Lieta T‑358/13

Itālijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

ELFLA – Dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana attiecībā uz ELVGF finansētajiem izdevumiem – Lēmums, ar kuru noteiktas summas atzīst par atkārtoti neizmantojamām saistībā ar lauku attīstības plānu Bazilikatas reģionam – Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pants – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 8. oktobra spriedums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Prasības pieteikumā nenorādīti iebildumi – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. pants; (1991. gada) Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.      Tiesvedība – Pierādījumi – Dokumentāri pierādījumi – Pierādījuma spēks – Savienības tiesas vērtējums – Kritēriji

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar ELVGF finansētajiem izdevumiem

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1290/2005 30. un 31. pants)

4.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELFLA finansējums – Pārkāpumu konstatēšana, valsts iestādēm piemērojot tirgus kopīgās organizācijas sistēmu – Komisijas pilnvaras veikt finanšu korekcijas, sākot ar grāmatojumu noskaidrošanas stadiju

(Padomes Regulas Nr. 1290/2005 26. panta 3. punkts, 27. panta 3. un 4. punkts, 30. un 31. pants; Komisijas Regulas Nr. 885/2006 11. panta 1. punkts)

5.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumu – Attiecīgās dalībvalsts iebildumi – Pierādīšanas pienākums – Sadale starp Komisiju un dalībvalsti

(Padomes Regulas Nr. 1290/2005 30. un 31. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 46. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 49. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 56. un 57. punktu)

4.      Komisijai jautājumā par kopējo lauksaimniecības politiku nav tiesību izmantot naudas līdzekļus, kas neatbilst noteikumiem par attiecīgā tirgus kopīgo organizāciju, jo šis noteikums ir vispārpiemērojams. Tādējādi, ja Komisija norāda, ka maksātāju grāmatojumi ietver izdevumus, kas veikti pretrunā Savienības tiesību noteikumiem par attiecīgā tirgus kopīgo organizāciju, tai ir tiesības no tā izdarīt jebkādus secinājumus un tādējādi veikt finanšu korekcijas maksātāju gada pārskatos sākot no brīža, kad ir pieņemts lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu, piemērojot Regulas Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 30. pantu.

Šajā ziņā nevar būt ne runas, ka Komisija varētu pieņemt nepatiesu starpposma izdevumu deklarāciju par lauku attīstības programmu vienīgi formalitāšu attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu, kā tās ir paredzētas Regulas Nr. 1290/2005 26. panta 3. punktā, ievērošanas labad. Lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu ir precizētas katras dalībvalsts atmaksājamās summas, kuras ir nosakāmas, no attiecīgā finanšu gada laikā atlīdzināmiem izdevumiem atrēķinot tā paša finanšu gada ietvaros veiktos izdevumus. Tiklīdz Komisija konstatē pārkāpumus jebkuras programmas gada izdevumu deklarācijā, tā nevar tos atzīt par tādiem, kuri ir jāsedz ELFLA, saistībā ar grāmatojumu noskaidrošanu un tai tātad ir jāatsaka to finansēšana, līdz attiecīgā gadījumā tiek pieņemts lēmums par neatbilstību.

Turklāt Komisijai nevar pārmest, ka tā lēmumā par atbilstības pārbaudes procedūras uzsākšanu atbilstoši Regulas Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu Nr. 1290/2005, 11. panta 1. punktam ir uzskatījusi izdevumus vienlaikus kā jautājumu, par kuru notiek grāmatojumu noskaidrošana, un kā apturētu maksājumu. Saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2005 27. panta 4. punktu lēmumi pārtraukt vai samazināt maksājumus atbilstoši 3. punktam tiek pieņemti, neskarot šīs pašas regulas 30. un 31. pantā paredzētos lēmumus. Saskaņā ar šīs pašas regulas 30. panta 2. punktu lēmums, kas pieņemts uz 30. panta pamata, neskar lēmumus, kas tiek pieņemti vēlāk saskaņā ar 31. pantu attiecībā uz izdevumiem, kuri ir izslēgti no Savienības finansējuma, ja tie nav veikti atbilstoši Savienības tiesību normām. No tā izriet, ka, pieņemot lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu uz minētā 30. panta pamata, Komisija neatkarīgi no grāmatojumu atbilstības lēmuma var izdarīt secinājumus par atklātajiem trūkumiem nodotajos pārskatos un tas ir neatkarīgi no lēmuma par atbilstības pārbaudi.

(sal. ar 68., 82., 83. un 89. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 69.–71. punktu)