Šai ziņā attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav aplūkojusi stāvokli attiecīgajā tirgū, pietiek atzīmēt, ka apstrīdētā lēmuma 4. punktā ir definēts attiecīgais tirgus, proti, gan celtniecības mašīnas, gan to rezerves daļas, kā arī šā tirgus ģeogrāfiskās robežas. Apstrīdētajā lēmumā turklāt gana skaidri ir izklāstīti arī fakti un juridiskie apsvērumi, kuri pamato sūdzības noraidījumu saistībā ar apgalvojumiem par EKL 81. un 82. panta pārkāpumiem. Komisijai tātad nevar pārmest, ka tā administratīvajā procesā vai apstrīdētajā lēmumā nav atsaukusies uz dokumentiem, attiecībā uz kuriem prasītāja nav pierādījusi, ka tie būtu svarīgi.
201 Turklāt jāuzsver, ka Komisijas 1995. gada 13. aprīļa vēstulē prasītājai tikai jautāts, vai starp dokumentiem, kuri ir īpaši svarīgi, varētu būt arī tādi, kas būtu konfidenciāli attiecībā uz Caterpillar un tātad nebūtu sūtāmi šim uzņēmumam. Arī Komisijas locekļa Van Mīrta kunga 1999. gada 15. jūnijā nosūtītajā vēstulē tikai norādīts, ka “pēc nesen pasludinātā sprieduma Javico lietā, [Komisijas] dienesti, nosūtot jaunu paziņojumu par iebildumiem, gatavojas beigt iepriekšējo konsultāciju procesu” un ka sūdzības iesniedzējai jāpiekrīt, ka “šobrīd [viņam] nav iespējams paredzēt šo konsultāciju rezultātus”. Tātad šie dokumenti neļauj konstatēt, ka septiņu gadu laikā Komisija būtu devusi prasītājai mājienus, kas ļautu tai secināt, ka Komisija grasās vērst pret Caterpillar sankcijas saistībā ar EKL 81. un 82. pantu, nevis noraidīt šo sūdzību, un ka šie dokumenti nebūtu izskatīti galīgā lēmuma ietvaros.
202 Līdz ar to iebildumi, kas saistīti ar nolaidību un neobjektivitāti, pārbaudot sūdzību, kā arī ar apstrīdētā lēmuma nemotivētību, ir jānoraida.
3. Par iebildumiem, kuru pamatā ir Regulas Nr. 2842/98 6. panta pārkāpums
203 Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 2842/98 6. pantu, saskaņā ar kuru gadījumos, kad Komisija uzskata, ka tās savāktie pierādījumi nav pietiekami, lai sūdzību apmierinātu, tai ir jāsniedz pamatojums sūdzības iesniedzējam un jānosaka termiņš, kurā tas var iesniegt rakstiskus apsvērumus. Šai gadījumā Komisija nav prasītājai devusi iespēju iesniegt apsvērumus par pamatojumu, ar kuru tā paredzējusi sūdzību noraidīt. Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā prasītājai esot pārmests, ka tā nav iesniegusi tādus vai citādus pierādījumus, konkrēti, saistībā ar preci, ko Maia par patēriņa cenu USD iegādājusies pirms 1993. gada 24. februāra pasūtījuma, vai par to, ka prasītāja, iegādājoties preces no Maia, esot paredzējusi Francijai, nevis Āfrikai, tomēr tai nav dota iespēja sniegt argumentus par jautājumiem tās komentāros par 6. panta vēstuli.
204 Tomēr Pirmās instances tiesa norāda, ka 6. panta vēstulē ir teikts, ka, izanalizējusi dažādos dokumentus, kas iegūti administratīvā procesa ietvaros, Komisija ir secinājusi, ka “ņemot vērā šo situāciju, savāktie pierādījumi neļauj apmierināt [šo] lūgumu.” Attiecībā uz Maia dokumentiem 6. panta vēstulē bija norādīts sekojošais:
“ICBO un Schmidt iegādājās no Maia rezerves daļas par patēriņa cenu USD vai pēc starptautiskā tarifa USD, kas atšķīrās – šķiet, bija daudz zemākas – no Itālijas tarifa, izliekoties, ka rezerves daļas paredzētas ASV, kas ir valsts, uz kuru parasti par Eiropas cenām neatmaksājas preci eksportēt, jo tajā cenas ir daudz zemākas nekā Eiropā. Šīs rezerves daļas patiesībā bijušas paredzētas Haladjian [..], lai sabiedrība varētu ar tām tirgoties Āfrikā un Francijā.”
205 Atbildot uz šo pamatojumu, ko grasījās pieņemt Komisija, Haladjian bez pierādījumiem apgalvoja, ka ar ICBO un Schmidt starpniecību iegādātās preces esot bijušas paredzētas Francijai un ka Maia neesot uzdrīkstējusies atklāti piegādāt preci Haladjian, jo Caterpillar tai draudējusi lauzt izplatīšanas līgumu. Līdz ar to prasītāja nevar paust savu pārsteigumu par to, ka apstrīdētajā lēmumā ir sniegta atbilde uz tās apgalvojumiem, norādot, ka Haladjian nav pierādījusi, ka Maia tai jebkad būtu piemērojusi starptautisko tarifu, kā arī tā nav pierādījusi, ka ar ICBO un Schmidt starpniecību iegādāto rezerves daļu galamērķis ir bijusi Francija, nevis Āfrika.
206 Līdz ar to iebildumi, kuru pamatā ir Regulas Nr. 2842/98 6. panta pārkāpums, ir jānoraida.
4. Par iebildumiem par to, ka pārkāptas tiesības piekļūt lietas materiāliem
207 Prasītāja atgādina, ka 2001. gada 23. oktobra vēstulē tā lūgusi konsultantam-revidentam divu 6. panta vēstulē minēto dokumentu kopiju, proti, informāciju par cenām, ko snieguši daži Caterpillar preču izplatītāji Eiropā (skat. 6. panta vēstules 5.1. punktu), kā arī Komisijas rīcībā esošos, no Leverton saņemtos dokumentus [skat. 6. panta vēstules 7.1. punkta d) apakšpunktu]. Ar 2001. gada 10. decembra vēstuli konsultants-revidents ir atbildējis, ka dati par Caterpillar cenām, ko tā noteikusi dažādiem izplatītājiem, ir konfidenciāli, turklāt tā kā prasības pamatā nav specifiskas cenu atšķirības, sūdzības iesniedzējam nav obligāti jāzina šo dokumentu saturs. Konsultants-revidents turklāt norādīja, ka no Leverton saņemtais un prasītājai nenosūtītais dokuments aizliedz Leverton izmantot savu ASV filiāli, lai iegūtu preci ārpus CES sistēmas. Konsultants-revidents no tā ir secinājis, ka šim dokumentam nav būtiska loma sūdzības noraidījumā.
208 Tomēr prasītāja apgalvo, ka pretēji konsultanta-revidenta apgalvojumiem dokuments, kas saistīts ar apstākļiem, kuros Caterpillar piemēro CES sistēmu kāda Eiropas izplatītāja filiālei ASV, ir būtisks šai lietā, jo tas ļaujot analizēt CES sistēmas ietekmi uz konkurenci Kopienā. Turklāt prasītāja norāda, ka 6. panta vēstulē esot izklāstīta noteikta informācija par Caterpillar izplatītājiem noteiktajām cenām, lai gan apstrīdētajā lēmumā šai informācijai nav pievērsta nekāda vērība. Šāda informācija tomēr būtu svarīga, lai noteiktu Caterpillar cenu politiku attiecībā pret tās produkcijas izplatītājiem. Līdz ar to būtu lietderīgi pārbaudīt, vai pastāv kopsakarība starp Bergerat mērķatlaidēm, kurus šī sabiedrība 1993. gadā piedāvāja dažiem Haladjian klientiem, un cenām, kuras Caterpillar minētajā laikposmā piedāvāja šiem izplatītājiem, proti, vispārīgāk raugoties, vai Caterpillar cenas izplatītājiem Eiropā un ASV būtiski atšķīrās, un, ja tā, tad kāpēc.
209 Prasītāja arī atzīmē, ka apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā apstāklis, ka kāds Maia darbinieks administratīvajā procesā ir atzinis, ka Caterpillar ir svītrojis atlaides tad, ja preces pārdotas Haladjian.
210 Visu šo iemeslu dēļ prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu spert visus nepieciešamos soļus, lai pārbaudītu, vai Komisijas lietas materiālos nav pierādījumu, kas nav ņemti vērā vai ir analizēti nepareizi, lai pārliecinātos, vai lēmums patiešām ir balstīts uz precīziem faktiem, kā arī vai tajā bez prasītājas minētajām acīmredzamajām vērtējuma kļūdām nav vēl citu šādu kļūdu. Formulējot šo prasību, prasītāja apzinās, ka sūdzības iesniedzējas statusā tai nav tik plašas pieejas lietas materiāliem kā lietā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tā turklāt nepieprasa pieeju komercnoslēpumiem. Tieši tāpēc tā lūdz Pirmās instances tiesu pieprasīt, lai tai tiktu nosūtīta lieta vai vismaz jebkurš dokuments, ko tā ieskatīs par nepieciešamu, lai prāvas izskatīšanas nolūkos tiktu novērstas visas neskaidrības.
211 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka prasītājas argumenti saistībā ar to, ka pārkāptas tās tiesības piekļūt lietas materiāliem, nekādā veidā nerada šaubas par konsultanta-revidenta vērtējumu, ka dažu dokumentu saturs ir konfidenciāls attiecībā uz prasītāju, jo tas ir saistīts ar komercnoslēpumu. Līdz ar to šeit nav pārkāptas tiesības piekļūt lietas materiāliem.
212 Kritizējot konsultanta-revidenta atzinumu, ka minēto dokumentu satura izpaušana nav nekādā veidā nepieciešama, lai saprastu iemeslus, kuru dēļ ir noraidīta Haladjian sūdzība, prasītāja tikai un vienīgi hipotētiski un spekulatīvi norāda uz Komisijas interesi pārbaudīt Caterpillar izplatītājiem noteikto cenu politiku. Šeit jāatgādina, ka pēc tam, kad ir saņemta sūdzība par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu, Komisijai nav pienākuma uzsākt procesu, lai konstatētu, ka šādi pārkāpumi pastāv, bet gan tikai uzmanīgi jāpārbauda visi faktiskie un juridiskie elementi, kurus sūdzības iesniedzējs tai darījis zināmus, lai novērtētu, vai pēc šiem elementiem var spriest, ka attiecīgās darbības var radīt konkurences traucējumus kopējā tirgū un skart tirdzniecību starp dalībvalstīm (skat. šī sprieduma 26.‑28. punktu). Līdz ar to Komisijai nevar pārmest, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav detalizēti aplūkojusi Caterpillar izplatītājiem noteikto cenu politiku, jo šai lēmumā pietiekami juridiski pamatoti ir izklāstīts, kādu iemeslu dēļ Haladjian apgalvojumi par EKL 81. un 82. panta pārkāpumiem ir noraidāmi.
213 Tāpēc Pirmās instances tiesa neuzskata par vajadzīgu veikt izmeklēšanas pasākumus un uzdot Komisijai iesniegt visus dokumentus, kas ir vajadzīgi prāvas izšķiršanai, atbildot uz prasītājas lūgumu.
214 Visbeidzot jāatzīmē, ka prasītāja, kad šī lieta jau ir nonākusi tiesā, nevar pirmo reizi atsaukties uz faktu, ka pēc prasītājas domām 1998. gada 29. jūnija sanāksmē ar Van Mīrta kungu kāds no klātesošajiem ir norādījis, ka “pārbaudes laikā kāds no Maia atbildīgajiem darbiniekiem ir [rakstiski] apliecinājis, ka Caterpillar, uzzinot par to, ka prece paredzēta Haladjian, atlaides svītrotu”, ar to pieprasot apstrīdētā lēmuma anulēšanu. Pat ja šāds fakts būtu apstiprinājies, par ko gan lietas materiāli neliecina, ar to nepietiktu, lai radītu šaubas par apstrīdēto lēmumu, jo tajā ir norādīts, ka Caterpillar pirms 1993. gada februāra ir draudējusi sabiedrībai Maia, ka tā anulēs sabiedrībai Maia izplatīšanai līgumu, ja atklāsies, ka Maia apiet CES sistēmas noteikumus un, neievērojot attiecīgos noteikumus, tirgojas starpzonu režīmā. Iepriekšminētie Maia atbildīgā darbinieka komentāri lieliski saskan ar Caterpillar draudiem anulēt sabiedrībai Maia izplatīšanas līgumu, ja tā turpinās pārdot preces ICBO/Schmidt tīklam, par ko 1990. gada februārī bija saņemta anonīma sūdzība.
215 Līdz ar to iebildumi, kuru pamatā ir Regulas Nr. 2842/98 6. panta pārkāpums, ir jānoraida.
216 No iepriekšminētā izriet, ka trešais pamats ir noraidāms pilnībā.
217 Līdz ar to prasība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
218 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs un Komisija ir prasījusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, prasītājam jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašai un atlīdzināt Komisijai un personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Komisijas un personu, kas iestājušās lietā tiesāšanās izdevumus.
García-Valdecasas | Cooke | Trstenjak |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 27. septembrī.
E. Coulon | | R. García-Valdecasas |
Satura rādītājs
Tiesvedības rašanās fakti
A – Attiecīgās sabiedrības
B – Administratīvie procesi
1. Komisijas uzsāktais process pret Caterpillar
2. Process, kas sākts pēc Haladjian sūdzības
Process un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
A – Ievada apsvērumi par Komisijas pienākumu apjomu, izskatot sūdzību par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu
B – CES, Haladjian sūdzības un Apstrīdētā lēmuma vispārējs izklāsts
1. CES sistēmas apraksts
2. Haladjian iebildumu izklāsts
3. Apstrīdētais lēmums un Haladjian prasība
C – Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un tiesību kļūdas saistībā ar EKL 81. panta 1. punkta piemērojamību
1. Par iebildumiem attiecībā uz CES sistēmu
a) Par starpzonu pārdošanas ierobežojuma iedarbību
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
b) Par iebildumu par starpzonu pārdevēju sarakstu
c) Par iebildumu par starpzonu pārdošanas galamērķa uzraudzību
d) Par iebildumu par CES kodu piešķiršanas kavējumiem
2. Par iebildumiem attiecībā uz Caterpillar 1982. gada 15. decembra vēstuli izplatītājiem Eiropā
3. Par iebildumiem saistībā ar dokumentiem, kas attiecas uz Bergerat, un komercpiedāvājumiem, ko Bergerat ir izteicis Haladjian klientiem
a) Par iebildumu par Caterpillar 1990. gada 19. jūlija vēstuli Bergerat
Apstrīdētais lēmums
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesa vērtējums
b) Par iebildumiem par komercpiedāvājumiem, ko Bergerat ir izteicis Haladjian klientiem
Apstrīdētais lēmums
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
4. Par iebildumiem saistībā ar Leverton dokumentiem
a) Apstrīdētais lēmums
b) Lietas dalībnieku argumenti
c) Pirmās instances tiesas vērtējums
5. Par iebildumiem saistībā ar Maia dokumentiem
a) Par dokumentiem saistībā ar Maia/ICBO/Schmidt tīklu
Apstrīdētais lēmums [6.3. un 7.1. c) punkts]
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
b) Par dokumentiem saistībā ar 1993. gada 24. februāra pasūtījumu
Apstrīdētais lēmums
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
6. Secinājums
D – Par otro pamatu, kas saistīts ar Apstrīdētā lēmuma pamatojumu saistībā ar to, vai ir piemērojams EKL 82. pants
1. Par sūdzības saturu
2. Par apgalvojumiem, kas sniegti 2000. gada 11. augusta kopsavilkuma vēstulē
a) Par apgalvojumiem, ka esot noteiktas negodīgas tirdzniecības cenas
b) Par apgalvojumiem, ka tirgus ir ierobežots par sliktu patērētājiem
c) Par to, ka tirdzniecības partneriem piemēroti nevienlīdzīgi nosacījumi, pastāvot līdzvērtīgiem pakalpojumiem
3. Par citiem prasītājas iebildumiem
4. Secinājums
E – Par trešo pamatu, kas balstīts uz procesuālo noteikumu pārkāpumu
1. Par iebildumu par pārmērīgo procesa ilgumu
2. Par iebildumiem, kas saistīti ar nolaidību un neobjektivitāti, pārbaudot sūdzību, kā arī ar Apstrīdētā lēmuma nemotivētību
3. Par iebildumiem, kuru pamatā ir Regulas Nr. 2842/98 6. panta pārkāpums
4. Par iebildumiem par to, ka pārkāptas tiesības piekļūt lietas materiāliem
Par tiesāšanās izdevumiem