Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī - Marouf/Padome

(lieta T-569/12)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Soulieman Marouf (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - V. Davies, Solicitor, T. Eicke, QC, A. Sander, Barrister, un R. Franklin, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Padomes Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ (grozīto) Lēmumu 2011/782/KĀDP (turpmāk tekstā - "Padomes lēmums") tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ (grozīto) Regulu (ES) Nr. 442/2011 un/vai Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 944/2012 un/vai Padomes 2012. gada 29. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1117/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (turpmāk tekstā - "Padomes regulas"), ciktāl tās attiecas uz prasītāju;

atcelt Padomes lēmumu, kas ietverts tās 2012. gada 30. novembra vēstulē (ref. Nr. SGS12/013373), "ka prasītājam joprojām ir jāpaliek iekļautam personu un vienību sarakstā, kas ir ietverts Padomes Lēmuma 2012/739/KĀDP I un II pielikumā un Padomes Regulas (ES) Nr.36/2012 II un IIa pielikumā [..]", (turpmāk tekstā - "lēmums");

piespriest Eiropas Savienībai izmaksāt prasītājam kompensāciju; un

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka pret viņu vērstajiem ierobežojošajiem pasākumiem neesot juridiska pamatojuma un/vai esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo neesot racionālas saiknes starp viņu un personām, kuras tiek meklētas, lai pret viņām vērstu Savienības noteiktos ierobežojošos pasākumus, proti, tiem, kuri ir atbildīgi par Sīrijas civiliedzīvotāju vardarbīgu apspiešanu.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Padomes Lēmuma 2012/739/KĀDP 24. pantam, ar kuru tiek mēģināts novērst viņa iebraukšanu dalībvalstīs vai tranzītu caur tām, neesot juridiska pamatojuma, jo prasītājam kā ES pilsonim esot LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā un Direktīvā 2004/38/EK noteiktās tiesības.

Treškārt, Padomes lēmums un Padomes regulas novedot pie tā, ka tiekot pārkāptas prasītāja pamattiesības, kas ir aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un/vai Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, tostarp prasītāja tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un lietas taisnīgu izskatīšanu, tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, tiesības uz viņa privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, brīvība veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz īpašumu.

____________