Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 18. maijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – CM/TimePartner Personalmanagement GmbH

(Lieta C-311/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: CM

Atbildētāja: TimePartner Personalmanagement GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Kā ir jādefinē Direktīvas 2008/104/EK 1 5. panta 3. punktā ietvertais jēdziens “pagaidu darba aģentūru darbinieku vispārējā aizsardzība”, proti, vai tajā it īpaši ietilpst vairāk nekā tas, kas valsts un Savienības tiesību aktos ir obligāti paredzēts kā visu darba ņēmēju aizsardzība?

Kādiem priekšnoteikumiem un kritērijiem ir jābūt izpildītiem, lai pieņemtu, ka tādi koplīguma noteikumi saistībā ar pagaidu darba aģentūru darbinieku darba un nodarbinātības apstākļiem, ar kuriem netiek ievērots Direktīvas 2008/104 5. panta 1. punktā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes princips, ir tikuši pieņemti, ievērojot pagaidu darba aģentūru darbinieku vispārējo aizsardzību?

a)    Vai, vērtējot vispārējās aizsardzības ievērošanu, ir – abstrakti – jāņem vērā šāda koplīguma piemērošanas jomā ietilpstošo pagaidu darba aģentūru darbinieku koplīgumā paredzētie darba apstākļi vai arī ir jāveic salīdzinošs koplīgumā paredzēto darba apstākļu un tādu darba apstākļu vērtējums, kas pastāv uzņēmumā, kurā pagaidu darba aģentūras darbinieki tiek norīkoti (lietotājuzņēmums)?

b)    Vai, pieļaujot atkāpi no vienlīdzīgas attieksmes principa saistībā ar darba samaksu, Direktīvas 2008/104 5. panta 3. punktā noteiktās vispārējās aizsardzības ievērošanas priekšnoteikums ir tāds, ka starp darbaspēka nodrošinātāju un pagaidu darba aģentūras darbinieku pastāv darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku?

Vai priekšnoteikumi un kritēriji, kas ir jāievēro sociālajiem partneriem, nodrošinot pagaidu darba aģentūru darbinieku vispārējo aizsardzību Direktīvas 2008/104 5. panta 3. punkta izpratnē, ir jāparedz valsts likumdevējam, ja tas sniedz tiem iespēju slēgt koplīgumus, kuros ir ietverti noteikumi saistībā ar pagaidu darba aģentūru darbinieku darba un nodarbinātības apstākļiem, ar kuriem netiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, un valsts koplīgumu sistēmā ir izvirzītas prasības, kas starp koplīguma pusēm ļauj sagaidīt samērīgu interešu līdzsvaru (t.s. koplīgumu pamatotības garantija)?

Ja uz trešo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

a)    Vai pagaidu darba aģentūru darbinieku vispārējās aizsardzības ievērošana Direktīvas 2008/104 5. panta 3. punkta izpratnē tiek nodrošināta ar tādām likuma tiesību normām, kurās, kā kopš 2017. gada 1. aprīļa spēkā esošajā Arbeitnehmerüberlassungsgesetz [Likuma par pagaidu nodrošināšanu ar darbiniekiem] redakcijā, ir paredzēta pagaidu darba aģentūru darbinieku minimālā alga, maksimālais norīkošanas ilgums vienam un tam pašam lietotājuzņēmumam, atkāpes no vienlīdzīgas attieksmes principa saistībā ar darba samaksu ierobežojums laikā, koplīguma tiesiskā regulējuma, ar kuru netiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, spēkā neesamība attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, kuri pēdējos sešos mēnešos pirms norīkošanas pie lietotājuzņēmuma ar to vai darba devēju, kas ar lietotājuzņēmumu veido koncernu Aktiengesetz [Likuma par akciju sabiedrībām] 18. panta izpratnē, ir izbeiguši darba tiesiskās attiecības, kā arī lietotājuzņēmuma pienākums pagaidu darba aģentūras darbiniekam principā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir spēkā attiecībā uz pamatdarbiniekiem, nodrošināt piekļuvi darbinieku kopīgai lietošanai paredzētām telpām vai pakalpojumiem (piemēram, it īpaši bērnu aprūpes telpām, darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem un transporta līdzekļiem)?

b)    Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

Vai minētais ir spēkā arī tad, ja tādās attiecīgās likuma tiesību normās kā līdz 2017. gada 31. martam spēkā esošajā Arbeitnehmerüberlassungsgesetz redakcijā nav paredzētas atkāpes no vienlīdzīgas attieksmes principa saistībā ar darba samaksu ierobežojums laikā un prasība, ka norīkošana var būt tikai “uz laiku”, laika ziņā netiek precizēta?

Ja uz trešo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai valstu tiesas tādu koplīgumos paredzētu noteikumu gadījumā saistībā ar pagaidu darba aģentūru darbinieku darba un nodarbinātības apstākļiem, ar kuriem tiek pieļauta atkāpe no vienlīdzīgas attieksmes principa, atbilstoši Direktīvas 2008/104 5. panta 3. punktam drīkst vērtēt šos koplīgumus bez ierobežojumiem saistībā ar jautājumu, vai atkāpes ir tikušas pieļautas, ievērojot pagaidu darba aģentūru darbinieku vispārējo aizsardzību, vai arī atbilstoši Pamattiesību hartas 28. pantam un/vai Direktīvas 2008/104 19. apsvērumā ietvertajai norādei uz “sociālo partneru autonomiju” koplīguma pusēm saistībā ar pagaidu darba aģentūru darbinieku vispārējo aizsardzību ir jāpiešķir tiesā tikai ierobežotā apjomā pārbaudāma novērtējuma brīvība un, ja tas tā ir, cik plaša tā ir?

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV 2008, L 327, 9. lpp.).