Lieta T‑548/14

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Komisiju

Muitas savienība – Tunzivju izstrādājumu imports no Ekvadoras – Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Pieteikums par ievedmuitas nodokļa nepiedzīšanu – Regulas (EK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. pants – Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums importētājiem – Labticība – Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu – Regulas (EEK) Nr. 2913/92 239. pants

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedums

1.      Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Kumulatīvs raksturs

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā noteiktība – Tiesiskais regulējums, kurā var būt ietvertas finansiālas sekas

3.      Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums importētājiem, kurā konstatētas pamatotas šaubas par preferenciāla tarifa režīma pareizu piemērošanu – Minētā paziņojuma skaidrības un precizitātes nepieciešamība

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta ceturtā un piektā daļa)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 27.–29. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 44. punktu)

3.      No paša Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta teksta izriet, ka, ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts paziņojums importētājiem, kurā konstatētas pamatotas šaubas par to, vai trešā saņēmēja valsts pareizi piemēro preferenciāla tarifa režīmu, tas liedz importētājiem, sākot no tā publicēšanas, atsaukties uz savu labticību, tādējādi nodrošinot ļoti augstu tiesiskās noteiktības līmeni un liekot valsts iestādēm un Komisijai noraidīt pieteikumu par ievedmuitas nodokļu nepiedzīšanu. Ņemot vērā šāda paziņojuma īpašo nozīmīgumu, paziņojumam ir jābūt īpaši skaidram, tostarp attiecībā uz jautājumu par valstīm, uz kurām tas attiecas. Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka no Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta piektās daļas teksta tieši izriet, ka šādā paziņojumā ir jākonstatē pamatotas šaubas par to, vai “saņēmēja valsts” pareizi piemēro preferenciāla tarifa režīmu. Proti, ja paziņojums nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas pietiekami precīzi attiecās arī uz ievedumiem no kādas trešās valsts, no parādnieka nevar tikt prasīts, lai tas grozītu savu pieeju attiecībā uz ievedumiem no šīs valsts minētā paziņojuma publicēšanas dēļ. Citāda pieeja samazinātu saimnieciskās darbības subjektu tiesisko noteiktību, jo gadījumā, ja rastos šaubas par paziņojuma importētājiem tvērumu, tiem tiktu noteikts pienākums vienmēr – piesardzības labad – piemērot papildu aizsardzības pasākumus pat attiecībā uz ievedumiem no valstīm, kuras nav skaidri identificētas kā valstis, uz kurām attiecas Komisijas šaubas.

(skat. 46., 60. un 76. punktu)