Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 28. decembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen Afdeling Gent (Beļģija) – Minister van Financiën/DRINKS 52 BVBA, NZ
(Lieta C-800/23, DRINKS 52)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen Afdeling Gent
Pamatlietas dalībnieki
Apsūdzētie: DRINKS 52 BVBA, NZ
Citi lietas dalībnieki: Minister van Financiën, Openbaar Ministerie
Prejudiciālie jautājumi
Vai Muitas kodeksa 1 42. pantu var interpretēt tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā AWDA 2 220. pantā, AWDA 221. panta 1. punktā, Burgerlijk wetboek [Civilkodeksa] 1382. un 1383. pantā, kā arī Strafwetboek [Kriminālkodeksa] 44. un 50. pantā ietvertais, saskaņā ar kuru tas, ka situācijā, kad konfiscēto preču nodošana nav iespējama, tiek piespriests samaksāt akcīzes preču vērtības ekvivalentu, Savienības tiesību vispārīgo principu – Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. panta 3. punkta izpratnē – gaismā ir kvalificējams nevis kā krimināltiesiska sankcija vai cita veida sods, bet gan kā krimināllietā taisīta notiesājoša sprieduma civiltiesiskās sekas?
Vai Muitas kodeksa 42. pantu var interpretēt tādējādi, ka tas, ņemot vērā Savienības tiesību vispārīgos principus LES 6. panta 3. punkta izpratnē, it īpaši arī Hartas 49. panta 3. punktā nostiprināto samērīguma principu, neliedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā AWDA 220. pantā un 221. panta 1. punktā, Burgerlijk wetboek 1382. un 1383. pantā, kā arī Strafwetboek 44. un 50. pantā ietvertais, saskaņā ar kuru situācijā, kad konfiscēto preču nodošana nav iespējama, līdztekus tāda naudas soda piespriešanai, kas aprēķināms, piemērojot reizinātāju attiecībā uz nesamaksātām nodevām, var piespriest samaksāt akcīzes preču vērtības ekvivalentu?
Vai Muitas kodeksa 42. pantu var interpretēt tādējādi, ka, ņemot vērā Savienības tiesību vispārīgos principus LES 6. panta 3. punkta izpratnē, it īpaši arī Hartas 49. panta 3. punktā nostiprināto samērīguma principu, tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā AWDA 220. pantā un 221. panta 1. punktā, Burgerlijk wetboek 1382. un 1383. pantā, kā arī Strafwetboek 44. un 50. pantā ietverto, saskaņā ar kuru valsts tiesa gadījumā, ja situācijā, kad konfiscēto preču nodošana nav iespējama, tiek piespriests samaksāt akcīzes preču vērtības ekvivalentu, nevar samazināt sodu atbilstoši konkrētajiem lietas apstākļiem, it īpaši apsūdzētā finansiālajam stāvoklim?
____________
1 Savienības Muitas kodekss.
1 Algemene wet inzake douane en accijnzen [Vispārīgais muitas un akcīzes likums].