PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2009. gada 25. martā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPA THERAPY” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SPA” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑109/07
L’Oréal SA, Parīze (Francija), ko pārstāv E. Bods [E. Baud], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,
atbildētāju,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, Spa (Beļģija), ko pārstāv E. Kornu [E. Cornu], L. de Brauvers [L. De Brouwer] un D. Moro [D. Moreau], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2007. gada 24. janvāra lēmumu lietā R 468/2005‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV un L’Oréal SA.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši M. Preks [M. Prek] (referents) un V. Čuke [V. Ciucă],
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 11. aprīlī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 25. jūnijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 17. jūlijā,
pēc 2008. gada 6. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 28. novembrī prasītāja L’Oréal SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “SPA THERAPY”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “smaržas, tualetes ūdens, vannas un dušas želejas un sāļi, kas nav paredzēti medicīniskai lietošanai; tualetes ziepes; ķermeņa dezodoranti; kosmētika, tostarp krēmi, pieniņi, losjoni, želejas un pūderi sejai, ķermenim un rokām; sauļošanās un pēcsauļošanās pieniņi, želejas un eļļas (kosmētiskās); dekoratīvās kosmētikas līdzekļi; šampūni; želejas, putas, balzami un aerosolveida līdzekļi matu ieveidošanai un kopšanai; matu lakas; krāsojoši un krāsu noņemoši līdzekļi matiem; matu viļņošanas un veidošanas līdzekļi; ēteriskās eļļas”.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2002. gada 15. jūlija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 55/2002.
5 2002. gada 14. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm.
6 Savu iebildumu pamatojumam persona, kas iestājusies lietā, atsaucās tostarp uz sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ar dažādām agrākām preču zīmēm, tostarp vārdisko preču zīmi “SPA”, kas reģistrēta 1981. gada 11. martā Beniluksa Preču zīmju birojā ar numuru 372307 attiecībā uz “balināšanas līdzekļiem un citiem līdzekļiem mazgāšanas vajadzībām, tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvajiem līdzekļiem; ziepēm; parfimēriju, ēteriskajām eļļām, kosmētiku, matu losjoniem; zobu pulveriem un pastām”, kas ietilpst 3. klasē. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, atsaucās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. un 5. punktu, pamatojoties uz dažādām agrākām reģistrācijām.
7 Ar 2005. gada 29. marta lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, uzskatot, ka ir izpildīti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Iebildumu nodaļa nav izskatījusi atteikuma pamatojumus, kas izriet no Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. un 5. punkta, un pamatojās vienīgi uz sajaukšanas iespēju ar agrāku vārdisko preču zīmi “SPA” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”).
8 2005. gada 22. aprīlī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
9 Ar 2007. gada 24. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums)” ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka esot izpildīti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Vispirms saistībā ar attiecīgo preču salīdzinājumu Apelāciju padome norādīja, ka lietas dalībnieki nav apstrīdējuši to identiskumu. Turpinājumā attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu tā uzskatīja, ka ir jāņem vērā vārda “spa” paaugstinātā atšķirtspēja attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, ko veido vidusmēra patērētājs Beniluksa valstīs, un nepiekrita prasītājas argumentiem, ka vārds “spa” esot aprakstošs attiecībā uz 3. klasē ietilpstošām kosmētikas precēm. Pamatojoties uz minēto, Apelāciju padome uzskatīja, ka vārdiskais elements “spa” ir galvenais pievilcīgais elements reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un ka līdz ar to konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi, lai gan ir vizuālas, fonētiskas un konceptuālas atšķirības, kas saistītas ar vārdiskā elementa “therapy” esamību reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Visbeidzot, Apelāciju padome ir norādījusi, ka kosmētikas nozarē ražotāji bieži laiž tirgū vairākas preču līnijas, izmantojot dažādas pakārtotas preču zīmes. Apelāciju padome līdz ar to secināja iespējamību, ka patērētājs uzskata, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču tirgošanu kontrolē persona, kas iestājusies lietā. Turklāt Apelāciju padome ir atteikusies apmierināt prasītājas lūgumu likt personai, kas iestājusies lietā, sniegt pierādījumus par preču zīmes faktisku izmantošanu, pamatojoties uz to, ka šis lūgums tika iesniegts novēloti.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB un – ciktāl tas ir nepieciešams – personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Vispirms ir jākonstatē, ka persona, kas iestājusies lietā, apstrīd vairāku prasības pieteikuma pielikumu pieņemamību, jo tajos esot iekļauti dokumenti, kas pirmo reizi iesniegti Pirmās instances tiesā. Aplūkojamajā gadījumā tomēr nav jāpārbauda katra no personas, kas iestājusies lietā, apstrīdētajiem pielikumiem pieņemamība, jo Pirmās instances tiesa var novērtēt prasītājas argumentus, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti administratīvā procesa gaitā un kas ietverti ITSB procesa lietas materiālos, kurus ITSB nosūtījusi Pirmās instances tiesai saskaņā ar Reglamenta 133. pantu.
13 Prasītāja izvirza vienīgo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
14 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko apzīmē ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja.
15 Šajā lietā agrākā preču zīme ir aizsargāta Beniluksa valstīs. Līdz ar to ir jāaplūko, kā konfliktējošās preču zīmes uztver attiecīgo preču patērētājs šo dalībvalstu teritorijā. Turklāt, ņemot vērā konkrēto preču raksturu, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 12. punktā ir norādījusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra patērētāji. Šis vērtējums ir pareizs, un turklāt prasītāja to nav apstrīdējusi.
16 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja attiecībā uz sabiedrību – kas definēta kā iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, – ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II‑4359. lpp., 25. un 26. punkts; pēc analoģijas skat. arī Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts).
17 Attiecībā uz konkrēto preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kas ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā sakarā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (pēc analoģijas skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd SchuhfabrikMeyer, Recueil, I‑3819. lpp., 25. punkts).
18 Veicot sajaukšanas iespējas esamības novērtējumu, divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kādu vienu kombinētas preču zīmes sastāvdaļu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes un apskatot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kopējo iespaidu galvenokārt nosaka viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas. Tikai tad, ja visām pārējām preču zīmes sastāvdaļām ir nebūtiska nozīme, līdzības novērtējumu var veikt tikai uz dominējošā elementa pamata (Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedums lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 41. un 42. punkts, un 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, I‑114.* lpp., 42. un 43. punkts).
19 Tomēr papildus parastajam gadījumam, kad vidusmēra patērētājs uztver preču zīmi kā vienu veselumu, un, lai gan kopējo iespaidu var galvenokārt noteikt viena vai vairākas kombinētās preču zīmes sastāvdaļas, nebūt nav izslēgts, ka īpašā gadījumā agrākā preču zīme, ko trešā persona izmanto kombinētā apzīmējumā, šajā saliktajā apzīmējumā saglabā patstāvīgu atšķirīgo stāvokli, tomēr nebūdama dominējošs elements, un ka līdz ar to kombinētā apzīmējuma radītais kopējais iespaids var sabiedrībai likt domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir vismaz no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, un šajā gadījumā ir jāatzīst sajaukšanas iespēja. Šādā gadījumā sajaukšanas iespējas esamības konstatācija nevar būt atkarīga no nosacījuma, ka kombinētā apzīmējuma radītais kopējais iespaids būtu jānosaka galvenokārt šī apzīmējuma daļai, kuru veido agrākā preču zīme (šajā sakarā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedumu lietā C‑120/04 Medion, Krājums, I‑8551. lpp., 30.–33. punkts).
20 Aplūkojamajā lietā – kā Apelāciju padome norādījusi apstrīdētā lēmuma 11. punktā – starp lietas dalībniekiem nav strīda par preču, kas apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, identiskumu.
21 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido agrākā preču zīme, kurai pievienots vārds “therapy”.
22 Tāpat ir jākonstatē, ka agrākā preču zīme, nebūdama dominējošs elements reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, tajā saglabā patstāvīgu atšķirīgo izvietojumu.
23 Pirmkārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido nevis jauns vārds, kuram būtu patstāvīga nozīme, kas atšķirtos no vienkārša to veidojošo elementu savienojuma nozīmes, bet gan divi vārdi, kas skaidri nošķirami viens no otra: “spa” un “therapy”.
24 Otrkārt, vārdam “spa”, kas ir gan agrākā preču zīme, gan abām preču zīmēm kopīgs elements, ir parasta atšķirtspēja attiecībā uz kosmētikas precēm, kas apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm.
25 Prasītājas apgalvojumi, ka vārdam “spa” saistībā ar kosmētikas precēm ir aprakstošs vai sugas vārda raksturs, nav pārliecinoši. Dokumenti, ko prasītāja iesniegusi administratīvā procesa gaitā un kas ietverti ITSB procesa lietas materiālos, pierāda tikai to, ka šim vārdam, iespējams, būtu aprakstošs un sugas vārda raksturs attiecībā uz vietām, kas paredzētas hidroterapijai, tādām kā pērtuves vai saunas, nevis aprakstošu un sugas vārda raksturu attiecībā uz kosmētikas precēm, kas apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Vienīgais elements, kas atbalsta prasītājas tēzi, ir Parīzes tribunal de grande instance spriedums. Tomēr tā pierādījuma spēks ir ierobežots. Pirmkārt, minētais spriedums var attiekties tikai uz konkrētās sabiedrības daļas, proti, Beniluksa valstīs franču valodā runājošo cilvēku, uztveri. Otrkārt, citas tiesas, tostarp Parīzes apelācijas tiesa, nepiekrīt minētajā spriedumā izteiktajai nostājai.
26 Citi pierādījumi, ko prasītāja iesniegusi ITSB administratīvā procesa gaitā, tādi kā izvilkumi no vārdnīcām, pierādījumi par vārda “spa” izmantošanu presē un internetā vai arī Nīderlandē veiktais pētījums par vārda “spa” uztveri, vienīgi parāda vārda “spa” aprakstošu un sugas vārda raksturu attiecībā uz vietām, kas paredzētas hidroterapijai, tādām kā pērtuves vai saunas.
27 Saistībā ar norādēm uz ITSB lēmumu pieņemšanas praksi pietiek atgādināt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāizvērtē, vienīgi pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, kā to interpretējusi Kopienu tiesa, un nevis pamatojoties uz ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 68. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Turklāt, lai gan prasītāja ir pareizi norādījusi tiesas sēdē, ka vārdam “spa” ir aprakstošs un sugas vārda raksturs attiecībā uz vienu no vietām, kur kosmētikas preces izmanto vai pārdod, proti, vietām, kas paredzētas hidroterapijai, tādām kā pērtuves vai saunas, tomēr no tā nevar secināt, ka līdz ar to minētajam vārdam nav atšķirtspējas attiecībā uz kosmētikas precēm vai ka tā atšķirtspēja ir pārāk vāja, lai varētu secināt, ka agrākajai preču zīmei ir patstāvīgs atšķirīgs izvietojums reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Saiknes starp kosmētikas precēm un vietām, kas paredzētas hidroterapijai, sakarā ar minēto preču izmantošanu šajās vietās nav tādas, kas ļautu uz tām attiecināt secinājumu par vārda “spa” aprakstošo vai sugas vārda raksturu.
29 Tātad ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šo patstāvīgo atšķirīgo izvietojumu, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītais kopējais iespaids var sabiedrībai likt domāt, ka konkrētās preces ir vismaz no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, un līdz ar to ir sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
30 Vispirms ir jānorāda, ka patērētājs parasti pievērš lielāku uzmanību preču zīmes sākumam nekā tās beigām (Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T‑133/05 Meric/ITSB – Arbora & Ausonia (“PAM‑PIM’S BABY‑PROP”), Krājums, II‑2737. lpp., 51. punkts). Agrākā preču zīme atrodas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā. No tā izriet, ka tās patstāvīgs atšķirīgs stāvoklis reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē vēl jo vairāk var izraisīt sajaukšanu konkrētās sabiedrības daļas uztverē attiecībā uz preču komerciālo izcelsmi.
31 Turpinājumā ir arī jānorāda, ka vārds “therapy” nav tāds tirdzniecības nosaukums ar reputāciju kā šā spriedumā 19. punktā minētajā lietā Medion, bet gan vārds, kuram, lai gan tas nav aprakstošs attiecībā uz kosmētikas precēm, saistībā ar tām nav īpaši paaugstinātas atšķirtspējas, jo to var uztvert kā norādi uz šo preču labvēlīgu iedarbību.
32 Visbeidzot, kā norādījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 13. punktā, kosmētikas preču ražotāji bieži laiž tirgū vairākas preču līnijas, izmantojot dažādas pakārtotas preču zīmes. Līdz ar to apstāklis, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido agrākā preču zīme “SPA”, kam seko vārds “therapy”, var likt patērētājam domāt, ka runa ir par personas, kas iestājusies lietā, tirgoto preču līniju.
33 No visa iepriekš minētā izriet, ka apzīmējumu atšķirības saistībā ar vārdu “therapy” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē nevar kompensēt būtisko līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, kas saistīta ar agrākās preču zīmes atrašanos reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā un tās patstāvīgo atšķirīgo stāvokli tajā. Turklāt, tā kā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir identiskas, ir jāsecina, ka konkrētā sabiedrības daļa uzskatīs, ka tās ir vismaz no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
34 Tādējādi ir jāapstiprina Apelāciju padomes secinājums, kas sniegts apstrīdētā lēmuma 13. punktā un saskaņā ar kuru ir konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
35 Līdz ar to ir jānoraida vienīgais pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, un – attiecīgi – prasība.
Par tiesāšanās izdevumiem
36 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) L’Oréal SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 25. martā.
[Paraksti]