Apelācija, ko 2007. gada 28. decembrī ierosinājuši Carlos Sanchez Ferriz u.c. par Civildienesta tiesas 2007. gada 17. oktobra rīkojumu lietā F-115/06 Sanchez Ferriz u.c./Komisija

(lieta T-492/07 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Carlos Sanchez Ferriz, Brisele (Beļģija), Isabelle Chantraine, Brisele (Beļģija), José De Viana Costa Ribeiro, Meise (Beļģija), Brigitte Housiaux, Ramillies (Beļģija), Chantal Vellemans, Brisele (Beļģija), Sylvie Schaack, Remich (Luksemburgas Lielhercogiste), Andrea Losito, Sandweiler (Luksemburgas Lielhercogiste), Alain Hertert, Scheidgen (Luksemburgas Lielhercogiste), Marie-Josée Gaspar-Lis, Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste), Otilia Ferreira-Nielsen, Gostingen (Luksemburgas Lielhercogiste) (pārstāvis - F. Frabetti, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 17. oktobra rīkojumu lietā F-115/06;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus, kas izvirzīti pirmajā instancē, un tātad atzīt prasību lietā F-155/06 par pieņemamu un pamatotu;

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Civildienesta tiesā;

lemt par izmaksām, izdevumiem un honorāriem un piespriest Komisijai tos atlīdzināt.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijas sūdzībā tās iesniedzēji lūdz atcelt Civildienesta tiesas rīkojumu, ar kuru par nepieņemamu atzīta viņu prasība, kuras priekšmets ir, galvenokārt, atcelt to ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti 2005. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, ciktāl šajā sarakstā nav iekļauti prasītāju uzvārdi, un, pakārtoti, atcelt lēmumus par prioritātes punktu piešķiršanu, kas attiecas uz viņiem, minētās paaugstināšanas amatā ietvaros.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka pretēji tam, kas norādīts pārsūdzētajā rīkojumā, 2002. gada 26. aprīļa VĪN noteikumiem, kuru tiesiskums tika apstrīdēts pirmajā instancē, ir tieša juridiska saikne ar šo tiesvedību.

Turklāt viņi uzskata, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot par nepieņemamu iebildumu, kas saistīts ar 2004. gada 23. decembra Civildienesta noteikumu 45. panta VĪN pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka tas izvirzīts ar nokavējumu - tikai replikas stadijā. Viņi apgalvo, ka šis iebildums jau bijis minēts sūdzībā un prasības pieteikumā un ka replikā tas ir tikai papildināts.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka pretēji tam, ko nospriedusi Civildienesta tiesa, viņus konkrēti un individuāli skar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta pirmās daļas un 10. panta 2. punkta pārkāpums un ka līdz ar to viņu interese celt prasību ir acīmredzama.

____________