Prasība, kas celta 2010. gada 17. martā - CBI/Komisija
(lieta T-137/10)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Coordination bruxelloise d'Institutions sociales et de santé (CBI) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji - D. Waelbroeck, avocat, un D. Slater, solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt atbildētājas 2009. gada 28. oktobra lēmumu, kurā, pamatojoties uz EKL 86. panta 2. punktu, par saderīgiem ar kopējo tirgu ir atzīti Beļģijas nelikumīgi piešķirtie valsts atbalsti konkrētām galvaspilsētas Briseles reģiona valsts slimnīcām un noraidīta prasītājas sūdzība;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 28. oktobra Lēmumu C (2009) 8120, galīgā redakcija, kurā par saderīgu ar kopējo tirgu ir atzīts finansējuma kopums, kuru Beļģijas iestādes ir piešķīrušas galvaspilsētas Briseles reģiona IRIS tīkla valsts slimnīcām kā kompensāciju par slimnīcu un neslimnīcu pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) [Valsts atbalsts NN 54/2009 (ex-CP 244/2005)].
Savas prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai vismaz esot nozīmīgs nepietiekams pamatojums.
Prasītāja īpaši norāda, ka Komisijas apgalvojums, ka neesot nepieciešams pārbaudīt atbalsta saņēmēja efektivitāti, piemēram, salīdzinot to ar "vidēju, labi vadītu un piemēroti aprīkotu uzņēmumu", saistībā ar valsts atbalsta analīzi no EKL 86. panta 2. punkta viedokļa ļautu dalībvalstīm atlīdzināt visas izmaksas, kas rodas uzņēmumam, kurš veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, tostarp pārmērīgās un nesamērīgās izmaksas, kas līdz ar to būtu un ir jānoraida.
Prasītāja apgalvo, ka, lai izvairītos no konkurences traucējumiem tirgū, kompensācijai par sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma veikšanu esot jābūt ierobežotai līdz apmēram, kas ir noteikti nepieciešams salīdzinājumā ar izmaksām, kuras rastos efektīvam uzņēmumam, un ka tā tas nav bijis šajā gadījumā.
____________