Prasība, kas celta 2008. gada 18. septembrī - Bank Melli Iran/Padome
(lieta T-390/08)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Bank Melli Iran, Teherāna (Irāna) (pārstāvis - L. Defalque, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma 2008/475/EK par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu pielikuma B daļas 4. punktu, ciktāl tas attiecas uz Bank Melli Iran, tās meitas uzņēmumiem un filiālēm;
pakārtoti, saskaņā ar EKL 241. pantu par šajā lietā nepiemērojamiem atzīt Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regulas 423/2007 15. panta 2. punktu un 7. panta 2. punktu;
katrā ziņā piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu.
Pamati un galvenie argumenti
Šajā lietā prasītāja lūdz atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/475/EK
1, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, daļā, kurā prasītāja ir ietverta to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti saskaņā ar šo normu.
Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza septiņus pamatus saistībā ar:
EK līguma būtisku procedūras noteikumu un ar tā piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumu, pilnvaru nepareizu izmantošanu, kā arī Kopējās nostājas 2007/140/KĀDP
2 7. panta 2. punkta neievērošanu, jo apstrīdētais lēmums esot pieņemts, neievērojot Kopējās nostājas 2007/140/KĀDP 7. panta 2. punkta noteikumu par vienprātību;
alternatīvi, iebildi par to, ka Regulas Nr. 423/2007
3 15. panta 2. punkts, kurā paredzēts kvalificēts balsu vairākums, esot prettiesisks;
vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo Padome uzdevusi iesaldēt prasītājas naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus, šo pasākumu nepiemērojot attiecībā uz citām Irānas bankām, kas atrodas tādos pašos apstākļos;
samērīguma principa pārkāpumu, jo Padome uzdevusi iesaldēt prasītājas naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus, lai gan ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1803 (2008) dalībvalstis vienīgi aicinātas izrādīt modrību attiecībā pret darbību, ko to teritorijā esošās finanšu institūcijas veic ar bankām, kuru juridiskā adrese atrodas Irānā, tostarp prasītāju;
tiesību uz aizstāvību, tiesību tikt uzklausītai un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu, jo i) Rezolūcijā 1803 (2008) dalībvalstis vienīgi aicinātas izrādīt modrību un ii) prasītāja nav bijusi norādīta agrākajās ANO Drošības padomes rezolūcijās [Rezolūcija 1737 (2006) un Rezolūcija 1747 (2007)]; turklāt prasītājai neesot darīti zināmi pret viņu iesniegtie pierādījumi;
pamattiesību uz īpašuma neaizskaramību pārkāpumu;
Regulas 423/2007 15. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Padomei esot bijis jānorāda individuālie un īpašie iemesli savam lēmumam, ievērojot gan Rezolūcijā 1803 (2008) noteikto pienākumu vienīgi izrādīt modrību, gan attieksmi pret citām Irānas bankām;
Kopienu kompetenču pārsniegšanu, jo prasītājas naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana esot pielīdzināma soda sankcijai, un jo vairāk tāpēc, ka šajā lietā tā nav saistīta ar ANO Drošības padomes rezolūcijas izpildi, jo Rezolūcijā 1803 (2008) šis iesaldēšanas pasākums nav paredzēts.
____________1 - OV L 163, 29. lpp.2 - Padomes 2007. gada 27. februāra Kopējā nostāja 2007/140/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 61, 49. lpp.).3 - Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.).