Prasība, kas celta 2012. gada 1. novembrī - Aer Lingus/Komisija
(lieta T-473/12)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Aer Lingus Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji - K. Bacon, D. Scannell, Barristers, un A. Burnside, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt (vai, pakārtoti, daļēji atcelt) Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu valsts atbalsta lietā SA.29064 (2011/C) (ex 2011/NN) - Īrijā piemērotā diferencētā aviopārvadājumu nodokļa likme, un
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstrīdētajā lēmumā secinot, ka samazinātā nodokļa likme ir nelikumīgs valsts atbalsts. It īpaši Komisija esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot augstāko nodokļa likmi par "normālo" nodokļa likmi, lai noteiktu, vai samazinātā nodokļa likme bija selektīva priekšrocība. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar tiešās iedarbības Eiropas Savienības tiesību noteikumiem augstākā nodokļa likme nebija spēkā, to šajā ziņā nevarēja ņemt vērā kā "normālo" atsauces likmi. Šo pašu iemeslu dēļ Komisija kļūdījās, secinot, ka aviosabiedrības, kurām piemēro samazināto nodokļa likmi, iegūst priekšrocību, kas atbilst EUR 8 par katru pasažieri.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pat tādā gadījumā, ja Komisija samazināto nodokļa likmi varētu pamatoti atzīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ar rīkojumu atgūt valsts atbalstu no aviosabiedrībām, kurām piemēro samazināto nodokļa likmi, tādos apstākļos, kuros vienlaicīgi ir jāatmaksā arī augstākā nodokļa likme, tiekot pārkāpti tiesiskās noteiktības, efektivitātes un labas pārvaldības principi. Līdz ar to ar strīdīgo lēmumu, ar kuru uzdots atgūt valsts atbalstu, esot pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pants.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, atzīstot aviosabiedrības, kurām piemēro samazināto nodokļa likmi, par apgalvotā atbalsta saņēmējām EUR 8 apmērā par katru pasažieri, un, pamatojoties uz to, uzdodot atbalstu atgūt, lai gan Komisija tika atzinusi, ka šo nodokļa slogu, iespējams, uzņēmās pasažieri, kuri līdz ar to bija pirmie ieguvēji no samazinātās likmes.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, ņemot vērā to, ka nav iespējams a posteriori atgūt EUR 8 no pasažieriem, kuri ir guvuši labumu no samazinātās nodokļa likmes, atgūšanas rīkojums šādos apstākļos darbojoties kā papildu nodoklis attiecīgajām aviosabiedrībām, un līdz ar to tas drīzāk līdzinās šo aviosabiedrību pretlikumīgai sodīšanai nevis tās situācijas atjaunošanai, kas pastāvēja pirms apgalvotā atbalsta piešķiršanas. Tas ir nesamērīgi un ir vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, un līdz ar to vēl viens Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta pārkāpums.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja vispār nav pamatojusi vai arī ir nepietiekami pamatojusi rīkojumu atgūt atbalstu, kā arī to, ka atbalsta apmērs tika noteikts EUR 8 apmērā par pasažieri.
____________1 - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).