Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA ŽANA RIŠĀRA DELATŪRA [JEAN RICHARD DE LA TOUR]
SECINĀJUMI,
sniegti 2023. gada 7. decembrī (1)
Lieta C‑706/22
Konzernbetriebsrat der O SE & Co KG.,
piedaloties
Vorstand der O Holding SE
(Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas uzņēmējsabiedrība – Regula (EK) Nr. 2157/2001 – 12. panta 2. punkts – Darbinieku iesaistīšana – Eiropas uzņēmējsabiedrības reģistrācijas pakļaušana iepriekšējai Direktīvā 2001/86/EK paredzētajai sarunu procedūrai par darbinieku iesaistīšanu – Eiropas uzņēmējsabiedrība, kas izveidota un reģistrēta bez darbiniekiem un kas kļuvusi par mātesuzņēmumu meitasuzņēmumam, kurš nodarbina darbiniekus – Pienākuma vēlāk uzsākt sarunu procedūru neesamība – Aizliegums ļaunprātīgi izmantot Eiropas uzņēmējsabiedrību, lai liegtu darbiniekiem iesaistīšanās tiesības
I. Ievads
1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (2) 12. panta 2. punktu kopsakarā ar Padomes Direktīvas 2001/86/EK 2001. gada 8. oktobra, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (3), 3.‑7. pantu.
2. Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Konzernbetriebsrat der O SE & Co. KG (O SE & Co. KG uzņēmuma padome, turpmāk tekstā – “O KG koncerna darbinieku pārstāvju padome”) un Vorstand der O Holding SE (O Holding SE valde) par lūgumu izveidot īpašu pārrunu grupu (turpmāk tekstā – “ĪPG”), lai vēlāk uzsāktu Direktīvas 2001/86 3.‑7. pantā paredzēto sarunu procedūru par darbinieku iesaistīšanu.
3. Direktīva 2001/86 ir vairāk nekā 30 gadus ilgušu sarunu rezultāts, jo pirmo tiesiskā regulējuma projektu par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) izveidi, izmantojot regulu, Eiropas Komisija ierosināja 1970. gadā (4). Sarunas ilgu laiku bija iestrēgušas divos jautājumos: uzņēmējsabiedrības divlīmeņu vai vienlīmeņa struktūra un darbinieku iesaistīšana (5), ko definē kā jebkuru paņēmienu, tostarp informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību, kā darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā (6).
4. Tiesiskā regulējuma projekts par SE izveidi tika sadalīts divos Komisijas 1989. gada 25. augustā iesniegtajos priekšlikumos: par regulu par SE statūtiem (7) un par direktīvu, ar ko papildina SE statūtus attiecībā uz darbinieku stāvokli (8). Regulas priekšlikums paredzēja iespēju izveidot pārvaldītājsabiedrību SE noteiktām akciju sabiedrībām, uz kurām attiecas vismaz divu dalībvalstu tiesību akti vai kurām vismaz divus gadus ir bijis meitasuzņēmums, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesību akti (9).
5. Vēlāk sarunu gaitā “pirms un pēc” (10) princips, kas tika raksturots tādējādi, ka jaunajā SE tiek ņemtas vērā iesaistīšanās tiesības, kas bija spēkā SE dibināšanā iesaistītajās uzņēmējsabiedrībās, ļāva 1998. gadā rast pamatu kompromisam (11). Šī galvenā priekšlikuma rezultātā tika panākts kompromiss, kas pēc Direktīvas 2001/86 juridiskā pamata maiņas tika vienprātīgi pieņemts.
6. Tomēr ļoti ātri izrādījās, ka lielākā daļa dažās dalībvalstīs izveidoto SE bija SE bez darbiniekiem, kuras varēja reģistrēt, iepriekš neuzsākot sarunas ar ĪPG, kā paredzēts Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punktā.
7. Taču, tā kā ievērojams skaits SE bez darbiniekiem ir reģistrētas bez iepriekšējām sarunām par darbinieku iesaistīšanu (12), rodas jautājums, vai šādas sarunas būtu jāatļauj vai jāpieprasa vēlāk un jānosaka termiņš, kurā šādas sarunas varētu uzsākt pēc SE reģistrācijas.
8. Šajos secinājumos es ierosināšu Tiesai lemt, ka Direktīvā 2001/86 nav noteikts pienākums uzsākt sarunas vēlāk, bet gan ir ļauts to darīt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.
II. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
1. Regula Nr. 2157/2001
9. Regulas Nr. 2157/2001 1. un 21. apsvērumā ir teikts:
“(1) Iekšējā tirgus izveides pabeigšana un uzlabojumi, ko tā rada visas [Eiropas Savienības] ekonomiskajā un sociālajā stāvoklī, nozīmē ne tikai to, ka jānovērš tirdzniecības šķēršļi, bet arī to, ka ražošanas struktūras jāpielāgo [Savienības] dimensijai. Šai nolūkā ir būtiski, lai uzņēmējsabiedrības, kuru darbība skar vairāk nekā tikai vietējo vajadzību apmierināšanu, spētu sagatavot un veikt savas uzņēmējdarbības reorganizāciju [Savienības] mērogā.
[..]
(21) Direktīva [2001/86] ir paredzēta, lai nodrošinātu tiesības darbiniekiem iesaistīties tādu jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē notikumus attiecīgajā SE. Citus sociālo un darba tiesību aktu jautājumus, jo īpaši darbinieku tiesības tikt informētiem un paust savu viedokli, kā noteikts dalībvalstīs, reglamentē attiecīgie valsts tiesību akti, ko ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro akciju sabiedrībām.”
10. Šīs regulas 1. panta 1. un 4. punktā ir noteikts:
“1. Uzņēmējsabiedrību [Savienības] teritorijā var izveidot kā [SE] saskaņā ar tādiem nosacījumiem un tādā veidā, kā paredzēts šajā regulā.
[..]
4. Darbinieku iesaistīšanu SE reglamentē Direktīvas [2001/86] noteikumi.”
11. Minētās regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:
“Tādas sabiedrības kā II pielikumā minētās akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskās adreses un galvenie biroji ir [Savienībā], var veicināt pārvaldītājsabiedrības SE izveidi, ja:
a) uz visām vai vismaz uz divām no tām attiecas dažādu dalībvalstu tiesību akti [..].”
12. Regulas Nr. 2157/2001 8. panta 1., 14. un 16. punkts ir formulēts šādi:
“1. SE juridisko adresi var mainīt uz adresi citā dalībvalstī [..]. Šāda adreses maiņa nenozīmē SE darbības pārtraukšanu vai jaunas juridiskas personas izveidošanu.
[..]
14. Dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt, ka attiecībā uz šajā dalībvalstī reģistrētām SE juridiskās adreses maiņa, kuras rezultāts būtu piemērojamā tiesību maiņa, nestājas spēkā, ja kāda no dalībvalsts kompetentajām iestādēm pret to iebilst [..] divu mēnešu laikposmā. [..][..]
16. SE, kura mainījusi savu juridisko adresi uz juridisko adresi citā dalībvalstī, attiecībā uz visām prasībām, kas celtas pirms juridiskās adreses maiņas [..], uzskatāma par tādu, kuras juridiskā adrese ir tajā dalībvalstī, kurā SE bija reģistrēta pirms šīs adreses maiņas, arī tad ja prasība pret SE ir celta pēc minētās maiņas.”
13. Saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu:
“SE darbību reglamentē:
[..]
c) jautājumos, kurus šī regula neaptver, vai – ja jautājumi ir aptverti daļēji – regulas neaptvertajos aspektos:
[..]
ii) dalībvalstu tiesību aktu noteikumi, kurus piemērotu akciju sabiedrībai, kas izveidota saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir attiecīgās SE juridiskā adrese;
[..]”
14. Minētās regulas 12. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. SE reģistrē tajā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese, iekļaujot attiecīgo SE reģistrā, kas norādīts minētās dalībvalsts tiesību aktos [..].
2. SE nedrīkst reģistrēt, pirms nav panākta vienošanās par darbinieku iesaistīšanās pasākumiem saskaņā ar Direktīvas [2001/86] 4. pantu vai pieņemts lēmums saskaņā ar [šīs] direktīvas 3. panta 6. punktu, vai arī pirms ir beidzies sarunām atvēlētais laikposms saskaņā ar direktīvas 5. pantu, ja vienošanās nav panākta.”
2. Direktīva 2001/86
15. Direktīvas 2001/86 3., 7. un 18. apsvērumā ir noteikts:
“(3) Lai tuvotos [Savienības] mērķiem sociālajā jomā, ir jāizstrādā īpaši noteikumi, īpaši darbinieku iesaistīšanas jomā, kas nodrošinātu to, ka, dibinot SE, nezūd un nesamazinās darbinieku iesaistīšanas prakse, kura vērojama uzņēmējsabiedrībās, kas piedalās SE dibināšanā. Šim nolūkam būtu jāizstrādā virkne noteikumu šajā jomā Regulas [Nr. 2157/2001] noteikumu papildināšanai.
[..]
(7) Ja vienā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās, kas dibina SE, ir līdzdalības tiesības, tās būtu jāsaglabā, nododot tās SE uzreiz pēc dibināšanas, ja vien puses neizlemj citādi.
[..]
(18) Šīs direktīvas pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanās tiesības uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā. Darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas (“pirms un pēc” princips). Tātad šāda pieeja būtu jāizmanto ne tikai sākotnēji, dibinot SE, bet arī veicot strukturālas izmaiņas esošajā SE un uzņēmējsabiedrībās, kurās notiek strukturālas izmaiņas.”
16. Saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu:
“1. Šī direktīva reglamentē darbinieku iesaistīšanu [SE] lietās, kā minēts Regulā [Nr. 2157/2001].
2. Šim nolūkam katrā SE nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus saskaņā ar 3. līdz 6. pantā minēto sarunu procedūru vai, ievērojot 7. pantā norādītos apstākļus, saskaņā ar pielikumu.”
17. Minētās direktīvas 2. panta b) un g) punktā dibinātājas uzņēmējsabiedrības ir definētas kā “uzņēmējsabiedrības, kas tieši piedalās SE dibināšanā”, un ĪPG ir “saskaņā ar 3. pantu izveidota grupa sarunām ar dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetento struktūrvienību, lai panāktu vienošanos par darbinieku iesaistīšanu SE iekšienē”.
18. Direktīvas 2001/86 3. panta “[ĪPG] izveidošana” 1., 2. un 6. punktā ir noteikts:
“1. Ja dibinātāju uzņēmējsabiedrību vadības vai pārvaldes struktūrvienības izstrādā SE dibināšanas plānu, tās iespējami īsā laikā pēc apvienošanās vai pārvaldītājsabiedrības dibināšanas projekta publiskošanas vai pēc tam, kad ir panākta vienošanās izveidot meitasuzņēmumu vai pārveidot to par SE, veic attiecīgus pasākumus, tostarp sniedz informāciju par dibinātājām uzņēmējsabiedrībām, to meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kā arī to darbinieku skaitu, lai uzsāktu sarunas ar uzņēmējsabiedrību darbinieku pārstāvjiem par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem SE.
2. Šim nolūkam izveido [ĪPG], kurā pārstāvēti dibinātāju uzņēmējsabiedrību un attiecīgo meitasuzņēmumu vai filiāļu darbinieki [..].
[..]
6. [ĪPG] [..] var pieņemt lēmumu neuzsākt sarunas vai pārtraukt jau uzsāktās sarunas, kā arī izmantot darbinieku informēšanas un konsultēšanas noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstīs, kurās SE ir darbinieki. Šāds lēmums aptur 4. pantā minēto vienošanās procedūru. Pieņemot šādu lēmumu, nepiemēro nevienu no pielikumā ietvertajiem noteikumiem..
[..]
[ĪPG] sasauc no jauna pēc vismaz 10 % SE, tās meitasuzņēmumu un filiāļu darbinieku vai to pārstāvju rakstveida pieprasījuma, ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekš minētā lēmuma, ja vien puses nav vienojušās ātrāk atsākt sarunas. Ja [ĪPG] pieņem lēmumu atsākt sarunas ar vadību, bet šo sarunu gaitā nepanāk vienošanos, nepiemēro nevienu no pielikumā ietvertajiem noteikumiem.”
19. Šīs direktīvas 7. panta “Pamatnoteikumi” 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Lai sasniegtu 1. pantā norādīto mērķi, dalībvalstis [..] pieņem darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus, kam ir jāatbilst pielikumā izklāstītajiem noteikumiem..
Pamatnoteikumus, ko paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā būs SE juridiskā adrese, piemēro no SE reģistrācijas dienas, ja:
a) tā nolemj puses, vai
b) nav panākta vienošanās [..] un:
– katras dibinātājas uzņēmējsabiedrības kompetentā struktūrvienība nolemj piekrist pamatnoteikumu piemērošanai SE un, tātad, turpināt SE reģistrēšanu, un
– [ĪPG] nav pieņēmusi 3. panta 6. punktā paredzēto lēmumu.
2. Turklāt pamatnoteikumus, kas ir ietverti reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar pielikuma 3. daļu, piemēro tikai:
[..]
c) SE, kas dibināta, radot pārvaldītājsabiedrību vai meitasuzņēmumu:
– ja pirms SE reģistrācijas vienā vai vairākās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās bija viens vai vairāki līdzdalības veidi, kas aptvēra vismaz 50 % no visu dibinātāju uzņēmējsabiedrību kopējā darbinieku skaita, vai
– ja pirms SE reģistrācijas vienā vai vairākās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās bija viens vai vairāki līdzdalības veidi, kas aptvēra mazāk nekā 50 % no visu dibinātāju uzņēmējsabiedrību kopējā darbinieku skaita, un ja tā nolemj [ĪPG].
Ja dažādās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās bijuši vairāki līdzdalības veidi, [ĪPG] nolemj, kurš no tiem ir jāievieš SE. Dalībvalstis var apstiprināt noteikumus, kas ir piemērojami, ja šajā sakarā nav pieņemts neviens lēmums par SE, kura reģistrēta to teritorijā. [ĪPG] informē dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentās struktūrvienības par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.”
20. Saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu “Procedūras ļaunprātīga izmantošana”:
“Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar [Savienības] tiesībām, lai novērstu SE ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi atņemt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības vai nepiešķirt tās.”
21. Tās pašas direktīvas 12. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, ja netiek ievērotas šīs direktīvas prasības; jo īpaši tās rūpējas par administratīvo vai tiesu procedūru pieejamību, lai nodrošinātu to saistību izpildi, kas izriet no šīs direktīvas.”
B. Vācijas tiesības
22. Direktīva 2001/86 Vācijas tiesībās tika transponēta ar 2004. gada 22. decembra Gesetz über die Beteiligung der Arbeitnehmer in einer Europäischen Gesellschaft (Likums par darbinieku iesaistīšanu Eiropas uzņēmējsabiedrībā) (13).
23. Šā likuma 18. panta “Sarunu atsākšana” 3. punktā ir noteikts:
“Ja ir paredzētas strukturālas SE izmaiņas, kas var samazināt darbinieku iesaistīšanās tiesības, pārrunas par SE darbinieku iesaistīšanās tiesībām notiek pēc SE vadības vai uzņēmuma padomes iniciatīvas. Jaunveidojamās [ĪPG] vietā sarunas ar SE vadību, savstarpēji vienojoties, var risināt SE uzņēmuma padome kopā ar to darbinieku pārstāvjiem, kurus skar paredzētās strukturālās izmaiņas un kurus iepriekš nepārstāvēja SE uzņēmuma padome. Ja sarunu laikā vienošanās netiek panākta, piemēro 22.‑33. pantu par SE uzņēmuma padomi saskaņā ar likumu un 34.‑38. pantu par līdzdalību lēmumu pieņemšanā saskaņā ar likumu.”
24. Minētā likuma 43. pantā ir noteikts:
“SE nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai atņemtu vai liegtu darbinieku iesaistīšanās tiesības. Uzskata, ka ļaunprātīga izmantošana ir tad, ja gada laikā pēc SE dibināšanas, neveicot procedūru saskaņā ar 18. panta 3. punktu, notiek strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā darbiniekiem tiek atņemtas vai liegtas iesaistīšanās tiesības.”
III. Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi
25. 2013. gada 28. martā, neveicot Direktīvas 2001/86 3.‑7. pantā paredzētās sarunas par darbinieku iesaistīšanu, Anglijas un Velsas reģistrā tika reģistrēta Eiropas uzņēmējsabiedrība O Holding SE, ko saskaņā ar Regulas Nr. 2157/2001 2. panta 2. punktu izveidoja O Ltd un O GmbH – divas uzņēmējsabiedrības bez darbiniekiem, kurām nav meitasuzņēmumu ar darbiniekiem un kuras ir reģistrētas attiecīgi Apvienotajā Karalistē un Vācijā.
26. Nākamajā dienā, 2013. gada 29. martā, O Holding SE kļuva par vienīgo akcionāru uzņēmējsabiedrībā O Holding GmbH ar juridisko adresi Hamburgā (Vācija) un uzraudzības padomi, kuras sastāvā bija darbinieku pārstāvji. Tā kā 2013. gada 14. jūnijā O Holding SE nolēma pārveidot šo uzņēmējsabiedrību par komandītsabiedrību ar nosaukumu O KG, tās formas maiņa tika ierakstīta reģistrā 2013. gada 2. septembrī, un no šī datuma līdzdalība lēmumu pieņemšanā uzraudzības padomē vairs nebija piemērojama.
27. Lai gan O KG nodarbina aptuveni 816 darbinieku un tai ir meitasuzņēmumi vairākās dalībvalstīs, kuros kopumā strādā aptuveni 2200 darbinieku, tās asociētās sabiedrības (O Holding SE, sabiedrība komandīts, un O Management SE, personīgi atbildīgā sabiedrība, kas reģistrēta Hamburgā un kuras vienīgais akcionārs ir O Holding SE) nenodarbina nevienu darbinieku.
28. No 2017. gada 4. oktobra O Holding SE pārcēla savu juridisko adresi uz Hamburgu.
29. O KG koncerna uzņēmuma padome uzskatīja, ka O Holding SE vadībai a posteriori būtu jāievieš ĪPG, jo tai bija meitasuzņēmumi Direktīvas 2001/86 2. panta c) punkta izpratnē, kas nodarbina darbiniekus vairākās dalībvalstīs, un uzsāka tiesvedību darba tiesību jomā. O Holding SE vadība iebilda pret šo prasību.
30. Pēc tam, kad Arbeitsgericht Hamburg (Hamburgas Darba lietu tiesa, Vācija) noraidīja O KG koncerna uzņēmuma padomes pieteikumu, ko apstiprināja Landesarbeitsgericht Hamburg (Federālās zemes Darba lietu tiesa Hamburgā, Vācija), lieta tika nodota Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa.
31. Lai atrisinātu šo strīdu, šī tiesa lūdz interpretēt Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar Direktīvas 2001/86 3.‑7. pantu. Tā norāda, ka šajās tiesību normās, protams, nav skaidri paredzēts, ka darbinieku iesaistīšanas sarunu procedūra, ja tā nav veikta iepriekš, ir jāīsteno vēlāk. Tomēr tā uzskata, ka šīs regulas un šīs direktīvas pamatā ir princips, kas it īpaši izriet no minētās regulas pirmā un otrā apsvēruma, ka dibinātājas uzņēmējsabiedrības vai to meitasuzņēmumi veic saimniecisku darbību, kas ietver darbinieku nodarbināšanu, tā ka, tiklīdz kā dibināta SE un pirms tās reģistrācijas, ir iespējams uzsākt šādu sarunu procedūru. Līdz ar to minētā tiesa jautā, vai tādas SE reģistrācijas gadījumā, kurā neviena no dibinātājām uzņēmējsabiedrībām vai to meitasuzņēmumiem nenodarbina darbiniekus, minētās direktīvas 3.‑7. pantā noteiktais mērķis varētu prasīt vēlāk īstenot sarunu procedūru par darbinieku iesaistīšanu, ja SE kļūst par tādu uzņēmumu, kas īsteno kontroli pār meitasuzņēmumiem, kuri nodarbina darbiniekus vairākās dalībvalstīs.
32. Šajā kontekstā iesniedzējtiesa uzskata, ka šāds pienākums varētu būt saistošs vismaz Direktīvas 2001/86 11. panta izpratnē, ja, kā tas ir pamatlietā, starp SE reģistrāciju un meitasuzņēmumu izveidi pastāv cieša laika saikne, jo šis apstāklis varētu likt pieņemt, ka runa ir par ļaunprātīgu shēmu, kuras mērķis ir atņemt vai liegt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības.
33. Ja pastāvētu pienākums vēlāk īstenot sarunu procedūru par darbinieku iesaistīšanos, rastos jautājums, vai uz to attiecas laika ierobežojums un vai tās īstenošanu reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā SE patlaban ir juridiskā adrese, vai arī tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tā pirmo reizi tika reģistrēta, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā pēdējā minētā valsts izstājās no Savienības pēc SE juridiskās adreses pārcelšanas uz Vāciju.
34. Šādos apstākļos Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas [Nr. 2157/2001] 12. panta 2. punkts kopsakarā ar Direktīvas [2001/86] 3.‑7. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dibinātājas uzņēmējsabiedrības, kas nenodarbina darbiniekus un kam nav meitasuzņēmumu ar tajos strādājošiem darbiniekiem, nodibina pārvaldītājsabiedrību SE un ja tā ir reģistrēta dalībvalsts reģistrā (tā dēvētā “SE bez darbiniekiem”), iepriekš neveicot sarunu procedūru par darbinieku iesaistīšanu SE saskaņā ar minēto direktīvu, šī sarunu procedūra ir jāveic vēlāk, ja SE kļūst par meitasuzņēmumu, kas nodarbina darbiniekus vairākās [..] dalībvalstīs, kontrolējošo uzņēmumu?
2) Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbild apstiprinoši, vai šādā gadījumā ir iespējams un nepieciešams vēlāk veikt sarunu procedūru bez laika ierobežojuma?
3) Ja Tiesa uz otro jautājumu atbild apstiprinoši, vai Direktīvas [2001/86] 6. pants neļauj piemērot tās dalībvalsts tiesības, kurā šobrīd ir SE juridiskā adrese, sarunu procedūras veikšanai vēlāk, ja “SE bez darbiniekiem” ir reģistrēta citā dalībvalstī, pirms tam neveicot šādu procedūru, un vēl pirms juridiskās adreses pārcelšanas ir kļuvusi par meitasuzņēmumu, kas nodarbina darbiniekus vairākās [..] dalībvalstīs, kontrolējošo uzņēmumu?
4) Ja Tiesa uz trešo jautājumu atbild apstiprinoši, vai tas tā ir arī tad, ja valsts, kurā pirmoreiz tika reģistrēta šī “SE bez darbiniekiem”, pēc šīs SE juridiskās adreses pārcelšanas izstājās no [..] Savienības un tās tiesībās vairs nav noteikumu par sarunu procedūras veikšanu darbinieku iesaistīšanai SE?”
35. Rakstveida apsvērumus iesniedza Vācijas valdība un Komisija.
36. 2023. gada 28. septembrī notikušajā Tiesas sēdē O KG koncerna uzņēmuma padome, O Holding SE valde, Vācijas un Luksemburgas valdības, kā arī Komisija pauda mutvārdu apsvērumus un atbildēja uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem mutvārdu atbildes sniegšanai.
IV. Vērtējums
37. SE dibināšanu reglamentē daži galvenie principi.
38. Pirmkārt, tā var izrietēt tikai no četriem dibināšanas veidiem: apvienojoties, izveidojot pārvaldītājsabiedrības SE, izveidojot SE meitasuzņēmumu vai pārveidojot akciju sabiedrību par SE (14).
39. Otrkārt, SE darbību reglamentē:
– Regulas Nr. 2157/2001 tiesību normas;
– ja šajā regulā tas nepārprotami atļauts – noteikumi SE statūtos, vai
– jautājumos, kuri minētajā regulā (daļēji vai pilnībā) nav reglamentēti, valsts tiesību normas, kas pieņemtas, īstenojot Savienības tiesību pasākumus, kuri attiecas tieši uz SE, kas piemērojamas akciju sabiedrībai dalībvalstī, kurā ir SE juridiskā adrese, un noteikumi SE statūtos tādā pašā veidā, kā attiecībā uz akciju sabiedrību dalībvalstī, kurā ir SE juridiskā adrese (15).
40. Treškārt, SE nedrīkst reģistrēt, ja nav panākta vienošanās par darbinieku iesaistīšanās pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2001/86 4. pantu, ja ĪPG pieņēmusi lēmumu balstīties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstīs, kurās SE nodarbina darbiniekus, vai arī ja, beidzoties sarunām atvēlētajam laikposmam saskaņā ar Direktīvas 2001/86 5. pantu, nekāda vienošanās nav panākta (16).
41. Kas attiecas uz darbinieku līdzdalību, kas definēta kā darbinieku pārstāvniecības struktūras un/vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā (17), tas bija viens no svarīgākajiem punktiem sarunās par tiesiskā regulējuma projektu par SE dibināšanu, kas, kā minēts iepriekš, bloķēja sarunu iznākumu (18). Kopā ar principu, ka tiek ievērots pastāvošais augstais iesaistīšanās tiesību aizsardzības līmenis, izšķiroša nozīme bija “pirms un pēc” principam, kas ļāva pabeigt šīs sarunas. Šim principam piekrita gan līdzdalības aizsardzības atbalstītāji, jo tas ļāva saglabāt augstu darbinieku līdzdalības līmeni, gan dalībvalstis, kurām šī sistēma nebija pazīstama, jo tās to uzskatīja par līdzekli, lai piesaistītu galvenos birojus savām valstīm (19).
42. Tomēr “pirms un pēc” princips attiecas tikai uz dibinātājām uzņēmējsabiedrībām un ļauj aizsargāt šajās uzņēmējsabiedrībās pastāvošās iesaistīšanās tiesības (20).
43. Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai sarunas par darbinieku iesaistīšanas noteikumiem var tikt uzsāktas vēlāk, proti, pēc tam, kad ir reģistrēta pārvaldītājsabiedrības SE, ko izveidojušas uzņēmējsabiedrības, kurās šīs reģistrācijas brīdī nebija darbinieku.
44. Vispirms ir jāatgādina, ka pretēji tam, ko liek domāt šī prejudiciālā jautājuma formulējums, tas, vai pārvaldītājsabiedrībai ir vai nav meitasuzņēmumi, kas nodarbina darbiniekus, neietekmē pienākuma izveidot ĪPG un sākt sarunas ab initio par darbinieku iesaistīšanu iestāšanos. Proti, Direktīvas 2001/86 2. panta b) punkts un 3. panta 1. punkts attiecas tikai uz tām uzņēmējsabiedrībām, kas tieši piedalās SE dibināšanā, un līdz ar to vērā tiek ņemtas tikai darbinieku tiesības attiecībā uz iesaistīšanos, kas iegūta šajās uzņēmējsabiedrībās. Savukārt brīdī, kad tiek izveidota ĪPG (21) un tiek izstrādāta vienošanās (22), tiek ņemti vērā attiecīgie meitasuzņēmumi un uzņēmumi (23).
45. Lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punktu SE reģistrācija ir atkarīga no sarunām ĪPG, praksē ir gadījumi, kad šāda reģistrācija notiek bez ĪPG izveides vai sarunām par darbinieku iesaistīšanas noteikumiem, jo tas nav iespējams.
46. Tā tas ir gadījumā, kad SE dibina pārvaldītājsabiedrības veidā, ja uzņēmējsabiedrībās, kas veic šādu dibināšanu, nav nodarbināti darbinieki. Tas pats notiek gadījumā, kad uzņēmējsabiedrības, kurās nav darbinieku, nodibina meitasuzņēmumu SE formā (24). Šādos gadījumos, ja dibinātājās uzņēmējsabiedrībās nav darbinieku, ĪPG nevar tikt izveidota saskaņā ar Direktīvā 2001/86 paredzētajiem noteikumiem.
47. Vācijas tiesās tika uzdots jautājums par iespēju reģistrēt SE, kas neatbilst Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punktam. Pamatojoties uz šīs tiesību normas teleoloģisko interpretāciju, Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) (25) pieņēma šādas SE reģistrāciju, neraugoties uz arodbiedrību iebildumiem (26).
48. Dažādās dalībvalstīs (īpaši Vācijā un Čehijas Republikā, kur to ir daudz (27)) ir izveidojušās SE, kas reģistrētas bez ab initio sarunām par darbinieku iesaistīšanos.
49. Šāda pieņemšana, kas ir pretrunā Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punkta formulējumam, pēc Vācijas valdības domām, esot pamatota ar šīs tiesību normas teleoloģisku interpretāciju, lai ļautu īstenot ekonomiskās brīvības vienotajā tirgū, kas ne vienmēr nozīmē savu darbinieku nodarbināšanu. Turklāt tika atzīts ne tikai tas, ka bez darbinieku klātbūtnes dibinātājās uzņēmējsabiedrībās nevarēja tikt izveidota ĪPG, bet arī tas, ka darbiniekiem nebija esošu aizsargājamu tiesību un ka līdz ar to principu “pirms un pēc” nevar piemērot. Šādu sarunu uzspiešana šajos gadījumos nozīmētu aizliegt SE dibināšanu. Komisija savos apsvērumos paskaidroja, ka šī reģistrācija bez iepriekšējām sarunām varētu būt balstīta uz Regulas Nr. 2157/2001 noteikumiem, kas paredz, ka jautājumos, uz kuriem šī regula neattiecas, ir piemērojami valsts tiesību akti, kas piemērojami akciju sabiedrībām dalībvalstī, un ka līdz ar to, ja valsts tiesību akti ļauj veidot akciju sabiedrības bez darbiniekiem, tas būtu jāatļauj arī attiecībā uz SE (28).
50. Tādējādi netiek apstrīdēts, ka gadījumā, kas Tiesai ir iesniegts izskatīšanai, SE bez darbiniekiem ir iespējams reģistrēt (29).
51. Tas rada jautājumu par iespēju sākt sarunas par darbinieku iesaistīšanu vēlāk.
52. Direktīvā 2001/86 ir paredzēts, ka šīs sarunas pēc reģistrācijas saskaņā ar tās 3. panta 6. punkta ceturto daļu var notikt tikai pēc vismaz 10 % SE, tās meitasuzņēmumu un filiāļu darbinieku vai to pārstāvju rakstveida pieprasījuma un ne agrāk kā divus gadus pēc ĪPG lēmuma nesākt vai izbeigt iepriekšējās sarunas, ja vien puses nav vienojušās ātrāk atsākt sarunas. Tādējādi ir skaidri redzams, ka vēlākas sarunas var notikt tikai tad, ja ab initio ir izveidota ĪPG, un ka principā tā ir sarunu atsākšana. Arī šīs direktīvas pielikumā ir paredzēts, ka četrus gadus pēc pārstāvniecības struktūras izveidošanas jāveic sarunas, ja piemēro pamatnoteikumus (30).
53. Direktīvas 2001/86 18. apsvērumā, no vienas puses, ir noteikts, ka darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas (“pirms un pēc” princips), un, no otras puses, ka šāda pieeja būtu jāizmanto ne tikai sākotnēji, dibinot SE, bet arī veicot strukturālas izmaiņas esošajā SE un uzņēmējsabiedrībās, kurās notiek strukturālas izmaiņas. Tādējādi ar šo apsvērumu nepietiek, lai pamatotu tiesības vēlāk veikt sarunas par darbinieku iesaistīšanu, ja ĪPG nav izveidota ab initio.
54. Proti, patiesībā pretēji Vācijas un Luksemburgas valdību apgalvojumiem, neiespējamība uzsākt sarunas vēlāk nav Direktīvas 2001/86 izstrādes laikā pieļauta kļūda, bet gan reāla Savienības likumdevēja izvēle, kas izriet no kompromisa par “pirms un pēc” principu.
55. Šajā ziņā var norādīt uz vairākiem elementiem. Pirmkārt, Daviņona ziņojumā, kas bija pamats pēdējām sarunām par Regulu Nr. 2157/2001 un Direktīvu 2001/86, skaidri tika ieteiktas sarunas par darbinieku iesaistīšanu pirms reģistrācijas, lai nodrošinātu paredzamību akcionāriem un darbiniekiem, kā arī stabilitāti SE pastāvēšanas laikā (31). Otrkārt, Eiropas Parlaments ierosināja 7.a apsvērumu, kurā nepārprotami bija paredzētas vēlākas sarunas, kas tika noraidīts (32) par labu daudz nenoteiktākam Direktīvas 2001/86 18. apsvēruma formulējumam.
56. Šī Savienības likumdevēja izvēle redzama arī Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtu izstrādes laikā un Direktīvā 2003/72/EK (33) par darbinieku iesaistīšanu šādā sabiedrībā, skaidri paredzot vēlākas sarunas par darbinieku iesaistīšanu gadījumā, ja tiek pārsniegts 50 darbinieku slieksnis vismaz divās dalībvalstīs (34). Tādējādi šajā gadījumā sarunas starp dalībvalstīm ir ļāvušas radīt pienākumu risināt sarunas vēlāk, kas nepārprotami saistīts ar sliekšņa pārsniegšanu, taču tas nebija paredzēts SE piemērojamos tiesību aktos.
57. Turklāt grūtības, kas saistītas ar SE bez darbiniekiem, jau 2003. gadā atklāja ne tikai SE ekspertu grupa (35), bet arī neatkarīgu ekspertu grupa, ko Komisija bija pilnvarojusi pārskatīt Direktīvu 2001/86 saskaņā ar minētās direktīvas 15. pantu (36).
58. Tādējādi Komisija, pilnībā apzinoties šīs grūtības, izstrādāja un sagatavoja ziņojumu un paziņojumu par Regulas Nr. 2157/2001 piemērošanu un Direktīvas 2001/86 pārskatīšanu. Ziņojumā Komisija vispirms pievērsās jautājumam par neaktīvo SE aktivizēšanu (37), bet tad norādīja, ka “jebkuros centienos veikt grozījumus SE statūtos, lai risinātu dažādu ieinteresēto personu konstatētās praktiskās problēmas, būs jāņem vērā, ka SE statūti ir trausla kompromisa rezultāts, kas tika panākts ilgās sarunās. Komisija pašlaik apsver iespējamos grozījumus SE statūtos, ja tas būtu nepieciešams, un attiecīgu priekšlikumu izteikšanu 2012. gadā” (38). Paziņojumā, atzinusi arī to, ka Direktīvā 2001/86 nav noteikumu attiecībā uz gadījumu, kad SE ir izveidota bez darbiniekiem (39), Komisija atzina konstatētās grūtības, bet, tā kā Regulas Nr. 2157/2001 un Direktīvas 2001/86 pieņemšana notikusi trausla kompromisa rezultātā pēc 30 gadu ilgām sarunām, tā izvērtēs to pārskatīšanas lietderību vienlaikus, 2009. gadā pārskatot šo regulu (40).
59. Turklāt šis jautājums padziļināti un ilgāku laiku pēc Direktīvas 2001/86 transponēšanas dienas ir aplūkots arī darbā, kas veltīts SE desmit gadu piemērošanai (41).
60. Parlaments 2021. gada rezolūcijā aicināja Komisiju veikt nepieciešamos uzlabojumus regulējumā, kas reglamentē SE un Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kā arī – uz savlaicīga Komisijas izvērtējuma pamata – sabiedrību tiesību aktu paketē un grozīt tos, lai ieviestu Eiropas minimālos noteikumus par darba ņēmēju līdzdalību un pārstāvību uzraudzības padomēs (42).
61. Neraugoties uz to, ka kopš 2003. gada līdz 2021. gadam ir bijušas grūtības saistībā ar SE izveidi un pastāvēšanu, it īpaši tās, kas saistītas ar SE dibināšanu bez ĪPG izveides, Komisija nekad nav ierosinājusi grozījumus Regulā Nr. 2157/2001 vai Direktīvā 2001/86, lai šīs grūtības mazinātu. Komisija ne tikai nekad nav ierosinājusi nekādus grozījumus šajā jomā, bet arī citi tās priekšlikumi uzņēmējsabiedrību tiesību aktu formulējumam, kas ietekmē darbinieku līdzdalību vai iesaistīšanos arodbiedrību struktūrā un to lomu, projekta izstrādes procesā nav guvuši panākumus (2008. gadā iesniegtais un 2014. gadā atsauktais Eiropas sabiedrības ar ierobežotu atbildību projekts, 2014. gadā iesniegtais un 2018. gadā atsauktais viena dalībnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību projekts (43)).
62. Šajā pārdomu posmā, manuprāt, ir skaidrs, ka noteikumu neesamība attiecībā uz vēlākām sarunām par darbinieku iesaistīšanu gadījumā, ja SE ir izveidota bez ĪPG, izriet no apzinātas Savienības likumdevēja izvēles, pat ja šī neesamība var tikt analizēta kā trūkums no darbinieku iesaistīšanas sistēmas aizstāvju, it īpaši no darbinieku līdzdalības viedokļa.
63. Šajā kontekstā Direktīvas 2001/86 18. apsvērums ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas uz strukturālām izmaiņām SE, kas izveidota ar ĪPG: tas ir vēl jo loģiskāk tāpēc, ka tā formulējumā ir atsauce uz “šādu pieeju”, proti, iepriekšējā teikumā minēto “pirms un pēc” principu, kas nozīmē, ka agrākā stāvoklī pastāvējušas aizsargājamas tiesības. Tādējādi šis apsvērums ir paredzēts, lai faktiski precizētu prioritātes principu, kas tiek piešķirta sarunām šajā jomā, ko ilustrē tas, ka, sākotnēji vienojoties par darbinieku iesaistīšanu, jānosaka vienošanās spēkā stāšanās diena un tās ilgums, gadījumi, kad būtu no jauna jāpārrunā vienošanās, un procedūra šo sarunu norises gaitai (44).
64. Tāda bija arī valstu ekspertu un SE ekspertu grupas sociālo lietu padomdevēju (kas piedalījās sarunās par Direktīvu 2001/86 un bija atbildīgi par ziņojuma sagatavošanu, lai veicinātu tās transponēšanu) izpratne, jo viņi norādīja, ka papildus atsaucēm šajā direktīvā, kas netieši un daļēji attiecas uz šo jautājumu (45), minētās direktīvas noteikumi bija paredzēti piemērošanai tikai tieši pirms SE dibināšanas un dibināšanas brīdī, un ka tādēļ attiecīgajām personām var rasties nepieciešamība tās pašas direktīvas noteikumus, kas galvenokārt ir paredzēti darbinieku līdzdalības sistēmas aizsardzībai, piemērot dinamiski un ne tikai SE dibināšanas brīdī. Viņi piebilst, ka Direktīvas 94/45/EK (46) piemērošanas pieredze liecina, ka šīs grūtības galvenokārt tiek risinātas, panākot vienošanos. Viņi secina, ka, tā kā Direktīvā 2001/86 tas netiek tālāk risināts, problēma ar izmaiņām, kas nav saistītas ar ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, šķiet, ir atrisināta ar vienkāršu detalizētu atsauci uz turpmāku strukturālo izmaiņu gadījumiem valsts noteikumos, ar kuriem transponē minētās direktīvas 4. panta 2. punktu par vienošanās saturu, lai brīdinātu puses par šādu izmaiņu esamību (47).
65. Attiecīgi SE ekspertu grupa neparedz, ka dalībvalstīm šajā jautājumā būtu vēl kāda rīcības brīvība.
66. Savukārt šie paši eksperti skaidri norādīja, ka vēlākas sarunas par darbinieku iesaistīšanu varētu būt efektīva sankcija SE ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā ar mērķi liegt darbiniekiem līdzdalības tiesības, un ka šo sankciju priekšrocība būtu pat iespējama vienota reakcija dalībvalstīs (48). Proti, Direktīvas 2001/86 11. pantā faktiski ir noteikts, ka dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesībām, lai novērstu SE ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi atņemt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības vai nepiešķirt tās.
67. Minētie eksperti pamatoja savu viedokli ar tādu situāciju piemēriem, kas varētu būt ļaunprātīgas ne tikai gadījumā, kad no meitasuzņēmumiem bez līdzdalības izveido SE bez līdzdalības, un šī SE pēc tam pārņem kontroli pār visiem meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas vai neattiecas līdzdalības režīms, bet arī gadījumā, kad SE tiek izveidota pārveidošanas ceļā dalībvalstī, kurā nav paredzēts līdzdalības režīms, kam seko juridiskās adreses pārcelšana uz dalībvalsti, kurā šāds režīms ir paredzēts, vai arī kad SE tiek izveidota, pirms tiek sasniegts slieksnis, kas nosaka līdzdalības režīma piemērošanu (49).
68. Kopīgais šo piemēru saucējs ir SE dibināšana bez iepriekšējām sarunām par darbinieku iesaistīšanu ĪPG, jo šīs SE ir izveidotas no uzņēmējsabiedrībām, uz kurām neattiecas līdzdalības prasība. Tādējādi ir skaidrs, ka SE ekspertu grupa, pirmkārt, bija domājusi par gadījumiem, kad SE izveido bez iepriekšējām sarunām un bez pamatnoteikumu piemērošanas pēc noklusējuma, un, otrkārt, tā paredzēja juridiskas sarunas vēlāk nevis strukturālu izmaiņu gadījumā, bet gan tikai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.
69. Turpinot savas pārdomas, šī ekspertu grupa ierosināja formulējumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma izvēli valsts tiesībās (50), pamatojoties uz ideju, ka šo secinājumu 67. punktā minētajos gadījumos sarunas būtu jārisina pēc tam, kad ļaunprātīga izmantošana ir pierādīta saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, un vienkārša ļaunprātīgas izmantošanas prezumpcija ir iespējama, ja izmaiņas notiek īsā laikposmā (piemēram, viena gada laikā) pēc SE reģistrācijas (51). Tā norādīja, ka ideāls risinājums būtu šādiem gadījumiem paredzēt noteikumu par sarunu atkārtošanu, un, ja tas neizdodas, piemērot Direktīvas 2001/86 pielikumā ietvertos līdzdalības pamatnoteikumus (52). Šim nolūkam minētās direktīvas 3.‑7. pants būtu jāpiemēro mutatis mutandis, un atsauces uz SE reģistrācijas brīdi būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz brīdi, kad sarunas ir neveiksmīgas (53).
70. Katrā ziņā, neskarot valsts tiesas vērtējumu, vienkārša juridiskās adreses pārcelšana vai tādas valsts tiesību normas piemērošana, ar kuru ir atļauts atcelt darbinieku līdzdalību SE meitasuzņēmumā, uz kuru joprojām attiecas šīs valsts tiesības, pati par sevi nevar būt ļaunprātīga izmantošana, jo pretējā gadījumā būtu jāapšauba Regulas Nr. 2157/2001 un Direktīvas 2001/86 efektivitāte.
71. Nobeigumā jāsecina, ka šīs regulas un direktīvas sakarā veikto sarunu rezultāts var šķist nepilnīgs, taču patiesībā dalībvalstis vēlējās piemērot principu “pirms un pēc” SE reģistrācijas brīdī, un līdz ar to darbinieku iesaistīšanas tiesību paplašināšana ar judikatūras palīdzību man nešķiet iespējama, jo tas apdraudētu šajās sarunās dārgi iegūto līdzsvaru. Ja vēlākas sarunas par darbinieku iesaistīšanu tiktu piemērotas ne tikai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, tās apdraudētu uzņēmuma darbības stabilitāti, kas arī ir regulas mērķis (54), jo tās varētu notikt gadījumos, kad uzņēmums pārveidojas par SE, pirms ir pārsniegti valsts tiesību aktos noteiktie līdzdalības sliekšņi, vai katru reizi, kad darbinieku loks tiek mainīts meitasuzņēmumu pārdošanas vai iegādes rezultātā.
72. Ņemot vērā visus šos iemeslus, ierosinu Tiesai uz pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punkts kopsakarā ar Direktīvas 2001/86 3.‑7. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc pārvaldītājsabiedrības SE, kuru veido darbiniekus nenodarbinošas dalībsabiedrības, reģistrācijas bez iepriekšējām sarunām par darbinieku iesaistīšanu, tas neprasa šādu sarunu uzsākšanu tikai tādēļ vien, ka pārvaldītājsabiedrības SE kļūst par uzņēmumu, kas kontrolē meitasuzņēmumus, kuri nodarbina darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs.
73. Ņemot vērā šo atbildi, neuzskatu, ka Tiesai būtu jāatbild uz pārējiem prejudiciālajiem jautājumiem.
V. Secinājumi
74. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
Padomes Regulas (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem 12. panta 2. punkts kopsakarā ar Padomes Direktīvas 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu, 3.‑7. pantu
ir jāinterpretē tādējādi, ka
pēc Eiropas pārvaldītājsabiedrības (SE), kuru veido darbiniekus nenodarbinošas dalībsabiedrības, reģistrācijas bez iepriekšējām sarunām par darbinieku iesaistīšanu, tas neprasa šādu sarunu uzsākšanu tikai tādēļ vien, ka pārvaldītājsabiedrības SE kļūst par uzņēmumu, kas kontrolē meitasuzņēmumus, kuri nodarbina darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs.