EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2013. gada 30. septembrī
Lieta F‑38/12
BP
pret
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA)
Civildienests – Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras personāls – Līgumdarbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana uz nenoteiktu laiku – Iecelšana amatā citā dienestā līdz līguma termiņa beigām – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, ar ko BP lūdz Civildienesta tiesu atcelt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk tekstā – “FRA” vai “aģentūra”) direktora 2012. gada 27. februāra lēmumus nepagarināt viņas līgumdarbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku un uz pēdējiem sešiem līguma mēnešiem iecelt viņu amatā citā dienestā, kā arī piespriest FRA atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu
Nolēmums Prasību noraidīt. BP sedz visus savus, kā arī atlīdzina visus Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Līgumdarbinieki – Pamati – Pamats par pilnvaru nepareizu izmantošanu prasības, kura vērsta pret lēmumu par līguma nepagarināšanu, kas pieņemts pēc informācijas nosūtīšanas, pamatojumam
(Civildienesta noteikumu 22.a pants)
2. Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums nepagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu – Ieinteresētās personas tiesības tikt uzklausītai
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras Lēmums 2009/13)
3. Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 25. pants)
4. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Administrācijas novērtējuma brīvība – Robežas – Dienesta intereses – Darba līdzvērtības ievērošana
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)
5. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Ierēdņa iecelšana citā amatā dienesta interesēs attiecību sarežģījumu dēļ – Dienesta interešu neņemšana vērā – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)
6. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Izvirzīto pamatu skaidrs un precīzs izklāsts – Pamats, kas izvirzīts prasījumu daļā – Ņemšana vērā citā prasījumu daļā – Nepieļaujamība
(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkts)
1. Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punktā ir paredzēts, ka ierēdnim, kurš saskaņā ar minētā panta 1. punktu ir informējis par faktiem, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību vai rīcību, kurā var atklāties smags Eiropas Savienības ierēdņu profesionālo pienākumu pārkāpums, iestāde nedrīkst kaitēt, ja vien viņš rīkojies labā ticībā. Tādējādi apstāklis, ka ierēdnim nelabvēlīgs lēmums hronoloģiski tiek pieņemts pēc tam, kad šis ierēdnis ir paziņojis informāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu, izskatot prasību, kas vērsta pret attiecīgo lēmumu, kuras pamatojumam ir izvirzīts pamats par pilnvaru nepareizu izmantošanu, liek Savienības tiesai pārbaudīt minēto pamatu sevišķi uzmanīgi. Tomēr šajās tiesību normās ierēdnim, kurš atbilstoši Civildienesta noteikumu 22.a panta 1. punktam ir informējis par faktiem, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību, nav sniegta aizsardzība pret jebkuru lēmumu, kurš tam var būt nelabvēlīgs, bet tā ir sniegta tikai pret tādiem lēmumiem, kuri ir pieņemti šādas paziņošanas dēļ.
(skat. 87.–89. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 24. februāris, F‑2/09 Menghi/ENISA, 138. punkts.
2. Tā kā līgums par darbinieka pieņemšanu darbā var tikt pagarināts, lēmums nepagarināt pagaidu darbinieka līgumu vai līgumdarbinieka līgumu ir lēmums, kas ieintresētajai personai ir nelabvēlīgs.
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras Lēmumā 2009/13 par procedūru, kāda jāievēro, pagarinot līgumdarbinieku līgumus, ir paredzēta ieinteresētās personas uzklausīšana divas reizes; vispirms pārrunās ar departamenta vadītāju un tad izmantojot motivācijas vēstuli, ko ieinteresētā persona sūta minētās aģentūras direktoram septiņus mēnešus pirms sava līguma termiņa beigām. Motivācijas vēstulē ieinteresētā persona var izteikties un norādīt visus iemeslus, kas liecina par labu lēmumam, kurš būtu viņam labvēlīgs.
Departamenta vadītāja atzinums, kura kopiju ieinteresētā persona saņem un par ko ieinteresētā persona vēlas paust savu viedokli, ir lēmumu nepagarināt līgumu sagatavojošs akts. Tā kā jautājums nav par ieinteresētajai personai nelabvēlīgu aktu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē, nevar pamatoti norādīt uz tiesībām paust apsvērumus par tā saturu.
(skat. 103. un 106.–108. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2011. gada 14. septembris, T‑236/02 Marcuccio/Komisija, 133. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta C‑617/11 P.
3. Civildienesta noteikumu 25. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu, kurā atkārtots EKL 296. pantā ietvertais vispārējais pienākums, mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi, lai izvērtētu tai nelabvēlīgā akta pamatotību un iespēju ierosināt tiesvedību Civildienesta tiesā, un, otrkārt, ļaut minētajai tiesai pārbaudīt šī akta tiesiskumu. Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē, ne tikai ņemot vērā apstrīdēto lēmumu, bet arī ievērojot konkrētos apstākļus, kam ir nozīme minētajā lēmumā.
Lēmums ir pietiekoši pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajam ierēdnim zināmos apstākļos, kas tam ļauj saprast viņam piemērotā pasākuma apjomu. Tā tas ir gadījumā, ja pirms šī lēmuma pieņemšanas ir notikušas pārrunas ar priekšniecību par attiecīgo situāciju. Turklāt lēmumā ir izpildīta prasība norādīt pamatojumu, ja tajā ir atsauce uz dokumentu, kas jau ir ieinteresētās personas rīcībā un kurā ir visa informācija, ar kuru iestāde ir pamatojusi savu lēmumu.
(skat. 124. un 125. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 17. maijs, T‑93/04 Kallianos/Komisija, 100. un 101. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, F‑49/08 Giannini/Komisija, 117. punkts; 2010. gada 30. novembris, F‑97/09 Taillard/Parlaments, 33. punkts.
4. Iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, organizējot savus dienestus atkarībā no tām uzticētajiem uzdevumiem un šajā saistībā arī ieceļot amatā to rīcībā esošo personālu, tomēr ar nosacījumu, ka šī iecelšana amatā ir dienesta interesēs un tiek veikta, ievērojot darba līdzvērtību.
Ierēdņa iecelšanai citā amatā nav izvirzīts nosacījums par viņa piekrišanu. Šāda nosacījuma rezultātā tiktu ierobežota iestāžu rīcības brīvība savu dienestu organizēšanā un šīs organizācijas pielāgošanā jaunām vajadzībām.
(skat. 132. un 133. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 22. janvāris, T‑98/96 Costacurta/Komisija, 36. un 40. punkts, un tajos minētā judikatūra.
5. Dienesta interešu jēdziens ir saistīts ar pienācīgu iestādes darbību vispār un it īpaši – ar ieņemamā amata īpašajām prasībām. Ierēdņa iecelšana citā amatā, lai izbeigtu administratīvu stāvokli, kas kļuvis neizturams, ir jāuzskata par veiktu dienesta interesēs. Attiecību sarežģījumi, ja tie izraisa spriedzi, kas kaitē dienesta pienācīgai darbībai, tieši dienesta interesēs var pamatot ierēdņa pārcelšanu, un tam nav nepieciešams identificēt personu, kas vainojama attiecīgajos starpgadījumos vai noteikt viena un otra lietas dalībnieka pausto pārmetumu patiesuma pakāpi.
(skat. 140.–142. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 18. aprīlis, T‑13/95 Kyrpitsis/EAK, 51. punkts; Costacurta/Komisija, minēts iepriekš, 39. punkts un tajā minētā judikatūra.
Civildienesta tiesa: 2012. gada 5. decembris, F‑88/09 un F‑48/10 Z/Tiesa, 123. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑88/13 P.
6. Nav pieņemams tāds iebildums, kas izvirzīts nepiemērotā prasījumu daļā, jo, pirmkārt, Savienības tiesai nav atbilstoši savai izpratnei jāpārgrupē prasības pieteikumā ietvertie argumenti, iebildumi un pamati vienā vai otrā prasījumu daļā un, otrkārt, veids, kādā šis iebildums ir pausts, var ietekmēt atbildētāja tiesības uz aizstāvību.
(skat. 148. un 149. punktu)