PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2006. gada 31. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Trīsdimensiju preču zīme – Desas forma – Absolūti atteikuma pamatojumi – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑15/05
Wim De Waele, kas dzīvo Brigē (Beļģija), ko pārstāv P. Mājārts [P. Maeyaert], S. Hranata [S. Granata] un R. Fermeire [R. Vermeire], avocats,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv V. Verburgs [W. Verburg], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās palātas 2004. gada 16. novembra lēmumu (lieta R 820/2004‑1) par trīsdimensiju preču zīmes desas formā reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 18. janvārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 29. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 30. novembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2003. gada 13. februārī prasītājs iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, sastāv no trīsdimensiju formas, kas attēlota šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 18., 29. un 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “Desu apvalki gaļas kulinārijai”;
– 29. klase: “Gaļa, zivis, putnu gaļa un medījumi; gaļas kulinārija; konservēti, žāvēti un pagatavoti augļi un dārzeņi; gaļas, zivju, putnu gaļas un medījuma konservi; piena produkti, ietverot sierus; uzpūteņi un saldēti krēmi”;
– 30. klase: “Saldumi; šokolādes izstrādājumi; mērces (garšvielas); sinepes; majonēzes”.
4 Ar 2004. gada 15. jūlija lēmumu pārbaudītājs daļēji noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka pieteiktajai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz desu apvalkiem gaļas kulinārijai, gaļu, putnu gaļu un medījumiem, gaļas kulināriju, piena produktiem, ietverot sieru, saldumiem un šokolādes izstrādājumiem.
5 2004. gada 14. septembrī prasītājs saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
6 Ar 2004. gada 16. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome pārbaudītāja lēmumu daļēji grozīja, uzskatot, ka pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja attiecībā uz piena produktiem, tostarp sieru. Attiecībā uz citām pieteikumā norādītajām precēm Apelāciju padome uzskatīja, ka ar pieteiktās formas savijuma aspektu, kas ir nedaudz izteiktāks nekā uzņēmējdarbībā ierastās formas, nepietiek, lai tai būtu pietiekami īpašs izskats, kas ļautu patērētājiem to nešaubīgi uztvert kā attiecīgo preču izcelsmes norādi.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– grozīt un atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, ciktāl tas attiecas uz precēm “desu apvalki gaļas kulinārijai”, kas ietilpst 18. klasē, vai vismaz ciktāl tas attiecas uz “desu apvalkiem gaļas kulinārijai, kas paredzēti profesionāliem pircējiem”;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
9 Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza vienu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
10 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu prasītājs apgalvo, ka tā sastāv no profesionāļiem, un pārmet Apelāciju padomei, ka tā ir uzskatījusi, ka, lai gan faktiski konkrētā sabiedrības daļa sastāv no profesionāļiem, šim faktoram nav nozīmes, novērtējot pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju. Viņš šajā sakarā atgādina, ka saskaņā ar Pirmās instances tiesas judikatūru tiek uzskatīts, ka profesionāļi ir zinošāki un uzmanīgāki nekā sabiedrība kopumā [Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T‑173/00 KWS Saat/ITSB (Oranžās krāsas nianses), Recueil, II‑3843. lpp., un 2003. gada 26. novembra spriedums lietā T‑222/02 HERON Robotunits/ITSB (“ROBOTUNITS”), Recueil, II‑4995. lpp.].
11 Attiecībā uz pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju prasītājs uzskata, ka desu apvalka gaļas kulinārijai forma, kuru izmanto prasītājs, ir unikāla un ka attiecīgi tā ļauj atšķirt prasītāja preces no visām pārējām precēm tirgū un identificēt tās. Šī forma tāpat ir piemērota preču zīmes pamata funkcijas veikšanai, proti, identificēt preču vai pakalpojumu izcelsmi, ļaujot patērētājiem, kuri iegādājas preces vai pakalpojumus, veicot turpmākus pirkumus, izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze ir izrādījusies pozitīva, vai arī citu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva.
12 Viņš turklāt uzskata, ka šajā gadījumā konkrētā sabiedrības daļa, kuru veido desu ražotāji, saskaras ar tehnoloģiskām iepakošanas prasībām un tādēļ pievērš lielu uzmanību un ir ļoti ieinteresēti, lai preču iepakojums būtu oriģināls.
13 Pakārtoti, prasītājs norāda, ka pieteiktajai formai piemīt atšķirtspēja, pat ja konkrēto sabiedrības daļu veido arī vidusmēra patērētāji. Viņš uzskata, ka no judikatūras izriet, ka vidusmēra patērētājs acīmredzami spēj uztvert attiecīgās preces iepakojumu kā norādi uz preču komerciālo izcelsmi, ciktāl tā ir pietiekami izteikta, lai pievērstu viņa uzmanību [Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. decembra spriedums lietā T‑305/02 Nestlé Waters France/ITSB (Pudeles forma), Recueil, II‑5207. lpp., 34. punkts, un 2004. gada 24. novembra spriedums lietā T‑393/02 Henkel/ITSB (Balta un caurspīdīga flakona forma), Krājums, II‑4115. lpp., 34. punkts]. Viņš šajā sakarā norāda uz doktrinālu viedokli, ka marķējumam no patērētāju viedokļa nav noteicošās vai izšķirošās nozīmes, jo patērētāji vairāk uzmanības pievērš preces formai.
14 Viņš uzskata, ka pieteiktajai formai ir pietiekama atšķirtspēja, tā kā tā šobrīd nepastāv pasaules tirgū un 99 % desu šobrīd tiek tirgotas taisnu vai gredzenveida cilindru veidā. Tādējādi, tā kā forma nozīmīgi atšķiras no ierastā gaļas kulinārijas iepakojumu sektorā, samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam bez tālākas analīzes un nepievēršot īpašu uzmanību būtu jāspēj atšķirt pieteiktā forma no šobrīd pastāvošajām formām (Tiesas 2004. gada 7. oktobra spriedums lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 31. un 32. punkts.
15 Turklāt prasītājs norāda, ka jau ir ticis nolemts, ka tādas trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas novērtējums neatšķiras no citu kategoriju preču zīmju atšķirtspējas novērtējuma un ka Kopienas preču zīme obligāti neizriet no tās izstrādāšanas un nav balstīta uz oriģinalitāti vai izdomu, bet gan uz spēju identificēt preces vai pakalpojumus tirgū salīdzinājumā ar konkurentu piedāvātajām tāda paša veida precēm vai pakalpojumiem [Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑135/99 Taurus‑Film/ITSB (“Cine Action”), Recueil, II‑379. lpp., 31. punkts; 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑79/00 Rewe‑Zentral/ITSB (“LITE”), Recueil, II‑705. lpp., un iepriekš minētais spriedums lietā “Pudeles forma”, 40. punkts].
16 Visbeidzot, viņš apgalvo, ka ITSB un Beniluksa Preču zīmju birojs ir atļāvuši trīsdimensiju preču zīmju reģistrāciju pārtikas produktu sektorā.
17 ITSB apgalvo, ka tas, ka konkrēto sabiedrības daļu veido gaļas konditorejas izstrādājumu ražotāji, izskatāmajā gadījumā nekādi neiespaido attiecīgās formas kā preču zīmes desu apvalkiem gaļas kulinārijai atšķirtspējas novērtējumu, jo šie ražotāji zarnas, kas nepieciešamas viņu izstrādājumu iepakošanai, vienmēr iegādājas, ņemot vērā gala patērētāju. Tas uzskata, ka tāpēc ir jāņem vērā arī desu gala patērētāji [Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑324/01 un T‑110/02 Axions un Belce/ITSB (Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma), Recueil, II‑1897. lpp., 31. punkts].
18 Attiecībā uz pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju ITSB uzskata, ka pieteiktā forma ir tikai attiecīgās preces parastās formas variants, kas ir līdzīgs vissastopamākajai šīs preces formai un kas tāpēc samērā informētam vidusmēra desu patērētājam bez analīzes un nepievēršot īpašu uzmanību neļauj atšķirt desas, kas iepakotas pieteiktajā formā, no citu uzņēmumu desām (iepriekš minētais spriedums lietā Mag instrument/ITSB, 32. punkts).
19 Visbeidzot, kas attiecas uz tā agrākajiem lēmumiem un Beniluksa biroja lēmumiem, ITSB atzīmē, ka saskaņā ar judikatūru tas, vai apzīmējumu var reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, jāvērtē, vienīgi balstoties uz Regulu Nr. 40/94, kā to interpretējušas Kopienas tiesas, nevis balstoties uz Apelāciju padomes vai valsts iestāžu līdzšinējo praksi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
20 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirtspējas”. Atbilstoši Pirmās instances tiesas judikatūrai atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums un apzīmējumu lūdz reģistrēt, un, otrkārt, saistībā ar to, kā šīs preces vai pakalpojumus uztver konkrētā sabiedrības daļa [iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “Pudeles forma”, 29. punkts, un 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā T‑399/02 Eurocermex/ITSB (Alus pudeles forma), Recueil, II‑1391. lpp., 19. punkts].
21 Pirmkārt, attiecībā uz precēm, attiecībā uz kurām iesniegts reģistrācijas pieteikums, ir jāprecizē, ka, lai gan Apelāciju padome atteicās reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz noteiktu skaitu pieteikumā norādīto preču, prasītājs lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu vienīgi tiktāl, ciktāl ar to atteikta preču zīmes reģistrācija attiecībā uz desu apvalkiem gaļas kulinārijai, kas ietilpst 18. klasē, vai vismaz attiecībā uz desu apvalkiem gaļas kulinārijai, kas paredzēti profesionāliem pircējiem.
22 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka prasība atcelt lēmumu, kas attiecas tikai uz daļu no precēm, attiecībā uz kurām Apelāciju padome ir noraidījusi reģistrācijas pieteikumu, ir prasība daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un kā tāda nav pretrunā Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 4. punktā paredzētajam aizliegumam Pirmās instances tiesā mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Ar šo prasību prasītājs nelūdz Pirmās instances tiesu lemt par pretenzijām, kuras atšķirtos no Apelāciju padomē izskatītajām [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedumu lietā T‑194/01 Unilever/ITSB (Ovāla tablete), Recueil, II‑383. lpp., 14.–16. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑135/04 GfK/ITSB – BUS (“Online Bus”), Krājums, II‑4865. lpp., 12. un 13. punkts].
23 Attiecībā uz pakārtoto prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to noraidīts preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecībā uz desu apvalkiem gaļas kulinārijai, kas paredzēti profesionāliem pircējiem, Pirmās instances tiesa uzskata, ka nav nepieciešams nošķirt desu apvalkus bez papildu nosacījumiem no “desu apvalkiem gaļas kulinārijai, kas paredzēti profesionāliem pircējiem”, tā kā desu apvalki gaļas kulinārijai nav ikdienas patēriņa prece un tāpēc visām personām, kas tos iegādāsies, – vai nu profesionāliem desu ražotājiem, vai indivīdiem – noteikti būs zināšanas par attiecīgo sektoru.
24 Otrkārt, kas attiecas uz konkrēto sabiedrības daļu, Apelāciju padome uzskatīja, ka “ņemot vērā preču raksturu, konkrēto sabiedrības daļu veido gala patērētāji kopumā un desu ražotāji”, ciktāl, “lai gan desu apvalkus gaļas kulinārijai izmanto profesionāļi – vai nu amatnieki, vai rūpnieki –, lai saražotu tādus gaļas kulinārijas izstrādājumus kā desiņas vai desas, pārējās [preču zīmes reģistrācijas pieteikumā] minētās preces ir plaša patēriņa preces, kuras ikdienā tiek pirktas visā Kopienā”. Pārbaudītājs, kura pamatojumu tieši apstiprinājusi Apelāciju padome, attaisnoja to, ka, lai novērtētu preču zīmes atšķirtspēju attiecībā uz desu apvalkiem gaļas kulinārijai, vērā tiek ņemta gala patērētāju uztvere, norādot, ka “pat ja principā labi informētas personas un nevis gala patērētāji būtībā ir tās, kas iegādājas attiecīgās preces, tās tomēr šīs preces iegādājas ar tālāku mērķi šīs preces pēc apstrādāšanas pārdot tālāk”.
25 Prasītājs Apelāciju padomei pārmet, ka tā pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju vērtējusi saistībā ar gala patērētāja uztveri, kaut arī tā bija atzinusi, ka desu apvalkus gaļas kulinārijai iegādājas profesionāļi.
26 Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka attiecībā uz precēm, kas kalpo kā citu preču iepakojums, tika nolemts, ka, pat ja principā tieši šie profesionāļi un nevis gala patērētāji ir tie, kas galvenokārt iegādājas šīs preces, tie tomēr tās iegādājas ar tālāku mērķi iepakoto preci pārdot gala patērētājiem un ka tā rezultātā jāņem vērā arī viņu uztvere (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās “Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma”, 31. punkts).
27 Prasītāja arguments, ka viņš desu apvalkus gaļas kulinārijai pārdotu vienīgi gaļas kulinārijas ražotājiem, šo vērtējumu nepadara spēkā neesošu. Ir jāatzīmē, ka gala izstrādājumi, kas ir jāiepako, pieņem iepakojuma formu, tā ka trīsdimensiju preču zīmi, kas aizsargā tās formu, var izmantot bez nošķiršanas gan kā iepakojuma preču zīmi, gan kā gala izstrādājumu preču zīmi. Tātad, ja ražotājs iepakojumam ar preču zīmi savu preci pārdod vairākiem gala izstrādājumu ražotājiem, kā to apgalvo prasītājs, šī preču zīme var būt izcelsmes norāde vienīgi attiecībā uz iepakojumu. Šajā gadījumā, gala izstrādājumu patērētāji, saskaroties ar precēm, kurām ir vienāda forma, bet nav vienas komerciālās izcelsmes, nevar konstatēt saikni starp preču formu un to komerciālo izcelsmi. Savukārt, ja tā kā iepriekš minētajos spriedumos apvienotajās lietās “Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma” un lietā “Balta un caurspīdīga flakona forma” ir tikai viens gala izstrādājumu ražotājs, kas izmanto attiecīgo formu, to var izmantot kā gala izstrādājumu apzīmējošu preču zīmi, ja tā ir pietiekami atšķirīga.
28 Preču zīmes kā iepakojuma preču zīmes vai kā gala izstrādājumu preču zīmes izmantošana ir preču zīmes īpašnieka izdarīta mārketinga izvēle, un tāpēc tai nevar piešķirt nozīmi, vērtējot, vai tā ir reģistrējama [skat. šajā sakarā Pirmās instances tiesas 2002. gada 2. jūlija spriedumu lietā T‑323/00 SAT.1/ITSB (“SAT.2”), Recueil, II‑2839. lpp., 45. punkts, un iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās “Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma”, 36. un 40. punkts].
29 Tātad, pat ja prasītājs apliecina, ka viņš desu apvalkus gaļas kulinārijai ir pārdevis vairākiem gaļas kulinārijas ražotājiem, ir pilnīgi iespējams šo izvēli mainīt pēc tam, kad preču zīme reģistrēta, pārdodot prasītāja preci tikai vienam gaļas kulinārijas ražotājam vai prasītājam ražojot gaļas kulināriju pašam. No tā tādēļ izriet, ka attiecībā uz desu apvalkiem reģistrētā preču zīme tiktu izmantota kā preču zīme attiecībā uz gaļas konditorejas izstrādājumiem, kuri tajā iepakoti, un ka tās atšķirtspēja attiecībā uz šo izstrādājumu patērētājiem nav izvērtēta.
30 Tādējādi Apelāciju padome nav pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka konkrēto sabiedrības daļu, lai izvērtētu pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju attiecībā uz desu apvalkiem gaļas kulinārijai, veido gan gaļas kulinārijas profesionāļi, gan gala patērētāji kopumā.
31 Tāpēc ir jāizvērtē, vai Apelāciju padome būtu varējusi juridiski pamatoti secināt, ka pieteiktajai preču zīmei nepiemita atšķirtspēja attiecībā uz, pirmkārt, desu apvalkiem gaļas kulinārijai un, kā izriet no iepriekš 27.–29. punktā norādītā, arī attiecībā uz gaļas kulināriju, un, otrkārt, attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas atbilstoši tikko minētajai definīcijai uztveri.
32 Šajā sakarā vispirms ir jāatzīmē, ka, lai gan kritēriji, novērtējot trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju, neatšķiras no kritērijiem, kas ir piemērojami, izvērtējot citu preču zīmju kategoriju atšķirtspēju, konkrētās sabiedrības daļas uztvere saistībā ar trīsdimensiju preču zīmi, kas sastāv no pašas preces izskata, obligāti nav tāda pati kā saistībā ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, kura sastāv no apzīmējuma, kas nav atkarīgs no tās apzīmētās preces izskata. Vidusmēra patērētāji parasti neizdara pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 38. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Mag Instrument/ITSB, 30. punkts).
33 Kas attiecas it īpaši uz trīsdimensiju preču zīmēm, ko veido tādu preču iepakojums, kas tiek tirgotas iepakotā veidā pašu preču rakstura dēļ, Tiesa ir nospriedusi, ka tām ir jāļauj minēto preču samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam, neveicot analīzi vai salīdzinājumu un nepievēršot īpašu uzmanību, atšķirt attiecīgo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. pēc analoģijas Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑218/01 Henkel, Recueil, I‑1725. lpp., 53. punkts). Tātad uzskatīt, ka šādu preču iepakojuma formai piemīt atšķirtpēja, var vienīgi tad, ja to var uzreiz uztvert kā attiecīgo preču izcelsmes norādi. Tomēr, lai tas tā būtu, attiecīgajai preču zīmei nozīmīgi jāatkāpjas no normas vai ierastā attiecīgajā sektorā (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Henkel/ITSB, 39. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Mag Instrument, 31. punkts).
34 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome vispirms aprakstīja pieteikto preču zīmi kā “iegarenu formu, kas atsauc atmiņā šķeteri vai pītu auklu, kas atsedz četrus segmentus, kam no augšas uz apakšu ir atšķirīgs garums”. Turpinot tā attiecībā uz šo preču zīmi secināja, ka tai nepiemīt atšķirtspēja, ņemot vērā to, ka “ja ir tiesa, ka pārbaudītāja minētie [gaļas kulinārijas] piemēri nav saistīti ar formām, kuras ir tieši identiskas apskatāmajai formai [..], tās nozīmīgi neatšķīrās”. Turklāt tā uzskatīja, ka ir “neapstrīdams, ka gala patērētājam, kas nepievērš īpašu uzmanību, iegarenas formas desiņas, kas savītas kā visbiežāk tā dēvētās “lauku desiņas”, [varētu] izskatīties kā šķetere [un ka] ir ierasts, ka pildīts vai nepildīts vēršgaļas cepetis un tītara eskalops vai vistas rulete ir vairāk vai mazāk izveidots spirāles formā (nosieta vēršgaļa)”. Attiecīgi Apelāciju padome uzskatīja, ka “ar to vien, ka šajā gadījumā savītais veidols [bija] nedaudz izteiktāks, nepietiek, lai attiecīgajai formai piešķirtu pietiekoši īpašu uzskatu, kas ļautu patērētājiem to viennozīmīgi uztvert kā attiecīgo preču izcelsmes norādi”.
35 Prasītājs, pirmkārt, apstrīd Apelāciju padomes sniegto pieteiktās preču zīmes aprakstu, pamatojot ar to, ka saskaņā ar prasītāja viedokli attiecīgo formu nekādi nevar salīdzināt ar šķeteri vai vienkāršu pītu auklu.
36 Pirmās instances tiesa tomēr atzīmē, ka minētais apraksts ir ļoti līdzīgs aprakstam, kuru iesniedza pats prasītājs savā reģistrācijas pieteikumā, kurā viņš ir norādījis, ka preču zīme ir “preces formas preču zīme” un ka “to raksturo savītais reljefs šķeteres formā”. Jebkurā gadījumā, kā norādījis ITSB, šim aprakstam nav nozīmes, izvērtējot attiecīgās formas atšķirtspēju, tā kā izvērtējuma priekšmetam ir jābūt vienīgi iepriekš 2. punktā attēlotajai formai.
37 Otrkārt, prasītājs apstrīd to, ka pieteiktajai preču zīmei nepiemītot atšķirtpēja, un apgalvo, ka forma, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums un kas sastāv no, saskaņā ar viņa viedokli, ģeometriskas formas romba veidā, ir unikāla, tā kā pasaules tirgū nav sastopama salīdzināma forma, tā nozīmīgi atkāpjas no visām desu apvalku formām gaļas kulinārijai, kuras ir ierastas šajā sektorā.
38 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka, lai novērtētu, vai attiecīgos desu apvalkus sabiedrība varētu uztvert kā preču izcelsmes norādi, ir jāizvērtē šo apvalku radītais kopējais iespaids (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Balta un caurspīdīga flakona forma”, 37. punkts). Turklāt, kā atzīmēja Apelāciju padome, jaunums vai oriģinalitāte nav vērā ņemami kritēriji, izvērtējot preču zīmes atšķirtspēju, tā ka, lai varētu reģistrēt trīsdimensionālu preču zīmi, nepietiek ar to, ka tā ir oriģināla, tai ir nozīmīgi jāatšķiras no attiecīgo preču pamata formām, kas parasti izmantotas uzņēmējdarbībā, un tā nevar izskatīties tikai kā šo formu variants (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās “Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma”, 44. punkts).
39 Attiecībā uz šajā gadījumā apskatāmo formu ir jākonstatē, ka preču zīmes kopējā iespaidā dominē tās iegarenais raksturs un tās savītais veidols no pirmā acu uzmetiena ir mazāk acīmredzams. Iegarena forma ir visierastākā forma zarnām un gaļas konditorejai, kā to parāda ITSB minētie piemēri. Attiecībā uz tās virsmu – arī tā nozīmīgi neatšķiras no pamata formām, kas tiek izmantotas desu sektorā (gaļas konditorejas sektorā). Tādējādi, kā norādīja Apelāciju padome, pastāv iegarenas formas savītas desiņas, kas izskatās kā šķetere, tādas kā tā dēvētās “lauku” desiņas, tāpat arī preces, kas tiek pārdotas saritinātā vai sasietā veidā vairāk vai mazāk spirāles formā, ar virsmu, kas ir līdzīga pieteiktajai preču zīmei. Tātad šīm precēm, tāpat kā prasītājai pieteiktajai formai, ir virsma, kuru raksturo rievas, kas izvietotas mainīga ģeometriska raksta veidā, kurš atkārtojas.
40 Forma, kuru vēlas reģistrēt prasītājs, tāpēc neatkāpjas no formām, kuras parasti tiek izmantotas attiecīgajā sektorā tikai tāpēc, ka tās ģeometriskais raksts ir vairāk izteikts. Ka pamatoti norādījusi Apelāciju padome, pieteiktās preču zīmes savītais veidols ir tikai nedaudz vairāk izteikts nekā citām desām un, tā kā pārējās iezīmes noteikti nav neparastas, ar to nepietiek, lai attiecīgajai iepakojuma formai piešķirtu pietiekoši īpašu kopējo izskatu, kas ļautu patērētājiem to uztvert kā attiecīgo preču izcelsmes norādi (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Henkel, 49. punkts). Tādējādi pieteiktā forma izskatās kā desu pamata formu variants, tā ka, pat ja nepastāv identiskas formas, tās neatļauj konkrētajai sabiedrības daļai, neveicot tālāku analīzi vai salīdzinājumu un nepievēršot īpašu uzmanību, atšķirt prasītāja tirgotos desu apvalkus vai tā iepakotās desas no citu uzņēmumu precēm.
41 Attiecībā uz prasītāja argumentu, ka no judikatūras izriet, ka vidusmēra patērētājs apzinās formas kā komerciālās izcelsmes norādes izmantošanu attiecīgo preču iepakojumā, pietiek konstatēt, ka prasītāja minētajā judikatūrā Pirmās instances tiesa nekad nav uzskatījusi, ka gala patērētāji apzinās visu ikdienas patēriņa preču formu, bet gan savu vērtējumu aprobežoja ar precēm attiecīgajā lietā. Izskatāmajā lietā nav pamata uzskatīt, ka zarnu vai gaļas konditorejas ražotāji mēģina savas preces nošķirt, pamatojoties uz zarnu formu, un ka tāpēc gaļas konditorejas ražotāji un patērētāji var identificēt zarnu un gaļas konditorejas formu kā izcelsmes norādi. Tāpēc šis arguments ir jānoraida.
42 Attiecībā uz argumentu, kas attiecas uz faktu, ka ITSB ir reģistrējis trīsdimensiju preču zīmes pārtikas preču sektorā, ir jāatzīmē, ka lēmumi, kurus Apelāciju padome tiek lūgta pieņemt un kuri attiecas uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrēšanu, saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 ietilpst pilnvarās, kas neparedz rīcības brīvību. Tādējādi tas, vai apzīmējums ir reģistrējams kā preču zīme, ir jāvērtē, vienīgi balstoties uz šo regulu, kā to interpretējušas Kopienas tiesas, un nevis balstoties uz līdzšinējo Apelāciju padomju praksi [Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 66. punkts, un iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās “Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma”, 51. punkts].
43 Lai gan, protams, ir atzīts, ka faktu vai tiesību pamatojums, kas minēts agrākā lēmumā, var veidot argumentus, ar ko pamatot prasījumu, kas apgalvo, ka noticis Regulas Nr. 40/94 normas pārkāpums, prasītājs nav apgalvojis, ka lēmums, uz kuru tas norāda, satur pamatus, kas varētu likt apšaubīt Apelācijas padomes veikto vērtējumu, un vienīgi norāda, ka šīs preču zīmes attiecas uz precēm pārtikas preču sektorā (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās “Brūna cigāra forma un zelta stieņa forma”, 52. punkts).
44 Visbeidzot, kas attiecas uz argumentu, kas saistīts ar faktu, ka noteiktas valsts iestādes ir reģistrējušas trīsdimensiju preču zīmes pārtikas preču sektorā, ir jāatgādina, ka Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido noteikumu kopums un kurai ir īpaši mērķi, tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām [Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR UN FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 70. punkts]. Tādējādi tas, vai apzīmējumu var reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, ir jāizvērtē, vienīgi balstoties uz attiecīgo Kopienas tiesisko regulējumu. Jebkurā gadījumā ir jāatzīmē, ka, pirmkārt, reģistrācijas, uz kurām atsaucas prasītājs, neattiecas uz attiecīgo trīsdimensiju preču zīmi un, otrkārt, kā ticis norādīts attiecībā uz ITSB lēmumiem, prasītājs nav izvirzījis nevienu argumentu, kas izrietētu no šiem lēmumiem un kas pamatotu viņa prasības pamatotību.
45 No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tāpēc prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
46 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 31. maijā.