PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(otrā palāta)
2006. gada 10. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “map&guide” reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamatojumi – Aprakstošs raksturs – Atšķirtspējas neesamība– Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts
Lieta T‑302/03
PTV Planung Transport Verkehr AG, Karslrūe [Karlsruhe] (Vācija), ko pārstāv F. Nīlsens [F. Nielsen], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko pārstāv B. Millers [B. Müller] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2003. gada 1. jūlija lēmumu (lieta R 1046/2001‑2) attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku preču zīmi “map&guide” kā Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un I. Pelikānova [I. Pelikánová],
sekretārs I. Nacins [I. Natsinas], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 4. septembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 26. novembrī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 7. decembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2001. gada 15. februārī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – “Birojs”) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “map&guide”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 9., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– “datorprogrammas”, kas ietilpst 9. klasē;
– “apmācības pasākumu organizēšana saistībā ar programmām”, kas ietilpst 41. klasē;
– “datoru programmatūras izstrāde”, kas ietilpst 42. klasē.
4 Ar 2001. gada 19. oktobra lēmumu pārbaudītājs atbilstoši Regulas Nr. 40/94 38. pantam noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz “datorprogrammmām” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumiem, motivējot ar to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir konkrētās preces un pakalpojumus aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un tai vispār nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Pretēji sākotnēji iecerētajam pārbaudītājs nenoraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz “apmācības pasākumu organizēšana saistībā ar programmām”.
5 2001. gada 19. decembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Birojam.
6 Ar 2003. gada 1. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai paziņots 2003. gada 4. jūlijā, Apelāciju otrā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību, motivējot ar to, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nebija atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, paskaidrojot, ka nebija jālemj par to, vai pastāv absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 Biroja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku argumenti
9 Prasītāja izvirza vienu pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
10 Pamatojot savu prasību, tā vispirms apgalvo, ka no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kas skar “preču zīmes, kurām nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”, redakcijas izriet, ka nelielas pakāpes atšķirtspēja ir pietiekama, lai izslēgtu šajā normā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu.
11 Turpinot tā norāda, ka no Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija sprieduma lietā T‑122/01 Best Buy Concepts/ITSB (“BEST BUY”) (Recueil, II‑2235. lpp., 21. punkts) izriet, ka preču zīme ir atšķirtspējīga Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja to uzreiz var uztvert kā norādi uz konkrēto preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai atšķirt preču zīmes īpašnieka preces vai pakalpojumus no tiem, kam ir cita komerciālā izcelsme. Šajā lietā apzīmējums “map&guide” veicot šo funkciju, jo tas ļaujot noteikt “datorprogrammu” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumu komerciālo izcelsmi.
12 Sakarā ar šo prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka Birojs pieļāva kļūdu, uzskatot, ka apzīmējumam “map&guide” ir tieša un konkrēta saikne ar “datorprogrammu” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumiem.
13 Prasītāja uzskata, ka Birojs nav pietiekami ņēmis vērā, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un pakalpojumi nav ietverti pilsētu kartēs vai tūrisma ceļvežos, bet “datorprogrammās” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumos, kas var aptvert dažādas tematikas. Līdz ar to saikne starp tiem un apzīmējumu “map&guide” noteikti esot vispārēja un hipotētiska. Turklāt atšķirībā no tūrisma ceļveža, kas ir grāmatas formā un ko ikviens piekristu uzskatīt par tūrisma ceļvedi, neviens nerunātu par “map&guide”, lai apzīmētu “datorprogrammu”. Apzīmējums “map&guide” vēl jo vairāk nesniedzot tiešu norādi uz pakalpojumu “datoru programmatūras izstrāde”. Turklāt konkrētā sabiedrības daļa uztverot apzīmējumu “map&guide” kā izdomātu izteicienu, kas sniedz norādi uz komerciālo izcelsmi. Tādējādi nepastāvot saikne starp apzīmējumu “map&guide” un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem kā tādiem. Saikne starp apzīmējuma “map&guide” semantisko saturu, no vienas puses, un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumiem, no otras puses, galu galā veidojoties intelektuālas deduktīvas argumentācijas rezultātā. Līdz ar to neesot izpildīts iepriekšējais nosacījums, lai varētu liegt apzīmējumam “map&guide” aizsardzību, pamatojoties uz atšķirtspējas neesamību.
14 Prasītāja arī norāda, ka Apstrīdētajā lēmumā izmantotās pieejas dēļ nevienu preču zīmi, kas sastāv no “konkrēta vārda”, nevarētu attiecināt uz “datorprogrammmām” vai “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumiem, tādēļ ka vienmēr būtu iespējams konstatēt saikni starp šī vārda radīto semantisko saturu – piemēram, “lion” (lauva) vai “aigle” (ērglis), – un attiecīgās preces vai pakalpojuma priekšmetu un izmantošanas jomu.
15 Otrkārt, prasītāja norāda, ka attiecīgais apzīmējums, aplūkots kopumā un saistībā ar konkrētajām precēm un pakalpojumiem, ir jāuzskata par atšķirtspējīgu.
16 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka apzīmējumam “map&guide” noteikti piemīt zināmas pakāpes atšķirtspēja, tādēļ ka pārbaudītājs, kurš sākotnēji ieteica noraidīt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz “apmācības pasākumu organizēšana saistībā ar programmām”, vēlāk piekrita attiecīgā apzīmējuma reģistrācijai attiecībā uz šo pakalpojumu. Tādējādi, ja apzīmējumam “map&guide” nebūtu nekādas atšķirtspējas, pārbaudītājs nebūtu varējis mainīt savu sākotnējo vērtējumu.
17 Ceturtkārt, tā norāda – pat ja katru gadījumu jāvērtē atsevišķi un citu preču zīmju agrākajām reģistrācijām nav nozīmes, vērtējot, vai preču zīme var tikt aizsargāta, Birojam tomēr jānodrošina vienveidīga tiesību piemērošana. No tā faktiski izrietot, ka Apstrīdēto lēmumu nekādi nevarot pamatot ar to, ka atsevišķas preču zīmes varēja reģistrēt attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ar ko tām ir ciešāka saikne nekā saikne, kas pastāv starp apzīmējumu “map&guide”, no vienas puses, un “datorprogrammmām” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumiem, no otras puses. Minot piemēru, prasītāja norāda uz preču zīmes “LEICHT” (viegli) reģistrāciju attiecībā uz iebūvētajām virtuves mēbelēm, “PRO CARE” attiecībā uz ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas līdzekļiem, “POLY COLOR” attiecībā uz matu kopšanas līdzekļiem, šampūniem un matu krāsām, “GOLDEN CARE” attiecībā uz finanšu darījumu apdrošināšanu, “Safetytech” attiecībā uz iesaiņojumu ražošanas iekārtām vai arī “RAPID” attiecībā uz urbjiem.
18 Visbeidzot, prasītāja savā prasības pieteikumā vispārējā veidā atsaucās uz dokumentiem, kas iesniegti procesā Birojā. Tomēr tiesas sēdē tā norādīja, ka šīs lietas ietvaros tā atsakās no atsaucēm uz saviem dokumentiem, kas iesniegti procesā Birojā.
19 Birojs apgalvo, ka apzīmējumam “map&guide” nepiemīt atšķirtspēja un apstrīd prasītājas argumentus.
20 Pirmkārt, tas būtībā norāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē izpaužas šīs preču zīmes konkrētajā spējā identificēt, veicot komerciālās izcelsmes norādes funkciju, reģistrācijas pieteikumā minētās preces un pakalpojumus. Šajā sakarā no pastāvīgās judikatūras izrietot, ka noteicošais vērā ņemamais elements rodams uztverē, kāda, kā tiek prezumēts, ir vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs un ir daļa no konkrētās sabiedrības (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts).
21 Šajā lietā, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, esot ņemams vērā angļu valodā runājoša patērētāja viedoklis. Faktiski, pirmkārt, apzīmējums “map&guide” sastāvot no angļu valodas vārdiem un, otrkārt, no Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkta izrietot, ka apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrācija esot izslēgta, ja minētajam apzīmējumam nav atšķirtspējas vienā no valodām, ko sabiedrība lieto Kopienas teritorijā [Pirmās instances tiesas 2000. gada 30. marta spriedums lietā T‑91/99 Ford Motor/ITSB (“OPTIONS”), Recueil, II‑1925. lpp., 25. un turpmākie punkti].
22 Otrkārt, Birojs apgalvo, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, starp apzīmējumu “map&guide” un precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem šo apzīmējumu lūdz reģistrēt, pastāv tieša un konkrēta saikne, kas atņem minētajam apzīmējumam jebkādu atšķirtspēju attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem.
23 Šajā sakarā tas norāda, – kā to uzskatīja Apelāciju padome – ka vārdiem “map” un “guide”, kas attiecīgi nozīmē karti vai pilsētu karti un ceļvedi vai ceļojumu ceļvedi, nav atšķirtspējas, ciktāl tie apzīmē vienīgi preces ar nosaukumu “datorprogrammas” un pakalpojuma ar nosaukumu “datoru programmatūras izstrāde” priekšmetu. Kā uzsvērts Apstrīdētajā lēmumā, attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētājs pirktu datoriem paredzētās programmas, paredzēdams izmantot tajās ietvertos datus un bez intelektuālām konstrukcijām vai dedukcijas saprotot, ka informātikas programma vai saistītais pakalpojums ģenerē ģeogrāfijas kartes, pilsētu kartes vai ceļojumu ceļvežus.
24 Turklāt, kā tas norādīts Apstrīdētajā lēmumā, vienkārša vārdu “map” un “guide” kombinācija – “map&guide” – jo vairāk neesot nekas cits kā šo elementu salikums, kam nav atšķirtspējas. Abu vārdu savienojums ar tipogrāfisko apzīmējumu “&”, kas nozīmējot “un”, no gramatikas viedokļa neesot nekas neparasts. Tādējādi apzīmējuma “map&guide” konstrukcija neesot jūtami atšķirīga salīdzinājumā ar terminoloģiju, ko lieto ikdienas valodā, kas varētu tam piešķirt atšķirtspēju Tiesas 2001. gada 20. septembra sprieduma lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB (Recueil, I‑6251. lpp.) izpratnē. Patērētājs, sastopoties ar apzīmējumu “map&guide” programmu un datoru programmatūras izstrādes kontekstā, acumirklī uztveršot nozīmi un bez intelektuālas piepūles konstatēšot konkrētu un tiešu saikni starp minēto apzīmējumu un pakalpojumiem, kuru apzīmēšanai tas ir paredzēts.
25 Turklāt pārbaudītājs, pamatojoties uz piemēriem, esot pienācīgi konstatējis konkrētās sabiedrības daļas viedokli. Tas arī esot secinājis, ka tirgū ir pierastas programmas, it īpaši CD‑ROM formā, kas izveidotas kā ģeogrāfijas karte ar ceļvedi un kas piedāvā tādas iespējas kā individuālā maršruta izstrādi, pārsniedzot uz papīra iespiesta ceļveža apjomu. Prasītāja neesot apstrīdējusi šos konstatējumus.
26 Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka cilvēki programmu apzīmēšanai nelieto izteicienu “map&guide”, lai gan ceļojuma ceļvedis grāmatas formā esot apzīmēts ar vārdiem “ceļojuma ceļvedis”, Birojs faktiski norāda, ka programma var aizstāt grāmatu, ciktāl Kopienas reģionos, kuros dzīvo angļu valodā runājošie, eksistē uzziņu krājumi, kas ir gan grāmatu, gan CD‑ROM formā. Tas piebilst, ka patērētājs, ieraugot uz grāmatas uzrakstu “map&guide”, domās tieši par ceļojuma ceļvedi, kam pievienotas ģeogrāfijas kartes vai pilsētu kartes un ka attiecīgi vārdus “guide de voyage ”[ceļojuma ceļvedis], “map” [karte], “guide” [ceļvedis] vai arī “map&guide” nevar aizsargāt attiecībā uz publikācijām, kas ietilpst 16. klasē. Tādējādi tas līdzīgā veidā attiecoties uz konkrētajām programmām.
27 Saistībā ar prasītājas piezīmi saskaņā ar kuru, ņemot vērā Apstrīdētajā lēmumā pausto pieeju, nevienu konkrētu vārdu, tādu kā “lion” [lauva] vai “aigle” [ērglis], nevarot aizsargāt attiecībā uz programmām vai saistītajiem pakalpojumiem, Birojs būtībā iebilst, ka tas ir patērētāja viedoklis un ka šo viedokli būtiski nosaka konkrētā prakse, kas valda attiecīgajā nozarē. Tādējādi lielai sabiedrības daļai, kas šajā lietā ir konkrētā sabiedrības daļa, nepaliekot nepamanīts, ka ģeogrāfijas kartes vai pilsētu kartes ar pievienotiem ceļvežiem tiek pārdotas programmu veidā. Tādējādi, kā to šajā lietā konstatēja Apelāciju padome, vidusmēra patērētājs, sastopoties ar uzrakstu “map&guide” [karte un ceļvedis] uz programmas vai attiecīgā pakalpojuma kontekstā, ņemot vērā tirgus praksi, domās par programmu, kas veidota kā elektronisks ceļojuma ceļvedis ar pievienotu pilsētu vai ģeogrāfisko karti. Birojs turpretī uzskata, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar programmām, kuru nosaukums ir “lion” [lauva] vai “aigle” [ērglis] (vai “apple”) [ābols], neuzskatīs, ka tas ir programmas satura apraksts, bet uztvers šo nosaukumu kā preču zīmi.
28 Birojs arī piebilst – ja prasītāja, izmantojot preču zīmi “map&guide”, vēlējās pārdot programmas, kuru priekšmets nav ģeogrāfijas kartes un ceļveži, tai bija iespējas ierobežot preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tā lūdza reģistrāciju, sarakstu, kā tai to atļauj Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkts. Šajā lietā reģistrācijas pieteikums attiecās uz visu kategoriju ar nosaukumu “datorprogrammas”, kas nav diferencēta, un uz visu kategoriju ar nosaukumu “datoru programmatūras izstrāde”, kas nav diferencēta. Pastāvot šiem apstākļiem, ir jāapstiprina Apelāciju padomes vērtējums, kas veikts attiecībā uz šīm kategorijām kopumā [Pirmās instances tiesas 2001. gada 7. jūnija spriedums lietā T‑359/99 DKV/ITSB (“EuroHealth”), Recueil, II‑1645. lpp., 33. punkts, un 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”), Recueil, II‑753. lpp., 36. punkts].
29 Treškārt, Birojs norāda, ka šajā lietā nav nozīmes faktam, ka pārbaudītājs atteicās no sākotnēji izvirzītajiem iebildumiem pret reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecībā uz tās aptvertajiem pakalpojumiem “apmācības pasākumu organizēšana saistībā ar programmām”, kas ietilpst 41. klasē.
30 Ceturtkārt, Birojs apgalvo, ka šajā lietā nav nozīmes apgalvojumam, ka agrāk tas esot piekritis reģistrēt preču zīmes, kam ir ievērojami ciešāka saikne ar precēm un pakalpojumiem, ko tās aptver, nekā saikne, kas pastāv starp apzīmējumu “map&guide” un strīdus precēm un pakalpojumiem. Šajā sakarā tas norāda, ka, ņemot vērā Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”) (Recueil, II‑723. lpp., 66. un 67. punkts), prasītāja nevar atsaukties uz kļūdu, ko Birojs iespējami esot pieļāvis, reģistrējot salīdzināmas preču zīmes citos gadījumos.
31 No visa iepriekš minētā izrietot, ka apzīmējums “map&guide” neesot piemērots, lai to izmantotu kā “datorprogrammu” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumu izcelsmes norādi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
32 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktu nereģistrē preču zīmes, kam, pamatojoties uz šīs normas b) apakšpunktu, nav atšķirtspējas, un preču zīmes, kas, pamatojoties uz šīs pašas normas c) apakšpunktu, sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības.
33 Ikviens Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā uzskaitītais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir neatkarīgs no pārējiem un tas ir jāpārbauda atsevišķi. Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir interpretējami, ņemot vērā katra atteikuma pamatā esošās vispārējās intereses. Vispārējās intereses, kas ņemtas vērā, pārbaudot katru šādu atteikuma pamatojumu, var un tām pat ir jāatspoguļo atšķirīgi apsvērumi atbilstoši konkrētajam atteikuma pamatojumam (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. un 46. punkts; 2004. gada 16. septembra spriedums lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 25. punkts, un 2005. gada 15. septembra spriedums lietā C‑37/03 P BioID/ITSB, Krājums, I‑7975. lpp., 59. punkts).
34 Tomēr minētās normas b)–d) apakšpunktā paredzēto pamatojumu piemērošanas jomas acīmredzami pārklājas (Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 67. punkts, un lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 18. punkts). Tā no judikatūras izriet, ka vārdiskai preču zīmei, kas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir preču vai pakalpojumu īpašības aprakstoša, šī iemesla dēļ attiecībā uz šīm pašām precēm vai pakalpojumiem noteikti nav atšķirtspējas tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (iepriekš minētais spriedums lietā Koninklijke KPN Nederland, 86. punkts, un lietā Campina Melkunie, 19. punkts).
35 Tādā gadījumā, kāds ir šajā lietā, kur Apstrīdētais lēmums ietver pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikumu tādēļ, ka pastāv Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums, ir jāpārbauda, vai Birojs ir pierādījis, ka šai preču zīmei nebija atšķirtspējas.
36 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošais vispārējo interešu jēdziens acīmredzami sakrīt ar preču zīmes pamata funkciju – garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (skat. iepriekš 33. punktā minētos spriedumus lietā SAT.1/ITSB, 23. un 27. punkts, un lietā BioID/ITSB, 60. punkts).
37 Attiecībā uz preču zīmi, kas sastāv no vārdiem un tipogrāfiska apzīmējuma, kāda ir preču zīme šajā lietā, iespējamo atšķirtspēju daļēji var pārbaudīt attiecībā uz katru no šiem vārdiem vai šiem elementiem, aplūkotiem atsevišķi, bet katrā ziņā pārbaudei ir jābalstās uz visu preču zīmi veidojošo elementu kopumu. Faktiski tas apstāklis vien, ka katram no šiem elementiem, ja to aplūko atsevišķi, nav atšķirtspējas, neizslēdz, ka kombinācijai, ko veido šie elementi, var piemist atšķirtspēja (iepriekš 34. punktā minētie spriedumi lietā Campina Melkunie, 40. un 41. punkts, un lietā Koninklijke KPN Nederland, 99. un 100. punkts, un iepriekš 33. punktā minētais spriedums lietā SAT.1/ITSB, 28. punkts).
38 No Apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome noraidīja apelāciju, īpaši motivējot ar to, ka attiecībā uz “datorprogrammām” un “datoru programmatūras izstrādi” patērētājs apzīmējumu “map&guide” noteikti uztvers vienīgi kā norādi uz precēm un pakalpojumiem kā tādiem un nevis kā izcelsmes norādi, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem.
39 Tas ļauj secināt, ka Apelāciju padome, lai gan bija norādījusi, ka nebija jāpārbauda absolūtais atteikuma pamatojums – attiecīgā apzīmējuma aprakstošais raksturs –, faktiski uzskatīja, ka apzīmējums “map&guide” nebija atšķirtspējīgs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tādēļ, ka konkrētā sabiedrības daļa to uztvertu kā konkrētās preces un pakalpojumus aprakstošu.
40 Tādējādi ir jāpārbauda, vai Apelāciju padomes konstatētā saikne starp reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma semantisko nozīmi, no vienas puses, un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, no otras puses, ir pietiekami konkrēta un tieša, lai pierādītu, ka šis apzīmējums konkrētās sabiedrības daļas apziņā ļauj acumirklī identificēt šīs preces un pakalpojumus un ka tam turklāt piemīt aprakstošs raksturs (šajā sakarā skat. iepriekš 28. punktā minēto spriedumu lietā “EuroHealth”, 35. un 36. punkts).
41 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apzīmējuma aprakstošais raksturs, gluži tāpat kā tā atšķirtspēja, ir jāvērtē, pirmkārt, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem to lūdz reģistrēt, un, otrkārt, attiecībā uz to, kā apzīmējumu uztver konkrētā sabiedrības daļa (iepriekš 24. punktā minētais spriedums lietā Procter & Gamble/ITSB, 39. punkts, un Tiesas 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk, Krājums, I‑10031. lpp., 43. punkts).
42 Prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar ko konkrēto sabiedrības daļu tām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lūdz reģistrēt preču zīmi, veido vidusmēra patērētājs, kas pieder plašai sabiedrībai. Turklāt, kā to norāda Birojs, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktu, konkrētā sabiedrības daļa, attiecībā uz kuru ir jāvērtē absolūtais atteikuma pamatojums, ir angļu valodā runājošs vidusmēra patērētājs, jo attiecīgais apzīmējums ir veidots no angļu valodas vārdiem.
43 Šajā sakarā Apelāciju padome norādīja (ko prasītāja nav apstrīdējusi), ka attiecīgais apzīmējums it īpaši ir veidots no diviem angļu valodas lietvārdiem, “map” un “guide”, kuru nozīme ir attiecīgi karte vai pilsētas karte un ceļvedis vai ceļojuma ceļvedis.
44 Turklāt tā pauda skaidru viedokli, ka vārdu “map” un “guide” vienkārša kombinācija ar tipogrāfisku apzīmējumu “&”, kas nozīmē “un”, nav absolūti nekas oriģināls no gramatikas viedokļa un ka attiecīgi arī kombinēto vārdu nozīme paliekot nemainīga. Tā secināja, ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums, aplūkots kopumā, vēl jo vairāk nebija nekas cits kā to veidojošo elementu savienojums.
45 Tāpat, kā to norāda Birojs, ir pamats uzskatīt, ka konstrukcija “map&guide”, aplūkota kopumā, nav jūtami atšķirīga salīdzinājumā ar terminoloģiju, ko ikdienas valodā lieto konkrētā sabiedrības daļa, kura tai varētu piešķirt atšķirtspēju iepriekš 24. punktā minētā sprieduma lietā Procter & Gamble/ITSB (40. punkts) izpratnē.
46 Tādējādi ir jākonstatē, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka faktiski apzīmējums, aplūkots kopumā, nozīmē “map and guide”, proti, (pilsētu) karti un (ceļojumu) ceļvedi.
47 Attiecībā uz saikni, kas pastāv starp apzīmējuma “map&guide” semantisko nozīmi un konkrētajām precēm un pakalpojumiem, Apelāciju padome ļoti pamatoti uzskatīja, ka šis apzīmējums ierobežots ar to, ka apraksta konkrēto preču (“datorprogrammas”) un pakalpojumu (“datoru programmatūras izstrāde”) pašu priekšmetu. Faktiski Kopienas lingvistiskajā zonā, kurā runā angļu valodā, šis apzīmējums var kalpot, lai apzīmētu datorprogrammas un datoru programmatūras, kuru funkcija ir piedāvāt (pilsētu) kartes un (ceļojumu) ceļvežus, izstrādes pakalpojumus. No tā izriet, ka apzīmējuma “map&guide” semantiskā nozīme ļauj konkrētajai sabiedrības daļai acumirklī un nepastarpināti konstatēt tiešu un konkrētu saikni ar datorprogrammām un datoru programmatūras, kas piedāvā (pilsētu) kartes un (ceļojumu) ceļveža funkciju, izstrādes pakalpojumiem.
48 Tā kā reģistrācijas pieteikums attiecās uz nediferencētu kategoriju “datorprogrammas”, kā arī uz nediferencētu “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumu kategoriju, ir jāapstiprina Apelāciju padomes vērtējums, ciktāl tas attiecas uz šo preču un pakalpojumu kopumu (šajā ziņā skat. iepriekš 28. punktā minēto spriedumu lietā “EuroHealth”, 33. punkts).
49 Pretēji prasītājas apgalvotajam apstāklis, ka “datorprogrammas” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumi var aptvert jebkādu tematiku, nav pretrunā konstatējumam, saskaņā ar kuru attiecīgā apzīmējuma semantiskā nozīme apraksta reģistrācijas pieteikumā norādīto konkrēto preču un pakalpojumu pašu priekšmetu. Faktiski, apgalvojot, ka šajā pieteikumā norādītās preces un pakalpojumi aptver jebkādu tematiku, prasītāja netieši piekrīt, ka atsevišķas “datorprogrammas” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumi ir tādi, kuru funkcija ir piedāvāt (pilsētu) kartes un (ceļojumu) ceļvežus.
50 Turklāt Apelāciju padomes izvēlētā pieeja pretēji prasītājas apgalvotajam neizraisīja to, ka vairs netiek atļauts reģistrēt preču zīmes, kas sastāv no “konkrēta vārda” attiecībā uz “datorprogrammām” vai “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumiem tādēļ, ka vienmēr būtu iespējams konstatēt saikni starp apzīmējuma semantisko nozīmi un konkrētajām precēm un pakalpojumiem. Faktiski tikai tad, ja šī saikne ir tieša un konkrēta, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts iestājas pret šāda apzīmējuma reģistrēšanu.
51 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka konkrētajai sabiedrības daļai, ko veido angliski runājošai sabiedrības daļai piederošs vidusmēra patērētājs, apzīmējums “map&guide” ir reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un pakalpojumus aprakstošs. Tādēļ atbilstoši judikatūrai, saskaņā ar kuru visiem aprakstošiem apzīmējumiem nav atšķirtspējas (iepriekš 34. punktā minētie spriedumi lietā Campina Melkunie, 19. punkts, un lietā Koninklijke KPN Nederland, 86. punkts), Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka apzīmējums “map&guide” nav atšķirtspējīgs.
52 Turklāt, ciktāl Apelāciju padome arī nolēma pamatot Apstrīdēto lēmumu ar konstatējumu, saskaņā ar kuru apzīmējumu, aplūkotu kopumā, parasti var izmantot tirdzniecībā, lai iepazīstinātu ar konkrētajām precēm un pakalpojumiem (minētā lēmuma 15. un 16. punkts), ir jānorāda, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka šis kritērijs nav tuvs tam, kā jāinterpretē Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, un ka šīs normas pamatā esošās vispārējās intereses neparedz, ka šajā normā minētos apzīmējumus ikviens var brīvi izmantot (iepriekš 33. punktā minētais spriedums lietā SAT.1/ITSB, 36. punkts).
53 Tomēr tādēļ, ka Apstrīdētais lēmums balstīts uz pareizu vērtējumu, saskaņā ar kuru apzīmējums “map&guide” nav atšķirtspējīgs tā iemesla dēļ, ka starp tā semantisko nozīmi un konkrētajām precēm un pakalpojumiem pastāv tieša un konkrēta saikne, ir jāatzīst, ka Apelāciju padome nepieļāva kļūdu, konstatējot, ka pastāv apzīmējuma “map&guide” reģistrācijas absolūts atteikuma pamatojums.
54 Turklāt no iepriekš 41. punktā minētās judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem to lūdz reģistrēt. Līdz ar to pretēji prasītājas apgalvotajam apstāklis, ka pārbaudītājs atzina apzīmējuma “map&guide” atšķirtspēju attiecībā uz “apmācības pasākumu organizēšana saistībā ar programmām”, neļauj vērtēt šī apzīmējuma atšķirtspēju attiecībā uz atšķirīgām precēm un pakalpojumiem, kas ir “datorprogrammas” un “datoru programmatūras izstrādes” pakalpojumi.
55 Visbeidzot, pretēji prasītājas apgalvotajam – pat ja Birojs šķietami jau ir atļāvis reģistrēt preču zīmes attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kam ar šīm preču zīmēm ir ciešāka saikne nekā tā, kas apzīmējumam “map&guide” ir ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem šo apzīmējumu lūdz reģistrēt, tas nekādi neļauj secināt, ka Regulas Nr. 40/94 vienota piemērošana nosaka, ka minētais apzīmējums ir reģistrēts kā Kopienas preču zīme attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem. Faktiski lēmumi, ko Apelāciju padomes pieņem saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, realizējot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību. Tādējādi apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz šo regulu, kā to interpretē Kopienu tiesas, nevis uz apelāciju padomju agrākās lēmumu pieņemšanas prakses pamata (iepriekš 33. punktā minētais spriedums lietā BioID/ITSB, 47. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt norādītās preču zīmes un preces un pakalpojumi, ar kuriem tās ir saistītas, nav līdzīgas ne attiecīgajam apzīmējumam, ne konkrētajām precēm un pakalpojumiem šajā lietā. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš 41. punktā minēto judikatūru, prasītājas norādīto preču zīmju reģistrācijas faktam nav nozīmes, vērtējot apzīmējuma “map&guide” atšķirtspēju attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem šajā lietā.
56 Ievērojot visu iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka apzīmējumam “map&guide” nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
57 No tā izriet, ka prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
58 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt izdevumus saskaņā ar atbildētāja prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 10. oktobrī.