Prasība, kas celta 2023. gada 30. decembrī – Apc Europe u.c./Komisija

(Lieta T-1194/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Apc Europe SL (Granollers, Spānija) un 9 citi prasītāji (pārstāvis: M. Moretto, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektores lēmumu, kurš ietverts tās parakstītā vēstulē, ko prasītāji saņēmuši 2023. gada 24. oktobrī un ar kuru Eiropas Komisija ir noraidījusi pārskatīšanas lūgumu, ņemot vērā jauno Savienībā radušos situāciju ar ievērojamu govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) izzušanu un pašreizējo aizliegumu izmantot liellopu izcelsmes asinis un asins produktus akvakultūras dzīvnieku uzturā, un likt iesniegt pasākumu projektu, lai ļautu tos izmantot, kas ir prasītāju 2023. gada 28. augusta vēstulē formulēts lūgums; un

– piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par Regulas Nr. 999/2001 ¹ 7., 23. un 24. panta pārkāpumu un Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkta un 5. panta 3. punkta pārkāpumu ² . Komisijas pieļautās acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Labas pārvaldības principa un Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpums.

Šajā ziņā prasītāji ar pirmo pamatu norāda, ka, ar apstrīdēto lēmumu atsakoties pārskatīt aizliegumu izmantot liellopu izcelsmes asins produktus akvakultūras dzīvnieku uzturā un iesniegt komitejā pasākumu projektus, lai atļautu to izmantošanu, vajadzības gadījumā ievērojot īpašus nosacījumus, Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 999/2001 7., 23. un 24. pantu, Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punktu un 5. panta 3. punktu, kā arī pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, pārkāpjot arī labas pārvaldības principu un Pamattiesību hartas 41. pantu.

Klasisko GSE gadījumu neesamība Savienībā vairāk nekā sešus gadus, dalībvalstu kvalifikācija par valstīm ar niecīgu GSE risku, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā (WOAH) pieņemtie starptautiskie standarti un jaunie dati, kas iegūti no pēdējā novērtējuma, kuru Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) veica 2007. gadā, kopā ar virkni citu būtisku elementu, kurus Komisija nav ņēmusi vērā, liecina, ka pašreiz risku var ierobežot ar mazāk stingriem pasākumiem salīdzinājumā ar pašreizējo absolūtās lietošanas aizliegumu.

Otrais prasības pamats ir par samērīguma principa un Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkta pārkāpumu.

Ar otro pamatu prasītāji norāda, ka, ņemot vērā Savienībā reģistrēto radikālo epidemiloģiskās situācijas uzlabošanos, Komisijas atteikums pārskatīt apstrīdētajā lēmumā ietverto absolūto aizliegumu izmantot liellopu izcelsmes asins produktus akvakultūras dzīvnieku barošanai pārkāpj samērīguma principu un Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkta otro teikumu, to lasot kopā ar judikatūru un tās pašas regulas 17. un 66. apsvērumu.

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV 2001, L 147, 1. lpp.).

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).