Prasība, kas celta 2006. gada 15. septembrī - Berrisford pret Komisiju

(lieta F-107/06)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michael Berrisford, Brisele (Beļģija) (pārstāvis - E. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt 2005. gada 23. novembra Administratīvajā paziņojumā Nr. 85-2005 publicēto lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu paaugstināto personu sarakstā paaugstināšanai no A*12 uz A*13 pakāpi "2005. paaugstināšanas gadā" un tā rezultātā nepaaugstināt prasītāju tiktāl, ciktāl šis lēmums tika pieņemts, kaut gan minētajā paaugstināšanas gadā prasītājam tika piešķirts nepietiekams skaits prioritātes punktu;

atcelt 2006. gada 6. jūnija lēmumu noraidīt sūdzību, ko prasītājs atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniedza 2006. gada 21. februārī un kuram tika piešķirts numurs R/123/06;

piespriest atbildētājai kā atlīdzību par morālo un materiālo kaitējumu un prasītāja karjeras kavēšanu samaksāt EUR 25 000, kam pieskaitīti procenti atbilstoši likmei - 7 % gadā, skaitot no 2006. gada 21. februāra, kad tika iesniegta sūdzība;

jebkurā gadījumā piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus atbilstoši Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus, pirmais no kuriem ir balstīts uz Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu, minētās normas īstenošanai paredzēto vispārējo noteikumu (VĪN) pārkāpumu, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārkāpumu, pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, kā arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā. Prasītājs it īpaši norāda, ka, neraugoties uz viņa izcilajiem nopelniem un to, ka viņš "divas reizes bija iekļauts starp A4 pakāpes ierēdņiem, kuru paaugstināšana tika atlikta", viņam netika piešķirti ne trīs VĪN 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētie pārejas punkti, ne četri īpašie papildu prioritātes punkti, ne arī papildu prioritātes punkts, ko viņam bija piešķīris viņa ģenerāldirektorāts un kas tika pieprasīts prasībā, kura tika celta Apvienotajā komitejā paaugstināšanai A kategorijā. Prasītājs atsaucas arī uz to, ka netika sasniegta A*12 pakāpes ierēdņiem noteiktā paaugstināšanas amatā kvota, kas ir 5 %.

Otrais pamats ir balstīts uz vienlīdzīgu iespēju principa, principa par vienlīdzīgu attieksmi pret personālu, kā arī nediskriminācijas principa pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka gan normu saturs, gan to īstenošana, ņemot vērā pārejas risinājumus saistībā ar A*12 pakāpes "ierēdņiem, kuru paaugstināšana ir atlikta", ir netaisnīga un diskriminējoša salīdzinājumā ar pārejas pasākumiem, kas veikti īpaši attiecībā uz citu pakāpju "ierēdņiem, kuru paaugstināšana tika atlikta". Turklāt ir notikusi diskriminācija A*12 pakāpes ietvaros, jo pašreiz šajā pakāpē ir iekļauti agrākās A*11 pakāpes ierēdņi, kuri tika paaugstināti iepriekš un kuru krājumā ir četri īpašie papildu punkti par paaugstināšanas atlikšanu, kas tādējādi rada iepriekš minēto principu pārkāpumu.

Trešais pamats ir balstīts uz tiesiskās paļāvības principa, labas pārvaldības principa un principa, kas paredz pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka, neraugoties uz administrācijas sniegtajām garantijām, netika ņemts vērā tas, ka prasītāja "paaugstināšana tika atlikta" divreiz un ka pastāv iepriekšējais tā sauktais "otrās kārtas" režīms. Turklāt, tā kā jaunā paaugstināšanas sistēma pirmoreiz tika piemērota 2005. gadā attiecībā uz ierēdņiem, kas bija iecelti tajā pašā pakāpē kā prasītājs, viņš apgalvo, ka varēja paļauties uz to, ka attieksme pret viņu, konkrēti, kā pret "ierēdni, kura paaugstināšana atlikta," būs tāda pati kā pret citu pakāpju ierēdņiem, kuriem tika piemēroti pagaidu pasākumi, kuru mērķis bija mazināt trūkumus, kas radīti, pārejot no agrākās uz jauno paaugstināšanas sistēmu.

____________