Language of document : ECLI:EU:C:2020:542

Lieta C264/19

Constantin Film Verleih GmbH

pret

YouTube LLC
un
Google Inc.

(Bundesgerichtshof lūgums
sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 9. jūlija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Autortiesības un blakustiesības – Video platforma tiešsaistē – Filmas augšupielāde bez īpašnieka piekrišanas – Tiesvedība, kas saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu – Direktīva 2004/48/EK – 8. pants – Prasītāja tiesības uz informāciju – 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts – Jēdziens “adreses” – Elektroniskā pasta adrese, IP adrese un tālruņa numurs – Izslēgšana

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Tiesības uz informāciju tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumu – Prasītāja tiesības tikt informētam par kontrafakto preču vai pakalpojumu ražotāju, izplatītāju un piegādātāju nosaukumiem vai adresēm – Jēdziens “adreses” – Pakalpojumu lietotāja, kas ir augšupielādējis datnes, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, elektroniskā pasta adrese, IP adrese un tālruņa numurs – Izslēgšana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punkts un 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts)

(skat. 30.–38. un 40. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Minimāla saskaņošana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48)

(skat. 36. punktu)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Tiesības uz informāciju tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumu – Dalībvalstu iespēja piešķirt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem tiesības saņemt plašāku informāciju – Ierobežojumi – Pienākums nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām pastāvošajām pamattiesībām un ievērot citus Savienības tiesību vispārējos principus

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 8. pants)

(skat. 39. punktu)

Rezumējums

Gadījumā, ja tādā platformā kā YouTube tiek prettiesiski augšupielādēta filma, tiesību īpašnieks saskaņā ar direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu var pieprasīt no ekspluatētāja vienīgi attiecīgā lietotāja pasta adresi, taču ne viņa elektroniskā pasta vai IP adresi vai tālruņa numuru

Spriedumā Constantin Film Verleih (C‑264/19), kas pasludināts 2020. gada 9. jūlijā, Tiesa nosprieda, ka – attiecībā uz filmas augšupielādi tiešsaistes video platformā bez autortiesību īpašnieka piekrišanas – Direktīvā 2004/48 (1) tiesu iestādēm nav paredzēts pienākums uzdot video platformas ekspluatētājam sniegt lietotāja, kurš ir augšupielādējis strīdīgo filmu, elektroniskā pasta adresi, IP adresi vai tālruņa numuru. Direktīva, kurā ir paredzēta to personu “adrešu” sniegšana, kas pārkāpušas intelektuālā īpašuma tiesības, attiecas vienīgi uz pasta adresēm.

2013. un 2014. gadā filmas “Parker” un “Scary Movie 5” tika pārraidītas video platformā YouTube bez Constantin Film Verleih, kurai Vācijā pieder šo darbu ekskluzīvās izmantošanas tiesības, piekrišanas. Minētie darbi tur tika skatīti vairākus desmitus tūkstošu reižu. Tad Constantin Film Verleih no YouTube un no Google, kura ir YouTube mātesuzņēmums un pie kuras lietotājiem vispirms ir jāreģistrējas, izmantojot lietotāja kontu, pieprasīja, lai tās sniegtu tai informāciju par katru no lietotājiem, kas veikuši augšupielādi. Abas sabiedrības atteicās sniegt Constantin Film Verleih informāciju par šiem lietotājiem, it īpaši to elektroniskā pasta adreses un tālruņa numurus, kā arī IP adreses, kuras tie izmantoja gan brīdī, kad augšupielādēja attiecīgās datnes, gan brīdī, kad pēdējo reizi piekļuva savam Google/YouTube kontam.

Pamatlieta ir atkarīga no jautājuma, vai šāda informācija ietilpst jēdzienā “adreses” Direktīvas 2004/48 nozīmē. Šajā direktīvā ir paredzēts, ka tiesu iestādes var uzdot sniegt informāciju par preču un pakalpojumu, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izcelsmi un izplatīšanas tīkliem. Šajā informācijā tostarp ietilpst kontrafakto preču vai pakalpojumu ražotāju, izplatītāju un piegādātāju “adreses”.

Tiesa konstatēja, pirmkārt, ka, runājot par vārda “adrese” parasto nozīmi, tas attiecas tikai uz pasta adresi, proti, uz konkrētas personas domicilu vai dzīvesvietu. No tā izriet, ka šis vārds, ja tas tiek lietots bez papildu precizējumiem, kā tas ir Direktīvā 2004/48, neattiecas uz elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru vai IP adresi. Otrkārt, sagatavošanas darbi (2), kuru rezultātā tika pieņemta Direktīva 2004/48, neietver nekādu norādi, kas vedinātu domāt, ka vārds “adrese” ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas ne vien uz attiecīgo personu pasta adresi, bet arī uz elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru vai IP adresi. Treškārt, citu Savienības tiesību aktu, kuri attiecas uz elektroniskā pasta adresi vai IP adresi, pārbaude parāda, ka nevienā no tiem, lai apzīmētu tālruņa numuru, IP adresi vai elektroniskā pasta adresi, nav izmantots vārds “adrese” bez citiem precizējumiem.

Tiesa uzskata, ka šāda interpretācija atbilst Direktīvas 2004/48 normas par tiesībām uz informāciju mērķim. Ņemot vērā minimālo saskaņošanu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu kopumā, saskaņā ar minēto normu šī saskaņošana attiecas tikai uz ļoti ierobežotu informāciju. Turklāt šīs normas mērķis ir saskaņot dažādu tiesību, tostarp tiesību īpašnieku tiesību uz informāciju un lietotāju tiesību uz personas datu aizsardzību, ievērošanu.

Šajos apstākļos Tiesa secināja, ka Direktīvā 2004/48 ietvertais jēdziens “adreses”, ciktāl tas attiecas uz lietotāju, kas ir augšupielādējis datnes, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, neaptver šī lietotāja elektroniskā pasta adresi, tālruņa numuru, kā arī IP adresi, kas izmantota, augšupielādējot šīs datnes, vai IP adresi, kas pēdējoreiz izmantota, lai piekļūtu lietotāja kontam.

Tiesa tomēr precizēja, ka dalībvalstīm ir iespēja piešķirt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem tiesības saņemt plašāku informāciju, gan ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp dažādām pastāvošajām pamattiesībām un citu Savienības tiesību vispārējo principu, piemēram, samērīguma principa, ievērošanu.


1      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp., un labojums – OV 2004, L 195, 16. lpp.) 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts.


2      2003. gada 30. janvāra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pasākumiem un procedūrām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (COM(2003) 46, galīgā redakcija), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2003. gada 29. oktobra atzinums (OV 2004, C 32, 15. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 5. decembra ziņojums par šo priekšlikumu (A5-0468/2003).