Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 25. septembrī Giovanni Frajese iesniedzis par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2023. gada 27. jūlija rīkojumu lietā T-786/22 Frajese/Komisija

(Lieta C-586/23 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giovanni Frajese (pārstāvji: O. Milanese, A. Montanari, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

pilnībā apmierināt apelācijas sūdzību;

atzīt pārsūdzēto rīkojumu par spēkā neesošu apelācijas sūdzības I –IV daļā norādīto pamatu dēļ;

pakārtoti – atcelt pārsūdzēto rīkojumu apelācijas sūdzības IV daļā norādīto pamatu dēļ;

katrā ziņā – šo pašu pamatu dēļ atcelt rezolutīvās daļas punktu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu;

līdz ar to apmierināt pirmajā instancē celto ar LESD 263. pantu pamatoto prasību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus, lai pamatotu apelācijas sūdzību par rīkojumu, ar kuru Vispārējā tiesa ir atzinusi par nepieņemamu viņa prasību atcelt, pirmkārt, Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2022) 7163 final (2022. gada 3. oktobris), ar ko uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 pamata piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm "Spikevax - elasomerāns” un ar ko atceļ Lēmumu C(2021) 94(final), un, otrkārt, Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2022) 7342 final (2022. gada 10. oktobris), ar ko uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 pamata piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm "Comirnaty - tozinamerāns, COVID-19 mRNS vakcīna (modificētu nukleozīdu)” un ar ko atceļ Lēmumu C(2020) 9598(final).

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka esot smagi pārkāpts LESD 254. pants, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 2., 4. un 18. pants un Vispārējās tiesas Reglamenta 16. pants. Šāds pārkāpums izrietot no tā, ka tiesnesis referents lietā T-786/22 nav bijis neatkarīgs un objektīvs, jo viņš iepriekš bija veicis darba pienākumus Eiropas Komisijā, kas ir pretējā puse. Ar šo neatkarības neesamību esot turklāt pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts, kā arī civilizēto nāciju atzītie vispārējie tiesību principi, kas ir vispārpiemērojams starptautisko tiesību avots, un līdz ar to pārsūdzētais rīkojums esot absolūti spēkā neesošs.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka esot pārkāptas procesuālās tiesību normas, jo Vispārējā tiesa neesot atzinusi par novēlotu un nepieņemamu iebildi par nepieņemamību, ko Komisija iesniegusi pēc maksimālā termiņa beigām, kuru pati Vispārējā tiesa ir kļūdaini novērtējusi un aprēķinājusi un kas ir noilguma termiņš. Šāds pārkāpums rīkojumu par prasības noraidīšanu padarot prettiesisku arī attiecībā uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot lēmusi par pamatiem un argumentiem, ko viņš izvirzījis par LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto nosacījumu pastāvēšanu. Vispārējās tiesas šajā ziņā sniegtais pamatojums esot kļūdains un pretrunīgs, kā arī neattiecoties uz prasības pieteikumā izklāstītajiem argumentiem. Konkrēti, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā prasītāja kā ārsta, kurš veic vakcināciju, īpašo statusu un viņa īpašo interesi celt prasību, jo īstenošanas lēmumu pielikumos minētās norādes ir adresētas ārstniecības personām un ārsti ir tie, kas faktiski īsteno norādes par produkta lietošanu. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 263. panta ceturto daļu, īpaši attiecībā uz apstrīdēto lēmumu radīto tiešo un individuālo skārumu, un tās sniegtais pamatojums esot pretrunīgs un kļūdains, tostarp arī no Tiesas judikatūras attiecīgajā jomā viedokļa.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet, ka, Vispārējai tiesai atzīstot prasību par nepieņemamu, tiekot liegtas tiesības uz aizstāvību, jo apelācijas sūdzības iesniedzējam – un visiem Savienības pilsoņiem – tiek liegta jebkāda efektīva tiesību aizsardzība tiesā, un šādi tiek izdarīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas VI sadaļas un tostarp tās 47. panta pārkāpums.

____________