Language of document : ECLI:EU:T:2021:284

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS

2021. gada 19. maijā (*)

Valsts atbalsts – Portugāles gaisa transporta tirgus – Atbalsts, ko Portugāle piešķīrusi TAP saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Valsts aizdevums – Lēmums necelt iebildumus – Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 22. punkts – Sabiedrība, kas ietilpst grupā – Iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem – Pārāk nopietnas grūtības, lai tās varētu novērst pati grupa – Pienākums norādīt pamatojumu – Lēmuma seku atstāšana spēkā

Lietā T‑465/20

Ryanair DAC, Sordsa [Swords] (Īrija), ko pārstāv E. Vahida, F.C. Laprévote, S. Rating, I.G. MetaxasMaranghidis un V. Blanc, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv L. Flynn, V. Bottka un S. Noë, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Francijas Republika, ko pārstāv P. Dodeller un E. de Moustier, pārstāvji,

un

Polijas Republika, ko pārstāv B. Majczyna, pārstāvis,

un

Portugāles Republika, ko pārstāv L. Inez Fernandes, P. Barros da Costa un S. Jaulino, pārstāvji, kuriem palīdz N. Mimoso Ruiz, advokāts,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 3989 final (2020. gada 10. jūnijs) par valsts atbalstu SA.57369 (2020/N) – Covid19 – Portugāle – TAP piešķirtais atbalsts,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši A. Kornezovs [A. Kornezov], E. Butidžidžs [E. Buttigieg], K. Kovalika‑Baņčika [K. KowalikBańczyk] un G. Hese [G. Hesse] (referents),

sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 9. decembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2020. gada 9. jūnijā Portugāles Republika saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Eiropas Komisijai atbalsta pasākumu vai nu kā valsts aizdevumu, vai kā šādu aizdevumu kopā ar valsts garantiju par maksimālo summu 1,2 miljardi EUR (turpmāk tekstā – “attiecīgais pasākums”), kas paredzēts Transportes Aéreos Portugueses SGPS SA (turpmāk tekstā – “saņēmējs”).

2        Attiecīgā pasākuma mērķis ir saglabāt saņēmēja, kas ir Transportes Aéreos Portugueses SA (turpmāk tekstā – “TAP Air Portugal”) mātesuzņēmums un visu akciju īpašnieks, darbību sešus mēnešus laikā no 2020. gada jūlija līdz 2020. gada decembrim. Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā puse no saņēmēja akcijām piederēja Participações Públicas SGPS SA (turpmāk tekstā – “Parpública”), kas pārvaldīja Portugāles valsts kapitāldaļas. Atlantic Gateway SGPS Lda (turpmāk tekstā – “AGW”) piederēja 45 % saņēmēja akciju un 5 % akciju piederēja citiem akcionāriem. Attiecīgais pasākums attiecas uz aizdevuma līgumu, kas noslēgts starp Portugāles Republiku kā aizdevēju, TAP Air Portugal kā aizņēmēju un saņēmēju kā galvotāju. AGW un Parpública tāpat var piedalīties aizdevuma līgumā saņēmēja akcionāru statusā.

3        2020. gada 10. jūnijā Komisija pieņēma lēmumu C(2020) 3989 final par valsts atbalstu SA.57369 (2020/N) – Covid19 – Portugāle – TAP piešķirtais atbalsts (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tā, secinājusi, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, izvērtēja tā saderību ar iekšējo tirgu, konkrētāk, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un savas Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2014, C 249, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”). Komisija attiecīgo pasākumu atzina par saderīgu ar iekšējo tirgu.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

4        Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 22. jūlijā, prasītāja, Ryanair DAC cēla šo prasību.

5        Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 151. un 152. pantu. Ar 2020. gada 11. augusta lēmumu Vispārējā tiesa (desmitā palāta) apmierināja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā.

6        Komisija iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2020. gada 26. augustā.

7        Atbilstoši Reglamenta 106. panta 2. punktam prasītāja 2020. gada 31. augustā iesniedza motivētu pieteikumu rīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

8        Pēc desmitās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.

9        Ar procesuālajiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2020. gada 17. septembrī, 21. un 22. oktobrī, Portugāles Republika, Francijas Republika un Polijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar 2020. gada 1. oktobra un 3. novembra lēmumiem Vispārējās tiesas desmitās palātas priekšsēdētājs atļāva tām iestāties lietā.

10      Ar 2020. gada 13. oktobra un 4. novembra procesa organizatoriskajiem pasākumiem Portugāles Republikai, Francijas Republikai un Polijas Republikai saskaņā ar Reglamenta 154. panta 3. punktu tika atļauts iesniegt iestāšanās rakstus.

11      Portugāles Republika savu iestāšanās rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2020. gada 28. oktobrī, bet Francijas Republika un Polijas Republika – 2020. gada 19. novembrī.

12      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14      Francijas Republika lūdz atzīt prasību par nepieņemamu, ciktāl ar to tiek apšaubīta apstrīdētā lēmuma pamatotība, un pārējā daļā to noraidīt pēc būtības. Pakārtoti tā lūdz prasību noraidīt kopumā pēc būtības.

15      Polijas Republika un Portugāles Republika, tāpat kā Komisija, lūdz noraidīt prasību kā nepamatotu.

 Juridiskais pamatojums

 Par pieņemamību

16      Prasītāja saīsinātā prasības pieteikuma 33. un 34. punktā apgalvo, ka tai ir tiesības celt prasību kā “ieinteresētajai pusei” un tai saglabājas locus standi, kas izriet no tādu procesuālo tiesību aizsardzības, kuras tai ir šajā pašā statusā saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.

17      Proti, prasītāja esot “ieinteresētā puse” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē un “ieinteresētā persona” Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 1. panta h) punkta izpratnē, jo tās kā TAP Air Portugal konkurentes intereses skarot valsts aizdevuma piešķiršana TAP Air Portugal mātesuzņēmumam. Saņēmējam piešķirtais atbalsts ļaujot TAP Air Portugal palikt tirgū kā subsidētai prasītājas konkurentei. Atšķirībā no TAP Air Portugal prasītāja, tā galvenā konkurente Portugālē, neesot saņēmusi valsts aizdevumu. Tādējādi tā tiekot netieši sodīta saistībā ar aizdevumu saņemšanu un nosacījumiem to piešķiršanai, it īpaši attiecībā uz procentu likmēm.

18      Šajā ziņā tai saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu esot tiesības celt prasību par tāda lēmuma atcelšanu, kāds ir apstrīdētais lēmums, ar kuru attiecīgais atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu un kurš pieņemts, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru.

19      Komisija neapstrīd prasības pieņemamību.

20      Jākonstatē, ka šīs prasības pieņemamība nav apšaubāma, ciktāl ar to prasītāja vēlas pierādīt, ka Komisijai bija jāsāk LESD 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra.

21      LESD 108. pantā norādītajā pārbaudes procedūrā ir jāizšķir divas stadijas. Pirmkārt, LESD 108. panta 3. punktā noteiktā iepriekšējas izskatīšanas stadija, kas ļauj Komisijai formulēt sākotnējo viedokli par aplūkotā atbalsta saderību. Otrkārt, LESD 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, kas ļauj Komisijai iegūt pilnīgu informāciju par lietas apstākļiem. Tikai šīs pēdējās minētās procedūras kontekstā Komisijai LESD ir paredzēts pienākums aicināt ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus (spriedumi, 1993. gada 19. maijs, Cook/Komisija, C‑198/91, EU:C:1993:197, 22. punkts; 1993. gada 15. jūnijs, Matra/Komisija, C‑225/91, EU:C:1993:239, 16. punkts, un 2018. gada 15. oktobris, Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters u.c./Komisija, T‑79/16, nav publicēts, EU:T:2018:680, 46. punkts).

22      Ja nav sākta formālā izmeklēšanas procedūra, ieinteresētajām pusēm, kuras būtu varējušas iesniegt apsvērumus šajā otrajā stadijā, šāda iespēja ir liegta. Lai to vērstu par labu, tām ir atzītas tiesības Savienības tiesā apstrīdēt Komisijas lēmumu nesākt formālo izmeklēšanas procedūru. Tādējādi tāda prasība atcelt lēmumu, kura pamatā ir LESD 108. panta 3. punkts, ko ir cēlusi ieinteresētā puse LESD 108. panta 2. punkta izpratnē, ir pieņemama, ja šīs prasības autors vēlas aizsargāt procesuālās tiesības, kas tam izriet no šīs pēdējās minētās tiesību normas (skat. spriedumu, 2010. gada 18. novembris, NDSHT/Komisija, C‑322/09 P, EU:C:2010:701, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

23      Šajā lietā Komisija nesāka formālo izmeklēšanas procedūru, un prasītāja ceturtajā pamatā atsaucas uz procesuālo tiesību pārkāpumu. Ņemot vērā Regulas Nr. 2015/1589 1. panta h) punktu, atbalsta saņēmēja uzņēmuma konkurents neapšaubāmi ir “ieinteresētā puse” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē (spriedumi, 2010. gada 18. novembris, NDSHT/Komisija, C‑322/09 P, EU:C:2010:701, 59. punkts, un 2020. gada 3. septembris, Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c./Komisija, C‑817/18 P, EU:C:2020:637, 50. punkts).

24      Šajā gadījumā nav apstrīdams, ka starp prasītāju un TAP Air Portugal pastāv konkurences attiecības. Tādējādi prasītāja apgalvoja – un tas nav ticis apstrīdēts –, ka kopš 2003. gada tā ir piedalījusies gaisa pārvadājumu veikšanā no un uz Portugāli un ka 2019. gadā maršrutos no Portugāles un uz to tā pārvadājusi 10,9 miljonus pasažieru. Lietas dalībnieki nav apstrīdējuši arī to, ka prasītāja ir visnozīmīgākā TAP Air Portugal konkurente un ka abas sabiedrības 2019. gadā tieši konkurēja 32 maršrutos. Prasītāja arī uzsvēra, ka tās lidojumu plānojumā 2020. gada vasarai, kas tika izstrādāts pirms veselības krīzes, bija 126 galamērķi no 5 Portugāles lidostām. Līdz ar to prasītāja ir ieinteresētā puse, kurai ir interese nodrošināt tādu procesuālo tiesību aizsardzību, kuras tai izriet no LESD 108. panta 2. punkta.

25      Tādēļ prasība ir jāatzīst par pieņemamu daļā, kurā prasītāja atsaucas uz savu procesuālo tiesību pārkāpumu.

26      Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus, kuri ir attiecīgi saistīti: pirmais – ar Pamatnostādņu 8. un 22. punkta kļūdainu piemērošanu, otrais – ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, trešais – ar nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principu pārkāpumu, ceturtais – ar LESD 108. panta 2. punkta kļūdainu piemērošanu, un piektais – ar LESD 296. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

27      Šajā kontekstā ir jākonstatē, ka ceturtais pamats, kura tiešais mērķis ir panākt prasītājas procesuālo tiesību ievērošanu, ir pieņemams, ņemot vērā prasītājas kā ieinteresētās puses statusu. Lai aizsargātu procesuālās tiesības, kas tai ir formālajā izmeklēšanas procedūrā, prasītāja var izvirzīt pamatus, ar kuriem var pierādīt, ka tās informācijas un pierādījumu, kas bija Komisijas rīcībā vai varēja būt tās rīcībā paziņotā pasākuma iepriekšējas izskatīšanas stadijā, vērtējumam būtu bijis jārada šaubas par šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 81. punkts; 2009. gada 9. jūlijs, 3F/Komisija, C‑319/07 P, EU:C:2009:435, 35. punkts, un 2019. gada 6. maijs, Scor/Komisija, T‑135/17, nav publicēts, EU:T:2019:287, 73. punkts).

28      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītāja, lai pierādītu savu procesuālo tiesību pārkāpumu šaubu dēļ, kuras attiecīgajam pasākumam bija jārada par tā saderību ar iekšējo tirgu, ir tiesīga izvirzīt argumentus, lai pierādītu, ka Komisijas konstatējums par šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu ir kļūdains, un tas a fortiori liecina par to, ka Komisijai, izvērtējot šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, bija jābūt šaubām. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir tiesīga pārbaudīt prasītājas izvirzītos argumentus pēc būtības, lai pārliecinātos, vai tie var apstiprināt tās skaidri izvirzīto pamatu par tādu šaubu esamību, kuras pamato LESD 108. panta 2. punktā paredzētās procedūras sākšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 13. jūnijs, Ryanair/Komisija, C‑287/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:395, 57.–60. punkts, un 2019. gada 6. maijs, Scor/Komisija, T‑135/17, nav publicēts, EU:T:2019:287, 77. punkts).

29      Attiecībā uz piekto pamatu par apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību ir jāuzsver, ka pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde ir uzskatāma par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu un ir absolūts pamats, kas Savienības tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes un kas neattiecas uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu pēc būtības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 67.–72. punkts).

 Par lietas būtību

30      Vispirms ir jāizvērtē piektais pamats.

 Par piekto pamatu – apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība

31      Ar piekto pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētais lēmums vairākos aspektos nav pamatots.

32      Piektā pamata pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai atbalsta saņēmēja grūtības bija pārāk nopietnas, lai tās novērstu pati grupa Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē. Turklāt Komisija neesot pierādījusi, ka saņēmēja grūtības bija iekšēja rakstura un neizrietēja no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem šīs tiesību normas izpratnē. Apstrīdētajā lēmumā esot vienīgi norādīts uz to, ka, pirmkārt, saņēmējam bija negatīvs pašu kapitāls un, otrkārt, TAP Air Portugal kredītreitings veselības krīzes dēļ bija ievērojami pazeminājies. Tomēr apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts, vai šo rezultātu ir sekmējusi izmaksu patvaļīga sadale starp grupas dalībniekiem. Prasītāja šajā ziņā norāda, ka abi konsorcijā AGW apvienojušies akcionāri darbojas arī transporta jomā ar savu uzņēmumu starpniecību un ka līdz ar to nevar izslēgt, ka tiem ir radīta labvēlīgāka situācija, kaitējot TAP Air Portugal finansiālajam stāvoklim.

33      Attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumu prasītāja norāda, ka, runājot par glābšanas atbalsta saņēmēja tiesībām, Komisija, to nepierādīdama, ir vienīgi apgalvojusi, ka, “lai gan saņēmēju kontrolē citi akcionāri [3. apsvērums], tā iekšējā rakstura grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās atrisinātu tā vairākuma akcionāri vai citi akcionāri, un tās neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales par labu tās akcionāriem vai citiem meitasuzņēmumiem, kas atspoguļots arī 7.–9. apsvērumā”.

34      Prasītāja uzskata, ka Komisija pat īsumā nav pamatojusi, ka akcionāriem neesot bijusi iespēja novērst atbalsta saņēmēja grūtības. Tāpat Komisija nekādā veidā neesot izvērtējusi ne izmaksu sadalījumu starp grupas dalībniekiem, ne jautājumu par to, vai šīs bija saņēmēja iekšēja rakstura grūtības.

35      Komisija, ko atbalsta Francijas Republika, Polijas Republika un Portugāles Republika, apstrīd šo argumentāciju.

36      Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojumam, kas prasīts LESD 296. pantā, jābūt atbilstošam attiecīgā tiesību akta būtībai un tajā skaidri un neapšaubāmi ir jābūt norādītai tās iestādes argumentācijai, kura pieņēmusi attiecīgo tiesību aktu, tādā veidā, kas ieinteresētajām personām ļauj iepazīties ar pieņemtā tiesību akta pamatā esošajiem iemesliem un kompetentajai tiesai īstenot kontroles pilnvaras. Prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē atkarībā no lietas apstākļiem, it īpaši no izskatāmā tiesību akta satura, norādīto iemeslu rakstura un interesēm paskaidrojumu saņemšanā, kas var būt šī tiesību akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst minētā 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Komisija/Nīderlande, C‑279/08 P, EU:C:2011:551, 125. punkts un tajā minētā judikatūra).

37      Šajā kontekstā lēmumā nesākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru ir jāizklāsta vienīgi tie iemesli, kuru dēļ Komisija uzskata, ka tai nav nopietnu grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu un pat īss šī lēmuma pamatojums ir uzskatāms par pietiekamu, lai izpildītu LESD 296. pantā paredzēto prasību norādīt pamatojumu, ja tajā skaidri un viennozīmīgi ir norādīti iemesli, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka tai nav šādu šaubu, jo jautājums par šī pamatojuma pamatotību ar šo prasību nav saistīts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 65., 70. un 71. punkts; 2011. gada 27. oktobris, Austrija/ScheucherFleisch u.c., C‑47/10 P, EU:C:2011:698, 111. punkts, un 2016. gada 12. maijs, Hamr – Sport/Komisija, T‑693/14, nav publicēts, EU:T:2016:292, 54. punkts).

38      Attiecībā uz prasītājas pārmetumu, saskaņā ar kuru Komisija nav izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ, pirmkārt, runa ir par saņēmēja iekšēja rakstura grūtībām, kas neizrietēja no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, un, otrkārt, atbalsta saņēmēja grūtības bija pārāk nopietnas, lai tās varētu atrisināt pati grupa, kurā tas ietilpst, Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo punktu “uzņēmums, kas pieder uzņēmumu grupai vai ko pārņem uzņēmumu grupa, parasti nav tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, izņemot, ja var pierādīt, ka uzņēmumam ir iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, un grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa”.

39      Tādējādi šāda aizlieguma mērķis ir novērst, ka uzņēmumu grupa prasa valstij segt glābšanas plāna izmaksas vienam no tās uzņēmumiem, ja šis uzņēmums ir nonācis grūtībās un ja šī grupa pati ir izraisījusi šīs grūtības, vai arī ja tai pašai ir līdzekļi, lai novērstu šīs grūtības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 13. maijs, Niki Luftfahrt/Komisija, T‑511/09, EU:T:2015:284, 159. punkts).

40      No tā izriet, ka Pamatnostādņu 22. punktā ir paredzēti trīs kumulatīvi nosacījumi, kuri ļauj par saderīgu ar iekšējo tirgu uzskatīt atbalstu, kas piešķirts grupā ietilpstošai sabiedrībai. Tādējādi Komisijai ir jāpārbauda, pirmkārt, vai atbalsta saņēmējs ietilpst grupā un, attiecīgā gadījumā, tās sastāvs, otrkārt, vai grūtības, ar kurām saskaras atbalsta saņēmējs, ir tam iekšējas un neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem un, treškārt, vai šīs grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās novērstu pati minētā grupa.

41      Apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumā Komisija norāda:

“Lai gan saņēmēju kontrolē citi akcionāri [3. apsvērums], tā iekšējā rakstura grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās atrisinātu tā vairākuma akcionāri vai citi akcionāri, un tās neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales par labu tās akcionāriem vai citiem meitasuzņēmumiem, kas atspoguļots arī 7.–9. apsvērumā. Attiecībā uz [saņēmēju] šķiet, ka minētās grūtības vēl nopietnākas ir padarījuši vēl nepieredzēti valsts pasākumi, kurus Portugāle un citas valstis pieņēma gaisa pārvadājumu jomā.”

42      Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par to, vai saņēmējs ietilpst grupā, ir jākonstatē, ka Komisija nav nedz iepriekš konstatējusi, nedz precizējusi, vai saņēmējs ietilpst šādā grupā. Nekas apstrīdētā lēmuma pamatojumā neliecina par to, ka Komisija būtu veikusi šādu analīzi. Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumu var interpretēt tādējādi, ka tajā nav ietverta Komisijas nostāja šajā jautājumā, vai arī tā, ka tas liek domāt, ka Komisija, iespējams, bija balstījusies uz pieņēmumu – tomēr to nepaskaidrojot –, ka saņēmējs ietilpa grupā Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē. Ja tas tā nebūtu, Komisijai nebūtu bijis jāaplūko abi pārējie nosacījumi, kas paredzēti Pamatnostādņu 22. punktā. Turklāt, pārbaudot minētos nosacījumus, Komisija norādīja, ka saņēmēju “kontrolē citi akcionāri”, un šajā ziņā atsaucās uz apstrīdētā lēmuma 3. apsvērumu, kurā uzskaitītas sabiedrības, kas ir saņēmēja akcionāres, tostarp AGW.

43      Turklāt, kaut arī Komisija ir izmantojusi Pamatnostādņu 22. punktā izmantotos formulējumus, lai aprakstītu divus izņēmumus aizliegumam piešķirt atbalsta pasākumu atbilstoši Pamatnostādnēm sabiedrībai, kas ietilpst grupā, ar to vien, ka ir pārņemts minētā 22. punkta formulējums, nevar aizstāt grupas esamības fakta pārbaudi.

44      Šajā ziņā no galveno lietas dalībnieku procesuālajiem rakstiem un debatēm tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai izriet, ka tie nav vienisprātis par to, vai saņēmējs un tā akcionāri, it īpaši konsorcijs AGW, ietilpa grupā Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā Parpública piederēja 50 % saņēmēja akciju, AGW piederēja 45 % un pārējie 5 % akciju piederēja trešām personām.

45      Prasītāja prasības pieteikumā un tiesas sēdē apgalvoja, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā saņēmējs ietilpa grupā kopā ar konsorciju AGW, tostarp ar diviem tā akcionāriem, proti, sabiedrībām HPGB SGPS SA un DGN Corporation. Esot pierādīts, ka AGW un šīs divas pēdējās minētās sabiedrības īstenoja kopīgu un faktisku saņēmēja kontroli.

46      Komisija iebildumu rakstā un tiesas sēdē noliedza, ka pastāv grupa Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē, kurā ietilpst AGW un saņēmējs. Tā uzskata, ka no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka runa ir par grupu, kurā ietilpa saņēmējs un AGW. AGW esot konsorcijs, kuram faktiski pieder divām fiziskam personām piederošas akcijas un tas pats par sevi neesot uzņēmums.

47      Tomēr šāds konstatējums nekādi neizriet no apstrīdētā lēmuma. Kā ir norādīts šī sprieduma 42. punktā, ne apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumā, ne arī kādā citā tā daļā nav ietverts konstatējums vai analīze par uzņēmumu grupas esamību vai neesamību Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē, un vēl jo mazāk par šādas uzņēmumu grupas sastāvu. Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 4. apsvērumā ir vienīgi sniegusi informāciju par saņēmēja kontrolētajām sabiedrībām. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav informācijas par attiecībām starp minēto atbalsta saņēmēju un akcionārēm sabiedrībām, kas minētas apstrīdētā lēmuma 3. punktā, tostarp AGW.

48      Konkrētāk, šajā ziņā ir jānorāda, ka attiecībā uz jēdzienu “uzņēmumu grupa” Pamatnostādņu 21. punkta b) apakšpunktā ir atsauce uz Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV 2003, L 124, 36. lpp.) pielikumu. Proti, saskaņā ar Pamatnostādņu 28. zemsvītras piezīmi – “lai noteiktu, vai uzņēmums ir neatkarīgs vai ietilpst grupā, ņem vērā Ieteikuma 2003/361 I pielikumā noteiktos kritērijus”.

49      Tomēr, kā tika konstatēts šī sprieduma 47. punktā, apstrīdētajā lēmumā nav norādīts, vai Komisija ir izskatījusi jautājumu par to, vai, ņemot vērā tostarp minētajā pielikumā norādītos kritērijus, saņēmēju un sabiedrības, kurām pieder tā akcijas, var kvalificēt kā grupu Pamatnostādņu 22. punkta izpratnē. Tādējādi Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt, vai tas bija izdarīts.

50      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojumu nevar pirmo reizi un a posteriori izskaidrot tiesā, izņemot ārkārtas gadījumos (skat. spriedumu, 2011. gada 20. septembris, Evropaïki Dynamiki/EIB, T‑461/08, EU:T:2011:494, 109. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to paskaidrojumi, ko Komisija sniegusi iebildumu rakstā un tiesas sēdē un saskaņā ar kuriem saņēmējs neietilpst grupā, tiesvedības laikā nevar papildināt apstrīdētā lēmuma pamatojumu.

51      Otrkārt, pieņemot, ka apstrīdētā lēmuma 43. apsvērums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir balstīts uz netiešu pieņēmumu, ka saņēmējs un tā akcionāri ir vienas un tās pašas grupas dalībnieki (skat. šī sprieduma 42. punktu) – tātad pretēji Komisijas iebildumu rakstā un tiesas sēdē paustajiem apgalvojumiem –, ir jākonstatē, ka Komisija nav pietiekami paskaidrojusi, kādēļ tā uzskatīja, ka Pamatnostādņu 22. punkta otrais un trešais nosacījums, kas atgādināti šī sprieduma 38. punktā, ir izpildīti. Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumā ir vienīgi attiecīgi apgalvojusi, ka saņēmēja grūtības bija iekšēja rakstura un “tās neizrietēja no izmaksu patvaļīgas sadales par labu tās akcionāriem vai citiem meitasuzņēmumiem” un ka minētās grūtības bija “pārāk nopietnas, lai tās varētu atrisināt tās kontrolējošie akcionāri vai citi akcionāri”, tomēr nekādi nepamatojot šos apgalvojumus.

52      Proti, lai gan apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumā Komisija ir atsaukusies uz šī lēmuma 7.–9. un 11.–13. apsvērumu, tomēr jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 7.–9. apsvērumā tā ir vienīgi precizējusi saņēmēja finansiālo situāciju un Covid19 pandēmijas radītās grūtības. Tāpat arī apstrīdētā lēmuma 11.–13. apsvērumā ir izklāstīti minētās pandēmijas radītie traucējumi TAP Air Portugal darbības rezultātos un tās likviditātes stāvoklī. Šajos apsvērumos tātad nekādi nav precizēts, vai grūtības bija saņēmējam iekšēja rakstura un tās neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas uzņēmumiem, kuru, iespējams, veido minētais saņēmējs un tā akcionāri. Tajos arī nav izskaidrota nedz saņēmēja akcionāru finansiālā situācija, nedz to potenciālās iespējas kaut daļēji atrisināt saņēmējam radušās grūtības. Tādējādi Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt iepriekš minēto apgalvojumu pamatotību.

53      Līdz ar to Vispārējai tiesai nav iespējams pārbaudīt, vai Pamatnostādņu 22. punktā ietvertie nosacījumi šajā gadījumā ir izpildīti un vai atbalsta saņēmēja atbilstība glābšanas atbalsta piešķiršanai nav tiem pretrunā. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā nav norādīti iemesli, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka tai nav būtisku grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu šī sprieduma 37. punktā minētās judikatūras izpratnē.

54      Līdz ar to piektais pamats ir pamatots un nav nepieciešams izvērtēt šī pamata pārējās daļas.

55      Apstrīdētā lēmuma nepietiekamais pamatojums ir iemesls to atcelt. Proti, Pamatnostādņu 22. punktā ir ietverti nosacījumi, ar kādiem grupā ietilpstošai sabiedrībai piešķirts glābšanas atbalsts ir atzīstams par saderīgu ar iekšējo tirgu. Taču, tā kā apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā nav pietiekama pamatojuma, Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt, vai Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka tai nav būtisku grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, turklāt nav vajadzības izvērtēt pārējos prasītājas izvirzītos pamatus.

 Par apstrīdētā lēmuma seku atstāšanu spēkā

56      Jāatgādina judikatūra, saskaņā ar kuru, ja primāri tiesiskās drošības apsvērumi to pamato, Savienības tiesai saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu ir rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā noteikt attiecīgā tiesību akta sekas, kuras ir jāuzskata par galīgām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 121. punkts un tajā minētā judikatūra).

57      Tātad no šīs tiesību normas izriet – ja Savienības tiesa to uzskata par vajadzīgu, tā pati pēc savas ierosmes var ierobežot spriedumā noteiktās atcelšanas sekas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 1. aprīlis, Parlaments un Dānija/Komisija, C‑14/06 un C‑295/06, EU:C:2008:176, 85. punkts).

58      Saskaņā ar šo judikatūru Tiesa izmanto iespēju ierobežot laikā Savienības tiesiskā regulējuma spēkā neesamības konstatējuma sekas, ja primāri tiesiskās drošības apsvērumi, kas ir saistīti ar visām – gan ar publiskām, gan privātām – interesēm, par kurām ir runa attiecīgajās lietās, liedz apstrīdēt naudas summu iekasēšanu vai samaksu, kas tiek veikta, pamatojoties uz šo tiesisko regulējumu attiecībā uz laika posmu pirms sprieduma pasludināšanas dienas (spriedums, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 122. punkts).

59      Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata, ka pastāv primāri tiesiskās drošības apsvērumi, kas pamato apstrīdētā lēmuma atcelšanas seku ierobežošanu laikā. Ir jākonstatē, ka attiecīgais pasākums tika piešķirts uz sākotnējo sešu mēnešu laikposmu, kurš jau ir beidzies un pēc kura Portugāles Republikai saskaņā ar Pamatnostādņu 55. punkta d) apakšpunktu bija jāiesniedz Komisijai vai nu pierādījumi, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts, vai pārstrukturēšanas plāns, vai likvidācijas plāns. Turklāt saskaņā ar minēto tiesību normu pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas gadījumā glābšanas atbalsta apstiprinājums tiek automātiski pagarināts līdz brīdim, kad Komisija pieņem savu galīgo lēmumu par pārstrukturēšanas plānu, ja vien tā nenolemj, ka šāds pagarinājums nav pamatots vai ir jāierobežo tā termiņš vai darbības joma.

60      Šajā kontekstā, kad attiecīgā atbalsta pasākuma piemērošana ir daļa no vēl notiekoša procesa un to veido dažādi secīgi posmi, attiecīgajā atbalsta pasākumā paredzēto naudas summu saņemšanas apstrīdēšanai pašreizējā stadijā būtu īpaši nelabvēlīgas sekas attiecībā uz visām – gan publiskām, gan privātām – interesēm. It īpaši ir jāņem vērā Covid19 pandēmijas radīto traucējumu nelabvēlīgā ietekme uz Portugāles gaisa satiksmi un tautsaimniecību un TAP Air Portugal nozīmīgums šajā gaisa satiksmē un šīs dalībvalsts tautsaimniecībā. Visbeidzot ir jānorāda, ka konstatētais prettiesiskums ir pamatojuma trūkums, nevis kļūda pēc būtības. Šie apstākļi attaisno apstrīdētā lēmuma atcelšanas seku ierobežošanu laikā.

61      Saskaņā ar LESD 266. pantu Komisijai, kas ir atceltā akta autore, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu šo spriedumu.

62      Tādēļ apstrīdētā lēmuma spēkā neesamības konstatējuma sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad Komisija pieņems jaunu lēmumu. Ņemot vērā, cik operatīvi Komisija ir rīkojusies kopš attiecīgā pasākuma iepriekšējas paziņošanas un paziņošanas, minētās sekas tiks saglabātas uz tādu laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas datuma, ja Komisija izlemtu šo jauno lēmumu pieņemt atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam, un uz saprātīgu papildu laika posmu, ja Komisija nolemtu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 126. punkts).

 Par tiesāšanās izdevumiem

63      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

64      Turklāt saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Francijas Republika, Polijas Republika un Portugāles Republika līdz ar to sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 3989 final (2020. gada 10. jūnijs) par valsts atbalstu SA.57369 (2020/N) – Covid19 – Portugāle – TAP piešķirtais atbalsts.

2)      Šī lēmuma spēkā neesamības konstatējuma sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad Eiropas Komisija pieņems jaunu lēmumu atbilstoši LESD 108. pantam. Minētās sekas tiek saglabātas uz tādu laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas datuma, ja Komisija izlemtu šo jauno lēmumu pieņemt atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam, un uz saprātīgu papildu laika posmu, ja Komisija nolemtu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3)      Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Ryanair DAC tiesāšanās izdevumus.

4)      Francijas Republika, Polijas Republika un Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Van der Woude

Kornezov

Buttigieg

Kowalik‑Bańczyk

 

      Hesse

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 19. maijā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.