Lieta C‑148/22
OP
pret
Commune d’Ans
(Tribunal du travail de Liège lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2023. gada 28. novembra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2000/78/EK – Kopējas sistēmas vienlīdzīgai attieksmei nodarbinātības un profesijas jomā izveidošana – Aizliegums diskriminēt reliģijas vai pārliecības dēļ – Publiskais sektors – Publiskā sektora iestādes darba kārtības noteikumi, atbilstoši kuriem darba vietā ir aizliegts nēsāt jebkādas redzamas filozofiskās vai reliģiskās pārliecības atšķirības zīmes – Musulmaņu galvas lakats – Prasība saglabāt neitralitāti saziņā ar sabiedrību, priekšniecību un kolēģiem
1. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Piemērošanas joma – Nodarbinātības un darba nosacījumi – Jēdziens – Pašvaldības iekšējais noteikums, atbilstoši kuram tās darbiniekiem ir aizliegts darba vietā nēsāt jebkādas redzamas pārliecības atšķirības zīmes – Iekļaušana
(Padomes Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 23. punktu)
2. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt reliģijas vai pārliecības dēļ – Pašvaldības iekšējais noteikums, atbilstoši kuram tās darbiniekiem vispārīgi un nediferencēti ir aizliegts darba vietā nēsāt jebkādas redzamas pārliecības atšķirības zīmes – Tiešas diskriminācijas neesamība – Iespējamas netiešas diskriminācijas esamība – Attaisnojums, kas balstīts uz leģitīma mērķa sasniegšanu – Darba devēja vēlme nodrošināt izslēdzošas neitralitātes politiku darba vietā – Samērīguma principa ievērošana – Valsts tiesas veikta pārbaude
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. un 21. pants; Padomes Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts)
(skat. 25., 27.–30., 32.–41. punktu un rezolutīvo daļu)
Rezumējums
OP kopš 2016. gada 11. oktobra ieņem biroja vadītājas amatu Ansas [Ans] pašvaldībā (Beļģija); savus pienākumus viņa veic, pārsvarā nebūdama saskarsmē ar sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem.
2021. gada 8. februārī viņa lūdza atļauju savā darba vietā nēsāt musulmaņu galvas lakatu. Viņas darba devējs šo lūgumu provizoriski noraidīja.
Pēc tam pašvaldības dome grozīja Ansas pašvaldības darba kārtības noteikumus, paredzot pienākumu nodrošināt “izslēdzošu neitralitāti” darba vietā, kas nozīmē, ka visiem pašvaldības darbiniekiem darba vietā ir aizliegts nēsāt jebkādas redzamas pārliecības – tostarp reliģiskās vai filozofiskās – atšķirības zīmes, neatkarīgi no tā, vai viņi ir saskarsmē ar sabiedrību vai nav.
Uzskatīdama, ka ir tikusi diskriminēta savas reliģijas dēļ, OP cēla prasību tribunal du travail de Liège (Ljēžas Darba un sociālo lietu tiesa, Beļģija), lūdzot apturēt attiecīgā noteikuma piemērošanu.
Minētās tiesas ieskatā aizliegums nēsāt musulmaņu galvas lakatu, ko atbilstoši darba kārtības noteikumiem OP bija noteicis viņas darba devējs, ir atšķirīga attieksme, kas uzskatāma par diskrimināciju Direktīvas 2000/78 (1) izpratnē. Ņemot vērā šaubas par attiecīgā darba kārtības noteikuma atbilstību šai direktīvai, šī tiesa nolēma vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Tiesa virspalātas sastāvā nospriež, ka tādu pašvaldības iekšēju noteikumu, saskaņā ar kuru šīs pašvaldības darbiniekiem vispārīgi un nediferencēti ir aizliegts darba vietā nēsāt jebkādas redzamas pārliecības – tostarp filozofiskās vai reliģiskās – atšķirības zīmes, var attaisnot ar minētās pašvaldības vēlmi izveidot pilnīgi neitrālu administratīvo vidi, ja vien šis noteikums ir piemērots, nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā konkrēto kontekstu un dažādās esošās tiesības un intereses.
Tiesas vērtējums
Pamatodamās uz iesniedzējtiesas norādītajiem faktiem un vispirms noraidīdama tiešas diskriminācijas iespējamību, Tiesa atgādina, ka tāds darba devēja pieņemts iekšējs noteikums kā pamatlietā aplūkotais var būt atšķirīga attieksme, kas ir netieši balstīta uz reliģiju vai uzskatiem Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja tiek pierādīts, ka šajā noteikumā ietvertais šķietami neitrālais pienākums faktiski rada īpaši nelabvēlīgu situāciju personām, kuras praktizē konkrētu reliģiju vai uzskatus.
Šāda atšķirīga attieksme tomēr nebūtu kvalificējama kā netieša diskriminācija, ja tā atbilstoši Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktam ir objektīvi attaisnota ar leģitīmu mērķi un ja šī mērķa sasniegšanas līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami.
Pirmkārt, Tiesa atzīst, ka tādu publiskā sektora iestādes darba kārtības noteikumu kā šajā lietā var uzskatīt par tādu, kam ir leģitīms mērķis iepriekš minētās tiesību normas izpratnē.
Ja nav vienprātības Eiropas Savienības līmenī, ikvienai dalībvalstij, tostarp attiecīgā gadījumā tās administratīvi teritoriālajām vienībām, ievērojot tām atzītās pilnvaras, ir jāatzīst rīcības brīvība attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu neitralitātes koncepciju, ko tās vēlas veicināt darba vietā. Šī rīcības brīvība ļauj dalībvalstīm un šīm administratīvi teritoriālajām vienībām ņemt vērā to konkrēto kontekstu, ievērojot dalībvalstu daudzveidīgās pieejas attiecībā pret to, kāda nozīme šajās valstīs tiek piešķirta reliģijai vai filozofiskajai pārliecībai publiskajā sektorā. Tomēr valstu un Savienības tiesām ir pienākums pārbaudīt, vai valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī veiktie pasākumi principā ir pamatoti un samērīgi.
Otrkārt, Tiesa precizē, ka darba kārtības noteikumam ir jābūt piemērotam, lai nodrošinātu darba devēja izvirzītā mērķa pareizu piemērošanu. Šajā ziņā iesniedzējtiesai vispirms būs jāizvērtē, vai Ansas pašvaldība “izšķirošas neitralitātes” mērķi patiešām ir īstenojusi saskanīgi un sistemātiski attiecībā pret visiem darbiniekiem.
Turpinājumā Tiesa uzsver, ka leģitīmo mērķi, proti, ar “izslēdzošas neitralitātes” politiku nodrošināt pilnīgi neitrālu administratīvo vidi, var efektīvi sasniegt vienīgi tad, ja nekāda redzama pārliecības – tostarp filozofiskās vai reliģiskās – paušana nav atļauta, kad darbinieki nonāk saskarsmē ar sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem vai savstarpējā saskarsmē. Jebkādas atšķirības zīmes, pat nelielas, nēsāšana, var nelabvēlīgi ietekmēt pasākuma spēju sasniegt nosprausto mērķi un tādējādi vājina šīs pašas neitralitātes politikas saskaņotību.
Visbeidzot iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus apstākļus, kas raksturo šī noteikuma pieņemšanas kontekstu, vēl būs jāizsver esošās intereses, ievērojot, pirmkārt, konkrētās pamattiesības un pamatprincipus un, otrkārt, neitralitātes principu, kura mērķis ir nodrošināt publiskā sektora iestādes pakalpojumu lietotājiem un tās darbiniekiem tādu administratīvu vidi, kurā nav nekādu redzamu pārliecības – tostarp filozofiskās vai reliģiskās – izpausmju.