Lieta T‑271/10 RENV II
H
pret
Eiropas Savienības Padomi
Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2020. gada 18. novembra spriedums
Kopējā ārpolitika un drošības politika – EUPM Bosnijā un Hercegovinā norīkots valsts personāla loceklis – Lēmums par iecelšanu citā amatā – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Dienesta intereses – Psiholoģiska vardarbība – Iecelšanas citā amatā sodošais raksturs – Atbildība – Morālais kaitējums
1. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Eiropas Savienības civilās misijas – Personāls – Iecelšana amatā – Kompetento iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(skat. 43., 44., 49. punktu)
2. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Eiropas Savienības civilās misijas – Personāls – Prasība Savienības tiesā – Norīkota valsts personāla locekļa prasība pret lēmumu par pārcelšanu citā amatā – Morālās vardarbības kontekstā notiekoša pārcelšana citā amatā – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens – Lēmums pārcelt citā amatā tādēļ, ka attiecīgais darbinieks ir ziņojis par pārkāpumiem misijas pārvaldē – Iecelšanas citā amatā sodošais raksturs – Iekļaušana
(skat. 44., 45.,48., 50., 55. un 77. punktu)
3. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Faktu, no kuriem var prezumēt nelikumīgas darbības vai smaga pārkāpuma esamību, izpaušana – Pienākuma apjoms – Ierēdņa, kurš paziņojis šādus faktus, aizsardzība – Apjoms – Piemērojamība Eiropas Savienības Policijas misijas darbiniekam
(Civildienesta noteikumu 22.a pants)
(skat. 76. punktu)
4. Tiesvedība – Strīda priekšmets – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums – Prasības atlīdzināt zaudējumus paplašināšana replikas stadijā – Pieteikums, kas balstīts uz apstākļiem, kuri kļuvuši zināmi tiesvedības gaitā – Pieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta e) apakšpunkts un 84. panta 1. punkts)
(skat. 84. un 88. punktu)
5. Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Novēlota piedāvāto pierādījumu iesniegšana – Nosacījumi – Piemērojamība lietas atpakaļnodošanas tiesvedībā Vispārējā tiesā
(Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkts)
(skat. 90. punktu)
6. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis prettiesisks akts – Apstrīdēta prettiesiska akta atcelšana – Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu – Robežas
(LESD 340. panta 2. daļa)
(skat. 97. un 98. punktu)
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Nosacījums, kas nav obligāts Eiropas Savienības Policijas misijas darbinieku tiesvedībā
(LESD 268., 270. pants un 340. panta 2. daļa; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
(skat. 105. punktu)
8. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Kaitējums – Atlīdzināms kaitējums – Morālais kaitējums, ko izraisīja Eiropas Savienības Policijas misijas darbinieka pārcelšana no “vecākā” speciālista amata uz “ne vecāko” tādā kontekstā, ka viņš ir ziņojis par pārkāpumiem – Iekļaušana
(LESD 340. panta 2. daļa)
(skat. 108. punktu)
Rezumējums
Prasītāja H, Itālijas tiesnese, tika norīkota darbā Eiropas Savienības policijas misijā (EUPM) (1) Sarajevā [Sarajevo] (Bosnija un Hercegovina), lai no 2008. gada 14. novembra tur pildītu pienākumus Criminal Justice Unit Adviser amatā. Viņas norīkojums tika pagarināts divas reizes, lai ieņemtu Chief of Legal Office amatu, kurš vēlāk tika pārsaukts par Senior Legal Advisor/Legal Counsel.
Ar 2010. gada 17. marta vēstuli prasītāja un viena no viņas kolēģēm informēja savu priekšniecību par iespējamiem pieļautajiem pārkāpumiem EUPM vadībā. Pēc tam ar diviem EUPM vadītāja (2) lēmumiem prasītāja tika pārcelta Criminal Justice Adviser–Prosecutor amatā uz Baņu Luku [Banja Luka] (Bosnija un Hercegovina) operatīvu iemeslu dēļ, balstoties uz vajadzību nodrošināt prokurora padomdevēja pakalpojumus reģionālajā birojā.
Prasītāja cēla prasību, lai, pirmkārt, atceltu lēmumu par viņas pārcelšanu cita amatā, un, otrkārt, lai tiktu atlīdzināts iespējami nodarītais morālais un mantiskais kaitējums. Savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam prasītāja tostarp norāda morālās vardarbības pastāvēšanu un pilnvaru nepareizu izmantošanu. Vispārējā tiesa atcēla apstrīdētos lēmumus un apmierināja prasību par zaudējumu atlīdzību, ciktāl tā attiecās uz ar šiem lēmumiem izraisītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms Vispārējā tiesa norāda, ka, pirmkārt, EUPM lēmumiem cilvēkresursu jomā piemīt operatīvs aspekts, kas saistīts ar Kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), un, otrkārt, ka jau pēc to būtības tie ir personāla pārvaldes akti, tāpat kā visi citi līdzīgi Savienības iestāžu pieņemtie lēmumi to kompetences īstenošanas ietvaros.
Tālāk Vispārējā tiesa piezīmē, ka lēmumā par pārcelšanu citā amatā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana tad, ja tas ir ticis pieņemts psiholoģiskas vardarbības kontekstā un ar mērķi kaitēt personas, par kuru ir šis lēmums, personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei. Vispārējā tiesa norāda, ka tas tāpat ir gadījumos, kad pārcelšana citā amatā patiesībā ir prasītājas sodīšana par viņas izteikto kritiku par EUPM pārvaldību. Vispārējā tiesa uzskata, ka šādi apstākļi ir pilnvaru nepareiza izmantošana, jo EUPM vadītājs ir izmantojis savas pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kuram šīs pilnvaras tika piešķirtas, un līdz ar to pārcelšanu citā amatā nevar uzskatīt par notikušu dienesta interesēs. Šajā lietā Vispārējā tiesa apmierināja pamatu par pilnvaru nepareizu izmantošanu.
Turklāt Vispārējā tiesa uzskata, ka summas 30 000 EUR piešķiršana, kas ir novērtēta ex æquo et bono, ir atbilstoša atlīdzība par prasītājas ciesto morālo kaitējumu sakarā ar viņas pārcelšanu citā amatā ar apstrīdētajiem lēmumiem.
Runājot par prasību par mantiskā kaitējuma atlīdzību, Vispārējā tiesa norāda, ka prasītāja nav formulējusi šo prasību prasības pieteikumā par lietas ierosināšanu. Tomēr tā uzskata, ka prasītājas apgalvoti ciestais mantiskais kaitējums rodas tādā faktu kontekstā, kuri radušies pēc prasības celšanas, vienlaikus – pēc prasītājas apgalvotā – tas esot saistīts ar morālās vardarbības aktiem, no kuriem tā esot cietusi EUPM un kas norādīti prasības pieteikumā. Šajos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka būtu pretrunā pareizai tiesvedībai un procesuālās ekonomijas prasībai noteikt pienākumu prasītājai iesniegt jaunu prasību saistībā ar konkrēto pieteikumu par kaitējuma atlīdzību. Attiecībā uz lietu pēc būtības Vispārējā tiesa noraidīja šo prasību.
EUPM tika uzsākta 2003. gada 1. janvārī, tika pagarināta vairākas reizes un beidzās 2012. gadā.